Jesajas
66 Jehova saka tā:
”Debesis ir mans tronis, un zeme — mans kājsoliņš.+
Kādu gan namu jūs varētu man uzcelt?+
Kur man būtu atpūtas vieta?”+
2 ”Mana roka to visu ir radījusi —
tā viss ir tapis,” saka Jehova.+
”Es uzlūkošu tos, kas ir pazemīgi,
kam salauzts gars un kas jūt bijību pret maniem vārdiem.+
3 Kas nokauj bulli, tāds pats vien ir kā tas, kas nonāvē cilvēku,+
kas upurē aitu, — kā tas, kas lauž sprandu sunim,+
kas ziedo dāvanu, — kā tas, kas upurē cūkas asinis,+
un, kas kvēpina vīraku,+ — kā tas, kas svētīdams runā buramvārdus*!+
Viņi ir izraudzījušies paši savus ceļus,
viņiem tīk viss riebīgais.
4 Tāpēc es izraudzīšos viņiem sodu+
un uzsūtīšu tieši to, no kā viņi baidās,
jo, kad es saucu, neviens neatsaucās,
kad es runāju, neviens neklausījās.+
Viņi darīja to, kas manās acīs ir ļauns,
pieķērās tam, kas man nepatīk.”+
5 Klausieties, jūs, kas jūtat bijību pret viņa vārdiem! Klausieties, ko saka Jehova:
”Jūsu brāļi mana vārda dēļ jūs nīst un padzen un tad vēl izsaucas: ”Lai slavēts Jehova!”+
Tomēr viņš parādīsies un jūs iepriecinās,
bet viņi taps apkaunoti.”+
6 No pilsētas nāk duna, no tempļa — troksnis!
Tur Jehova atmaksā saviem ienaidniekiem pēc nopelniem.
7 Pirms Cionu sagrāba radību sāpes, viņa jau bija dzemdējusi,+
pirms sākās dzemdības, viņa jau bija laidusi pasaulē dēlu.
8 Vai kāds kaut ko tādu ir dzirdējis?
Vai kāds ko tādu ir redzējis?
Vai zeme var tapt vienā dienā?
Vai tauta var piedzimt vienā brīdī?
Tomēr, tiklīdz Cionai uznāca dzemdību sāpes, viņai tūlīt piedzima dēli.
9 ”Vai es atdarītu mātes klēpi, bet neļautu bērnam piedzimt?” vaicā Jehova.
”Vai es liktu bērnam nākt pasaulē, bet aizdarītu mātes klēpi?” vaicā jūsu Dievs.
10 Priecājieties un līksmojiet līdz ar Jeruzālemi,+ jūs visi, kas viņu mīlat!+
Gavilējiet līdz ar viņu, jūs visi, kas par viņu esat sērojuši,
11 jo jūs zīdīsiet viņas krūti līdz sātam, līdz atveldzei.
Jūs kāri dzersiet pienu un priecāsieties, jo viņa būs celta godā.
12 Jehova saka tā:
”Es viņai piešķiršu mieru, kas plūdīs kā upe,+
un dāvāšu tautu bagātības, kas palos kā straume.+
Jūs tiksiet zīdīti un nesti uz rokām,
jūs ņems klēpī un auklēs.
13 Kā māte mierina savu dēlu,
tā es mierināšu jūs.+
Jūs gūsiet mierinājumu, raugoties uz Jeruzālemi.+
14 Jūs to redzēsiet un līksmosiet,
un jūsu kauli būs spirgti kā zaļa zāle.
Viņš nāks, lai kvēlās dusmās tiem atmaksātu,
viņa nosodījums būs kā versmaina uguns.+
16 Jehova izpildīs spriedumu ar uguni,
viņa zobens vērsīsies pret visiem cilvēkiem,
un daudz būs Jehovas nonāvēto.
17 Visiem, kas sagatavojas un attīrās, lai dotos uz dārziem*+ un nostātos aiz tā, kas ir vidū, un visiem, kas ēd cūkas gaļu,+ peles+ un citas riebeklības, pienāks gals,” paziņo Jehova. 18 ”Es zinu, kādi ir viņu darbi un domas. Tāpēc es nāku, lai sapulcinātu cilvēkus no visām tautām, cilvēkus, kuri runā dažādās valodās. Tie atnāks un skatīs manu godu.”
19 ”Es likšu ļaužu vidū parādīties zīmei. Dažus izglābtos es sūtīšu pie tautām uz Taršišu,+ Pūlu un Lūdu+ — uz loka šāvēju zemēm —, uz Tubalu, Jāvānu+ un tālajām salām, kur ļaudis par mani neko nav dzirdējuši un nav redzējuši manu godu. Viņi vēstīs par manu godu tautām.+ 20 No visām zemēm viņi atvedīs jūsu brāļus+ uz manu svēto kalnu, uz Jeruzālemi, lai dāvinātu Jehovam; viņi atvedīs tos uz zirgiem, ratos, kulbās, uz mūļiem un ātrajiem kamieļiem,” saka Jehova, ”tāpat kā izraēlieši tīros traukos nes savas dāvanas uz Jehovas namu.”
21 ”Dažus no viņiem es iecelšu par priesteriem un dažus par levītiem,” saka Jehova.
22 ”Jaunās debesis un jaunā zeme,+ ko es radu, vienmēr pastāvēs manā priekšā,” paziņo Jehova, ”un tāpat pastāvēs arī jūsu pēcnācēji un jūsu vārds.”+
23 ”Mēnesi pēc mēneša, nedēļu pēc nedēļas
ļaudis nāks un mani pielūgs,”+ saka Jehova.
24 ”Izgājuši viņi redzēs to cilvēku līķus, kuri bija sacēlušies pret mani, —
tārpi, kas tos apklās, nemirs,
un uguns, kurā tie degs, netiks nodzēsta.+
Tos redzot, visi ļaudis izjutīs riebumu.”