NXA̱DI 43
¿Ha xi nho dä zi sëi nuʼu̱ yu̱ ʼyëʼkyëi majuäni?
Di hye̱stätho nuʼä mbënʼu̱ yu̱ jäʼi geʼbu̱ po̱manho dä si sëi ʼna o hinna. ʼBu̱ʼi ʼra yu̱ jäʼi ge jaʼbu̱ ʼnandi siui sëiʼu̱ yu̱ amigo. ʼNe ʼbu̱ʼi ʼra ge njuäntho hingi si sëi. Pe̱ kextä ʼbu̱hmi ʼra ge si sëi asta geʼbu̱ bi ndäʼiti. ¿ʼBe̱ʼä manʼä Biblia nangeʼä ge dä ʼtsi sëi?
1. ¿Ha xi nʼtso ge dä ʼtsi sëi?
Nuʼä Biblia hingi ma ge xi nʼtso ge dä ʼtsi sëi. ʼNe ma ge nuʼä Ojä bi ʼrakju̱ʼä sëi pa di njohya ma mu̱ihu̱ (Salmo 104:14, 15). ʼNe këxtä ma ge mayaʼbu̱ bi mʼbu̱i ʼra yu̱ ʼyëʼkyëi ge bi zi sëi (1 Timoteo 5:23).
2. ¿ʼBe̱ʼä ma nʼtsofo di ünʼä Biblia pa nangeʼu̱ toʼo ne dä zi sëi?
Nuʼä Jeoba hingi numanho ge gä nʼitihu̱, pe̱ kextä hingi numanho ge xi ngü sëi gä sihu̱ madägeʼä hingä nʼitihu̱ (Gálatas 5:21). Nuʼä Biblia ëna ge hingä nsixu̱ʼu̱ o gä nzänhmu̱ʼu̱ yu̱ jäʼi ge emme di ho dä zi xi ngü sëi (Proverbios 23:20). Pe̱ geʼbu̱ di nehu̱ gä sihu̱ sëi, geʼbu̱ di ʼbu̱se̱hu̱ o ʼbu̱ʼä toʼo di hyu̱nju̱, emme jaʼtse̱di ge gä sa̱nhnu̱ nuʼä gä sihu̱, pa hingä manhmu̱ yu̱ nhma ge hingi po̱manho o ge njuäntho gä nʼitihu̱. Pe̱ kextä hingi po̱manho ge emme xi ngü sëi gä sihu̱ ge asta dä zu̱kju̱ ʼna nʼu̱. Geʼbu̱ hindi pähmu̱ gä sa̱nhnu̱ hangü gä sihu̱, manʼna xi nho ge njuäntho te gä sihu̱.
3. ¿ʼBe̱pu̱ sa̱ gä ühmu̱ ge di ëspähu̱ʼä mbënʼu̱ miʼra?
ʼNa ngü ʼna ja dä bëni geʼbu̱ dä zi sëi o hinna. ʼNe hingi ja gä ʼkähu̱ nuʼu̱ toʼo ne dä ziʼtsu̱ sëi. Pe̱ kextä hingi ja ʼbu̱ʼä toʼo gä ʼbe̱pfu̱ dä zi sëi geʼbu̱ hingi ne (Romanos 14:10). Pe̱ geʼbu̱ di ho gä sihu̱ʼtsu̱ sëi, ʼne nuʼu̱ mi ʼra hingi numanho, manʼna sa̱ gä se̱ʼthu̱ ʼne hingä sihu̱ sëi (dä mi nu Romanos 14:21). ʼNa ra ʼyëʼkyëi majuäni hindä hyonse̱ʼä na nhose̱, manʼna dä hyoni nuʼä na nhoʼu̱ mi ʼra (dä mi nu 1 Corintios 10:23, 24).
GÄ PÄHMU̱ MANʼNA NANGEHNA
Gä nuhu̱ ʼra yu̱ nʼtsofo bä ʼyëpu̱ ja Biblia ge dä ze̱ʼi gi pädi geʼbu̱ dä za̱ gi si sëi o hinna ʼne hangü dä za̱ gi si. Kextä gä pähmu̱ ʼbe̱ʼä dä za̱ gi ʼyo̱ʼte geʼbu̱ gi ne gi hye̱ʼä sëi.
