DEUTERONOMIO
1 Rígi̱ nindxu̱u̱ ajngáa dí Moisés niʼthún xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel náa mbaaʼ ndrígóo Jordán, náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ,* náa xkua̱ mijxooʼ dí rígá náa inuu Suf, náa majñu̱u̱ʼ Parán, Tófel, Labán, Hazerot ga̱jma̱a̱ Dizahab. 2 Á mu mbáa na̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ rajkhúu náa Horeb asndu náa Cadés-Barnea xígií náa kamba̱a̱ dí na̱jkha̱ náa kúbá Seír ndajyúuʼ mbá 11 mbiʼi. 3 Timbá mbiʼi índo̱ niʼni gu̱nʼ 11 nákhá tsiguʼ 40. Moisés niʼthún israelitas* xúgíʼ dí Jeobá niʼthúu̱n maʼthúún. 4 Rígi̱ nirígá nda̱wa̱á dí ikhaa niʼngo̱o̱ nixmínaʼ ga̱jma̱a̱ Sehón, rey ndrígu̱ún amorreos, bi̱ nixtáa náa Hesbón, ma̱ngaa Og, rey bi̱ niʼtáñajunʼ náa Basán, bi̱ nixtáa náa Astarot, náa mbaaʼ ndrígóo Edréi. 5 Náa mbaaʼ ndrígóo Jordán, náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Moab, Moisés nigíʼdu̱u̱ niʼthí Xtángoo rígi̱. Niʼthí:
6 “Jeobá Dios ndrígulú niʼthúlú náa Horeb: ‹Ikháanʼ kuwáanʼ má mba̱yu̱u̱ʼ náa kúbá rígi̱. 7 Gu̱ni̱ ratamijnála ga̱jma̱a̱ gaʼgua náa kúbá dí kúwá bi̱ amorreos, aʼguala xúgíʼ mbaaʼ dí rígá náa Arabá, náa kúbá, náa Sefelá, náa Négueb ga̱jma̱a̱ náa rawuunʼ lamáa,* náa ku̱bu̱únʼ bi̱ cananeos, ga̱jma̱a̱ náa Líbano asndu náa mañu mba̱a̱, náa mañu Éufrates. 8 Gu̱ya̱a̱la, ku̱ba̱ʼ rígá náa inala. Gata̱ʼa̱la ga̱jma̱a̱ gundrígúu ku̱ba̱ʼ rí Jeobá nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñála, Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob, ma̱ngaa e̱jñu̱ún ikhiin›.
9 Nákhá ikhú nitha̱: ‹Xáʼngo̱ʼ gáʼgá kagui̱i̱n mbáwún. 10 Jeobá Dios ndrígu̱ún niʼni rí maʼni mbaʼin, xúgi̱ ra̱ʼkhá tháán mbaʼin, nindxu̱ún xóo a̱ʼgua̱a̱n bi̱ tri̱gi̱i̱n mekhuíí. 11 Jeobá Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñúnʼ, gáʼni rí mani̱ndxu̱ún mbá mil nuthu itháan ki xóo nindxu̱ún xúgi̱ ga̱jma̱a̱ gaʼni tsajkurámíinʼ xó má nikudaminaʼ maʼni. 12 Xú káʼnii lá gáʼngo̱ʼ mbáwún manimbánuu ñajunʼ dí kajkuáa ñawúnʼ ga̱jma̱a̱ maʼgá kaguáanʼla ma̱ngaa manimbánuu xkujndu ndrígala rá. 13 Guraʼwi̱i̱n xa̱bu̱ náa xuajin majkhaʼ* ndrígala, xa̱bu̱ bi̱ najmañún, bi̱ nakru̱ʼu̱u̱n, bi̱ nundxa̱ʼwa̱a̱ májánʼ edxu̱ún, mu magruígíin mbuya edxu̱u̱ náa ikháanʼla›. 14 Ikháanʼ niriʼñula: ‹Dí niratá mu̱nixu̱, nindxu̱u̱ májánʼ›. 15 Ikha jngóo niraʼwi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin majkhaʼ ndrígala, xa̱bu̱ bi̱ najmañún ga̱jma̱a̱ bi̱ nakru̱ʼu̱u̱n nigruígíin mu mbuya̱ edxu̱u̱ náa ikháanʼla, bi̱ mbuya̱ edxu̱u̱ náa mil xa̱bu̱, náa cien, náa cincuenta ma̱ngaa náa gu̱wi̱i̱nʼ xa̱bu̱, xúʼko̱ má xa̱bu̱ ñajunʼ náa mámbá xuajin majkhaʼ ndrígala.
16 Nákhá ikhú, nitañájúúnʼ bi̱ nunimbaníí xkujndu náa ikháanʼla: ‹Índo̱ guxuriga̱a̱ mbáa ndxájuala náa inala, mbaʼyóoʼ munimbáníí numuu xó má kaʼyoo, xúʼko̱ má gíʼmaa muni̱i̱ mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á. 17 Xúraʼwíinʼla xa̱bu̱ bi̱ munimbáníí numún. Mbaʼyóoʼ mudxawíínʼ dí gáʼthí bi̱ chíʼgíiʼ* xúʼko̱ má bi̱ mba̱a̱. Xámiñalaʼ kuya̱a̱ nimbáa, numuu rí i̱ndó Dios kaʼyoo manda̱ʼa̱a̱ cuenta. Á mu rígá mbá xkujndu dí naʼniala mingíjyúuʼ, mbaʼyóoʼ maguwaʼ ku̱ya̱la náa ikhúún ga̱jma̱a̱ ikhúún madxawanla›. 18 Nákhá ikhú nitala xúgíʼ dí gíʼmaa mu̱ni̱.
