ǁNaeǁgaudi Sida Xristeǁî ûib tsî aoǁnâ sîsenni sîsen ǂkhanib
FEBRUARIB 5-11
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MATEUB 12-13
“ǀOmatsânab tsî ǃhorob di ǂkhōs”
(Mateub 13:24-26) ǀNî ǂkhōsab ge ǁîna ǁgui-aiǃâ tsî ge mî: Gaosib ǀhommi dib ge khoeb khami ī, ǃgâi ǃhoroba ǁîb ǃhanab ǃnâ ge tsoroba. 25 Tsî khoen ǁom hâ hîab ge khākhoeb âba hā, tsî ǀomatsâna ǃhorob ǁaegu tsoro, tsî ge bē. 26 Tsî ǃhorob ge ǁhai tsî ǂûǂûo, on ge ǀomatsân tsîna ge hōhe.
w13-E 7/15 9-10 ¶2-3
“Mû, tita ge hoa tsēde sago ǀkha nîra hâ”
2 ǁNā ǃhanab ǃnâ ge ī ǂkhōs ge ra ǁgau mati tsî mâǁaeb Jesuba ǃhorob hîna khoesib hoab ǃoa ra ǁnaeǁgaub tsî ǂkhauhesa Xristeǁîn hîna ǁîb ǀkha nî ǂgaeǂguina nî ǀhaoǀhao ǀgausa. ǃHana sîsenni ge 33ǁî kurib Jesub khaoǃgâ ge tsoatsoa. Nē ǀhaoǀhao sîsenni ge ǂkhauhesa Xristeǁîn hîna ǃhūbaib ai hân ga ǀhomma ǃoa ga ra ī o, o nî tsoatsoa. (Mat. 24:31; J.ǂHa. 7:1-4) Khoe-i ga ǃhommi ǀgapise ǁî-i ǂnamipe hâ xūna ga ra kō tsoatsoa khamis ge nē aiǁgausa 2 000 kurigu ǃnâ nî hā ǀkharaǀkharana ra ǁgau da. Sida mûǂuis ǃoagu Gaosiba tae-i ǀkharaǀkharana nî hau? Nē ǂkhōs ge ǃhanas, kaikais tsî ǃgaos ǁaeb xa ra ǃhoa. Xawe nē ǁkhāǁkhāǃâs ge ǃnāsase ǃgaos ǁaeb ǃoa ra ǁnaeǁgau.
JESUB KŌǃGÂS ǃNAGA
3 ‘ǀOmatsânab’ ge ǀunis ǁaeb Jesub khaoǃgâsa xu ge ǂhai tsoatsoa, ǁnā ǁaeb ǃnân ge ama tama Xristeǁîna ge mūǃāhe tsoatsoa. (Mat. 13:26) Tsî 400 kurigu khaoǃgâ î ge ama tama Xristeǁîna ǂkhauhesan xa ge ǃnāsa i. ǂÂi oats ga ra o, o gu ge ǃgāga ǁîgu ǀhonkhoeba ge dî îgu ǀomatsânaba ǃhomǂui. (Mat. 13:28) ǀHonkhoeba mati ge ǃeream?
(Mateub 13:27-29) O gu ge ǃgāgu ǀhonkhoeb diga hā, tsî ǁîb ǃoa ge mî: ǃKhūtse, ǃgâi ǃkhom-ets kha sa ǃhanab ǃnâ tsoro tama hâ? Mapa xub ǁnâi ǀomatsâna ūhâ? 28 Ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Khākhoeb kom ǁnāsa ge dīo. O gu ge ǃgāga ǁîb ǃoa ge mî: ǂGaots ra ǁnâi, ǃgû tsî ge nî ǀhaoǀhao ni ǃkhaisa? 29 Ob ge ge mî: Hî-î, î go tā ǀnîsi ǀomatsâna ǀhaoǀhaos ǀkha ǃhorob tsîna ǃhomǂui.
w13-E 7/15 10 ¶4
“Mû, tita ge hoa tsēde sago ǀkha nîra hâ”
4 Jesub ge ǀomatsânab tsî ǃhorob xa a ǃhoa o, ob ge ge mî: “An hoana ǀomkhâiǀhao ǃgaos kōse.” Nēs ra ǁgaus ge nētsēs tsîna i sida ǁaegu ǂkhauhesa Xristeǁîna hâsa. Nēs ge Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega a mîba mîdi ǃgao a ama: “Tita ge hoa tsēde sago ǀkha nîra hâ nē hâ ǁaeb di ǀams kōse.” (Mat. 28:20) Nēs ra ǁgaus ge Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ǀkha nî hâ ǀunis kōse. Tsî ǁîn ge ama tama Xristeǁîn ǀkha a kai ǃkhais ǃaroma da ge a ǀū ham-i a ama ǂkhauhesa ǃkhaisa. Xawe i ge ǃgaos ǁaeb nî tsoatsoas aiǃâ ama ǂkhauhesana nî mûǃāhe. Nēsa mati nî ī?
(Mateub 13:30) An hoana ǀomkhâiǀhao ǃgaos kōse; tsî ǃgaoǁaeb ai ta ge ǃgao raga nî mîba: Aibe ǀomatsâna ǀhaoǀhao, î ǃgaeǀkhādi ǃnâ ǃgaeǀkhā, în khauǃkhūhe; xawe ǃhoroba ti sâu-ommi ǃnâ ǀhaoǀhao.
w13-E 7/15 12 ¶10-12
“Mû, tita ge hoa tsēde sago ǀkha nîra hâ”
10 ǂGurose ǀomatsânaba ǀhaoǀhaos. Jesub ge ge mî: “Aibe ǀomatsâna ǀhaoǀhao, î ǃgaeǀkhādi ǃnâ ǃgaeǀkhā.” 1914ǁÎ kuriba xu gu ge ǀhomǃgāga ama tama Xristeǁîna “ǀhaoǀhao” tsî ǂkhauhesan “gaosib ôana” xu ra ǀgora.—Mat. 13:30, 38, 41.
11 Nē ǀhaoǀhaos ra aiǃgû khami i ge ǃkharagagusiba nē ǀgam ǃgubi ra ǁaegu ra mûsen. (J.ǂHa. 18:1, 4) 1919ǁÎ kurib ǃnâ i ge Babilons kaisa ge ǁnā. Tae-e ama Xristeǁîn tsî ama tama Xristeǁîn ǁaegu ǃkharagagusiba gere ǁgau? Nēs ge aoǁnâ sîsen-e. Elobmîs ôaǃnâ-aon di ǀhaohâb ǃûi-aogu ge aoǁnâ sîsenni matikōse a ǂhâǂhâsa ǃkhaisa ge ǁgau. To Whom the Work Is Entrusted di hâ ǂhaweb hîna ge 1919ǁî kuri a ǁgâi-eb ge hoa Xristeǁîna ge ǂkhâǃnâ în aoǁnâ sîsen-e omsa xu oms ǀkha dī. Nēti ra mîse: “Nē sîsenni ge ǂoaǂamsa, xaweb ge Eloba ǀgaiba nî mā da nē sîsen-e dīs ǀkha. Kai aiǂhanuba du ge ūhâ nē sîsenni ǃnâ ǁhaosa.” Nēs xan ge mati tsâ? 1922ǁÎ kurib di The Watch Tower ǂkhanib ge ra mî, Elobmîs ôaǃnâ-aon ge aoǁnâ sîsenni ǃnâ ǁkhoaǂgaose ge ǁhao tsoatsoa. Tsî nēs xa ǃaromahe hâse î ge omsa xu oms ǀkha aoǁnâsa ǂgomǂgomsa Xristeǁîn saos ase ge i—nēs ge nētsēs tsîna ra dīhe.
