Jesajas
40 ”Mieriniet, mieriniet manu tautu!” aicina jūsu Dievs.+
2 ”Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemi
un sakiet, ka tās kalpības laiks ir beidzies,
ka tās grēku parāds ir nolīdzināts.+
Tā par saviem grēkiem ir saņēmusi no Jehovas pelnīto* sodu.”+
3 Tuksnesī kāds sauc:
”Sagatavojiet ceļu Jehovam!+
Sagatavojiet mūsu Dievam taisnu ceļu+ cauri tuksnesim!+
4 Lai visas ielejas tiek aizpildītas,
visi kalni, pakalni
un pauguri — nolīdzināti!
Lai nelīdzens apvidus top par līdzenumu!+
6 Klau! Kāds saka: ”Paziņo!”
Cits atsaucas: ”Ko lai paziņoju?”
Tiešām, ļaudis ir kā zāle.
9 Kāp augstā kalnā, labas vēsts nesēja,
sludini Cionai!+
Sauc jo skaļi, labas vēsts nesēja,
sludini Jeruzālemei!
Sauc pilnā balsī, nebaidies!
Paziņo Jūdas pilsētām: ”Lūk, jūsu Dievs!”+
10 Visaugstais Kungs Jehova nāks ar spēku,
un viņa roka valdīs.+
Viņam līdzi ir balva,
viņš ir sagatavojis atalgojumu.+
11 Viņš gādās par savu ganāmpulku kā gans.+
Viņš ņems jērus uz rokām
un nesīs tos azotē.
Viņš maigi rūpēsies par avju mātēm*.+
12 Kas ir izmērījis ūdeņus ar sauju+
un noteicis debesu izmērus ar sprīdi?
Kas savācis zemes putekļus mērtraukā?+
Kas kalnus ir nosvēris svaros
un pakalnus — svaru kausos?
14 Kam viņš prasījis padomu, lai ko saprastu?
15 Tautas viņam ir kā piliens pie spaiņa
un kā putekļu kārtiņa svaru kausā.+
Viņš paceļ salas kā sīkus puteklīšus.
16 Pat Libāna mežos nepietiek zvēru dedzināmajam upurim
un koku — ugunij.
18 Kam jūs varat pielīdzināt Dievu?+
Kas viņam varētu būt līdzīgs?+
20 Vīrs izvēlas ziedojumam koku,+
kas tik drīz nesatrupēs.
Viņš uzmeklē prasmīgu amatnieku,
lai tas izcirstu tēlu — tādu, kas negāztos.+
21 Vai tad jūs nezināt?
Vai neesat dzirdējuši?
Vai jums tas nav darīts zināms jau no paša sākuma?
Vai neesat sapratuši, kas ir acīmredzams jau kopš laika, kad likti zemes pamati?+
Viņš izpleš debesis kā plīvuru
un izritina tās kā dzīvojamo telti.+
23 Augstu stāvošos viņš padara par niecību
un zemes tiesnešus* — par tukšu vietu.
24 Viņi nav pat īsti iestādīti,
nav pat īsti iesēti,
nav vēl iesakņojušies zemē.
Tiklīdz tiem uzpūš vējš, tie nokalst,
un brāzmas tos aiznes prom kā salmus.+
25 ”Kam jūs mani pielīdzināsiet? Kas man būtu līdzīgs?” saka Svētais.
26 ”Paverieties debesīs!
Kas to visu radījis?+
Viņš vada visu pulku*, tajā visus ir saskaitījis;
viņš visus sauc vārdā,+
un tur netrūkst neviena,
jo viņa spēks ir neaptverams
un viņa varenība iedveš bijību.+
27 Kāpēc tu, Jēkab, saki un tu, Izraēl, apgalvo:
”Manas gaitas Jehovam ir apslēptas,
Dievs man negādā taisnību”?+
28 Vai tu nezini? Vai neesi dzirdējis?
Jehova, kas radījis visu zemi, ir Dievs mūžīgi mūžam.+
29 Viņš dod spēku nogurušajiem
un dara stiprus nespēcīgos.+
30 Jaunekļi piekūst un nogurst,
jauni vīri paklūp un krīt,
31 bet tie, kas cer uz Jehovu, gūst jaunus spēkus.