Raudu dziesmas
א [ālef]*
1 Ak vai! Pilsēta, kas reiz bija ļaužu pilna, nu ir pamesta!+
Tā, kurā bija vairāk ļaužu nekā svešzemju pilsētās,+ tagad ir atraitne.
Tā, kas valdīja pār novadiem, tagad ir paverdzināta.+
ב [bēt]
2 Tā cauru nakti gauži raud,+ un asaras tai plūst pār vaigiem.
Tai līdzās nav neviena no tās mīļākajiem, kas to mierinātu.+
Draugi to ir nodevuši+ un kļuvuši par ienaidniekiem.
ג [gīmel]
3 Jūdas tauta ir aizvesta trimdā,+ kur to apspiež un nežēlīgi verdzina,+
tā izklīdināta starp citām tautām,+ tā nerod mieru.
Bēdu laikā tai uzbrukuši vajātāji.
ד [dālet]
4 Ceļi, kas ved uz Cionu, skumst, jo neviens vairs nenāk uz svētkiem.+
Tās vārti ir sagrauti,+ tās priesteri bēdājas un jaunavas sēro.
Tā cieš lielas mokas.
ה [hē]
5 Pretinieki tai uzkundzējušies, tie dzīvo bez bēdu.+
Tās daudzo pārkāpumu dēļ Jehova tai liek skumt.+
Ienaidnieki aizveduši gūstā tās bērnus.+
ו [vāv]
6 Cionas meitas krāšņums ir zudis.+
Tās augstmaņi ir kā brieži, kam nav, kur ganīties.
Tie paguruši velk kājas, nespēdami aizbēgt no vajātājiem.
ז [zajin]
7 Zaudējusi mājvietu, Jeruzāleme savās bēdu dienās atceras
visus tai senāk piederējušos dārgumus.+
Kad tās ļaudis nonāca ienaidnieku varā un tai nebija palīga,+
ח [hēt]
8 Jeruzāleme ir smagi grēkojusi,+
tāpēc tā ir kļuvusi derdzīga.
Visi, kas to agrāk cienīja, tagad to nicina, jo ir redzējuši tās kailumu.+
Tā vaid+ un kaunā aizgriežas.
ט [tēt]
9 Tās tērps ir aptraipīts.
Tā nebija padomājusi, kas to gaida.+
Cik pēkšņi tā kritusi! Un nav, kas to mierinātu.
Ak, Jehova, uzlūko manas bēdas! Mani ienaidnieki dižojas.+
י [jod]
10 Pretinieki ir sagrābuši tās dārgumus.+
Tai bija jāredz, kā tās svētnīcā ieiet citas tautas,+
kurām tu biji liedzis pievienoties tavai tautai.
כ [kaf]
11 Ļaudis nopūšas, tie meklē maizi.+
Visu, kas vērtīgs, tie atdevuši par ēdamo, lai nebūtu jānomirst badā.
Jehova, redzi, cik nicināma es esmu kļuvusi!
ל [lāmed]
12 Garāmgājēji, vai jums ir vienalga?
Paskatieties taču!
Vai kādam ir jāpieredz tādas sāpes kā man?
Jehova savu bargo dusmu dienā man liek ciest.+
מ [mēm]
13 Viņš no augstumiem ir sūtījis uguni, lai tā aprītu manus kaulus.+
Viņš ir izpletis tīklu manā ceļā, un es esmu spiesta doties atpakaļ.
Viņš mani lēmis pamestībai.
Man dienas paiet vienās mokās.
נ [nūn]
14 Manus pārkāpumus viņš cieši savijis kopā
un kā jūgu uzkrāvis man kaklā; nu mani spēki ir galā.
Jehova mani nodevis to varā, kas par mani stiprāki.+
ס [sāmek]
15 Jehova ir izdzenājis visus manus stipros vīrus.+
Viņš ir sasaucis pulkus, lai tie man uzbruktu un uzveiktu manus jaunekļus.+
Jehova ir saminis jaunavu, Jūdas meitu, vīna spiedē.+
ע [ajin]
16 Man par to gauži jāraud,+ no manām acīm rit asaras.
Nav neviena, kas varētu mani mierināt vai veldzēt manu dvēseli*.
Ienaidnieki ir guvuši virsroku, tie manus dēlus iegrūduši postā.
פ [pē]
17 Ciona stiepj savas rokas,+ lūkojoties pēc mierinātāja, bet tāda nav.
Visus Jēkaba kaimiņus Jehova ir padarījis par viņa ienaidniekiem.+
Tagad Jeruzāleme tiem derdzas.+
צ [cādē]
18 Jehova ir rīkojies taisnīgi+ — es taču biju pretojusies viņa norādījumiem.+
Klausieties, tautas! Vai neredzat manas sāpes?
Manas jaunavas un jaunekļi ir aizvesti gūstā.+
ק [kof]
19 Es aicināju savus mīļākos, bet tie mani pievīla.+
Mani priesteri un vecākie meklēja, ko ēst, lai neietu bojā,+
tomēr viņi visi šajā pilsētā nomira.
ר [rēš]
20 Uzlūko mani, Jehova! Man ir tik grūti!
Man iekšā viss sagriezies,
sirds krūtīs sažņaugusies — es esmu bijusi tik dumpīga!+
Ārā zobens laupa manus bērnus,+ un arī namā uzglūn nāve!
ש [šīn]
21 Visi dzird manas nopūtas, bet neviens mani nemierina.
Ienaidnieki zina par manu postu
un priecājas, ka tu man to esi uzsūtījis.+
Bet pienāks diena, par ko tu esi runājis,+ un ar viņiem notiks tas pats, kas ar mani.+
ת [tāv]
22 Piemini viņu ļaunumu un pārmāci viņus tikpat bargi,+
cik bargi manu pārkāpumu dēļ esi pārmācījis mani!
No manām krūtīm laužas nopūtas, manu sirdi plosa sāpes.