12 ǀGamǁîse ǃhoroba ǀhaoǀhaos. Jesub ge ǁîb ǀhomǃgāga ge mîba: “ǃhoroba ti sâu-ommi ǃnâ ǀhaoǀhao.” (Mat. 13:30) 1919ǁÎ kuriba xun ge ǂkhauhesa Xristeǁîna Xristeǁî ǀhaohâb ǃnâ ra ǀhaoǀhao-e. ǂKhauhesa Xristeǁîn hîna ǀams ǁaeb ǃnâ nî hân ge ǁnā ǁaeb ǃnâ ǁîn di ǀhommi ǁgaumâisa nî hō.—Dan. 7:18, 22, 27.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Mateub 12:20) ǂĀb ǃganihe hâbab ge khôa tide, tsî tsurib di khauǃgauro-eb ge ǀari tide, ǀgoraǃgâsab nî dans ǃoa ūsīs kōse.
nwtsty study note Mat. 12:20
ǀan ra tsurib: Nēs ge omdi ǃnâ ǃnâb ǃgao ra sîsen-ūhe lams hîna oli-i ǀkha ra sîsensa. Hai tsurib ge oli-e khaus ǀkha ra hui. Grikegowab mîs “ǀan ra tsurib” di hâs ge tsurib hîna ra khaub ǃoa ra ǁnaeǁgau. Nēs ge ǂnomdi hîna ra khaudi xaweb khauba ra bē ǂgaob ǀkha a ǀgui. Jes. 42:3 ge Jesub di ǀkhomxaǂgaosib xa ge mî; Jesub ge tātsēs tsîna ǃgamǃgamsen tsî tsûaǂgao hân di ǃâubasensa ǀam kai tide.
(Mateub 13:25) Tsî khoen ǁom hâ hîab ge khākhoeb âba hā, tsî ǀomatsâna ǃhorob ǁaegu tsoro, tsî ge bē.
w16-E 10 32
ǂAn î du a?
Tae-i ǃaroma da a ǂgom ǁkhā ǀnî hâ khoe-i nau khoeb ǃhanab ǃnâ sī ǀomatsânaba a ǃhana ǁkhā ǃkhaisa?
MATEUB 13:24-26 ǃnâb ge Jesuba ge mî: “Gaosib ǀhommi dib ge khoeb khami ī, ǃgâi ǃhoroba ǁîb ǃhanab ǃnâ ge tsoroba. Tsî khoen ǁom hâ hîab ge khākhoeb âba hā, tsî ǀomatsâna ǃhorob ǁaegu tsoro, tsî ge bē. Tsî ǃhorob ge ǁhai tsî ǂûǂûo, on ge ǀomatsân tsîna ge hōhe.” ǃKharagagu xoa-aogu ge nē ǂkhōs a ī ǁoa ti ge mî, xawe î ge ǃkharu ge ǁaeb Romeǁî xoa-aoga ra mî nēs ge a ī ǁkhā i di.
“Khoe-i ǃhanab ǃnâ ǃgāxa ǃkhom-e ǀkhaos ǃgao ǃhanas ge Romeǁîn ǂhanub ǃoagu ge ǁore i. Nē ǂhanub ǃnâ ge mîhe hâ i ǃaromas ge hoaǁae ge ī tama hâ i,” dis ge Bible dictionarisa ra mî. ǂHanub ǂansa ūhâ khoeb Alastair Kerrib ge nēsa ge ǁguiǃā 533ǁî kurib ǃnâ. Tsîb ge Romeǁîn ǂgaeǂgui-aob Justinianib ge Digesta ge xoa, nēs ge Romeǁîn di ǂhanub ǃnâ xoasa xūna ge ǃkhōǂgā hâ i. (Digesti, 9.2.27.14) nî ǃnâ xoahe hâ xūn ge Ulpianib xa ge ǃkhō-amhe hâ i, ǂamkhoeb Celsuseb xa i ge ǀnai ǃhoaǃgaohe hâ isa. ǀOmatsânab hîna ǀnî hâ khoe-i di ǃhanab ǃnâ ra ǃhanaheb ge ǁnā khoe-i di ǃhanaba ra ǁgaiǁgai. Digesti ge ge mî ǂhanub ǃoagu ra sîsen-ūhe sōǀôan ǃhanab di ǃhana-aoba nî māhe ti. Nēs ge marisise ǁî-e huis ǀkha a ǀgui.
Nē ǁgai xūn Romeǁîn gaosib ǃnaga gere īn ge Jesub mîs ǃoagu a ama.
Elobmîs khomais
(Mateub 12:1-21) ǁNā ǁaeb aib ge Jesuba sâtsēs ai ǃhoroǃhanaga ge ǃgûǃganu; o gu ge ǁkhāǁkhāsabegu âba ǃâ tsî ǃhorona ǂgaeǂuitsoatsoa tsî ge ǂû. 2 Tsî Farisegu ge mû, o gu ge ǁîb ǃoa ge mî: Mû sa ǁkhāǁkhāsabegu ge ra dī, sâtsēs ai mā-amhe tama hâ dī-e. 3 Ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Khomai tama go kha hâ, Davib ge dīsa, ǁîb ǂûb tsî ǁîb ǀkha ge hâ igu ge ǃâo, 4 matib ge Elob ommi ǃnâ ǂgâ tsî ǁguibaperega ǂû ǃkhaisa, ǁîb tsî ǁîb ǀkha ge hâ igu, ǂûsa ge mā-amhe tama hâ iga, tsî pristergu ǀguigu ǂûsa mā-amhe hâ perega? 5 Tsî ǁkhāti ǂhanub ǃnâ kha khomai tama go hâ, pristergu ge tempeli ǃnâ sâtsēsa khôa, xawe gu ge ǀhapio ǀkhaisa? 6 O ta ra mîba go, tempeli ǃgâ-ai kaib nē hâ ǃkhaisa. 7 Tsî ǂan go ga io, tare-es ra ǂâibasen ǃkhaisa: “ǀKhomxaǂgaosiba ta ra ǂgao, tsî ǁguibas ǀguisa tama” ti mîsa, o go ga nē ǀhapioga ǀgoraǃgâ tama i hâ. 8 Khoen Ôab ge a sâtsēs on di ǃKhū xui-ao. 9 Tsî ǁnāpa xu aiǃâb ǃoa ǃgû tsîb ge ǁîgu sinagogeb ǃnâ ge sī. 10 Tsî mû, ǁnāpab ge ǂnâsa ǃom-e ūhâ khoeba ge hâ i. O gu ge ǁîba dî tsî ge mî: Sâtsēs ai ǂgauǂgausa mā-amhes hâ? ǀHapiǀhapi bi gu nîse. 11 Ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Mâ khoeba kha hâ sadu ǃnâ ǀgui gū-e ūhâb, tsî i ga ǁî-e sâtsēs ai tsau-i ǃnâ ǁnāo, ǁî-e ǃkhō tsî ūǂui tideba? 12 Matikōse i ǁnâi khoe-e gū-e ra īǂam? ǁNā-amagas ge sâtsēs ai ǃgâidīsa mā-amhe hâ. 13 ǃNubaib ge khoeb ǃoa ge mî: ǀHōǂui ǃommi âtsa. Ob ge ge ǀhōǂui bi, tsîb ge naub khami ge ǂgau. 14 O gu ge Farisega ǂoa, tsî ǀapeǀhaosa ge dī, mati gu nî hîkākā bi ǃkhaisa. 15 Xaweb ge Jesuba ǂan, tsî ǁnāpa xu ge ǂgō; tsî di ge ǂgui ǂnubide ǁîba ge sao, tsîb ge ǁîn hoana gere ǂuruǂuru. 16 Tsîb ge ǁîna ǁkhōse ge ǃkhâi, în tā ǁîba ǂhaiǂhaiǃgâ, ti. 17 Jesajab kēbo-aob xa ge mîhes nî ǀoase, nēti ra mîba: 18 Mû, ti ǃgāb, ti ǃkhōǂuibasensab, ti ǀnamǀnamsab, ti ǀoms ǃgâiǃgâibasensa ta ūǃnâ hâba: Ti Gagaba ta nî ǁîb ai ǁgui, ob ge ǀūbena ǀgoraǃgâsa nî aoǁnâba. 19 ǂNoagu tsîb ge ǃhao tide, tsî ǁîb dommi ge daogu ai ǁnâuhe tide. 20 ǂĀb ǃganihe hâbab ge khôa tide, tsî tsurib di khauǃgauro-eb ge ǀari tide, ǀgoraǃgâsab nî dans ǃoa ūsīs kōse. 21 Tsî ǁîb ǀons ǃnân ge ǀūbena nîra ǃâubasen.