19 Ikhú nigájnulú náa Horeb ga̱jma̱a̱ ninújngulú náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ dí mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ rí migamíi rí ikháanʼ má ndiya̱a̱ índo̱ ninújngulú náa kúbá dí kúwá bi̱ amorreos, xó má niʼtáñajunlú Jeobá Dios ndrígulú. Asndu náá niguáʼnu náa Cadés-Barnea. 20 Ikhú nitala: ‹Niguáʼnu náa kúbá dí kúwá bi̱ amorreos, rí Jeobá Dios ndrígúlú maxnúlú. 21 Atayáá, Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnájxa̱a̱ʼ ku̱ba̱ʼ. Atatsimaaʼ gátandrigú, xó má Jeobá niʼtháanʼ, Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñáaʼ. Xámíñáaʼ ni má xáguáʼáán›.
22 Nda̱wa̱á xúgiáanʼ niguwaʼ ga̱jma̱a̱ nithu̱nʼ: ‹Guxuʼmíin xa̱bu̱ magún ginii mu mbuyáá xú kaʼnii nindxu̱u̱ ku̱ba̱ʼ, nda̱wa̱á matangi̱ín muthulú xú káʼnii kamba̱a̱ guʼgualú ma̱ngaa mu mbuʼyáá xú kaʼnii nindxu̱u̱ xuajin rí muxkamaa náa muʼgua̱›. 23 Májánʼ ndi̱yo̱o̱ dí nithu̱nʼ, ikha jngóo niraʼwíin mbá 12 xa̱bu̱, mámbáa náa mámbá xuajin majkhaʼ. 24 Ikhiin nigún ga̱jma̱a̱ nitsimún náa kúbá. Niguánú asndu náa mata* ndrígóo Escol ga̱jma̱a̱ niyamaa ku̱ba̱ʼ rúʼko̱. 25 Nida tikhu dí najmaa náa ku̱ba̱ʼ rúʼko̱ ga̱jma̱a̱ niguwáa̱nʼ kudúún, índo̱ nitangiín nithi: ‹Nindxu̱u̱ májánʼ ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígúlú maxnúlú›. 26 Mú ikháanʼ na̱nguá nindala gutsimala ga̱jma̱a̱ ninújngurámála kiʼtáñajunʼ dí Jeobá Dios ndrígala nixnála. 27 Nitala má xúʼko̱ náa awúu̱n guʼwá xtíin ndrígala: ‹Jeobá tsíyoo gáʼyulúʼ ikha jngóo niguwáánʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto mu maxnájxáánʼlú náa ñawúúnʼ xa̱bu̱ amorreos mu maʼni gámbánʼlú. 28 Náá gúʼgua rá. A̱ngiu̱xu̱ nini miñunxu̱ índo̱ nithi: “Xa̱bu̱ bi̱ kúwá ikhí itháán mbijui̱i̱n ga̱jma̱a̱ itháan mixkujiinʼ ki xóo ikháanʼ, xuajñún nindxu̱u̱ mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ xtajtsí dí kúgúmáʼán ga̱jma̱a̱ najka̱núu̱ asndu mekuíí. Ikhí ndiñuxu̱ e̱jñu̱ún anaquim”›.
29 Ikha jngóo nitala: ‹Xámiñala kuñu̱u̱n. 30 Jeobá Dios ndrígala maʼga inala ikháanʼ ga̱jma̱a̱ maxmínaʼ ga̱jma̱a̱ numala, xó má niʼni náa Egipto rí ikháanʼ má ndi̱ya̱a̱la. 31 Náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ ndi̱ya̱a̱la, xó má mbáa xa̱bu̱ na̱jkha̱ kayáa a̱ʼdióo, Jeobá Dios ndrígala ni̱ʼkha̱ kaguáanʼ náa xúgíʼ kamba̱a̱ asndu ni̱ʼkha̱nú kaguáanʼla náa mbaaʼ rígi̱›. 32 Mú, maski má ndiya̱a̱ xúgíʼ rígi̱, ikháanʼ na̱nguá niguaʼdáá fe náa Jeobá Dios ndrígala, 33 bi̱ na̱jkha̱ ginii náa inala mu mbayáʼ mbá mbaaʼ náa maguanála. Ikhaa nakujmaa náa aguʼ dí mbruʼun ga̱jma̱a̱ rí mbiʼi náa du̱u̱n mu masngájmala náa kamba̱a̱ gíʼmaa muʼgua.
34 Náa xúgíʼ mbiʼi rúʼko̱, Jeobá niʼdxawuun dí kuwáanʼla rutha̱, ikha jngóo nikiʼnáa ga̱jma̱a̱ nixná ajngóo: 35 ‹Nimbáa xa̱bu̱ bi̱ xkawiʼ a̱jkiu̱u̱n bugi̱ mbaʼyoo ku̱ba̱ʼ rí májánʼ dí nitha̱ maxnu̱u̱n ana̱la, 36 i̱ndó Caleb a̱ʼdióo Jefuné. Ikhaa dí gajkhun maxnu̱u̱ gajmíi̱n e̱ji̱i̱n, ku̱ba̱ʼ náa dí ikhaa ni̱jkha̱, numuu dí ikhaa niʼnimbo̱o̱ kaʼyoo Jeobá ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱u̱n. 37 (Asndu mangúún nikiʼnáa kaʼyoʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ numala, niʼthúnʼ: “Ikháán ma̱ngaa xáta̱ʼa̱a̱ ikhí. 38 Josué a̱ʼdióo Nun, bi̱ wíji̱ náa inaaʼ, ikhaa mato̱ʼo̱o̱ náa ku̱ba̱ʼ rúʼko̱. Atani̱ dí magiʼdoo tsiaki̱i̱,* numuu dí ikhaa maxnún ku̱ba̱ʼ rúʼko̱ xa̱bu̱ Israel”). 39 E̱ji̱n bi̱ ikháanʼla nitha̱ dí maʼga kiʼdiin, ga̱jma̱a̱ e̱jña̱la bi̱ xúgi̱ tséyáá dí nindxu̱u̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ ikhiin mata̱ʼa̱án ikhí, ikhiin gánindxu̱ún bi̱ maxnu̱u̱n maʼni mbañúúnʼ. 40 Mú ikháanʼla, gutangáanʼla, gaʼgua̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ náa kamba̱a̱ dí na̱jkha̱ náa lamáa Maña̱ʼ›.*
