Jeremijas
17 ”Jūdas ļaužu grēki ir ar dzelzs kaltu iecirsti,
ar dimanta griezni iegravēti viņu sirds plāksnēs
un uz viņu altāru ragiem.
2 Viņu dēli piemin šos altārus un elku stabus*,+
kas uzcelti blakus zaļojošiem kokiem, uz pakalniem,+
3 uz pauguriem klajā laukā.
Jūsu mantu un bagātību es ļaušu izlaupīt,+
visā zemē darīto grēku dēļ jūsu upurvietas tiks aplaupītas.+
4 Jūs paši atdosiet manis dāvāto īpašumu,+
un es jums likšu kalpot ienaidniekiem zemē, ko nepazīstat,+
Tā degs mūžam.”
5 Jehova saka tā:
”Nolādēts, kurš paļaujas uz cilvēkiem+
un cer uz cilvēku spēku+
un kura sirds novēršas no Jehovas.
6 Viņš būs kā vientuļš koks tuksnesī.
Viņš nepieredzēs neko labu,
viņš mitīs tuksnesīgā, izdegušā zemē,
sāļainā, neapdzīvotā klajumā.
7 Svētīts, kas paļaujas uz Jehovu
un kas cer uz Jehovu.+
8 Viņš būs kā koks, kas stādīts pie ūdens
un kam saknes stiepjas pretī strautam.
Viņš pat nemanīs, ka uznāks karstums,
viņa lapas būs vienmēr zaļas.+
Sausuma gadā viņš neraizēsies
un nepārstās nest augļus.
9 Sirds ir bezgala viltīga*, tā ir neparedzama*.+
Kas to var izprast?
10 Es, Jehova, pārbaudu sirdi,+
izdibinu dziļākās domas*
un atmaksāju ikvienam pēc viņa darbiem,
ikvienam pēc tā, kādas ir viņa gaitas.+
11 Kas netaisnā ceļā rauš mantu,
ir kā irbe, kura perē, ko nav dējusi.+
Dzīves pilnbriedā viņam viss būs jāatstāj,
un beigās būs redzams, ka viņš ir nejēga.”
12 Mūsu svētnīca —
dižens tronis, augsts jau no sākuma.+
13 Jehova, Izraēla cerība!
Visi, kas tevi pamet, kritīs kaunā.
14 Dziedini mani, Jehova, tad es būšu izdziedināts!
Glāb mani, tad es būšu izglābts!+
Tevi es slavēju!
15 Man saka:
”Kur tad ir Jehovas vārdi?+
Lai tie piepildās!”
16 Bet es nepametu gana darbu un nepārstāju tev sekot,
es arī neilgojos pēc posta dienas.
Tu zini it visu, ko teikušas manas lūpas,
jo es taču runāju tavu acu priekšā.
17 Neliec man izjust bailes!
Tu esi mans patvērums nelaimes dienā.
18 Lai krīt kaunā tie, kas liek man ciest,+
bet ne es — neļauj man krist kaunā!
Lai izbailes pārņem viņus,
bet ne mani — neļauj man just bailes!
Liec viņiem pieredzēt nelaimes dienu!+
Dari viņiem galu, iznīcini viņus pilnīgi!
19 Jehova man teica: ”Nostājies tautas vārtos, pa kuriem ieiet un iziet Jūdas ķēniņi, pēc tam ej uz visiem pārējiem Jeruzālemes vārtiem+ 20 un saki: ”Jūdas ķēniņi, Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji, jūs visi, kas ejat pa šiem vārtiem, klausieties Jehovas vēsti! 21 Jehova saka tā: ”Piesargieties! Nenesiet sabata dienā nekādas nastas un neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem!+ 22 Neiznesiet sabatā no mājas nekādas nastas un nedariet nekādus darbus.+ Lai sabats jums ir svēts — tā es biju pavēlējis jūsu tēviem.+ 23 Taču viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt, viņi iecirtās, negribēja paklausīt un liedzās laboties.”+
24 ”Bet, ja jūs man it visā paklausīsiet,” saka Jehova, ”un neienesīsiet sabatā nekādas nastas pa pilsētas vārtiem, ja sabats jums būs svēts un jūs šajā dienā nedarīsiet nekādus darbus,+ 25 tad pa šīs pilsētas vārtiem brauks un jās iekšā ķēniņi un augstmaņi, kas sēž Dāvida tronī,+ — ķēniņi un augstmaņi, Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji.+ Un šī pilsēta būs apdzīvota mūžīgi. 26 Ļaudis nāks šurp no Jūdas pilsētām, no Jeruzālemes apkārtnes, no Benjamīna zemes,+ no lejas novada,+ no kalnu apgabala un no Negeva* un nesīs uz Jehovas namu dedzināmos,+ kaujamos+ un labības upurus,+ kā arī vīraku un pateicības upurus.+
27 Bet, ja jūs man neklausīsiet, ja sabats jums nebūs svēts un jūs sabatā nesīsiet nastas un ienesīsiet tās pa Jeruzālemes vārtiem, es šos vārtus nodedzināšu. Liesmas aprīs arī Jeruzālemes stipros torņus,+ un tās nebūs apdzēšamas.”””+