FEBRUARIB 12-18
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MATEUB 14-15
“ǂGuin ge ǀoron ǃomde xu ra ǂûmā-e”
(Mateub 14:16, 17) Ob ge Jesuba ge mîǀî gu: ǃGûn nîs kom ǂhâbasa tamao; sago ǁîna ǂûmā re. 17O gu ge ǁîb ǃoa ge mî: ǀNî xū-e ge kom nēpa ūhâ tamao, koro peregu tsî ǀgam ǁaukha ǀguikha.
w13-E 7/15 15 ¶2
ǂGuin ge ǀoron ǃomde xu ra ǂûmā-e
2 Jesub ge ǂgui khoena mû o, ob ge ǁîna ge ǀkhom. Tsîb ge ǁnās ǀkha ǁîn ǁaegu ge ǀaesen hâ ina ǂgauǂgau tsî ǂgui xūna Elob Gaosib xa ge ǁkhāǁkhā. Sores ǂgâs ai gu ge Jesub ǁkhāǁkhāsabega ǁîba ge mîba în khoena oa tsî aitsama ǂû-e sī ǀgūse hâ ǃā-i tawa ǁamabasen. Xawe Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge mîba: “Sago ǁîna ǂûmā re.” ǁÎgu ge ǀnîsi Jesub mîde xa ge dana mâhe, koro peregu tsî ǀgam ǁaukha ǀguiga gu ge ūhâ i amaga.
(Mateub 14:18, 19) Ob ge: ǁÎna tita ǃoa ūhā! ti ge mî. 19 Tsî ǂnubidi nî ǀgân ai ǂnûsa mîmā, tsîb ge koro peregu tsî ǀgam ǁaukha tsîna ū, tsî ǀhommi ǃoa ge kōǃapa, tsî ǀkhae, tsî ge khôa, tsî perega ǁkhāǁkhāsabega ge mā, o gu ge ǁkhāǁkhāsabega ǂnubide ge mā.
w13-E 7/15 15 ¶3
ǂGuin ge ǀoron ǃomde xu ra ǂûmā-e
3 ǀKhomxaǂgaosib ge Jesuba ge ǂgae îb nē buruburuxa dīga dī—tsî nēs xa da ge haka ǃGâiǂhôas xoa-aogu ǂkhanidi ǃnâ ǀgui ra khomai. (Mrk. 6:35-44; Luk. 9:10-17; Jhn. 6:1-13) Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge mîba îgu khoena 50 di tsî 100 di ǃnâ ǀgora. ǀGores khaoǃgâb ge pere-i tsî ǁau-i tsîna khoen ǁaegu ge ǀgora kai. Xaweb ge ǁÎb “ǁkhāǁkhāsabega ge mā” tsî gu ge ǁîga khoen ǃnâ ge ǀgora. Tsî i ge hoa khoen ǃgao ǂâu tsî ge ǃnā. ǂÂi re: Jesub ge ǀoron ǃomde xu ǂguina ge ǂûmā—ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ǃnâ-ū.
(Mateub 14:20, 21) Tsîn ge hoana ǂû tsî ge ǁâ, tsî ǃgau go ǃârona ge ūkhâi, disiǀgamǀa ǀharudi di ǀoab kōse. 21 Tsî ǂû ge gu ge, taradi tsî ǀgôan tsîn ose, koroǀoadisi ao ge i.
nwtsty study note Mat. 14:21
korodisin: Mateub ǀguib ge taradi tsî ǀgôan xa ge xoa nē buruburuxa ǁaxasib xab ge xoa o. Ī ǁkhā as ge ǁnā tsē gere ǂû khoen ge 15 000 xa ǃnāsa īsa.
w13-E 7/15 15 ¶1
ǂGuin ge ǀoron ǃomde xu ra ǂûmā-e
MÛNAN-AI re ǁnā tsēsa. (Khomai re Mateub 14:14-21.) Pasxab ǁaeb ge ge i 32ǁî kuri Jesub noxoba ǃhūbaib ai hâ hîna. Tsî i ge 5 000 aoga ge hâ i, nēs ge taradi tsî ǀgôan di ǃgôaba ǃkhōǂgā tama hâ. Jesub tsî ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ge ǃgaro ǃhūb ǃnâ ge hâ i, Bethsaida ǀkharib ǃnâ. ǁNās ge Galileab hurib ǀkhāb aisa.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Mateub 15:7-9) Sa hînaxaǃnâgo, ǃgâiseb ge Jesajaba sago xa kēbo tsî ge mî: 8 Nē ǁaes ge ams ǀkha ra ǀgū te, tsî amǁgaugu ǀkha ra ǃgôa te, xaweb ge ǁîn di ǂgaoba tita xu a ǃnū. 9 Xawen ge ǁause ra ǃoaba te, ǁkhāǁkhāde ra ǁkhāǁkhāǃâ, khoen di ǂnûiǂgāde.
nwtsty study note Mat. 15:7
hînaxaǃnâ: Grikegowab mîs hy·po·kri·tesʹ ge Grike tsî Romeǁîn ǀhuruǃâdi di khoen hîna maskersa ra ǂnûin tsits ǁîn domgu ǀguiga ra ǁnâun ǀkha a ǀgui. Nē mîs ge ǀgam ǂâibasen ra ūhâ. Khoe-i hîna ǁî-i ǂâibasensa ra sâu-i tamas ka io ǀnî hâ ǀgauga ūhâna tsî ǀnî hâ khoe-i axase ra tanisena dis tsîna ra ǂâibasen. Jesub ge ǁnâs ǀkha Jodeǁî ǁkhāǁkhā-aoga “hînaxaǃnâ” ti gere ǂhai.—Mat. 6:5, 16.