41 Índo̱ nirígá rígi̱, ikháanʼ nithu̱nʼ: ‹Nikiéʼkuxuʼ náa inuu Jeobá. ¡Ikha jngóo dí xúgi̱ matsimuxu ga̱jma̱a̱ muxmíjná, xó má Jeobá Dios ndrígúxu̱ niʼtáñajunxu!›. Ikhú ikháanʼla ni̱da ajua̱nʼ ndrígala, nindxa̱wa̱ʼmíjna̱ dí xáʼni gakhi̱i̱ matsimala náa kúbá. 42 Mú Jeobá niʼthúnʼ: ‹Arathún: “Xátsimala gúxmijná, numuu dí ikhúún xáxtáa ga̱jma̱á nindxa̱la. Á mu natsimala, xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígala muradiáanʼ”›. 43 Ikhúún ni̱tala, mú ikháanʼ na̱nguá nidxawunʼ. Dí ni̱nila, ninújngurámala kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá, ga̱jma̱a̱ ninimíjna̱ dí matsimala náa kúbá. 44 Ikhú xa̱bu̱ amorreos bi̱ kúwá náa kúbá rúʼko̱ nigájnún gúraʼnala ga̱jma̱a̱ nigún ru̱xkala xóo a̱ʼma, ni̱xkala náa Seír, asndu náa Hormá. 45 Ikhú nitangáanʼla ga̱jma̱a̱ nigíʼdi̱i̱ nimbi̱ya̱ʼ náa inuu Jeobá, mú Jeobá na̱nguá nixnátíʼñaminaʼ maʼdxawanlaʼ. 46 Ikha jngóo mba̱yu̱u̱ʼ wéñuuʼ niguanála nikuwáanʼ náa Cadés.
2 Nda̱wa̱á nitangaánʼlu ni̱jkuá náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ* náa kamba̱a̱ rí na̱jkha̱ náa lamáa Maña̱ʼ,* xó má Jeobá niʼthúnʼ ga̱jma̱a̱ ni̱jkuálu mbayuuʼ mbiʼi náa mbájndi kúbá Seír. 2 Nda̱wa̱á, Jeobá niʼthúnʼ: 3 ‹Mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi má rí jngruámala náa kúbá rígi̱. Rí xúgi̱ guʼgua̱ xígií náa norte. 4 Aratáñajúúnʼ xa̱bu̱ xuajin: “Manújngalá náa ndawaa ndrígu̱ún a̱ngia̱la, e̱ji̱i̱n Esaú, bi̱ kúwá náa Seír. Ikhiin mamiñún ku̱ya̱la ga̱jma̱a̱ ikháanʼla tsumáá gúnila. 5 Ndaa rí gúniu̱u̱n numuu rí xáxna̱la ku̱ba̱ʼ ndrígu̱ún ikhiin, nimbá chíʼgíiʼ* náa maʼngo̱o̱ mutsi̱ji̱ rajkuala, numuu rí kúbá Seír ni̱xnu̱u̱ Esaú mu maʼni mbayuuʼ. 6 Ikháanʼ gíʼmaa mu̱tsi̱ ganitsu rí muphula xúʼko̱ ma iyaʼ rí muwa̱nla. 7 Numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni tsajkurámáánʼ náa xúgíʼ dí nitani̱. Ikhaa nixtáa raʼyangawíín índo̱ ninújngaaʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ rígi̱. Náa mbá 40 tsiguʼ Jeobá Dios ndrígáʼ nixtáa ga̱jma̱á ni̱ndxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ nditháan ndaa rí ndiyáaʼ”›. 8 Ikha jngóo ninújngulú náa níjniúu rí kúwá a̱ngiu̱lu e̱ji̱i̱n Esaú, bi̱ kúwá náa Seír, mú túʼgua̱lu kanuu mijngii náa kamba̱a̱ rí na̱jkha̱ náa Arabá ni ma náa Elat ni ma náa Ezión-Guéber.
Nda̱wa̱á niriʼkuílu náa muʼguá ni̱jkuálu náa kamba̱a̱ rí na̱jkha̱ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ ndrígóo Moab. 9 Jeobá niʼthúnʼ: ‹Nda̱a̱ rí gúni̱i̱ Moab ni má xúxmijná gajmiála. Xáxna̱la ku̱bo̱o̱ʼ mu maʼni mbayala numuu rí Ar nixnu̱u̱n e̱ji̱i̱n Lot mu maʼni mbañúúnʼ. 10 (Ikhí nikúwá emim, mbá xuajin dí ra̱ʼkhá tháán mbaʼin ga̱jma̱a̱ xkujiinʼ, mbijui̱i̱n xó má anaquim. 11 Mangiin bi̱ refaím ninindxu̱ún xó má anaquim ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ Moabitas nixnambiʼñún emim. 12 Nákha ginii bi̱ horeos nikúwá náa Seír, mú e̱ji̱i̱n Esaú niri̱gú káʼñúnʼ mbañúúnʼ, nini gámbíin ga̱jma̱a̱ nikúwá ikhí, xó má Israel maʼni náa ku̱ba̱ʼ rí maʼni mbayuuʼ rí Jeobá maxnúu). 13 Rí xúgi̱ ganújngala náa mata* ndrígóo Zered›. Ikhú ninújnguxu náa mata ndrígóo Zered. 14 Rí xóo mba̱yu̱u̱ʼ ndijyúuʼ rí ni̱jkuáxu náa Cadés-Barnea asndu nikidáanʼxu náa mata ndrígóo Zered ninindxu̱u̱ 38 tsiguʼ, asndu índo̱ nikháñun xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ niguáʼdáá tsigúnʼ mu mani̱ndxu̱ún soldado xó má Jeobá nixná ajngóo. 15 Ñawúunʼ Jeobá nirígá má xúʼko̱ náa ikhiin mu magudíin asndu niguámbíin.
