Mums ir nepieciešama Dieva svētā gara palīdzība. Bez svētā gara mums būtu ļoti grūti palikt morāli tīriem pasaulē, kurā izlaidīga dzīve tiek uzskatīta par normu. (1. Tes. 4:3—5, 7, 8.) Ar svētā gara palīdzību mēs spējam turēties pretī pasaulē populārām idejām un uzskatiem, kas ir pretrunā ar Dieva principiem. Svētais gars mums ir vajadzīgs arī tādēļ, lai mēs attīstītu Dievam patīkamas īpašības. (Efes. 5:9.) Jēzus apsolīja, ka Jehova ”dos svēto garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūk. 11:13.) Tātad mums ir jālūdz Dievam svētais gars. Vēl mēs varam saņemt svēto garu, kad draudzes sapulcēs slavējam Jehovu. (Efes. 5:19, 20.) Svētais gars mums palīdz dzīvot Dievam patīkamu dzīvi. w24.03 23., 24. lpp., 13.—15. rk.

Varbūt jūs vēlaties attīstīt pacietību? Ja tā ir, lūdziet par to Jehovu. Pacietība ir viens no svētā gara augļiem. (Gal. 5:22, 23.) Tāpēc, ja lūgsim Jehovam svēto garu, mēs spēsim attīstīt pacietību. To darīt ir īpaši svarīgi, kad nonākam situācijās, kurās tiek pārbaudīta mūsu pacietība. (Lūk. 11:13.) Vēl mēs varam lūgt, lai Jehova mums palīdz raudzīties uz visu no viņa viedokļa. Pēc tam centīsimies rīkoties saskaņā ar to, ko esam lūguši. Ja bieži lūgsim Jehovam pacietību un paši pūlēsimies būt pacietīgi, tad šī īpašība iesakņosies mūsu sirdī un kļūs par neatņemamu mūsu personības iezīmi. Mums var nākt par labu arī tas, ja pārdomājam labus piemērus, par kuriem var lasīt Bībelē. Tajā ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kuru rīcībā izpaudās pacietība. Pārdomājot šos lieliskos piemērus, mēs varam labāk saprast, kā būt pacietīgiem dažādās situācijās. w23.08 22. lpp., 10., 11. rk.

Augšāmceltais Jēzus palīdzēja apustulim Pēterim saprast, ka Jehova par to gādās. Brīnumainā veidā Jēzus sagādāja milzu lomu Pēterim un pārējiem apustuļiem, kas bija devušies zvejot. (Jāņa 21:4—6.) Tā Pēteris pārliecinājās, ka Jehovam nav grūti parūpēties par saviem kalpiem. Iespējams, viņš tad atcerējās Jēzus vārdus: ”Tiecieties vispirms pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:33.) Viņa dzīvē par galveno kļuva nevis zvejošana, bet kalpošana Jehovam. Jau pavisam drīz, Vasarsvētkos, Pēteris drosmīgi stāstīja labo vēsti, un vairāki tūkstoši viņa klausītāju kristījās. (Ap. d. 2:14, 37—41.) Pēc tam viņš palīdzēja samariešiem un arī citiem, kas nebija jūdaisma piekritēji, kļūt par Kristus sekotājiem. (Ap. d. 8:14—17; 10:44—48.) Bija skaidri redzams, ka Jehova ar Pētera starpniecību visdažādākajiem cilvēkiem palīdz pievienoties kristiešu draudzei. w23.09 20. lpp., 1. rk.; 23. lpp., 11. rk.