(Mateub 15:26) Ob ge ǃeream tsî ge mî: ǃGâi tama i kom hâo, ǀgôan di pereba ū tsî arirona aobasao.
nwtsty study note Mat. 15:26
ǀgôan . . Ariron: Arin ge Moseb ǂhanub ǃnâ ge ǀurixa i tsî xoadi ge nē mîsa ǃnāsase ǃgâi tama ǀgaub ǃnâ gere sîsen-ū. (Lev. 11:27; Mat. 7:6; Fil. 3:2; J.ǂHa. 22:15) Xawe Markub di ǂkhanis (7:27) tsî Mateub ǂkhanis ǃnâb ge Jesuba ǁîb di ǂkhōdi ǃnâ “ǂkhari ariron” tamas ka io “oms arin” di hâ mîsa ǃgâi ǀgaub ǃnâ ra sîsen-ū. Nēs gere ǁgaus ge Jesub gere mîsa în Jodeǁî tamana ǀnamma ǁgau-e. Jodeǁî khoe-e “ǀgôaron” di ǂgais tsî Jodeǁî tama khoe-e ǂkhari ‘ariron’ di ǂgais ǀkhab ge Jesuba gere ǁgau ham-i a ǂhâǂhâsa ǃkhaisa. Mâ om-i hoa-i tawa i ge ǀgôana ǂgurose ǂû-e ra māhe tsî ǀgui ‘arirona.’
Elobmîs khomais
(Mateub 15:1-20) ǃNubai gu ge xoaǂansabegu tsî Farisegu tsîga Jerusalemsa xu ǁîb ǃoa hā tsî ge mî: 2 Tarexa gu kha ǁkhāǁkhāsabegu âtsa ǂnûiǂgādi kaigu dide ra ǃûǂam? ǁÎgu ǃomga gu kom ǁā tamao, pereba, gu ra ǂû ǃnubai. 3 Ob ge ǃeream tsî ǁîgu ǃoa ge mî: Tarexa go kha sago ona Elob di mîmāsa ra ǃûǂam sago di ǂnûiǂgādi ǀkha? 4 Elob kom mîmā tsî ge mîo: “Saob tsî saos tsîrats ge nî ǃgôa!” Tsî: “Saob tsî saos ona ga ǀâxare-i, ǁnā-i ge nî ǃgamhe.” 5 Xawe go sago ra mî: Saob tsî saos tsîra ǃoa ga mî-i: “ǁGuibas ge nēs, tita xu ga harebe tsisa;” tsî: “ǁGûb tsî ǁgûs tsîra ǃgôas ge ǂhâbasa tama hâ” ǁnā-i ge ra ǂâuǂâu. 6 Tsî go kom ǁnāti Elob mîsa ge ǁauǁauo, sago di ǂnûiǂgādi ǀkha. 7 Sa hînaxaǃnâgo, ǃgâiseb ge Jesajaba sago xa kēbo tsî ge mî: 8 Nē ǁaes ge ams ǀkha ra ǀgū te, tsî amǁgaugu ǀkha ra ǃgôa te, xaweb ge ǁîn di ǂgaoba tita xu a ǃnū. 9 Xawen ge ǁause ra ǃoaba te, ǁkhāǁkhāde ra ǁkhāǁkhāǃâ, khoen di ǂnûiǂgāde. 10 Tsî ǂnubisa ǂgaihā tsîb ge ge mîǀî ni: ǁNâu î du ǁnâuǃā! 11 Ams ǃnâ ra ǂgâ-i ge khoe-e ǀuriǀuri tama-e, xawe amsa xu ra ǂoa-i kom khoe-e ra ǀuriǀuri-eo. 12 ǃNubai gu ge ǁkhāǁkhāsabegu âba ǁîb ǃoa hā tsî ge mî: ǂAnts a xare, Farisegu go ǁnā mîsa gu go ǁnâu ǃnubai ǁgonǁgonǃnâhe ǃkhaisa? 13 Ob ge ǃeream tsî ge mî: Mâ hai-i hoa-i, ti îb ǀhommi dib xa ǂgāhe tama-i ge nî ǃhomǂuihe. 14 ǀÛǀkhā gu re, ǂgī hâ ǂgaeǂgui-aogu ǂgī hân digu kom ǁîgao; tsî ǂgī hâ-i ga ǂgī hâ-e daoba a ǁgauo, on kom hoana tsaus ǃnâ nî ǁnāo. 15 Ob ge Petruba ǃeream tsî ǁîb ǃoa ge mî: Nē ǂkhōsa sige ǁguiǃāba re! 16 Ob ge Jesuba ge mî: Tsî sago ona kha ganupe a ǁnâuǃāoǃnâ? 17 Ganupe ǁnâuǃā tama go hā, ams ǃnâ ra ǂgâ-i hoa-i ǃnāb ǃnâ ǃgû tsî ǂganǃgâsib ǃnâ ra sîsenǂuihesa? 18 Xawe amsa xu ra ǂoan ge ǂgaoba xu ra ǀkhīna, tsî ǁîn ge khoe-e ra ǀuriǀurina. 19 ǂGaoba xun kom ra ǀkhīo: ǂKhaba ǂâibasendi, ǃgams, ǃgamekhôas, ǀaib, ǃnarib, ǂkhaba ǂgā-amdi tsî ǃkhāǃkhādi tsîna. 20 Nēn ge ǁnān, khoe-e ra ǀuriǀurina, xawe ǁānǃom tama ǂûs kom khoe-e ǀuriǀuri tamao.
FEBRUARIB 19-25
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MATEUB 16-17
“Ham-i ǂâide du ra ǂâi?”
(Mateub 16:21, 22) ǁNā ǁaeba xub ge Jesuba ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge ǁgautsoatsoa, Jerusalems ǃoa ǃapa tsîb nî kaise tsâsa kaigu, ǀgapipristergu tsî xoaǂansabegu tsîga xu, tsîb nî ǃgamhesa, tsîb nî ǃnonaǁî tsēs ai khâi ǃkhaisa. 22 Ob ge Petruba ǁîba ǀguri ū, tsî ǀau bi tsoatoa tsî ge mî: ǀKhomsen re, ǃKhūtse, îs tā nēsa ība tsi re!
w07-E 2/15 16 ¶17
Aogu ge Xristuba ǁîgu danase nî mûǂan
17 Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge mîba ǁîb Jerusalems ǃoa nî īsa tsîb ‘kaigu, ǀgapipristergu tsî xoaǂansabegu. . xa nî ǃgamhesa, tsîb nî ǃnonaǁî tsēs ai khâi ǃkhaisa.’ Nēsab ge ǁnâu o, ob ge Petruba Jesuba ge mîba: “ǀKhomsen re, ǃKhūtse, îs tā nēsa ība tsi re!” nēs ra ǁgaus ge Petrub ge khoesi ǂâi ǀgauba ge ūhâ i. Xaweb ge ge huihe. Jesub ge ǁîba ge mîba: “Bē ti khaoǃgâ, Satantse, ǁgonǁgonxaba tets a, Elob dinats ǂâi tama, tsî khoen dinats ra ǂâi xuige.”—Mateub 16:21-23.