16 Índo̱ nikháñúún xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ nindxu̱ún soldado bi̱ nikúwá náa xuajin, 17 Jeobá niʼtámíjná ga̱jma̱á nindxu̱ʼ mbu̱júu̱, niʼthúnʼ: 18 ‹Rí xúgi̱ manújngaaʼ náa mbayuuʼ Moab, xóo muʼthá, Ar. 19 Índo̱ gáraxtaa mijngii náa xa̱bu̱ ammonitas, xágiʼda̱a̱ʼ gajmiáanʼ ni má xátani̱ sngañu̱únʼ. Numuu rí xáxna̱a̱’ nimbá chíʼgíiʼ mbañúúnʼ xa̱bu̱ ammonitas numuu rí nixnu̱u̱n e̱ji̱i̱n Lot maʼni mbañúúnʼ. 20 Ku̱ba̱ʼ rúʼko̱ nuthi rí nindxu̱u̱ mbañúúnʼ xa̱bu̱ refaím. (Numuu rí xa̱bu̱ refaím nikúwá ikhí ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ ammonitas nixnambiʼñún zamzumim. 21 Nindxu̱ún mbá xuajin bi̱ ra̱ʼkhá tháán mbaʼin ga̱jma̱a̱ xkujiinʼ, mbijui̱i̱n xó má anaquim, mú Jeobá niniñuuʼ rí xa̱bu̱ ammonitas muradíin ga̱jma̱a̱ muxkawíin mu xúʼko̱ ikhiin makuwá náa mbañúúnʼ. 22 Rígi̱ nindxu̱u̱ rí ikhaa niʼni ga̱jma̱a̱ numún e̱ji̱i̱n Esaú, bi̱ kúwá xúgi̱ náa Seír, índo̱ ikhaa nigudíin xa̱bu̱ horeos mu ikhiin ma̱ndoo murigú kaʼñúnʼ mbañúúnʼ ga̱jma̱a̱ rí ikhí kúwá asndu mbiʼi xúgi̱. 23 Bi̱ ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱ avim bi̱ nikúwá náa xuajin dí nirígá asndu náa Gaza, mú xa̱bu̱ caftorim, nigájnún náa Caftor* ga̱jma̱a̱ nini gámbíin mu xúʼko̱ ma̱ndoo makuwá ikhiin náa mbañúúnʼ).
24 Atani̱rataminaʼ mu makidáan náa mata ndrígóo Arnón. Atayáá, nixnajxíin náa ñawáanʼ Sehón xa̱bu̱ amorreo, rey ndrígóo Hesbón. Atagíʼdi̱i̱ matrigú kaʼyííʼ mbayuuʼ ataxmínaʼ ga̱jma̱ʼ. 25 Asndu mbiʼi xúgi̱, xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin bi̱ kúwá náa agoo mekhu bi̱ gudxawíín ga̱jma̱a̱ numaaʼ mamiñún. Ikhiin maxmiéjúúnʼ maguíʼiin* ga̱jma̱a̱ numaaʼ ikháán›.
26 Ikhú asndu náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ ndrígóo Quedemot, nikuʼmá ajngáa náa rey Sehón bi̱ xtáa náa Hesbón dí makuwáánʼlu tsímáá gajmiúlú, ni̱thu̱u̱n ajngáa rígi̱: 27 ‹Atatsíñunʼ manújngoʼ náa ku̱ba̱a̱ʼ, mbájmbu má gáʼgá náa kamba̱a̱, xágájnuri̱yo̱’ náa ñawún mújún’ ni má náa ñawún xti̱yu̱’. 28 Makuíʼtsu ga̱jma̱a̱ ma̱ga̱nʼ iyaʼ dí gátago̱jo̱ʼ. I̱ndó atatsíñánʼ manújngoʼ, 29 xó má niniuʼ e̱ji̱i̱n Esaú bi̱ kúwá náa Seír ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ ammonitas bi̱ kúwá náa Ar, asndu índo̱ ninújnguxu náa mañu Jordán ga̱jma̱a̱ nitu̱ʼu̱xu náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígúxu̱ maxnuxu̱›. 30 Mú rey Sehón bi̱ xtáa náa Hesbón na̱nguá niniñuuʼ manújngulú, numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni rí xániñaminaʼ ga̱jma̱a̱ niʼni gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n mu xúʼko̱ maxnájxi̱i̱ náa ñawáanʼ, xó má tayáá xúgi̱.
31 Ikhú Jeobá niʼthúnʼ: ‹Atayáá, nigíʼdu̱u̱ nixnajxíi̱ Sehón náa ñawáanʼ ga̱jma̱a̱ ku̱bo̱o̱ʼ. Atagíʼdi̱i̱ matrígú kaʼyííʼ ku̱bo̱o̱ʼ›. 32 Índo̱ Sehón nigájnuu gajmíi̱n xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajñuu mu muraʼnumíjná gajmiúlú mu muxmíjnalu náa Jáhaz, 33 Jeobá Dios ndrígúlú nixnajxíin náa ñawúnlú, ikha jngóo nixíyáalú ikhaa gajmíi̱n e̱ji̱i̱n ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajñuu. 34 Nákhá ikhú nindrígú xúgíʼ xuajñún ga̱jma̱a̱ niradíinlu xa̱bekha, gu̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ e̱ji̱n. Nimbáa tuniʼñáánʼ makríya̱a̱ʼ. 35 I̱ndó niguanúlu gajmiúlú xujkiún ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí niʼda̱lu náa xuajin dí nindrígúlú. 36 Nda̱a̱ nimbá xuajin dí tágajtaa, xúgíʼ nindrígúlú dí rígá náa Aroer, náa rawuunʼ mata ndrígóo Arnón (ma̱ngaa xuajin dí rígá náa mata), asndu dí rígá náa Galaad. Jeobá Dios ndrígúlú nixnájxu̱lú náa ñawúnlú. 37 Mú na̱nguá nidxuʼ kanuu náa ku̱bu̱únʼ xa̱bu̱ ammonitas ni má náa rawuunʼ mata ndrígóo Jaboc ni má náa xuajin dí rígá náa kúbá, ni má nimbá mbaaʼ náa Jeobá Dios ndrígúlú niʼtháanʼ dí xídxúʼ.
