2. Korintiešiem
4 Tāpēc mēs, kam Dievs savā žēlastībā ir uzticējis šo kalpošanu, nenolaižam rokas. 2 Atteikušies no slepenām, kaunpilnām lietām, mēs rīkojamies bez viltus un nesagrozām Dieva vārdus,+ bet, darīdami zināmu patiesību, Dieva priekšā skaidri parādām visiem cilvēkiem*, ka rīkojamies pareizi.+ 3 Ja labā vēsts, ko sludinām, ir aizsegta, tā ir aizsegta tiem, kas iet bojā, — 4 neticīgajiem, kuru prātu šīs pasaules* dievs+ ir padarījis aklu,+ lai tiem nespīdētu gaisma, kas nāk no cildenās labās vēsts par Kristu,+ kurš ir Dieva attēls.+ 5 Mēs nesludinām par sevi, bet par to, ka Jēzus Kristus ir Kungs un mēs esam jūsu kalpi Jēzus dēļ. 6 Pats Dievs, kas ir teicis: ”Lai no tumsas atspīd gaisma!”,+ caur Kristu* ir apgaismojis mūsu sirdis+ ar cildenajām zināšanām par Dievu.
7 Taču šis dārgums*+ mums ir māla traukos,+ lai būtu redzams, ka mūsu neparastais spēks nāk no Dieva, nevis no mums pašiem.+ 8 Mūs spiež no visām pusēm, tomēr mēs neesam iedzīti stūrī, esam apjukuši, bet ne bezizejā*.+ 9 Mūs vajā, tomēr mēs neesam pamesti,+ esam satriekti, bet ne zuduši pavisam.+ 10 Mums, tāpat kā Jēzum, visu laiku draud nāve,+ lai arī mūsu dzīve būtu tāda pati kā Jēzum.* 11 Kamēr dzīvojam, mēs pastāvīgi raugāmies nāvei acīs+ Jēzus dēļ, lai mēs dzīvotu tāpat kā Jēzus*. 12 Tātad mums — nāves briesmas, bet jums — dzīvība.
13 Ir rakstīts: ”Es ticēju, tāpēc es runāju.”+ Tā kā mums ir tāds pats ticības gars, tad arī mēs ticam un tāpēc runājam, 14 zinādami, ka tas, kurš ir cēlis augšā Jēzu, arī mūs cels augšā tāpat kā viņu un kopā ar jums nostādīs viņa priekšā.+ 15 Tas viss notiek jūsu dēļ, lai Dieva labestību* saņemtu aizvien vairāk cilvēku un Dievam par godu aizvien vairāk būtu to, kas viņam pateicas.+
16 Tāpēc mēs nenolaižam rokas. Gluži otrādi: kaut arī ārēji mēs izdilstam, iekšēji mēs dienu no dienas atjaunojamies*. 17 Mūsu grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums neizsakāmi lielu, mūžīgu godu.+ 18 Mūsu skatiens ir pievērsts nevis redzamajam, bet neredzamajam,+ jo redzamais ir pārejošs, bet neredzamais — mūžīgs.