Saprātīgs cilvēks ciena citu viedokļus. Ir ne viena vien joma, kurās kristiešu viedokļi atšķiras. Piemēram, daudzām kristietēm patīk krāsoties, bet citas dekoratīvo kosmētiku nelieto. Daļa kristiešu mēreni lieto alkoholu, bet citi no tā atturas pavisam. Visi kristieši rūpējas par savu veselību, bet viņi to dara dažādi. Ja mēs uzskatām, ka mūsu viedoklis ir vienīgais pareizais, un cenšamies par to pārliecināt citus kristiešus, mēs veicinām draudzē šķelšanos un varam citiem kļūt par klupšanas akmeni. (1. Kor. 8:9; 10:23, 24.) Piemēram, attiecībā uz ārējo izskatu Jehova saviem kalpiem ir devis principus, nevis stingrus norādījumus. Mums ir jāģērbjas tā, kā pienākas Dieva kalpiem, proti, ”kārtīgi, piedienīgi un prātīgi”. (1. Tim. 2:9, 10.) Tāpēc mēs necenšamies ar savu ģērbšanās stilu izcelties. Tā kā Bībelē par ārējo izskatu ir atrodami noderīgi principi, draudzes vecākie sargās izdomāt likumus. w23.07 23., 24. lpp., 13., 14. rk.

Lasot Bībeli, mēs saprotam, kā jārīkojas, lai mums būtu laimīga nākotne. Tie, kas pieņem muļķības uzaicinājumu, nododas ”saldām” baudām. Kā teikts Bībelē, tie, kas viesojas muļķības namā, ”nokāpj kapa dzīlēs”. (Sāl. pam. 9:13, 17, 18.) Pilnīgi citāda dzīve ir tiem, kas ir pieņēmuši ”īstās gudrības” uzaicinājumu. (Sāl. pam. 9:1.) Mēs mācāmies mīlēt to, ko mīl Jehova, un ienīst to, ko ienīst viņš. (Ps. 97:10.) Mēs ar vislielāko prieku aicinām arī citus uz ”īstās gudrības” sagatavoto mielastu — mēs it kā ”saucam no augstākajām vietām pilsētā: ”Kam trūkst pieredzes, lai nāk šurp!”” Tas, ko gūst ikviens, kurš pieņem gudrības uzaicinājumu, nav kaut kas īslaicīgs. Tiem, kas iet ”pa sapratnes ceļu”, būs iespējams dzīvot mūžīgi. (Sāl. pam. 9:3, 4, 6.) w23.06 24. lpp., 17., 18. rk.

Vai jūs pārņem neliels satraukums, kad darba vai skolas biedrs jums uzdod kādu jautājumu par jūsu ticību? To izjūt lielākā daļa Jehovas kalpu. Bet ir labi, ka mums uzdod šādus jautājumus, jo tie ļauj gūt priekšstatu par to, ko cilvēks domā un kam tic, un palīdz iesākt sarunu par Bībeli. Reizēm cilvēki tādus jautājumus uzdod tikai tāpēc, ka, viņuprāt, mēs maldāmies, vai arī tāpēc, ka grib ar mums pastrīdēties. Tas mūs nepārsteidz, jo daudziem ir aplams priekšstats par to, kam mēs ticam. (Ap. d. 28:22.) Turklāt mēs dzīvojam ”pēdējās dienās” — laikā, par kuru bija pravietots, ka daudzi cilvēki būs noskaņoti naidīgi un agresīvi. (2. Tim. 3:1, 3.) Kā atbildēt laipni, ja sarunas biedrs apstrīd mūsu uzskatus? Galvenais, kas mums var palīdzēt, ir lēnprātība. Lēnprātīgs cilvēks saspringtā situācijā saglabā mieru. w23.09 14. lpp., 1., 2. rk.