¿La qas kuya ubʼixik ri profecías re ri Biblia che Jesús are ri Mesías?
Ri kuya ubʼixik ri Biblia
Jeʼ kuya ubʼixik. Are chiʼ ri Jesús xkʼojiʼ cho ri uwach Ulew xtzʼaqatisax kʼi profecías chrij ri Mesías, che keʼukol konojel ri winaq cho ri uwach Ulew (Daniel 9:25; 1 Juan 4:14). Xuqujeʼ are chiʼ kaminaq chik xtzʼaqat chi nikʼaj profecías chrij ri Mesías (Salmo 110:1; Hechos 2:34-36).
¿La kkun jun chi winaq kutzʼaqatisaj ri profecías che xbʼix kan chrij ri Mesías?
Jujun taq profecías che kchʼaw chrij ri Mesías xtzʼaqatik chiʼ xkʼojiʼ ri Jesús cho ri uwach Ulew
¿Jas kraj kubʼij ri título Mesías?
Ri título hebreo Maschíaj (Mesías) y ri Kjristós (Cristo) che kʼo pa ri chʼabʼal griego kraj kubʼij «chaʼom». Rumal laʼ Jesucristo kraj kubʼij «Jesús ri chaʼom» o «Jesús ri Mesías».
Ojer kanoq ktix aceite pa ujolom jun winaq rech kchaʼik o kyaʼ jun nimalaj eqelen che (Levítico 8:12; 1 Samuel 16:13). Ri Dios xuchaʼ ri Jesús rech kux ri Mesías, che are jun nimalaj eqelen (Hechos 2:36). Are kʼu, ri Dios are xukoj ri ruxlabʼixel che uchaʼik ri Jesús man are ta xukoj ri aceite (Mateo 3:16).
¿La kkun jun chi winaq kutzʼaqatisaj ri profecías che xbʼix kan chrij ri Mesías?
No. Wariʼ kjunamataj rukʼ jun huella digital che xaq xiw che ri winaq kʼo wi, ri profecías che kʼo pa ri Biblia xaq xiw chrij jun Mesías o Cristo kchʼaw wi. Y ri Biblia kubʼij: «Kepe kʼu na winaq ri kkijaluj kibʼ chi e Cristo. Kepe na ri kkijaluj kibʼ chi e qʼaxal taq tzij. Kekibʼan na nimaʼq taq etal xuqujeʼ mayibʼal che kisubʼik we ta kbʼantajik xuqujeʼ ne ri e chaʼom qas rumal ri Dios» (Mateo 24:24).
¿La kʼa majaʼ kpe ri Mesías cho ri uwach Ulew?
No. Ri Biblia kubʼij che ri Mesías petinaq pa ri ufamilia ri David, jun chke ri qʼatal taq tzij rech Israel (Salmo 89:3, 4). Xuqujeʼ ri wuj che kyaʼ wi ubʼixik ri kibʼiʼ ri ufamilia ri qʼatal tzij David xsach uwach. Weneʼ xsach uwach are chiʼ ri romanos xeʼopan pa Jerusalén pa ri junabʼ 70.a Rumal laʼ nijun winaq retaʼm jachin e petinaq pa ri ufamilia ri David. Are kʼu pa taq ri uqʼij ri Jesús kʼa e kʼo na ri e wuj riʼ, y nijun chke ri ukʼulel xkibʼij che petinaq ta pa ri ufamilia ri David (Mateo 22:41-46).
¿Jampaʼ profecías rech ri Mesías kʼo pa ri Biblia?
Kojkun taj kqabʼij jampaʼ qas profecías rech ri Mesías kʼo pa ri Biblia. Rumal che amaqʼel kkʼextaj ri ajilabʼal chrij ri profecías rech ri Mesías paneʼ are tajin kchʼaw chrij pa ri Biblia. Jun kʼutbʼal, pa Isaías 53:2-7 kuya ubʼixik kʼi taq profecías rech ri Mesías. E kʼi winaq kkichomaj che ri kyaʼ ubʼixik pa ri textos riʼ are xa jun profecía, y nikʼaj chik kkichomaj che kʼi profecías kʼo pa ri versículos riʼ.
