SATURA PĀRSKATS

1

• Ījaba krietnums un bagātība (1—​5)

• Sātans apšauba, ka Ījabs kalpo Dievam nesavtīgi (6—​12)

• Ījabs zaudē mantu, pēc tam arī bērnus (13—​19)

• Ījabs nevaino Dievu (20—​22)

2

• Sātans atkal apsūdz Ījabu savtīgumā (1—​5)

• Sātanam atļauts sagādāt Ījabam fiziskas ciešanas (6—​8)

• Ījaba sieva: ”Nolādi taču Dievu un mirsti!” (9, 10)

• Ierodas trīs Ījaba draugi (11—​13)

3

• Ījabs nožēlo, ka ir piedzimis (1—​26)

  • Vaicā, kādēļ viņam jācieš (20, 21)

4

• Ēlifasa pirmā runa (1—​21)

  • Izsmej Ījaba krietnumu (7, 8)

  • Atstāsta kāda gara vēsti (12—​17)

  • ”Viņš taču neuzticas pat saviem kalpiem” (18)

5

• Ēlifass turpina runāt (1—​27)

  • Dievs notver gudros viņu viltības slazdā (13)

  • ”Nenoraidi Visvarenā pārmācību!” (17)

6

• Ījabs atbild (1—​30)

  • Skaidro, ka viņa žēlabas ir pamatotas (2—​6)

  • Mierinātāji sagādā vilšanos (15—​18)

  • ”Godīgi vārdi neievaino” (25)

7

• Ījabs turpina runāt (1—​21)

  • Dzīve kā kalpības jūgs (1, 2)

  • ”Kāpēc tu mani esi izraudzījies par savu mērķi?” (20)

8

• Bildada pirmā runa (1—​22)

  • Dod mājienu, ka Ījaba dēli ir grēkojuši (4)

  • Ja Ījabs būtu nevainīgs, Dievs viņu pasargātu (6)

  • Liek noprast, ka Ījabs ir bezdievis (13)

9

• Ījabs atbild (1—​35)

  • Kā mirstīgais var tiesāties ar Dievu? (2—​4)

  • Dievs veic varenus darbus (10)

  • Nav iespējams strīdēties ar Dievu (32)

10

• Ījabs turpina runāt (1—​22)

  • Kāpēc Dievs pret mani cīnās? (2)

  • Dievs nav kā Ījabs, mirstīgs cilvēks (4—​12)

  • ”Lai varu mazliet atgūties” (20)

11

• Cofara pirmā runa (1—​20)

  • Apsūdz Ījabu tukšā runāšanā (2, 3)

  • Aicina Ījabu pārstāt darīt ļaunu (14)

12

• Ījabs atbild (1—​25)

  • ”Neesmu par jums zemāks” (3)

  • Esmu kļuvis par izsmieklu (4)

  • ”Dievam ir gudrība” (13)

  • Dievs ir augstāks par tiesnešiem un ķēniņiem (17, 18)

13

• Ījabs turpina runāt (1—​28)

  • ”Es gribētu runāt ar Visvareno” (3)

  • ”Nekam nederīgi ārsti” (4)

  • ”Zinu, ka man ir taisnība” (18)

  • Jautā, kāpēc Dievs izturas naidīgi (24)

14

• Ījabs turpina runāt (1—​22)

  • Cilvēka mūžs — īss un raižu pilns (1)

  • Pat kokam ir cerība (7)

  • ”Kaut tu mani paslēptu kapā!” (13)

  • ”Ja cilvēks nomirst, vai viņš var atkal dzīvot?” (14)

  • Dievs ilgosies pēc savu roku darba (15)

15

• Ēlifasa otrā runa (1—​35)

  • Apgalvo, ka Ījabam trūkst dievbijības (4)

  • Apsūdz Ījabu augstprātībā (7—​9)

  • Dievs neuzticas saviem svētajiem (15)

  • Ciešanas piemeklē ļaundarus (20—​24)

16

• Ījabs atbild (1—​22)

  • ”Jūs visi esat slikti mierinātāji!” (2)

  • Domā, ka Dievs viņu ir izraudzījies par mērķi (12)

17

• Ījabs turpina runāt (1—​16)

  • ”Izsmējēji ir man visapkārt” (2)

  • ”Dievs mani ir padarījis par apsmieklu” (6)

  • ”Kaps kļūs par manām mājām” (13)

18

• Bildada otrā runa (1—​21)

  • Apraksta, kā klājas grēciniekiem (5—​20)

  • Dod mājienu, ka Ījabs nepazīst Dievu (21)

19

• Ījabs atbild (1—​29)

  • Noraida ”draugu” apsūdzības (1—​6)

  • Ījabs jūtas pamests (13—​19)

  • ”Mans izpircējs ir dzīvs” (25)

20

• Cofara otrā runa (1—​29)

  • Jūtas aizskarts (2, 3)

  • Dod mājienu, ka Ījabs ir ļaundaris (5)

  • Apgalvo, ka Ījabam patīk grēkot (12, 13)

21

• Ījabs atbild (1—​34)

  • Kāpēc ļaundariem klājas labi? (7—​13)

  • Atmasko ”mierinātājus” (27—​34)

22

• Ēlifasa trešā runa (1—​30)

  • ”Vai Dievam ir kāds labums no cilvēka?” (2, 3)

  • Apsūdz Ījabu alkatībā un netaisnībā (6—​9)

  • Ja atgriezīsies pie Dieva, atgūsi labklājību (23)

23

• Ījabs atbild (1—​17)