3 Ikhú nitangáanʼlu, nitsimulu náa kamba̱a̱ dí na̱jkha̱ náa Basán. Ikhú Og, rey ndrígóo Basán, nigájnuu gajmíi̱n xúgíinʼ soldado ndrígóo ga̱jma̱a̱ nixmijná gajmiúlú náa Edréi. 2 Jeobá niʼthúnʼ: ‹Xámíñáaʼ gáʼni, numuu rí maxnajxíi náa ñawáanʼ, ikhaa gajmíi̱n xúgíinʼ soldado ndrígóo xúʼko̱ má mbayuuʼ ma̱ngaa. Matani̱i̱ ikháá má xó má nitani̱i̱ Sehón, rey ndrígu̱ún amorreos, bi̱ nixtáa náa Hesbón›. 3 Jeobá Dios ndrígúlú nixnájxi̱i̱ náa ñawúnlú Og rey ndrígóo Basán gajmíi̱n xúgíinʼ soldado ndrígóo, niradíinlú xúgíinʼ, nimbáa túniʼñáánʼ makríya̱a̱ʼ. 4 Ikhú nindriʼgúlú xúgíʼ xuajñún. Nimbá táguanúu, xúgíʼ nindrígúlú, mbá xúgíʼ xuajin ninindxu̱u̱ mbá 60, xúgíʼ mbayuuʼ Argob, náa niʼtáñajuunʼ Og bi̱ nixtáa náa Basán. 5 Xúgíʼ xuajin rígi̱ kúgumaʼá ga̱jma̱a̱ xtájtsí dí mitsídánʼ, gíʼdoo xkrugua ga̱jma̱a̱ juáda jngaa ixi̱ mbi̱jua̱. Ma̱ngaa nirígá mbaʼa xuajin majkhaʼ.* 6 Mú ni̱ʼni̱ gámbáalú xúgíʼ, xó má ni̱ʼni̱ gajmiúlú rey Sehón bi̱ xtáa náa Hesbón. Ni̱ʼni̱ gámbáalú xúgíʼ xuajin ma̱ngaa niradíinlú xa̱bekha, gu̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ e̱ji̱n. 7 Niguanúlú gajmiúlú xujkiún ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí niʼda̱a̱lú náa xuajin.
8 Nákhá ikhú nindrígúlú ku̱bu̱únʼ a̱jmi̱i̱n reyes amorreos bi̱ kúwá xígií náa mbayuuʼ Jordán, náa mata* ndrígóo Arnón asndu náa kúbá Hermón 9 (kúbá rí bi̱ sidonios nuxna mbiʼíí Sirión mú bi̱ amorreos nuxna mbiʼíí Senir), 10 xúgíʼ xuajin dí rígá náa kaʼmúuʼ, xúgíʼ Galaad ga̱jma̱a̱ xúgíʼ Basán asndu náa Salecá ga̱jma̱a̱ náa Edréi, xuajin náa niʼtáñajuunʼ Og bi̱ nixtáa náa Basán. 11 Numuu dí rey Og bi̱ nixtáa náa Basán ninindxu̱u̱ i̱mba̱wíí refaím bi̱ nixtáa. E̱jnu̱u̱ ninindxu̱u̱ ajua̱nʼ ga̱jma̱a̱ kaʼníí rígá náa Rabá mbañúúnʼ xa̱bu̱ ammonitas. Rí mbaʼ gíʼdoo mbá a̱jkhu̱ metro,* rí ma̱ja̱nʼ itháán maʼni a̱jma̱ metro,* xó má awan rí najmaa. 12 Nákhá ikhú nindrígúlú ku̱ba̱ʼ rígi̱: Aroer, dí rígá náa níjniúu mata ndrígóo Arnón, ma̱ngaa mbá ta̱pha̱ kúbá ndrígóo Galaad, xuajin dí rígá ikhí nixnu̱u̱n xa̱bu̱ rubenitas ga̱jma̱a̱ gaditas. 13 Ku̱ba̱ʼ dí xóó naguanúu náa Galaad ga̱jma̱a̱ xúgíʼ Basán náa niʼtáñajuunʼ Og nixnu̱u̱ bi̱ mbá ta̱pha̱ xuajin chíʼgíiʼ* ndrígóo Manasés. Xúgíʼ mbayuuʼ Argob, dí kaʼyoo Basán, rí nijmaʼnuuʼ xóo ku̱bu̱únʼ xa̱bu̱ refaím.
14 Jaír a̱ʼdióo Manasés nigruigú xúgíʼ mbayuuʼ Argob asndu náa kri̱ga̱ ndawaa ndrígún xa̱bu̱ guesuritas ga̱jma̱a̱ maacatitas, xuajin dí rígá náa Basán niriʼkhu̱u̱ mbiʼyuu, nixnúu mbiʼyuu xó má mbiʼyuu ikhaa, Havot-Jaír,* xúʼko̱ mbiʼyuu asndu xúgi̱. 15 Makir ni̱xnu̱u̱ mbá ta̱pha̱ ku̱ba̱ʼ Galaad. 16 Xa̱bu̱ rubenitas ga̱jma̱a̱ gaditas ni̱xnu̱u̱ ku̱ba̱ʼ ndrígóo Galaad dí xóó naguanúu asndu náa mata ndrígóo Arnón (náa ta̱pha̱ mata ka̱ʼwa̱n ndawaa) asndu náa Jaboc, náa mata dí kri̱ga̱ ndawaa ndrígún ammonitas, 17 ga̱jma̱a̱ náa rawuunʼ mañu Jordán dí nagi̱ʼdu̱u̱ náa Kinéret asndu náa lamáa ndrígóo Arabá, náa lamáa Miríná* náa rajkhúu mbríjniúu Pisgá xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ.*
18 Ikhú nitañájuanla rígi̱: ‹Jeobá Dios ndrígala nixnála ku̱ba̱ʼ rígi̱ mu mundrígúu. Xúgíinʼ xa̱bekha bi̱ tsémiñún murajthuun ajua̱nʼ ga̱jma̱a̱ manújngún náa inún a̱ngiu̱ún bi̱ nindxu̱ún israelitas. 19 I̱ndó guʼñún, e̱jñu̱ún ga̱jma̱a̱ xujkiún (numuu rí ikhúún nda̱yo̱o̱ dí ikhiin guáʼdiin wéñuuʼ xujkhúʼ) maguanún makuwá náa xuajin dí ni̱xnu̱u̱, 20 asndu índo̱ Jeobá gáʼni dí muda̱a̱ jxúúnʼ a̱ngia̱la, xó má ikháanʼla, ma̱ngaa índo̱ ikhiin mangiin gúndri̱gú ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígu̱ún maxnún náa i̱mba̱ ridoo Jordán. Nda̱wa̱á ikháanʼla matangáanʼ, mámbáa matanga̱a̱ náa mbayuuʼ rí ni̱xnu̱u̱›.