(Mateub 16:23) Ob ge Jesuba ǂnan, tsî Petrub ǃoa ge mî: Bē ti khaoǃgâ, Satantse, ǁgonǁgonxaba tets a, Elob dinats ǂâi tama, tsî khoen dinats ra ǂâi xuige.
w15-E 5/15 13 ¶16-17
Kōbasen îb tā ǁGâuaba dīkākā tsi
16 ǁGâuab ge Jehovaba ǁkhoase ra ǃoaban tsîna a ǂgaeǂhapu ǁkhā. Aiǁgause ǂâi re tae-i ge īsa Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega a mîba o ǁōb nî ǃkhaisa. ǃGâi ǂâibasens ǀkhab ge Petruba Jesuba sao ra mîde ge mîba: “ǀKhomsen re, ǃKhūtse, îs tā nēsa ība tsi re.” Jesub ǃereams ge kaise ge ǁaposa i: “Bē ti khaoǃgâ, Satantse.” (Mat. 16:22, 23) Tae-i ǃaromab ge Jesuba Petruba “Satantse” di ǂgaiba? Jesub ge ī nî xūna gere ǁnâuǃā. ǁAeb ge ge ǀgū Jesub nî ǁîb ûiba xoremarib ase mā ǃkhaisa tsî ǁGâuaba ǂhumi-aob ase nî ǁgausa. ǁNāb ge ge ǁae tama hâ i Jesub nî ‘ǀkhomsena.’ ǁÎb ga ǀkhomsen hâ o, ob ge ǁGâuaba ǁnās xa ga ǃgâibahe hâ.
17 Sida tsîn ge ǀunis ǁaeb ǃnâ ûi hâ. ǁGâuab ge ra ǂhâba î da sida tsîna “ǀkhomsen” tsî ǃhūbaib ǃnâ hâ xūna tura. Tsî nēs ge nî ǃaroma î da amab ǂhâǂhâsasiba tā mûǃā. Tā ǁnāsa mā-am re! Xawe “ǂkhaikari ǁnâi hâ.” (Mat. 24:42) Tā ǁGâuab di ǂhumiba ǂgom re, ǁîb ge ra mî ǀams kaise a ǃnū—tamas ka io hā tidesa.
(Mateub 16:24) ǃNubaib ge Jesuba ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ǃoa ge mî: Mâ-i hoa-i ti khaoǃgâ ra hā ǂgao-e, a-i ǁî-aitsama ǀūxūsen, î-i ǁî-i ǃgâuhaiba ūkhâi tsî tita sao!
w06-E 4/1 23 ¶9
“Î go hoa ǁaede ǁkhāǁkhāsabedī, î go ǁîna ǁāǁnâ”
9 Jesub aiǁgausa saosa tae-e ǃkhōǂgā hâ Elob ǂâisats ga ra dī ǂgao o? Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge mîba: “Mâ-i hoa-i ti khaoǃgâ ra hā ǂgao-e, a-i ǁî-aitsama ǀūxūsen, î-i ǁî-i ǃgâuhaiba ūkhâi tsî tita sao!” (Mateub 16:24) Nēbab ge dī ǁkhā da a ǃnona xūna ge mî. ǂGurose “ǁî-aitsama ǀūxūsen.” Nau mîdi ǃnâ da ge tā sida xa ǀgui nî ǂâi xawe Elob ǁnamadi tsî daoǁgaudi tsîna nî sao. ǀGamǁîse da ge sida ‘ǃgâuhaiba nî ūkhâi’. Jesub tsēdi ǃnâb ge ǃgâuhaiba tanisa ge taoxa xū-i tsî ǃgomsibats ra hōǃâsa gere ǁgau. Xristeǁîn ase da ge ǃgâiǂhôas ǃaroma saoǃgonhesa ra ūǃoa. (2 Timoteub 1:8) ǃHūbaib ǃnân ga khoena mâǃoa da xawe da ge Xristub khami “taosiba ǃgôa tama i” tsî a ǂkhî, Eloba da ra ǂkhîǂkhî ǃkhais ǃaroma. (Hebreǁîn 12:2) ǀUnisi da ge Jesuba “ǀamosib kōse” nî sao.—Psa. 73:26; 119:44; 145:2.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Mateub 16:18) Tsî ta ge ra mîba tsi: Petruts a satsa, tsî nē ǃhaob ai ta ge tita ti ǀhaohâba nî omkhâibasen, tsî Hadeb di ǁāgu ge ǁîba dan tide.
nwtsty study notes Mat. 16:18
Petruts a satsa tsî nē ǃhaob ai: Grikegowab mîs peʹtros di hâs ge aore khoeba ǃoa ra ǁnaeǁgau xawe ǂâibasens ge “ǀuib” ti hâ. Xawe i ge nēba (Petrub) ǃoa ra ǁnaeǁgauhe, Jesub ge ǁîba ti ge ǂgai. (Jhn. 1:42) Tare khoe ǀgaub ǃnâs ge peʹtra di hâsa “ǀuis” ti ra ǂâibasen. Tamas ka io ǀnî mîdi ǃnâ ǀgaisa ǀuis dis tsîna ra ǂâibasen. Nē Grikegowab mîs ge Mat. 7:24, 25; 27:60; Luk. 6:48; 8:6; Rom. 9:33; 1Kor. 10:4; 1Pet. 2:8 ǃnâ ra hō-e. Petrub ge ǁnā ǀuib Jesub nî ǀhaohâba om aib ase ge mûsen tama hâ i. ǁNā-amagab ge 1 Petrub 2:4-8 ǃnâ ge xoa Jesub a kēbosa ‘ǁhôaǀuib’ hîna ge Elob xa a ǁhûiheba. ǁNās ǁkhās khamib ge apostel Pauluba ge mî Jesub a “ǃgaoǃgao” tsî a ‘gagasi ǃhao’ ǃkhaisa. (1Kor. 3:11; 10:4) Jesub ge ǂan i a ǃkhais ǃgao ge mî: “Tsî ta ge ra mîba tsi: Petruts a satsa, tsî nē ǃhaob ai ta ge tita ti ǀhaohâba nî omkhâibasen, tsî Hadeb di ǁāgu ge ǁîba dan tide.”
ǀhaohâb: Nēs ge Grikegowab ǂguro mîs ek·kle·siʹa di hâsa. Nē mîs ge ǀgam Grikegowab mî ra xu ra hā, ek ǂâibasen rasa “ǂoa” tsî ka·leʹo ti hâs ge ra ǂâibasen “ǂgai.” Nēs ge ǃgubis khoen hîna ǂgai ǀhaohe hân tamas ka io khoen hîna ǂâibasens ǃgao ǀhao hân ǃoa ra ǁnaeǁgau. (See Glossary) Nēbab ge Jesuba ǀhaohâb nî ǀhaoǀhaohe ǀgaus xa ra ǃhoa. ǁNās ge ǂkhauhesan hîna “ûitsama ǀuib” ase ‘gagasise omkhâihe’ hâna ǃkhōǂgā hâ. (1Pet. 2:4, 5) Nē Grikegowab mîs ge hoaǁae Septuaginti ǃnâ ra sîsen-ūhe tsî Hebregowab mîs “ǀhaohâb” ti hâs ǀkha a ǀgui. Nes ge Elob ǁaes ga ra ǀhao o, os tsîna ra sîsen-ūhe. (Deu. 23:3; 31:30) ǃNǃkh. 7:38 ǃnâ ge Egipte ǃhūba xu a hā Israelǁaes ge “ǀhaohâb” ti gere ǂgaihe. ǁNān hîna ge “ǃkhaenab” tsî “ǃhūbaib” tsîna xu a ‘ǃkhōǂuihe’ Xristeǁîn ge Elob ‘ǀhaohâba’ ra kuruǂui.—1Pet. 2:9; Jhn. 15:19; 1Kor. 1:2.
