Jesajas
2 Ikviens no tiem būs kā patvērums no aukas,
kā pajumte negaisā,
kā ūdens straumes iztvīkušā zemē+
un kā varenas klints ēna saules izdedzinātā klajumā.
3 Tad redzīgo acis vairs nebūs aizvērtas
un dzirdīgie uzmanīgi klausīsies.
4 Pārsteidzīgie apdomās uzzināto,
un tie, kas stostījās, runās tekoši un skaidri.+
5 Nejēgu nesauks par cēlsirdīgu*,
un nelieti nesauks par cildenu,
6 jo nejēga runā muļķības
un kaļ ļaunus plānus,+
veicina bezdievību, runā nepatiesību par Jehovu,
liedz izsalkušajiem remdēt izsalkumu
un izslāpušajiem — veldzēt slāpes.
7 Nelietis perina ļaunu+
un mudina uz kaunpilniem darbiem,
lai ar saviem meliem pazudinātu nelaimīgo,+
nabagu, kas runā taisnību.
8 Cēlsirdīgam* cilvēkam ir cildeni nodomi,
un viņš allaž rīkojas cildeni.
9 Pašapmierinātās sievietes, klausieties, ko es jums teikšu!
Bezrūpīgās meitas,+ pievērsiet uzmanību maniem vārdiem!
10 Paies tikai mazliet vairāk nekā gads, un jūs, bezrūpīgās, drebēsiet,
jo līdz pat ražas laika beigām nebūs ne vīnogas, ko ievākt.+
11 Trīciet, pašapmierinātās!
Drebiet, bezrūpīgās!
Novelciet drēbes
un tērpieties maisa drānās!+
12 Dauziet sev pa krūtīm,
vaimanājot par auglīgajiem tīrumiem un ražīgajiem vīnadārziem!
13 Manas tautas zemē sazels ērkšķi un dzelkšņi,
ar tiem apaugs visi nami, ko reiz pildīja prieks,
tie pārņems pilsētu, kurā reiz valdīja līksmība.+
14 Cietoksnis ir atstāts,
trokšņainā pilsēta ir tukša.+
Ofels*+ un sargtornis uz laiku laikiem ir pamests postā.
Tur savā nodabā klīdīs savvaļas ēzeļi
un ganīsies lopi,+
15 kamēr pār mums no augšas nebūs izliets gars.+
Tad tuksnesis kļūs par dārzu
un dārzs sakuplos kā mežs.+
16 Tuksnesī mājos taisnība,
un dārzā mitīs taisnīgums.+
18 Mana tauta mājos miera pilnā vietā,
tā savos mitekļos būs drošībā un izjutīs mieru.+
19 Bet mežu sakapās krusa,
un pilsēta tiks nolīdzināta līdz ar zemi.
20 Laimīgi jūs, kas sējat visur, kur vien ir ūdens,
kas palaižat vaļā vēršus un ēzeļus!+