1. Mozus

30 Kad Rāhele redzēja, ka nespēj dāvāt Jēkabam pēcnācējus, viņa sāka apskaust savu māsu un teica vīram: ”Gādā man bērnus, citādi es miršu!” 2 Taču Jēkabs sadusmojās uz Rāheli un atteica: ”Vai es esmu Dieva vietā, kurš ir liedzis tev bērnus*?” 3 Bet viņa sacīja: ”Lūk, mana kalpone Bilha!+ Guli ar viņu, lai viņa dzemdētu man bērnus* un tā arī es tiktu pie bērniem.” 4 Tad Rāhele deva Jēkabam par sievu savu kalponi Bilhu, un Jēkabam ar to bija tuvība.+ 5 Bilha dzemdēja Jēkabam dēlu, 6 un Rāhele teica: ”Dievs ir bijis mans tiesnesis. Viņš ir uzklausījis mani un devis man dēlu.” Tāpēc viņa to nosauca par Danu*.+ 7 Rāheles kalpone Bilha atkal ieņēma bērnu un dzemdēja Jēkabam otru dēlu. 8 Un Rāhele sacīja: ”Es esmu izcīnījusi sīvu cīņu ar savu māsu un esmu uzvarējusi!” Tāpēc viņa nosauca zēnu par Naftali*.+

9 Redzēdama, ka viņai vairs nedzimst bērni, Lea deva Jēkabam par sievu savu kalponi Zilpu,+ 10 un Zilpa dzemdēja Jēkabam dēlu. 11 Tad Lea izsaucās: ”Kāda veiksme!” Tāpēc viņa to nosauca par Gadu*.+ 12 Pēc tam Leas kalpone Zilpa dzemdēja Jēkabam otru dēlu, 13 un Lea sacīja: ”Mana laime! Nu sievietes mani sauks par laimīgu.”+ Tāpēc viņa to nosauca par Ašeru*.+

14 Kviešu pļaujas laikā Rūbens,+ iedams pa lauku, atrada mandragoras* un atnesa tās savai mātei Leai. Rāhele viņai teica: ”Lūdzu, iedod man dažas no sava dēla mandragorām!”, 15 bet Lea atbildēja: ”Vai ar to vēl nepietiek, ka tu esi atņēmusi man vīru?+ Nu tu gribi arī mana dēla mandragoras?” Tad Rāhele sacīja: ”Labi, apmaiņā pret mandragorām lai Jēkabs šo nakti pavada ar tevi.”

16 Kad Jēkabs vakarā atgriezās no lauka, Lea izgāja viņam pretī un teica: ”Tev jānāk pie manis, jo es tevi esmu līgtin nolīgusi par sava dēla mandragorām.” Tāpēc Jēkabs to nakti pavadīja ar viņu. 17 Dievs uzklausīja Leu, un viņa ieņēma bērnu un dzemdēja Jēkabam piekto dēlu. 18 Tad Lea sacīja: ”Dievs mani ir atalgojis par to, ka esmu devusi vīram savu kalponi.” Tāpēc viņa nosauca dēlu par Isašaru*.+ 19 Vēlāk Lea atkal ieņēma bērnu un dzemdēja Jēkabam sesto dēlu.+ 20 Lea teica: ”Dievs man ir dāvinājis labu dāvanu. Beidzot vīrs izturēsies pret mani labvēlīgāk*,+ jo es viņam esmu dzemdējusi sešus dēlus.”+ Tāpēc viņa to nosauca par Zebulonu*.+ 21 Pēc tam viņai piedzima meita, kuru viņa nosauca par Dīnu.+

22 Tad Dievs atcerējās Rāheli — Dievs viņu uzklausīja un darīja auglīgu.+ 23 Viņa ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu, un teica: ”Dievs ir atbrīvojis mani no negoda!”+ 24 Rāhele to nosauca par Jāzepu*,+ sacīdama: ”Jehova ir devis man vēl vienu dēlu.”

25 Kad Rāhelei bija piedzimis Jāzeps, Jēkabs lūdza Lābanu: ”Laid mani, lai varu atgriezties mājās savā zemē+ 26 kopā ar bērniem un sievām, par kurām es pie tevis esmu strādājis. Tu taču labi zini, cik uzticīgi es tev esmu kalpojis.”+ 27 ”Kaut tu būtu pret mani labvēlīgs!” atbildēja Lābans. ”No zīmēm es esmu sapratis, ka Jehova tevis dēļ mani svētī.” 28 Viņš Jēkabu mudināja: ”Saki, kāda alga tev pienākas, un es tev samaksāšu!”+ 29 Jēkabs sacīja: ”Tu pats zini, kā es tev esmu kalpojis un cik labi esmu rūpējies par taviem lopiem.+ 30 Pirms es ierados, tev nekā daudz nebija, bet nu tavs ganāmpulks ir audzis un vairojies, un kopš manas atnākšanas Jehova tevi ir svētījis. Bet kad es varēšu gādāt pats par savu ģimeni?”+

31 Lābans jautāja: ”Ko lai es tev dodu?” Un Jēkabs atteica: ”Tev nekas nav jādod. Es atkal ganīšu un sargāšu tavu ganāmpulku, ja tu piekritīsi rīkoties šādi.+ 32 Apstaigāsim šodien visu tavu ganāmpulku. Nošķir no tā visas raibās un lāsumainās aitas, visus tumšbrūnos jaunos aunus un visas lāsumainās un raibās kazas. Turpmāk tādi lopi lai ir mana alga.+ 33 Kad tu nāksi pārbaudīt manu algu, tu varēsi pārliecināties par manu godīgumu. Ja pie manis atradīs kādu kazu, kas nebūs raiba vai lāsumaina, vai aunu, kas nebūs tumšbrūns, uzskati to par zagtu.”

34 ”Labi, lai notiek!”+ piekrita Lābans 35 un tajā pašā dienā nošķīra no ganāmpulka plankumotos un lāsumainos āžus un visas raibās un lāsumainās kazas, visus, kuriem bija kāds baltums, un visus tumšbrūnos jaunos aunus un nodeva tos saviem dēliem. 36 Pēc tam viņš tos aizveda trīs dienu gājumā no Jēkaba, bet Jēkabs palika ganīt pārējos Lābana lopus.

37 Tad Jēkabs paņēma svaigi grieztas storakskoka, mandeļkoka un platānas rīkstes un vietām tās nomizoja, atsedzot balto koksni. 38 Nomizotās rīkstes viņš salika dzirdināmajās silēs, lai lopi, atnākuši dzert, pārotos to priekšā.

39 Tā lopi pārojās pie rīkstēm, un tiem dzima plankumoti, raibi un lāsumaini mazuļi. 40 Jaunos lopus Jēkabs atšķīra nost, bet pārējos viņš pagrieza ar purnu pret plankumotajiem un tumšbrūnajiem Lābana ganāmpulkā. Savus lopus viņš novietoja atsevišķi un neturēja tos kopā ar Lābana lopiem. 41 Ikreiz, kad pārojās stiprākie lopi, Jēkabs lika silēs rīkstes, lai tās būtu lopu acu priekšā, 42 bet, kad pārojās vārgākie, viņš rīkstes nelika. Tā vārgie tika Lābanam, bet stiprie — Jēkabam.+

43 Jēkabs kļuva ļoti bagāts. Viņam bija lieli ganāmpulki, kalpi un kalpones, kamieļi un ēzeļi.+