4. Dä mi ʼyo̱rpä nʼyomfëni geʼbu̱ gi si sëi o hinna
¿ʼBe̱ʼä mi mbënʼä Jesús nangeʼä sëi? Pa gä pähmu̱ nuʼä mi mbënʼä, gä nuhu̱ nuʼä bi thogi nuʼbu̱ mi ʼyo̱ʼtä na mu̱di milagro. Dä mi nuui Juan 2:1-11 ʼne manhmi nangehna:
Nangehna dä nuhu̱ ya, ¿ʼbe̱ʼä mi mbënʼä Jesús nangeʼä sëi?
Pa nangeʼä Jesús hingi ʼtso ge ʼbu̱ʼä toʼo dä ziʼtsu̱ sëi, ¿ʼbe̱ʼä ja dä bënʼä ʼna ra ʼyëʼkyëi nuʼbu̱ handi ge ʼbu̱ʼä toʼo siʼtsu̱ sëi?
Tengü dä nuhu̱ ya, hingi ʼtso ge ʼna ra ʼyëʼkyëi dä ziʼtsu̱ sëi, pe̱ nuʼä hingi ne dä ma ge po̱manho ge ho̱ndbu̱ go hapu̱ dä za̱ dä zi sëi. Dä mi nuui Proverbios 22:3 ʼne dä mi nʼyomfëni geʼbu̱ dä za̱ gä sihu̱ sëi nuʼbu̱ thogi tengü:
Nuʼbu̱ gi ʼyonʼä ʼna ra karro o nuʼbu̱ gi mpe̱fi ko ʼna ra makina ge nʼtsüpi o ge nʼtsütho.
Geʼbu̱ gi nhäʼtu̱hni.
Geʼbu̱ nuʼä doktor bi xiʼi ge hingi ja gi si sëi.
Nuʼbu̱ hingi pädi hapu̱ dä ze̱ʼä gi si.
Geʼbu̱ nuʼä ʼtsu̱ʼtabi hingi ünʼä nʼtëdi ge dä ʼtsi sei.
Nuʼbu̱ gi nʼyoui ʼna ra jäʼi ge gi pädi ge xi nhëi ʼbe̱pu̱ mi zoʼä sëi.
¿Ha po̱manho ge gi ünʼä sëi nuʼbu̱ bi nja ʼna nthäti o geʼbu̱ gi ʼyo̱ʼtä ʼna nʼtsihme? Pa gi pädi ʼbe̱ʼä dä za̱ gi ʼyo̱ʼte, dä mi nuui ä BIDEO.
Dä mi nuui Romanos 13:13 ʼne 1 Corintios 10:31, 32. Nuʼbu̱ gä juadi gä nuui ʼna gü ʼna yu̱ texto dä mi manhmi nangehna:
¿ʼBe̱pu̱ dä za̱ dä ze̱ʼi nuna nʼtsofo? ¿ʼBe̱ʼä ja gi ʼyo̱ʼte pa di njohyaʼä Jeoba?
ʼNa ngü ʼnaʼu̱ yu̱ ʼyëʼkyëi ja dä bëni geʼbu̱ dä zi sëi o hinna. ʼBu̱ʼu̱ ʼra yu̱ ʼyëʼkyëi ge jaʼbu̱ dä ʼyëna ge dä zi sëi o jaʼbu̱ hinna.
5. Dä mi bëni hangü sëi dä za̱ gi si
Madägeʼä hingi ʼtso gi siʼtsu̱ sëi, pe̱ jaʼtse̱di gi mbëni ge nuʼä Jeoba hingi numanho ge xi ngü sëi gi si. ¿Hanja emme jaʼtse̱di gi ʼyu̱rpä gue̱ndäʼä Jeoba? Dä mi nuui Oseas 4:11, 18 ʼne manhmi nangehna:
¿ʼBe̱ʼä dä za̱ dä thogi geʼbu̱ ʼna jäʼi emme xi ngü sëi dä zi?
¿ʼBe̱ʼä dä ze̱kju̱ gä sa̱nhnu̱ hangü sëi gä sihu̱? Emme jaʼtse̱di gä nʼyomfënihu̱ hangü sëi dä za̱ gä sihu̱. Dä mi nuui Proverbios 11:2 ʼne manhmi nangehna:
¿Hanja emme jaʼtse̱di ge mʼbe̱ʼto gä nʼyomfënihu̱ hangü sëi dä za̱ gä sihu̱?
