Bībele. Jaunās pasaules tulkojums Jeremijas. Satura pārskats JEREMIJAS GRĀMATA SATURA PĀRSKATS 1 Jeremiju ieceļ par pravieti (1—10) Parādība, kurā redzams mandeļkoks (11, 12) Parādība, kurā redzams katls (13—16) Dievs iedrošina Jeremiju (17—19) 2 Izraēlieši atmet Jehovu, pievēršas citiem dieviem (1—37) Izraēla tauta līdzinās meženim (21) Drēbes aptraipītas ar asinīm (34) 3 Cik dziļš ir izraēliešu pagrimums (1—5) Izraēla tauta un Jūdas tauta pārkāpj laulību (6—11) Aicinājums atgriezties (12—25) 4 Atgriešanās pie Dieva ļauj gūt svētības (1—4) No ziemeļiem nāks nelaime (5—18) Jeremija bēdājas par gaidāmo nelaimi (19—31) 5 Jehova soda ļaudis, bet tie liedzas laboties (1—13) Tauta netiks iznīcināta pilnībā (14—19) Jehova sauc ļaudis pie atbildības (20—31) 6 Jeruzāleme drīz būs aplenkta (1—9) Jehovas dusmas pret Jeruzālemi (10—21) Tiek sludināts: ”Miers!”, kaut gan miera nav (14) Nežēlīgs uzbrukums no ziemeļiem (22—26) Jeremijam jāpārbauda tauta, kā pārbauda metālu (27—30) 7 Veltīga paļaušanās uz Jehovas templi (1—11) Ar templi notiks tas pats, kas ar Šīlo (12—15) Nosodījums tiem, kas pielūdz viltus dievus (16—34) Tiek pielūgta ”debesu ķēniņiene” (18) Ben-Hinnomas ielejā upurē bērnus (31) 8 Ikviens rīkojas tāpat kā pārējie (1—7) Ko vērta gudrība, ja atmesti Jehovas vārdi? (8—17) Jeremija vaimanā par Jūdas tautas ”brūci” (18—22) ”Vai Gileādā vairs nav balzama?” (22) 9 Jeremijas dziļās bēdas (1—3) Jehova sauc Jūdas tautu pie atbildības (3—16) Raudu dziesma par Jūdas tautu (17—22) Lai lielās ar to, ka pazīst Jehovu (23—26) 10 Tautu dievi pretstatīti dzīvajam Dievam (1—16) Posts un trimda (17, 18) Jeremija bēdājas (19—22) Jeremijas lūgšana (23—25) Nav cilvēka ziņā noteikt, kur spert savu soli (23) 11 Jūdas tauta lauž līgumu ar Dievu (1—17) Jūdai dievu ir tikpat, cik pilsētu (13) Jeremija — kā jērs, ko ved uz kaušanu (18—20) Jeremijas dzimtās pilsētas iedzīvotāji tīko pēc viņa dzīvības (21—23) 12 Jeremijas žēlabas (1—4) Jehovas atbilde (5—17) 13 Linu josta, kas kļūst pilnīgi nelietojama (1—11) Vīna krūkas tiks sadauzītas (12—14) Jūdas tauta negrib laboties; tiks aizvesta gūstā (15—27) ”Vai kušietis var mainīt savu ādas krāsu?” (23) 14 Sausums, bads un zobens (1—12) Nosodījums viltus praviešiem (13—18) Jeremija atzīstas tautas grēkos (19—22) 15 Jehova nemainīs savu spriedumu (1—9) Jeremijas žēlabas (10) Jehovas atbilde (11—14) Jeremijas lūgšana (15—18) Jeremija ”apēd” Dieva vārdus; tie viņam sagādā prieku (16) Jehova iedrošina Jeremiju (19—21) 16 Jeremija nedrīkst ne precēties, ne sērot, ne dzīrot (1—9) Vispirms posts, pēc tam atgriešanās dzimtajā zemē (10—21) 17 Jūdas ļaužu grēki iegravēti ”sirds plāksnēs” (1—4) Svētīts, kas paļaujas uz Jehovu (5—8) Sirds ir viltīga (9—11) Jehova — Izraēla cerība (12, 13) Jeremijas lūgšana (14—18) Lai sabats ir svēts (19—27) 18 Māls podnieka rokās (1—12) Jehova izraēliešiem uzgriezīs muguru (13—17) Sazvērestība pret Jeremiju; viņa lūgums Dievam (18—23) 19 Jeremijam jāsasit māla krūka (1—15) Baalam tiek upurēti bērni (5) 20 Pašhūrs iesit Jeremijam (1—6) Jeremija nespēj nesludināt (7—13) Dieva vārdi Jeremijas sirdī deg kā uguns (9) Jehova — varens un bijājams (11) Jeremijas žēlabas (14—18) 21 Jehova neuzklausa Cedekijas lūgumu (1—7) Ļaudīm jāizvēlas starp dzīvības ceļu un nāves ceļu (8—14) 22 Vēstis par sodu, kas gaida ļaunos ķēniņus (1—30) Šallūms (10—12) Jojakīms (13—23) Konja (24—30) 23 Labie un sliktie gani (1—4) Drošība, kad valdīs ”taisnīga atvase” (5—8) Nosodījums viltus praviešiem (9—32) ”Nasta no Jehovas” (33—40) 24 Labās un sliktās vīģes (1—10) 25 Jehova vērsīsies pret tautām (1—38) Tautas būs pakļautas Babilonai 70 gadus (11) Kauss ar Dieva dusmu vīnu (15) ”Posts pārņem tautu pēc tautas” (32) Jehovas nonāvētie (33) 26 Jeremiju draud nonāvēt (1—15) Jeremija tiek paglābts (16—19) Tiek citēts Mihas pravietojums (18) Pravietis Ūrija (20—24) 27 Babilonas jūgs (1—11) Cedekiju mudina pakļauties Babilonas valdniekam (12—22) 28 Jeremija un viltus pravietis Hananja (1—17) 29 Jeremijas vēstule trimdiniekiem Babilonā (1—23) Pēc 70 gadiem izraēlieši atgriezīsies (10) Vēsts Šemajam (24—32) 30 Solījums atjaunot un dziedināt (1—24) 31 Atlikušie izraēlieši atgriezīsies savā zemē (1—30) Rāhele apraud savus bērnus (15) Jauns līgums (31—40) 32 Jeremija nopērk zemes gabalu (1—15) Jeremijas lūgšana (16—25) Jehovas atbilde (26—44) 33 Solījums visu atjaunot (1—13) Drošība, kad valdīs ”taisnīga atvase” (14—16) Līgums ar Dāvidu un priesteriem (17—26) Līgums ar dienu un līgums ar nakti (20) 34 Vēsts par to, kas gaida Cedekiju (1—7) Tiek pārkāpta vienošanās par vergu atbrīvošanu (8—22) 35 Rehabiešu paklausība (1—19) 36 Jeremijas teiktais tiek pierakstīts rakstu rullī (1—7) Baruhs uzrakstīto nolasa ļaudīm (8—19) Jojakīms sadedzina rakstu rulli (20—26) Vēsts tiek uzrakstīta no jauna citā rakstu rullī (27—32) 37 Haldieši atkāpjas, bet tikai uz laiku (1—10) Jeremiju iesloga (11—16) Cedekija tiekas ar Jeremiju (17—21) Jeremiju apgādā ar maizi (21) 38 Jeremiju iesloga ūdenstvertnē (1—6) Ebedmelehs izglābj Jeremiju (7—13) Jeremija mudina Cedekiju padoties (14—28) 39 Jeruzāleme tiek ieņemta (1—10) Cedekija bēg, bet tiek sagūstīts (4—7) Norādījums gādāt par Jeremijas drošību (11—14) Solījums saglabāt Ebedmeleha dzīvību (15—18) 40 Nebūzaradāns atbrīvo Jeremiju (1—6) Zemi pārvalda Gedalja (7—12) Sazvērestība pret Gedalju (13—16) 41 Ismaēls nogalina Gedalju (1—10) Ismaēls bēg no Johānāna (11—18) 42 Ļaudis vēlas, lai Jeremija lūdz Dievam vadību (1—6) Jehova atbild: ”Neejiet uz Ēģipti!” (7—22) 43 Ļaudis nepaklausa un dodas uz Ēģipti (1—7) Jehova Ēģiptē uzrunā Jeremiju (8—13) 44 Jūdiem Ēģiptē būs jāpieredz nelaime (1—14) Ļaudis neņem vērā Dieva brīdinājumu (15—30) Ļaudis grib atkal pielūgt ”debesu ķēniņieni” (17—19) 45 Jehovas vēsts Baruham (1—5) 46 Pravietojums par Ēģipti (1—26) Nebukadnecars iekaros Ēģipti (13, 26) Solījums Izraēlam (27, 28) 47 Pravietojums par filistiešiem (1—7) 48 Pravietojums par Moābu (1—47) 49 Pravietojums par amoniešiem (1—6) Pravietojums par Edomu (7—22) Edomieši kā tauta izzudīs (17, 18) Pravietojums par Damasku (23—27) Pravietojums par Kēdaru un Hācoru (28—33) Pravietojums par Elamu (34—39) 50 Pravietojums par Babilonu (1—46) ”Bēdziet no Babilonas!” (8) Izraēlieši tiks pārvesti no gūsta (17—19) Babilonas ūdeņi izžūs (38) Babilonā neviens nedzīvos (39, 40) 51 Pravietojums par Babilonu (1—64) Mēdieši strauji iekaros Babilonu (8—12) Eifratā tiek iesviests rakstu rullis (59—64) 52 Cedekija saceļas pret Babilonas valdnieku (1—3) Nebukadnecars tur aplenkumā Jeruzālemi (4—11) Pilsētas un tempļa nopostīšana (12—23) Ļaudis tiek aizvesti trimdā uz Babilonu (24—30) Jojahīnu atbrīvo no cietuma (31—34)