Ebrejiem
10 Bauslība ir tikai gaidāmo labo lietu ēna,+ bet tajā nav pašu šo lietu, tāpēc tā nespēj padarīt pilnīgus tos, kas tuvojas Dievam, gadu no gada pastāvīgi nesot tos pašus upurus.+ 2 Citādi taču upurēšana būtu mitējusies, jo upurētāji*, reiz attīrīti, vairs nejustos vainīgi nekādos grēkos. 3 Bet ar šiem upuriem ik gadu tiek atgādināts par grēkiem,+ 4 jo buļļu un āžu asinis nevar iznīcināt grēkus.
5 Tāpēc, ienākdams pasaulē, Kristus saka: ””Upurus un ziedojumus tu negribēji, bet devi* man ķermeni. 6 Dedzināmie upuri un grēku upuri tev nebija patīkami.”+ 7 Tad es teicu: ”Lūk, es esmu atnācis (kā grāmatā* par mani ir rakstīts) pildīt tavu gribu, Dievs.””+ 8 Tātad vispirms viņš teica: ”Tu negribēji upurus, ziedojumus, dedzināmos upurus un grēku upurus, un tie nebija tev patīkami,” — runa ir par upuriem, ko nes pēc bauslības, — 9 bet pēc tam viņš saka: ”Lūk, es esmu atnācis pildīt tavu gribu.”+ Viņš dara galu pirmajam, lai iedibinātu otro. 10 Pēc šīs Dieva gribas+ mēs esam padarīti svēti ar to, ka Jēzus Kristus ķermenis ir ziedots reizi par visām reizēm.+
11 Ikviens priesteris dienu no dienas stājas savā vietā, lai kalpotu+ un bieži nestu tos pašus upurus,+ kas nekad nevar pilnībā iznīcināt grēkus.+ 12 Bet Kristus ir nesis vienu upuri par grēkiem uz visiem laikiem un ir apsēdies pie Dieva labās rokas,+ 13 un kopš tā laika viņš gaida, kamēr viņa ienaidnieki tiks nolikti viņam zem kājām.+ 14 Ziedojis vienu upuri, viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus+ tos, kas tiek darīti svēti. 15 Turklāt to mums apliecina arī svētais gars, jo ir sacīts: 16 ””Šāds būs līgums, ko es tad slēgšu ar tiem,” saka Jehova*. ”Es likšu savus likumus viņu sirdī un tos ierakstīšu viņu prātā,””+ — 17 un pēc tam ir teikts: ”Viņu grēkus un pārkāpumus* es vairs nepieminēšu.”+ 18 Ja grēki ir piedoti, ziedojums par tiem vairs nav vajadzīgs.
19 Brāļi, pateicoties Jēzus asinīm, mēs droši varam ieiet svētajā vietā+ 20 pa jaunu un dzīvu ceļu, ko viņš mums ir pavēris cauri priekškaram,+ tas ir, savai miesai, 21 un mums ir izcils priesteris, kas iecelts pārvaldīt Dieva namu,+ 22 tāpēc tuvosimies Dievam ar skaidru sirdi pilnīgā ticībā, attīrījuši* savu sirdi no netīras sirdsapziņas+ un nomazgājušies tīrā ūdenī.+ 23 Būdami neatlaidīgi, bez svārstīšanās atklāti vēstīsim par savu cerību,+ jo solījuma devējs ir uzticams. 24 Būsim vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem,+ 25 un neatstāsim novārtā savas sapulces,+ kā daži paraduši, bet uzmundrināsim cits citu+ — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.+
26 Ja mēs tīši grēkojam pēc tam, kad esam labi iepazinuši patiesību,+ vairs nepaliek nekāds upuris par grēkiem,+ 27 bet tikai baisa tiesas gaidīšana un Dieva ugunīgās dusmas, kas aprīs pretiniekus.+ 28 Ikviens, kas ir izrādījis necieņu pret Mozus bauslību, mirst bez žēlastības, ja pret viņu liecina divi vai trīs liecinieki.+ 29 Tad padomājiet, cik gan smagāku sodu izpelnīsies tas, kas būs mīdījis kājām Dieva Dēlu, uzskatījis par nevērtīgām līguma asinis,+ ar kurām bija darīts svēts, un bezkaunīgi nonievājis garu, caur kuru Dievs ir dāvājis savu labestību?+ 30 Jo mēs zinām, ka Dievs ir teicis: ”Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu,” un vēl: ”Jehova tiesās savu tautu.”+ 31 Ir baisi krist dzīvā Dieva rokās.
32 Atcerieties laiku, kad jūs, saņēmuši gaismu,+ palikāt izturīgi ciešanās un smagos pārbaudījumos. 33 Reizēm jūs ļaužu priekšā tikāt pakļauti pazemojumiem un mokām, bet reizēm bijāt līdzās tiem, kam tas bija jāpieredz. 34 Jūs jutāt līdzi ieslodzītajiem un saglabājāt prieku pat tad, kad tika nolaupītas jūsu mantas,+ zinādami, ka jums ir labāka manta, kas nekad nezudīs.+
35 Tāpēc nezaudējiet drosmi*, jo par to jūs tiksiet bagātīgi atalgoti.+ 36 Jums ir vajadzīga izturība,+ lai saņemtu apsolīto, kad būsiet izpildījuši Dieva gribu. 37 Jo vēl ”pavisam mazliet”,+ un ”tas, kas nāk, ieradīsies un nekavēsies”.+ 38 ”Bet mans taisnais dzīvos ticības dēļ”,+ un, ”ja viņš atkāpjas, viņš man nav patīkams”.+ 39 Bet mēs neesam no tiem, kas atkāpjas un iet bojā,+ — mēs esam no tiem, kas tic un pasargā savu dzīvību.