21 Nákhá ikhú ni̱thu̱u̱n Josué: ‹Ikháán mínaaʼ má nitayáá ga̱jma̱a̱ idaaʼ ndiéjunʼ rí Jeobá Dios ndrígala niʼniún a̱jmi̱i̱n reyes bugi̱. Xúʼko̱ má Jeobá gáʼniún reyes bi̱ kúwá náa ikháán gánújngaaʼ. 22 Xáʼyóoʼ mamiñála ku̱ñu̱u̱n, numuu rí Jeobá Dios ndrígala má gáxmína̱ʼ ga̱jma̱á numala›.
23 Nákhá ikhú nitakáñuu Jeobá. Ni̱thu̱u̱n: 24 ‹Tátá Jeobá bi̱ itháán mba̱a̱, ikháán nitagíʼdi̱i̱ nitasngájmáá xa̱bia̱a̱ʼ nguáthá mba̱a̱ tsiaki̱i̱ rí xtaʼdáá. Lá xtáa i̱mba̱a̱ dios náa mekhuíí o náa ku̱ba̱ʼ bi̱ naʼni xó má ikháán náa nakujmaa tsiaki̱i̱ ndrígóo ráʼ. 25 Mbá péñu,* atatsíñúnʼ manújngoʼ ga̱jma̱a̱ mba̱yo̱o̱ ku̱ba̱ʼ májánʼ dí rígá náa i̱mba̱ ridoo mañu Jordán, mbaaʼ májánʼ rígi̱ dí rígá náa kúbá ga̱jma̱a̱ Líbano›. 26 Mú Jeobá nikiʼnáa má xúʼko̱ kaʼyoʼ ga̱jma̱a̱ numala, ikhaa na̱nguá niʼdxawunʼ. Jeobá niʼthúnʼ: ‹¡Ikhí rá! Nditháan xátangaán marathu̱nʼ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱. 27 Atatsimaaʼ náa tsu̱du̱u̱ Pisgá, ikhí atiejxi̱ náa narámaaʼ a̱jkha̱ʼ,* náa norte, náa sur ga̱jma̱a̱ náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ,* i̱ndó atayáá ku̱ba̱ʼ numuu rí xánujngaaʼ náa i̱mba̱ ridoo mañu Jordán. 28 Atagíiʼ Josué mu mbayá edxu̱u̱, araxnáá tsiaki̱i̱ mu maʼni gakhi̱i̱ a̱jkiu̱u̱n, numuu rí ikhaa nindxu̱u̱ bi̱ manújngoo kagui̱i̱n xa̱bu̱ xuajin bugi̱, ikhaa nindxu̱u̱ bi̱ maxnín ku̱ba̱ʼ dí ikháán gáta̱ya̱a̱›. 29 Xúgíʼ rígi̱ nirígá nákhá nikuwáánʼlú náa mata* dí rígá náa inuu Bet-Peor.
4 Rí xúgi̱, xa̱bu̱ Israel, gudxawíín kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí xtáá rasngála mu munimbala, mu xúʼko̱ makuwáanʼla ga̱jma̱a̱ mata̱ʼa̱la náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñála maxnála mu mudrígúu. 2 Xáʼyóoʼ mu̱ni̱rámáaʼ ni má murigúula kiʼtáñajunʼ rí xtáá ra̱tala, mu xúʼko̱ muni̱mbala kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígala.
3 Ikháanʼ mínaaʼla ndi̱ya̱a̱la rí niʼni Jeobá índo̱ ndiyamajkuíí Baal bi̱ nduyamajkuíí náa Peor: Jeobá Dios ndrígala niʼni gámbíin náa majñala ikháanʼla xúgíinʼ xa̱bekha bi̱ nigún tsu̱du̱u̱ Baal bi̱ ndiyamajkuíí náa Peor. 4 Mú xúgiáanʼ ikháanʼla bi̱ nu̱nimbala ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala, kuwáanʼla ndu̱ya xúgi̱. 5 Gu̱ya̱a̱, nisngála kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo xó má Jeobá Dios ndrígóʼ nixnúʼ, mu munimbaníí náa ku̱ba̱ʼ rí ikháanʼla mudrígúu. 6 Gíʼmaa rí munimbánííla kuduun, numuu dí rígi̱ gásngájmún i̱ʼwáʼ xuajin índo̱ gúdxawíín ga̱jma̱a̱ numuu kiʼtáñajunʼ rí kuaʼdáála, numuu rí mbuyáá dí ikháanʼla kuaʼdáála ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ rí nakrua̱ʼa̱la. Ikhiin muthi: ‹Gajkhun rí xuajin mba̱a̱ rígi̱, nindxu̱u̱ mbá xuajin rí nakro̱ʼo̱o̱ ga̱jma̱a̱ najmañuu wéñuuʼ›. 7 Nda̱a̱ i̱mba̱ xuajin dí nambríguii ga̱jma̱a̱ xuajñulú, dioses ndrígu̱ún na̱nguá kúwá mijngii náa ikhiin, mú Jeobá Dios ndrígúlú xtáa mijngii náa ikháanʼlu índo̱ nuʼtákáñíí. 8 Lá rígá i̱mba̱ xuajin rí gíʼdoo kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí jmbu xó má xúgíʼ Xtángoo rí xtáá rata̱la̱ xúgi̱ ráʼ.