(Mateub 16:19) Tsî ta ge satsa ǂganamxūra gaosib ǀhommi dib dira nî mā, tsî ǃhūbaib aits ga ǃgae-i hoa-i ge ǀhommi ǃnâ nî ǃgaehe hâse hâ-e, tsî ǃhūbaib aits ga ore-i hoa-i ge ǀhommi ǃnâ nî orehe hâse hâ-e.
nwtsty study note Mat. 16:19
ǂganamxūra gaosib ǀhommi dib: Elobmîs ǃnâ ǁkhowamga ra māhen hoan ge ǂgomǃnâ-e ǁkhā tsî ǁîn ge kai aiǂhanuba ūhâ. (1Kro. 9:26, 27; Jes. 22:20-22) Mîs “ǁkhowami” di hâs ge aiǂhanub tsî kai ǃereamsa tanis di ra ǂâibasen. Petrub ge māheb ge “ǁkhowamga” ge sîsen-ū îb Jodeǁîn (ǃNǃkh. 2:22-41), Samariaǁîn (ǃNǃkh. 8:14-17) tsî ǀŪben (ǃNǃkh. 10:34-38) tsîna hui în Elob ǃanu gagaba ǃkhōǃoa.
Elobmîs khomais
(Mateub 16:1-20) Tsî gu ge Farisegu tsî Sadusegu tsîga ǁîb ǃoa hā, tsî ǃâitsâ bi rase ge ǂgan, sao-eb nî ǁîga ǀhomma xu ǁgausa. 2 Ob ge ǁîga ǃeream tsî ge mî: ǃUi i ka, o go ra mî: ǃGâi tsēs kom nîo, ǀhommi kom ǀaeǀapaxase ra īo. 3 Tsî ǃnauǁgoaga go ra mî: Gabu i kom nî nētsēo, ǀhomaib kom a ǀapao. Sa hînaxaǃnâgo, ǀhommi di aisa go a ǀgoraǃā ǁkhā, tsî ǁaeb di saode go kha a ǀgoraǃā ǁoa? 4 ǂKhaba tsî ǃgamekhôaxa ǃhaos ge sao-e ra ôa, tsîs ge ǀnî sao-e māhe tide, Jonab kēbo-aob di saos ǀguis. Ob ge ǁîga ǁnāxū tsî ge bē. 5 Tsî ǁkhāǁkhāsabegu âb ge nauǃanib ǃoa ǃgâu, o gu ge perena ūsaosa ge ǀuru. 6 Ob ge Jesuba ǁîgu ǃoa ge mî: Kō, î go Farisegu tsî Sadusegu di ǀkhuruǀkhurupereb xa ǃûisen re. 7 O gu ge ǁîgu ǃnâ ǂâiǂâisen tsî ge mî: Perena ge ūsao tama ǃkhais xas komo. 8 Tsî Jesub ge ǂan, ob ge ge mîǀî gu: Tarexa go kha sago ǃnâ ra ǂâiǂâisen, sa ǂkhariǂgomxaǃnâgo, perena go ūsao tamasa? 9 Ganupe go ǁnâuǃā tama hâ? ǂÂi go ra xare ǁnā koro peregu, koroǀoadisigu digu xa, tsî matikō ǀharude go ge ūkhâisa? 10 Tsî hakaǀoadisigu di hû peregu xa, tsî matikō ǀharude go ge ūkhâisa? 11 Mati go ǁnâi ǁnâuǃā tama hâ, peren xa ta go ǃhoa-ū go tama isa, Farisegu tsî Sadusegu di ǀkhuruǀkhurupereb xa go nî ǃûisen, ti ta go mî ǃnubai? 12 ǃNubai gu ge ge ǁnâuǃā, pereb di ǀkhuruǀkhurupereb xa gu nî ǃûisen ǃkhaisab mî tamasa tsî Farisegu tsî Sadusegu di ǁkhāǁkhās xa gu nî ǃûisen, tib go mî ǃkhaisa. 13 Tsî Jesub ge Kaesareas Filipub dis di ǃhūǃâdi tawa sī, ob ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega dî tsî ge mî: Tariba Khoen Ôaba, tin khoena ra mî? 14 O gu ge ge ǃeream: ǀNîn ge Johane ǁĀǁnâ-aots, nauna Eliats, tsî nauna Jeremiats, kēbo-aogu di ǀguits a, ti ra mî. 15 Ob ge ge mîǀî gu: Tsî sago ǁnâi, tari ta a tita, ti go ra mî? 16 Ob ge Simon Petruba ǃeream tsî ge mî: Xristu, ûitsama Elob di Ôats kom satsao. 17 Ob ge Jesuba ǃeream tsî ge mîǀî bi: ǃGâiǃōts hâ, Simon, Jonab ôatse, ǁgans tsî ǀaob tsîra ge nēsa ǂhaiǂhaiba tsi tama hâ, xawe ti Îb ǀhommi ǃnâ hâb kom ǁîsa go ǂhaiǂhaiba tsio. 18 Tsî ta ge ra mîba tsi: Petruts a satsa, tsî nē ǃhaob ai ta ge tita ti ǀhaohâba nî omkhâibasen, tsî Hadeb di ǁāgu ge ǁîba dan tide. 19 Tsî ta ge satsa ǂganamxūra gaosib ǀhommi dib dira nî mā, tsî ǃhūbaib aits ga ǃgae-i hoa-i ge ǀhommi ǃnâ nî ǃgaehe hâse hâ-e, tsî ǃhūbaib aits ga ore-i hoa-i ge ǀhommi ǃnâ nî orehe hâse hâ-e. 20 ǃNubaib ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge ǃkhâi, î gu tā ǀgui khoe-i tsîna mîba ǁîb a Xristu ǃkhaisa.
FEBRUARIB 26–MAARTI 4
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MATEUB 18-19
“Kō î du tā nau khoen tsî sado tsîna ǃnôa kaisen”
(Mateub 18:6, 7) Xawe nē ǂkhariron, tita ǃnâ ra ǂgomn di ǀgui-e ga ǁgonǁgonǃnâ-i, ǁî-i ge anu, ǁkhamiǀuisa ǃgaeǃaohe tsî i nî hurib di ǃgammi ǃnâ āǁō kaihesa. 7 Tsūba bi ǃhūbaiba ǁgonǁgonǃnâdi ǃaroma. ǂHâba i kom hâo, ǁgonǁgonǃnâdi nî hâsao, xawe tsūba i ǁnā khoe-e ǁî-e xu di ǁgonǁgonǃnâde ra hā-e.
nwtsty study note Mat. 18:6, 7
ǁkhamiǀuisa ǃgaeǃaohe: Tamas ka io ‘kai ǀuib’. Nē ǀuib ge 4-5 ǂaidi kōse a kai ǁkhā. Tsî a ǃgom tsî donkib xa ǀgui nî ǂgae hō-e.