Jujun taq profecías che kchʼaw chrij ri Mesías xtzʼaqatik chiʼ xkʼojiʼ ri Jesús cho ri uwach Ulew
Ri xbʼantajik |
Profecía |
Chiʼ xtzʼaqatik |
---|---|---|
Rijaʼlil ri Abrahán |
Génesis 22:17, 18 |
|
Rijaʼlil ri Isaac, ri ralkʼwal ri Abrahán |
Génesis 17:19 |
|
Petinaq pa ri tribu re Judá |
Génesis 49:10 |
|
Petinaq pa ri ufamilia ri David |
Isaías 9:7 |
|
Ral jun qʼapoj ali |
Isaías 7:14 |
|
Xkʼojiʼ pa Belén |
Miqueas 5:2 |
|
Kbʼix Emmanuel cheb |
Isaías 7:14 |
|
Ri xalax wi y ri xkoj chrij |
Isaías 53:2 |
|
Xekamisax akʼalabʼ are chiʼ xkʼojiʼk |
Jeremías 31:15 |
|
Xbʼe pa Egipto |
Oseas 11:1 |
|
Xalaxik junam rukʼ jun Nazareoc |
Isaías 11:1 |
|
Xyaʼ lo ubʼixik rumal jun profeta are chiʼ majaʼ kkʼojiʼk |
Malaquías 3:1 |
|
Xux Mesías pa ri junabʼ 29d |
Daniel 9:25 |
|
Ri Dios xuya ubʼixik che are ralkʼwal |
Salmo 2:7 |
|
Nim xril wi ri rachoch ri Dios |
Salmo 69:9 |
|
Xutzijoj utz taq tzij |
Isaías 61:1 |
|
Ri xutzijoj pa Galilea xjunamataj rukʼ jun luz |
Isaías 9:1, 2 |
|
Junam rukʼ ri Moisés xubʼan milagros |
Deuteronomio 18:15 |
|
Junam rukʼ ri xubʼan ri Moisés, xuqʼaxej ri utzij ri Dios |
Deuteronomio 18:18, 19 |
|
Xeʼukunaj kʼi yawabʼibʼ |
Isaías 53:4 |
|
Xubʼan taj che nim kil wi |
Isaías 42:2 |
|
Xel ukʼuʼx chke ri kkiriq kʼax |
Isaías 42:3 |
|
Xutzijoj ri usukʼilal ri Dios |
Isaías 42:1, 4 |
|
Maravilloso Consejero |
Isaías 9:6, 7 |
|
Xuqʼalajisaj ri ubʼiʼ ri Jehová |
Salmo 22:22 |
|
Xukoj utz taq kʼutbʼal |
Salmo 78:2 |
|
Kʼamal bʼe |
Daniel 9:25 |
|
E kʼi xekojon ta chrij |
Isaías 53:1 |
|
Jun tzaqibʼal |
Isaías 8:14, 15 |
|
Xxutuxik |
Salmo 118:22, 23 |
|
Itzel xilik |
Salmo 69:4 |
|
Xyaʼ uqʼij are chiʼ xok bʼi pa Jerusalén kejenaq bʼi chrij jun bʼur |
Zacarías 9:9 |
|
Xya uqʼij kumal ri akʼalabʼ |
Salmo 8:2 |
|
Xpe pa ri ubʼiʼ ri Jehová |
Salmo 118:26 |
|
Xkʼayix rumal jun rachiʼl |
Salmo 41:9 |
|
Xkʼayix che 30 monedas de platae |
Zacarías 11:12, 13 |
|
Xwonobʼax kan kumal ri rachiʼl |
Zacarías 13:7 |
|
Xbʼix molom taq tzij chrij kumal jujun winaq |
Salmo 35:11 |
|
Xchʼaw ta chkiwach ri winaq che xkimol tzij chrij |
Isaías 53:7 |
|
Xchubʼaxik |
