1. Laiku
17 Kad Dāvids jau dzīvoja savā pilī, viņš sacīja pravietim Nātānam:+ ”Es mītu ciedrkoka pilī,+ bet Jehovas līguma šķirsts stāv teltī.”+ 2 ”Dari visu, kas tev padomā*,” atbildēja Nātāns, ”jo Dievs ir ar tevi.”
3 Bet tajā pašā naktī Dievs Nātānam pavēstīja: 4 ”Ej un paziņo manam kalpam Dāvidam, ka Jehova saka tā: ”Tu necelsi namu, kur man dzīvot.+ 5 Kopš tās dienas, kad es izvedu izraēliešus no Ēģiptes, līdz pat šim laikam es neesmu dzīvojis namā, bet esmu gājis no vienas vietas uz otru, mājodams teltī.+ 6 Kamēr es staigāju kopā ar izraēliešiem, vai es kaut vienu vārdu bildu kādam no Izraēla tiesnešiem, kurus es biju iecēlis ganīt manu tautu, un prasīju, kāpēc jūs man neesat uzbūvējuši ciedrkoka namu?”
7 Tagad saki manam kalpam Dāvidam: ”Tā saka karapulku Pavēlnieks Jehova: ”Es paņēmu tevi no ganībām, kur tu ganīji aitas, lai tu kļūtu par vadoni manai Izraēla tautai.+ 8 Es būšu ar tevi, lai kur tu ietu,+ un iznīcināšu tavā ceļā visus ienaidniekus,+ un es padarīšu tevi tik slavenu kā varenākos vīrus uz zemes.+ 9 Es sagādāšu izraēliešiem vietu, kur tie varēs iesakņoties un dzīvot, neviena netraucēti, un ļaundari tos vairs neapspiedīs kā agrāk,+ 10 kā tolaik, kad es iecēlu tiesnešus savai Izraēla tautai.+ Un es pakļaušu visus tavus ienaidniekus.+ Es tev arī saku: ”Jehova tev uzcels namu*.”
11 Kad tavs mūžs būs galā un tu apgulsies pie saviem tēviem, es iecelšu par ķēniņu tavu pēcnācēju, kādu no taviem dēliem,+ un nostiprināšu viņa varu.+ 12 Viņš uzcels man namu,+ un es nostiprināšu viņa troni uz visiem laikiem.+ 13 Es būšu viņa tēvs, un viņš būs mans dēls,+ un es neatraušu viņam savu uzticīgo mīlestību,+ kā es to atrāvu tavam priekšgājējam.+ 14 Es uz mūžiem piešķiršu viņam ķēniņa varu pār savu valsti,+ un viņa tronis pastāvēs mūžīgi.”””+
15 Nātāns izstāstīja Dāvidam visu, kas viņam šajā parādībā bija pavēstīts.
16 Tad ķēniņš Dāvids noslīga zemē Jehovas priekšā un teica: ”Dievs Jehova, kas gan es esmu? Un kas ir mans nams*, ka tu jau tik daudz esi darījis manā labā?+ 17 Turklāt tas vēl nav viss, ak, Dievs. Tu arī soli, ka tava kalpa nams pastāvēs tālā nākotnē.+ Dievs Jehova, tu uzskati, ka es esmu vēl augstāka goda cienīgs*! 18 Ko gan tavs kalps Dāvids varētu piebilst par godu, kāds viņam piešķirts? Tu taču mani tik labi pazīsti!+ 19 Jehova, sava kalpa dēļ tu saskaņā ar savu gribu esi veicis visus šos varenos darbus, atklādams savu diženumu.+ 20 Nav neviena tāda kā tu, ak, Jehova,+ un bez tevis cita Dieva nav.+ It viss, ko esam dzirdējuši, to apliecina. 21 Kura vēl tauta uz zemes ir kā tava tauta — kā izraēlieši?+ Tu, Dievs, viņus atbrīvoji, lai viņi kļūtu par tavu tautu.+ Tu sagādāji sev slavu ar saviem lielajiem un varenajiem darbiem,+ atbrīvodams savu tautu no Ēģiptes un izdzīdams tās dēļ citas tautas.+ 22 Tu uz mūžīgiem laikiem padarīji Izraēlu par savu tautu.+ Tu, Jehova, kļuvi par viņu Dievu.+ 23 Jehova, lai tas, ko esi teicis par savu kalpu un viņa namu, īstenojas laiku laikos — dari, kā esi solījis!+ 24 Lai tavs vārds ir nesatricināms* un tiek cildināts+ mūžam, un lai ļaudis saka: ”Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, — viņš ir Dievs pār Izraēlu!” Lai tava kalpa Dāvida nams vienmēr pastāv tavā priekšā,+ 25 jo tu, mans Dievs, esi atklājis savam kalpam, ka esi nodomājis uzcelt viņam namu, tāpēc tavs kalps ir iedrošinājies vērsties pie tevis ar šo lūgšanu. 26 Jehova, tu esi patiesais Dievs, un tu esi apsolījis savam kalpam tik daudz laba! 27 Lai tev labpatīk svētīt sava kalpa namu, un lai tas mūžam pastāv tavā priekšā, jo tu, Jehova, to esi svētījis, un tas būs svētīts mūžīgi!”