9 Mú atiewumínáʼ ga̱jma̱a̱ tsu̱ma̱ gátani̱ mu xámbumaaʼ dí ikháán nitayáá, mu marigá má xúʼko̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ náa xúgíʼ mbiʼi dí gáraxtaa. Ma̱ngaa mbaʼyóoʼ marasngúún e̱jña̱a̱ʼ ma̱ngaa e̱jín xíñáaʼ. 10 Mbiʼi rí niraxtaa náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa Horeb, Jeobá niʼthúnʼ: ‹Atagímbíin xa̱bu̱ xuajin mu mudxawíín ajngóʼ, mu xúʼko̱ majmañún ga̱jma̱a̱ mamiñún kuyoʼ náa xúgíʼ mbiʼi rí gákuwá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ mu xúʼko̱ musngúún e̱jñu̱ún›.
11 Ikháanʼla ni̱jkua̱ kanuu ga̱jma̱a̱ niguanála náa nigi̱ʼdu̱u̱ kúbá ga̱jma̱a̱ náa kúbá nikamuu mbá aguʼ dí ni̱jkha̱nú asndu náa mekhuíí.* Mikína kri̱ga̱, kajnííʼ du̱u̱n skuniʼ. 12 Jeobá nigíʼdu̱u̱ niʼtála asndu náa aguʼ. Nidxawíín dí mbáa niʼtála mú na̱nguá ndi̱ya̱a̱ nimbáa... I̱ndó aʼwá niwáán. 13 Ikhaa nimbánuu gajmiála, niʼtála rí muni̱mbala: Náa mbá Gu̱wa̱ʼ kiʼtáñajunʼ.* Nda̱wa̱á niʼnirámáʼ náa a̱jma̱ itsí wajpa. 14 Nákha ikhú, Jeobá nikuʼmún mu masngála kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí ikháanʼ mbaʼyóoʼ muni̱mbala náa ku̱ba̱ʼ dí mata̱ʼa̱la mu mundrígúu.
15 Numuu rí na̱nguá ndiya̱a̱ nimbá mbiʼi rí Jeobá niʼtámíjná ga̱jma̱á nindxa̱la náa Horeb asndu náa aguʼ, ikha jngóo tsu̱ma̱ wéñuuʼ gíʼmaa mu̱ni̱la, 16 mu xúni̱ gachímíjná dí muni̱i̱ mbáa xándú bi̱ kiejxu̱u̱ dí rígá. Xúni̱ nimbá dí kiejxu̱u̱ xóo mbáa xa̱biya̱ o mbáa a̱ʼgu̱, 17 ni má bi̱ kiejxu̱u̱n xóo xujkhúʼ bi̱ kúwá náa ku̱ba̱ʼ, ni má bi̱ kiejxu̱u̱n xóo ñu̱ʼu̱ bi̱ jngruigu̱u̱n náa mekhu, 18 ni má bi̱ kiejxu̱u̱n xóo xujkhúʼ bi̱ nuxmajtamijná o xóo e̱gi̱ʼ bi̱ kúwá náa iyaʼ. 19 Índo̱ gátayara̱ʼa̱n mekhuíí ma̱ta̱ya̱a̱ a̱jkha̱ʼ, gu̱nʼ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgua̱a̱n, xúgíʼ dí rígá mekhuíí, xátatsiʼñáminaʼ dí masmbatíga̱a̱ʼ náa inún ikhiin ga̱jma̱a̱ dí matayamajkhún. Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnún xúgíʼ rígi̱ xa̱bu̱ xuajin bi̱ kúwá náa agoo mekhu. 20 Mú ikháanʼla, Jeobá niguwáanʼla náa Egipto rí nindxu̱u̱ xóo mbá horno dí narkuiyaʼ ajua̱nʼ mu mani̱ndxa̱la xuajñuu bi̱ ikhaa kaʼyoo, xó má nindxa̱la xúgi̱.
21 Jeobá nikiʼnáa kaʼyoʼ ga̱jma̱a̱ numala ikháanʼ ga̱jma̱a̱ nixná ajngóo dí xákidún náa mañu Jordán ni má xáto̱ʼo̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ májánʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ. 22 Ikhúún makhañúʼ náa ku̱ba̱ʼ rígi̱. Xákidún náa mañu Jordán, mú ikháanʼla makidáanʼ ga̱jma̱a̱ mudrígula ku̱ba̱ʼ májánʼ rúʼko̱. 23 Tsumáá gúni̱ dí xámbumala dí nimbánuu Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ nindxa̱la ni má xúni̱i̱ xándú bi̱ kiejxu̱u̱ rí Jeobá Dios ndrígala niʼtála rí xúni̱. 24 Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nindxu̱u̱ mbá aguʼ rí naʼni gámbáa, mbáa Dios bi̱ na̱nda̱ʼa̱ rí i̱ndó ikhaa mbiʼyamajkuíí.
25 Á mu nuguaʼdiin e̱jña̱la ga̱jma̱a̱ e̱jín xíñánla ga̱jma̱a̱ nakúwíin mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, mú nuni̱ dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ nuni̱i̱ mbáa xándú asndu xóo kaʼnii má kie̱jxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ nuni̱ dí ra̱májánʼ náa inuu Jeobá Dios ndrígala mu muni̱ rí makiʼnáa, 26 xúgi̱ mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ nindxu̱u̱ xóo testigo dí maguma gámbíin mbá nacha̱ náa ku̱ba̱ʼ rí mundrigúu índo̱ gánújngún náa mañu Jordán. Xájñúúnʼ mba̱yu̱u̱ʼ ikhí numuu rí maguma gámbíin mbá kayuuʼ. 27 Jeobá maʼni dí majuidáriʼiin náa majñu̱únʼ xa̱bu̱ xuajin, ga̱jma̱a̱ nguéjmi̱i̱n bi̱ makáwíin náa ikháanʼla náa majñu̱únʼ xa̱bu̱ xuajin bi̱ Jeobá má niʼni dí majuidáriʼiin. 28 Ikhí mbuyamajkún dioses bi̱ naʼnii mbáa xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ ixi̱, itsí, dioses bi̱ na̱nguá eyaxi̱ ni má tsédxawíín ni má tséphiʼtsu ni má tséñeñúún.