Isaías 50:6 |
|
Xchʼay che ri ujolom |
Miqueas 5:1 |
|
Xchʼayik |
Isaías 50:6 |
|
Xutoʼ ta ribʼ are chiʼ xchʼayik |
Isaías 50:6 |
|
Xewalij ri qʼatal taq tzij chrij |
Salmo 2:2 |
|
Xkoj lawux chke ri raqan y ri e uqʼabʼ cho jun cheʼ |
Salmo 22:16 |
|
Xekijach ri ratzʼyaq |
Salmo 22:18 |
|
Xbʼixik che are jun ajmak |
Isaías 53:12 |
|
Xyoqʼik, itzel xilik |
Salmo 22:7, 8 |
|
Xuchʼij ri kʼax kumal ri ajmakibʼ |
Isaías 53:5, 6 |
1 Pedro 2:23-25 |
Xilitajik che jetaneʼ xwonobʼax kan rumal ri Dios |
Salmo 22:1 |
|
Xyaʼ vinagre che rukʼ hiel rech kutijo |
Salmo 69:21 |
|
Xchaqij uchiʼ are chiʼ xa jubʼiqʼ chi kraj kkamik |
Salmo 22:15 |
|
Xuya ri ukʼaslemal pa uqʼabʼ ri Dios |
Salmo 31:5 |
|
Xuya ri ukʼaslemal |
Isaías 53:12 |
|
Xuya ri tojbʼal rech ksach ri makaj |
Isaías 53:12 |
|
Kʼo ta xqʼaj chke ri ubʼaq |
Salmo 34:20 |
|
Xchʼik jun chʼichʼ che |
Zacarías 12:10 |
|
Xmuq kukʼ ri qʼinomabʼ |
Isaías 53:9 |
|
Xkʼastajisaxik |
Salmo 16:10 |
|
Xtzukux ukʼaxel ri xkʼayinik |
Salmo 109:8 |
|
Tʼuyul pa uwikiqʼabʼ ri Dios |
Salmo 110:1 |
a Ri Cyclopedia de McClintock y Strong kubʼij: «Qas qetaʼm che ri e wuj ri kyaʼ wi ubʼixik ri tribus y ri familias judías xsach uwach are chiʼ xchʼak Jerusalén, y are ta xsach uwach nabʼe kanoq».
b Ri bʼiʼaj hebreo Emmanuel, che kraj kubʼij «Kʼo ri Dios qukʼ», kuya ubʼixik ri chak che kubʼan ri Jesús che are ri Mesías. Ri xubʼan cho ri uwach Ulew kukʼutu che ri Dios kʼo kukʼ ri keqʼijilan che (Lucas 2:27-32; 7:12-16).
c Ri tzij Nazareno weneʼ pa ri chʼabʼal hebreo kpe wi che are nétser, che kraj kubʼij «utux».
d We kawaj kawetaʼmaj más chrij ri cronología che kubʼij che ri Mesías kkʼutun pa ri junabʼ 29, chawilaʼ ri wuj «Ri Daniel xuqʼaxej ubʼixik che kpe ri Mesías».
e Wajun profecía riʼ kʼo chupam ri wuj re Zacarías, are kʼu ri Mateo xubʼij che wariʼ tzijom kan rumal ri profeta Jeremías (Mateo 27:9). Weneʼ jujun taq mul ri wuj re Jeremías are nabʼe kʼo chuwach ri sección re ri Biblia che kbʼix «los profetas» che (Lucas 24:44). Weneʼ Mateo xukoj «Jeremías» rech xchʼaw chrij wajun sección riʼ, che xuqujeʼ kʼo ri wuj re Zacarías chupam.