  • Vēlas celt Dievam priekšā savu lietu (1—​7)

  • Nespēj nekur atrast Dievu (8, 9)

  • ”Esmu turējies uz viņa ceļa” (11)

24

• Ījabs turpina runāt (1—​25)

  • Kāpēc Dievs nenoliek tiesas dienu? (1)

  • Apgalvo, ka Dievs pieļauj ļaunumu (12)

  • Grēciniekiem patīk tumsa (13—​17)

25

• Bildada trešā runa (1—​6)

  • Kā cilvēks var būt tīrs Dieva priekšā? (4)

  • Cilvēka krietnums esot bezjēdzīgs (5, 6)

26

• Ījabs atbild (1—​14)

  • ”Kā tu esi palīdzējis vājajam!” (1—​4)

  • Dievs ir pakāris zemi ne pie kā (7)

  • ”Niecīga daļa no viņa darbiem” (14)

27

• Ījabs apņēmies saglabāt uzticību (1—​23)

  • ”Es neatteikšos no uzticības Dievam!” (5)

  • Bezdievjiem nav cerības (8)

  • Kāpēc jūs maļat tukšu? (12)

  • Ļaundaris zaudēs visu (13—​23)

28

• Ījabs salīdzina gudrību ar zemes dzīļu bagātībām (1—​28)

  • Cilvēku pūliņi kalnraktuvēs (1—​11)

  • ”Gudrība ir dārgāka par pērlēm” (18)

  • ”Bīties Jehovu — tā ir gudrība” (28)

29

• Ījabs atceras labos laikus (1—​25)

  • Bija cienīts pilsētas vārtos (7—​10)

  • Pret visiem izturējās taisnīgi (11—​17)

  • Visi ieklausījās viņa padomos (21—​23)

30

• Ījabs apraksta, kā viņam viss ir mainījies (1—​31)

  • Nekrietni ļaudis izsmej Ījabu (1—​15)

  • Šķiet, ka no Dieva nav palīdzības (20, 21)

  • ”Āda man ir nomelnējusi” (30)

31

• Ījabs uzstāj, ka ir uzticīgs Dievam (1—​40)

  • Vienošanās ar acīm (1)

  • Lūdz, lai Dievs viņu nosver (6)

  • Nav laulības pārkāpējs (9—​12)

  • Nav mantkārīgs (24, 25)

  • Nepielūdz elkus (26—​28)

32

• Sarunā iesaistās Ēlihus (1—​22)

  • Dusmojas uz Ījabu un viņa draugiem (2, 3)

  • Aiz cieņas ir nogaidījis (6, 7)

  • ”Vecums vien nepadara gudru” (9)

  • Ēlihus vairs nespēj klusēt (18—​20)

33

• Ēlihus pārmet Ījabam paštaisnumu (1—​33)

  • Ir atrasts izpirkums (24)

  • ”Lai viņā atgriežas jaunības spēks!” (25)

34

• Ēlihus uzsver, ka Dievs ir taisnīgs un rīkojas pareizi (1—​37)

  • Ījabs ir teicis, ka Dievs viņam esot liedzis taisnu tiesu (5)

  • Dievs nekad nedara ļaunu (10)

  • ”Ījabs nezina, ko runā” (35)

35

• Ēlihus norāda, ka Ījabs spriež nepareizi (1—​16)

  • Ījabs ir apgalvojis, ka ir taisnīgāks par Dievu (2)

  • Dievs ir augsts, grēks nevar viņam kaitēt (5, 6)

  • Ījabam jāgaida uz Dievu (14)

36

• Ēlihus cildina Dieva neaptveramo varenību (1—​33)

  • Paklausīgajiem — labklājība, bezdievīgajiem — sods (11—​13)

  • Kurš vēl ir tāds skolotājs kā Dievs? (22)

  • Ījabam būtu jācildina Dievs (24)

  • ”Dievs ir varenāks, nekā spējam apjaust” (26)

  • Dievs ir noteicējs pār lietu un zibeni (27—​33)

37

• Dabas spēki liecina par Dieva varenību (1—​24)

  • Dievs var apturēt cilvēku darbošanos (7)

  • ”Pārdomā Dieva brīnumainos darbus!” (14)

  • Cilvēks nespēj uzzināt visu par Dievu (23)

  • Cilvēkam nav jāiedomājas, ka viņš ir gudrs (24)

38

• Jehova palīdz saprast, cik niecīgs ir cilvēks (1—​41)

  • Kur tu biji, kad tika radīta zeme? (4—​6)

  • Dieva dēli līksmoja (7)

  • Jautājumi par dabas parādībām (8—​32)

  • ”Debesu likumi” (33)

39

• Piemēri no dzīvnieku pasaules (1—​30)

  • Kalnu kazas un briežumātes (1—​4)

  • Savvaļas ēzelis (5—​8)

  • Meža vērsis (9—​12)

  • Strausiene (13—​18)

  • Zirgs (19—​25)

  • Piekūns un ērglis (26—​30)

40

• Jehova turpina uzdot jautājumus (1—​24)

  • Ījabs atzīst, ka viņam nav, ko teikt (3—​5)

  • ”Vai gribi apšaubīt manu taisnīgumu?” (8)

  • Dievs runā par behemota spēku (15—​24)

41

• Dievs norāda, cik apbrīnojami ir radīts leviatāns (1—​34)

42

• Ījabs atbild Jehovam (1—​6)

• Trīs draugi tiek nosodīti (7—​9)

• Jehova atjauno Ījaba labklājību (10—​17)

  • Ījaba dēli un meitas (13—​15)