ǁgonǁgonǃnâdi: Grikegowab mîs skanʹda·lon di hâs ge “ǁgonǁgonǃnâ” di ra ǂâibasen. Nēs tsîn ge xū-e ǃnui tsî ǃkhōs ǀkha a ǀgui tsî ǁkhā ǂâibasensa ra ǂoaxa ū. Nēs ge hoase ǁgonǁgonǃnâs tamas ka io ǃnôasa ǃoa ra ǁnaeǁgau. Xawe nēs tsîn ge dīb tamas ka io mâsib hîna khoe-e ǂhanu tama xū-e dī kais tamas ka io ǁore kais ǃoas tsîna ra ǁnaeǁgau. Mat. 18:8, 9 ǃnâs ge skan·da·liʹzo di hâ sîsen mîsa ‘ǁgonǁgonǃnâs’ tamas ka io “ǁoreba dīsa” ǃoas tsîna ra ǁnaeǁgau.
nwtsty mediab
ǁKhamiǀuis
Kai ǀuigu ge ǃhoro-e ǁkhamis tsî oli-e kurus ǃgao gere sîsen-ūhe. ǀNîn ge ǃomdi ǀkha gere tani-e xawe ǀnîn ge kaise ge ǃgom i tsî xamanin xa ǀgui nî tani-ese ge i i. Nēs ge Samsoni ge Filisteǁîgu ai ao ǀguib ǀkha a ǀgui ǁkhā. (ǂHǂh. 16:21) Xamanin ǀkha gere sîsen-ūhe ǁkhamiǀuis ge Israeli ǃnâ ǀgui ge sîsen-ūhe tama hâ i xawe Romeǁîn xas tsîna gere sîsen-ūhe.
ǀGam ǃnâgu ǁkhamiǀuira
Nēba ra ǁgau-e ǁkhamiǀuis ge xamanin ǀkha ǀgui gere sîsen-ūhe. Tsî ǃnāsase donkib ǀkha. Aiǁgause ǃhoro-e ǁkhamis tsî oli-e kurus ǃaroma. ǀGui ǀuis ge 5 ǂaidi kōse ge kai i tsî ǀgam ǃnâgu ǃâga ge ūhâ i.
(Mateub 18:8, 9) Sa ǃommi tsî ǂais tsîra ga ǁnâi a ǁgonǁgonǃnâ tsio, ǁîra ǁhāǁnâ, î aoxū. ǃGâiba tsi i kom nîo, ǃhom hâ tsî ǃhorasets nîra ûib ǃnâ ǂgâsa, ǀgam ǃomkha tsî ǀgam ǂaira ūhâǃâts nî ǀamo ǀaeb ǃnâ aoǂgāhes xa. 9 Tsî mûs âts ga ǁgonǁgonǃnâ tsio, ǁîsa ǁhoroǂui, î aoxū si. ǃGâiba tsi i kom nîo, ǀgui mûs ǀkhats nî ûib ǃnâ ǂgâsa, ǀgam mûra ūhâ ǃâts nî ǀamo ǀaeb ǃnâ aoǂgāhes xa.
nwtsty study note Mat. 18:9
Gehennas: Tamas ka io ǀamo ǀaeb di hâ mîs ge Hebregowab mîs geh hin·nomʹ sa xu ra hā tsî ǁîs ǂâibasens ge “Hinommi” ǃgoaǃnāb di ra ǂâibasen. Hîna Jerusalems di huriǂoas tsî ǃkhabagas ǃnâ ǁgoesa. (mû re App. B12, map “Jerusalem and Surrounding Area New World Translations Baibels ǃnâ.”) Jesub di ǁaeb ǃnâs ge Hinommsa ǀapoba gere ǂhubi-aihe, ǁnā-amagas ge Gehennas tamas ka io ǀamo ǀaeb di hâ mîsa xū-e hoase dīkākās ǀkha a ǀgui.
nwtstg Glossary
Gehenna
Grikegowab mîs “Hinommi” ǃoa ra ǁnaeǁgaus tsîn ge Jerusalems di huriǂoas tsî ǃkhabagas xa ra ǃhoa. (Jer. 7:31) Nē ǃkhaib ǃnâ ra aoǂgāhe ǁō hâ sorodi ge ǁnāpa nî ǂhubiǂuihe di i ge ge kēbohe. (Jer. 7:32; 19:6) ǁGauǁgau-i ge a ǀkhai Jesub ǁaeb ǃnân ge ǀgurun tsî khoen tsîna ûitsamase Gehennas ǃnâ gere ǂhubisa. Nē ǃkhais ge mûhe ǁoasa ǃkhai-i ǃoa ǁnaeǁgau tama hâ khoen ra ǀamosib kōse mûhe ǁkhā ǀaes ǃnâ ǂhubihesa. Xawe Jesub tsî ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ge Gehennasa ǀamo dīkākās ǀkha gere ǀgopeǀnō, ǁnās ge ‘ǀgamǁî ǁōb’ di ra ǂâibasen.—J.ǂHa. 20:14; Mat. 5:22; 10:28.
(Mateub 18:10) Mûbasen re, î go tā ǀgui-i nē ǂkhariron di-e ǃharaxū. Mîba go ta ra, ǁîn di ǀhomǃgāgu kom ǀhommi ǃnâ hugaǀgui, ais ti Îb ǀhommi ǃnâ hâb disa ra mûo.
nwtsty study note Mat. 18:10
ais ti Îb ǀhommi ǃnâ hâb disa ra mûo: “Tamas ka io ǀhomsi ǁGûba ǀgūseba xu nî mû.” Gagasi kurusaben ǀguin ge Elob ais a mû ǁkhā.—Eks. 33:20.
w10-E 11/1 16
Gagasi kurusaben ra tsâǀkhā da ǀgaub
Jesub ge ge mî ǀhomǃgāgu ǃereamsa māhe hâsa îgu Elob ǃoaba-aon di gagasi mâsiba kōǃgâ. Jesub ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge mîba: “Mûbasen re, î go tā ǀgui-i nē ǂkhariron di-e ǃharaxū. Mîba go ta ra, ǁîn di ǀhomǃgāgu kom ǀhommi ǃnâ hugaǀgui, ais ti Îb ǀhommi ǃnâ hâb disa ra mûo.” (Mateub 18:10) Nēs ǀkhab ge Jesuba ge ǂâibasen tama hâ i, mâ saosabe-i hoa-i ǁîb di-i ǀhomǃgā-e ǁîb xa ǁgaumâibahe hâ ǃkhaisa. Xawe Jesub ge ge ǁgau ǀhomǃgān mâ ǁani-i hoa-i ǀhaohâb di-i ǃnâ ǃgâiǃgâibasensa ūhâsa.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Mateub 18:21, 22) ǃNubaib ge Petruba ǁîb ǃoa hā tsî ge mî: Matikō ǃnāde ta kha ti ǃgâsaba nî ǀûba, tita ǃoagu ra ǁoreba? Hû ǃnāde? 22 Ob ge Jesuba ge mîǀî bi: Tita ge ra mîba tsi, hû ǃnā tamadi, xawe hûdisi ǃnādi di hû ǃnādets ge nî ǀûba bi.
nwtsty study note Mat. 18:22
hûdisi ǃnādi di hû ǃnādi: Grikegowab mîs ge sao rase a ǁnâuǃāhe ǁkhā “70 + 7” (77 ǃnāde) tamas ka io “70 x 7” (490 ǃnāde). ǁNā ǃgôab tsîn ge Septuaginti ǃnâ Gen. 4:24 ǃnâ ra hōhe hîna “hûdisi ǃnādi” di “hû ǃnāde” ra ǂkhâǃnâba. ǁGuiǃgâs hû ǃgôab dis ge a ǀgui “ǀamosib” kōse tamas ka io “ǀamoses” ǀkha. Petrub di 7 ǃnāde 77 ǃnādi ǀkha ǀkharaǀkharas ǀkhab ge Jesuba ǁîb saosabena gere mîba în tā ǁîn ga ǂgao o ǀgui ǀûba. Xawe nēsa ǀgopeǀnō re Babilons Talmud (Yoma 86b) ra mîsa ǃoa: “Khoe-i ga dīsā o, ǀguisa xu ǃnona ǃnādi kōse oi ge nî ǀûbahe, xawe hakaǁî ǃnās ai i ge ǀûbahe tide.”
