Jesajas
48 Klausieties, Jēkaba pēcnācēji, —
jūs visi, kas saucat sevi Izraēla vārdā,+
kas esat cēlušies no Jūdas*!
Jūs zvērat Jehovas vārdā+
un piesaucat Izraēla Dievu,
bet nedarāt to patiesībā un taisnīgumā,+
2 lai gan saucat sevi par svētās pilsētas iedzīvotājiem+
un cerat uz Izraēla Dievu,+
ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.
3 ”Pagātnē notikušo es jums biju atklājis jau iepriekš.
Es pats to biju pavēstījis
un darījis zināmu.+
Tad es piepeši rīkojos, un pavēstītais piepildījās.+
4 Tā kā es zināju, ka jūs esat stūrgalvīgi,
ka jūsu kakla cīpslas ir no dzelzs un piere no vara,+
5 es jums to visu pateicu jau krietni iepriekš.
Pirms tas īstenojās, es jums darīju to zināmu,
lai jūs neteiktu: ”To paveica mūsu elki,
tas notika pēc mūsu cirsto un lieto tēlu pavēles.”
6 Jūs to visu esat redzējuši un dzirdējuši.
Vai gan to nesludināsiet?+
Tagad es jums paziņoju ko jaunu,+
ko tādu, kas ir bijis rūpīgi glabāts noslēpumā un ko jūs nezinājāt.
7 Tas atklājas tikai tagad, tas nav atklājies senatnē.
Līdz pat šai dienai jūs par to nebijāt dzirdējuši,
un jūs nevarat teikt: ”Es to jau zināju!”
8 Nudien, jūs to neesat dzirdējuši,+ jums tas nav bijis zināms,
un jūsu ausis nav bijušas vaļā.
9 Bet sava vārda dēļ es apvaldīšu dusmas.+
Lai sagādātu sev slavu,
es savaldīšos un jūs neiznīcināšu.+
11 Sevis paša dēļ, jā, sevis paša dēļ es rīkošos.+
Jo kā gan es varētu pieļaut, ka tiek zaimots mans vārds?+
Savu godu es nedošu nevienam.*
12 Uzklausi mani, Jēkab! Klausies, Izraēl, mans izredzētais!
Es vienmēr palieku tas pats.+ Es esmu pirmais, es esmu arī pēdējais.+
13 Pats savām rokām es liku pamatus zemei,+
un mana labā roka izpleta debesis,+
un, kad es saucu, tās* nostājas manā priekšā.
14 Sanāciet visi un klausieties!
Kurš no dieviem* to ir pavēstījis jau iepriekš?
Tas, ko es, Jehova, esmu mīlējis,+
izpildīs manu gribu, uzbrukdams Babilonai,+
ar savu roku vērsdamies pret haldiešiem.+
15 Es pats to esmu pavēstījis un esmu viņu aicinājis.+
Es viņu esmu atvedis, un viņa gaitas sekmēsies.+
16 Panāciet tuvāk un klausieties!
Jau kopš pirmsākumiem es esmu runājis atklāti.+
Kad tas sāka piepildīties, es biju tur klāt.”
Tagad Visaugstais Kungs Jehova ir sūtījis mani un* savu garu.
17 Jehova, tavs Izpircējs, Izraēla Svētais,+ saka tā:
”Es, Jehova, esmu tavs Dievs.
18 Kaut jel tu ievērotu manus likumus!+
19 Tad tev būs tik daudz pēcnācēju kā smilšu
un pēcteču — kā smilšu graudu.+
Tavs vārds neizzudīs, tas netiks izdzēsts.”
20 Dodieties prom no Babilonas,+
bēdziet no haldiešiem!
Vēstiet par to ar gavilēm! Izziņojiet visiem!+
21 Kad viņš tos veda cauri tuksnešiem, tie necieta slāpes.+
Viņš tiem deva ūdeni, lika tam izplūst no klints.
Viņš pāršķēla klinti, un no tās izšļācās ūdens.”+
22 ”Bet ļaundariem nav miera,” saka Jehova.+