6. Dä mi hye̱ʼä sëi
Dä mi pädi ʼbe̱ʼä bi ze̱ʼä ʼna nʼyohu̱ pa dä hye̱ʼä sëʼi. Dä mi nuui ä BIDEO ʼne manhmi nagehna:
¿ʼBe̱pu̱ bi ʼtsombä na mʼbu̱iʼä Dimitri nuʼä sëi?
¿Ha ʼbeske bi hye̱ʼä sëiʼä Dimitri?
¿ʼBe̱ʼä bi ze̱ʼä Dimitri ge njuäntho dä hye̱ʼä sëi?
Dä mi nuui 1 Corintios 6:10, 11 ʼne manhmi nangehna:
¿Ha emme xi nʼtso di nʼiti ʼna? ¿Hanja?
¿Hanja di pähmu̱ ge dä za̱ dä hye̱ʼä sëi ʼna ra iti?
Dä mi nuui Mateo 5:30 ʼne manhmi nangehna:
Nuʼä Jesús bi ma, ge pa dä numanho Ojä nuʼä di o̱thu̱, emme jaʼtse̱di gä sohmu̱ʼu̱ yu̱ nʼto̱ʼte xi nʼtso, madägeʼä di hohu̱ʼä di o̱thu̱ o di sa̱pfu̱ ge xi nhëi gä sohmu̱ ʼna ra bisio. ¿ʼBe̱ʼä dä za̱ gi ʼyo̱ʼte geʼbu̱ gi ne gi hye̱ʼä sëi?a
Dä mi nuui 1 Corintios 15:33 ʼne manhmi nangehna:
¿ʼBe̱ʼä dä za̱ dä thogi geʼbu̱ nzäntho gi nʼyohu̱ʼu̱ yu̱ jäʼi ge emme di ho xi ngü sëi dä zi?
NUʼU̱ YU̱ NʼTA̱NNI O̱ʼTU̱ ʼRA YU̱ JÄʼI: “¿Ha emme xi nʼtso ge di nʼiti ʼna?”.
¿ʼBe̱ʼä gi mbëni?
NUʼÄ MANʼNA JAʼTSE̱DI
Nuʼä Jeoba di ʼrakju̱ nʼtëdi ge gä sihu̱ʼtsu̱ sëi pa gä njohyahu̱, pe̱ hingi numanho ge xi ngü sëi gä sihu̱ o ge gä nʼitihu̱.
Nuʼä dä pähmu̱
¿ʼBe̱ʼä manʼä Biblia nangeʼä sëi?
¿ʼBe̱ʼä ma dümu̱i dä thoʼä ʼna jäʼi geʼbu̱ emme xi ngü sëi dä zi?
¿ʼBe̱pu̱ di ühmu̱ ge di ëspähu̱ nuʼä mbënʼu̱ miʼra ge nangeʼä sëi?
DÄ MI PÄDI MANʼNA
¿ʼBe̱ʼä ja dä ʼyu̱rpä gue̱ndäʼu̱ yu̱ ʼtsu̱nʼtu̱ ʼne yu̱ hmüte geʼbu̱ mbëni dä si sëi?
Dä mi pädi ʼbe̱ʼä dä za̱ gi ʼyo̱ʼte pa gi hye̱ʼä sëi.
“ʼBe̱ʼä dä za̱ gä o̱thu̱ pa hindä däkju̱ʼä sëi” (La Atalaya, 1 enero ge 2010)
¿Ha po̱manho ge nuʼu̱ yu̱ ʼyëʼkëi dä ʼyo̱ʼtä ʼtëmbi brindis?
“Nuʼu̱ ʼra yu̱ nʼta̱nni ge o̱ʼtu̱ ʼra yu̱ jäʼi” (La Atalaya, 15 febrero ge 2007)
Dä mi pädi ʼbe̱ʼä bi ze̱ʼä ʼna nʼyohu̱ pa bi hye̱ʼä sëi, nubu̱ ëna “Xo̱ mi o̱ʼte ma ʼtsithethoʼä ra sëi”.
“Nuʼä Biblia bi ze̱di pa di pa̱hyu̱ mʼbu̱iʼu̱” (La Atalaya, 1 mayo ge 2012)
a ʼBu̱hyu̱ jäʼi ge hingi sa̱ dä hye̱ʼä sëi, nangeʼä honi nuʼä na mfa̱ʼtsiʼu̱ yu̱ doktor. Xi ngü yu̱ doktor ëna ge nuʼu̱ toʼo ya bi hye̱ʼä sëi hingi ho ge maho̱nʼä dä za̱ʼä sëi.