(Mateub 19:7) O gu ge ǁîb ǃoa ge mî: Tarexab ǁnâi Moseba ge ǂnûiǂgā, ǀgoraǂkhanisa mā tsî ǁîsa xu ǀgorasa?
nwtsty study note Mat. 19:7
ǀgoraǂkhanis: Tamas ka io “ǃgameb ǀgoraǂkhanis.” Aob ga ǁîb ǃgame tarasa ǀgora xu ǂgao o, ob ge aibe kaikhoegu ai sī nî ǀape ôa Moseb ǂhanub ǃaogu. Tsî mîǁgui-eb nî dīs aiǃâb ge ǃamkuse nî ǂâiǃgâ. Moseb ǂhanub ǃoagub ge aoba tā ǃhaese ǁîb ǃgame tarasa nî ǀgora xu. Nē ǂhanub ge ǁnās ǀkha ǃgamesa tarasa gere ǁkhauba. (Deu. 24:1) Xawe Jesub tsēdi ǃnâgu ge ǂgomdi ǁkhāǁkhā-aoga ǃgame ǀgorasa kaise supuse gere mā-am. ǁNā tsēdi ǃnâb ge Josephus di ǀon hâ Fariseb hîna ge ǁîb tarasa xu ǀgoraba ge mî, ǃgame ǀgoras ge a mā-amsa. “Mâ ga hâ xū-i hoa-i ǃgao (tsî ǁnā xūn ge ge hoaǃnâ-aixa i aogu ǁaegu).”
nwtsty mediab
ǃGameb ǀgoraǂkhanis
ǃGameb ǀgoraǂkhanis ge 71ǁî tamas ka io 72ǁî kurib sida ǃgôab ǁaeb dib ǃnâ Aramaiagowab ǃnâ ge xoahe hâ i. Nē ǂkhanis ge Wadi Murabbaati di ǀapas ǃnâ ge hōhe ǂnâsa ǃāb Judeab ǃgaro ǃhūb ǃnâ. ǃNaniǁî kurib Jodeǁîn di mâǃoas ǃnâb ge Josephi di ǀgôaba Miriams Jonathani ǀgôasa ge a ǀgora xu hîna ge Masadas ǃnâ ǁan hâ îna.
Elobmîs khomais
(Mateub 18:18-35) Amase ta ra mîba go: ǃHūbaib ai go kara ǃgae-i hoa-i ge ǀhommi ǃnâ nî ǃgaehe hâse hâ-e, tsî ǃhūbaib ai go kara ore-i hoa-i ge ǀhommi ǃnâ nî orehe hâse hâ-e. 19 ǃAruǀî ta ra mîba du, ǀgamn ga sadu ǃnâ ǃhūbaib ai ǀguiǃnâxao, mâ ǃkhais ǂgann kas hoas ge ǁîna ti Îb ǀhommi ǃnâ hâb tawa nî ībasa. 20 ǀGamn kas, ǃnonan kas ga ti ǀons ǃnâ ǀhao hâo, ǁnāpa ta nî ǁîn ǁaegu hâ xui-ao. 21 ǃNubaib ge Petruba ǁîb ǃoa hā tsî ge mî: Matikō ǃnāde ta kha ti ǃgâsaba nî ǀûba, tita ǃoagu ra ǁoreba? Hû ǃnāde? 22 Ob ge Jesuba ge mîǀî bi: Tita ge ra mîba tsi, hû ǃnā tamadi, xawe hûdisi ǃnādi di hû ǃnādets ge nî ǀûba bi. 23 ǁNā-amagab ge gaosib ǀhommi diba gao-aob ǀkha ra ǂkhōhe, ǁîb ǃgāga ǃereamsa ra ǂgaoǀkhāba. 24 Tsî ǃgôatsoatsoab ge, ob ge ǀguib disiǀoadisi marisa surude bi hâba ǁîb tawa ge ūhāhe. 25 Tsî matareb nî-eb ge ūhâ tama io, ob ge ǀhonkhoeb âba ge mîmā, ǁîb, ǁîb taras tsî ǀgôan, tsî ūb hâ xūn hoan nî ǁamaxūhe tsîb nî surudeba matarehesa. 26 Ob ge ǃgāba ǁîb aiǃâ ǁgoara ai ǁnā tsî ge mî: ǃKhūtse, ǃnūǃnâxaba te re, o ta ge hoana nî matare tsi. 27 Ob ge ǀhonkhoeba ǁnā ǃgāba ge ǀkhomxa, tsî ore tsî surudeb hoaba ge ǀûba bi. 28 Tsî ǁnā ǃgāb ǁkhāb ge ǂoa, ob ge ǁîb ǀhōsaǃgāgu di ǀguib ǀguikaidisi marisa surude bi hâba hō, tsî ǃkhōdomǃnâ bi tsî ge mî: Titats surude hâ-e matare te! 29 Ob ge ǀhōsaǃgāb âba ǁîb ǂaira tawa ǁnā, tsî ǀkhoma bi tsî ge mî: ǃNūǃnâxaba te re, o ta ge hoana nî matare tsi. 30 Xaweb ge ǁîba ǂgao tama i tsî ǃkhō-oms ǃnâ ge sī ǂnûi bi, surude bib hâ-eb nî matare bis kōse. 31 Tsî ǁîb ǀhōsaǃgāgu ge ī gona mû, o gu ge kaise ǃoa, tsî ǀhonkhoeba ī gon hoana ge sī mîba. 32 ǃNubaib ge ǀhonkhoeba ǂgaihā tsî ge mîǀî bi: Sa ǂkhaba ǃgātse, nē surudeb hoaba ta go satsa ǀûba, ǀkhoma tets go amaga. 33 Tsîts kha ga sats ona sa ǀhōsaǃgāba ǀkhomxa tama hâ, tita go satsa ǀkhomxa khami? 34 Ob ge ǀhonkhoeb âba ǁaixa tsî ǁîba tsûtsû-aoga ge māǁnâ, hoan ǁîbab surude hânab nî matares kōse. 35 ǁNās ǁkhās xaseb ge ti Îb ǀhommi diba sadu ona nîra dī, mâ-i hoa-i ga ǁî-i ǃgâsa-i di dāsāde ǂgaoba xu ǀûba tama io.