29 Á mu natayáaʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ asndu ikhí, mataxkamaa, mú gíʼmaa mataʼyáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ.* 30 Nda̱wa̱á índo̱ gáraxtaa ratamíniiʼ wéñuuʼ ga̱jma̱a̱ rí nitagíʼníí náa xúgíʼ rígi̱ matanga̱án náa Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ matadxawíín aʼwóo. 31 Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ nagáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n. Ikhaa xániñaaʼ ni má xáʼni gámbáan ga̱jma̱a̱ xámbumuu ajngóo rí nixná náa wajin xiʼñáaʼ.
32 Mbá péñu,* atayáʼ ma̱ta̱ya̱a̱ xóo dí nirígá nákhá wájyúuʼ nákha xóo tséraxtaa, mbiʼi rí Dios niʼnii xa̱biya̱ náa ku̱ba̱ʼ. Atayáʼ náa nagi̱ʼdu̱u̱ mekhu asndu náa námbarigo̱o̱ mekhu. Lá nirígá mbá miʼtsú xóo rígi̱ ráʼ. Lá niwáán mbá miʼtsú ikháá kayuuʼ xóo rígi̱ ráʼ. 33 Lá rígá i̱mba̱ xuajin rí niʼdxawuun aʼwóo Dios asndu náa awúu̱n aguʼ xó má ikháán nitadxawíín ga̱jma̱a̱ niʼngo̱o̱ nixtáa má xúʼko̱ ráʼ. 34 O mbá miʼtsú Dios nigíʼ maríyáaʼ mbá xuajin náa majñu̱únʼ imbo̱o̱ xuajin ráʼ. Xó má ikhaa nisngájma rí niʼni milagro, tsinaʼ, guerra, tsiaki̱i̱ ndrígóo dí naʼni gamíi, xó má ikháán nitayáá rí niʼni Jeobá Dios ndrígáaʼ náa Egipto índo̱ niríña̱ánʼ ráʼ. 35 Ikháán niwasngájmaaʼ xúgíʼ rígi̱ mu ma̱ta̱ya̱a̱ dí Jeobá nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ gajkhun ga̱jma̱a̱ ndawa̱a̱ nimbáa xóo ikhaa. 36 Niʼni dí matadxawíín aʼwóo asndu mekhuíí mu maʼsngáaʼ dí matanimbaaʼ xtayáá ga̱jma̱a̱ náa ku̱ba̱ʼ niʼni dí ma̱ta̱ya̱a̱ mbá aguʼ ga̱jma̱a̱ nitadxawíín aʼwóo asndu náa awúu̱n aguʼ.
37 Xó má ikhaa nindoo kaʼñún wajin xiʼñáaʼ ga̱jma̱a̱ niraʼwíin e̱jñu̱ún ikhiin, ikhaa ni̱ʼkha̱ ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ índo̱ niríñáa̱nʼ náa Egipto ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóo. 38 Nixkawíin náa inaaʼ xuajin rí itháan mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ itháan guáʼdáá tsiaki̱i̱ ki xóo ikháán mu xúʼko̱ maxnáaʼ mata̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱bu̱únʼ maʼni mbayaaʼ, xó má nandoo natayáá xúgi̱. 39 Ikha jngóo, asndu mbiʼi rígi̱ gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ rí Jeobá nindxu̱u̱ Dios bi̱ gajkhun bi̱ xtáa mekhuíí ga̱jma̱a̱ náa mbayííʼ gi̱i̱ náa ku̱ba̱ʼ. Ndawa̱a̱ i̱mba̱a̱. 40 Gíʼmaa matanimba̱a̱ʼ ikha ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ ndrígóo dí naxna̱a̱ʼ xúgi̱, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ ikháán gajmiáanʼ e̱jña̱a̱ʼ, ma̱ngaa mu xúʼko̱ maraxtaa mba̱yu̱u̱ʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ xtáa raxnáaʼ”.
41 Nákhá ikhú, Moisés niraʼwíí ajtsú xuajin xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ* náa Jordán. 42 Á mu mbáa nixíyáa ndxájuu mú táʼni kiejuunʼ ni má na̱nguá kiʼnáa kaʼyoo, ikhaa mbaʼyóoʼ magayútoʼoo náa xuajin rúʼko̱ mu maʼni kríyamínáʼ. 43 Timbá xuajin nindxu̱u̱ Bézer, dí rígá náa kaʼmúuʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ,* ikhí magún xa̱bu̱ rubenitas, raga̱jma̱, Ramot dí rígá náa Galaad, ikhí magún bi̱ gaditas ga̱jma̱a̱ ragajtsú, Golán dí rígá náa Basán, ikhí magún bi̱ manasitas.
44 Rígi̱ nindxu̱u̱ Xtángoo rí Moisés nixnún xa̱bu̱ xuajin Israel. 45 Rígi̱ nindxu̱u̱ kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo rí Moisés nixnún bi̱ israelitas nda̱wa̱á rí nigájnún náa Egipto, 46 náa mbaaʼ ndrígóo mañu Jordán, náa mata dí rígá náa inuu Bet-Peor, náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo rey Sehón bi̱ naʼtáñajúúnʼ amorreos, bi̱ nixtáa náa Hesbón bi̱ Moisés ga̱jma̱a̱ israelitas niʼngu̱u̱n nixmijná gajmiún nda̱wa̱á dí nigájnún náa Egipto. 47 Ikhiin nindrigúu ku̱bo̱o̱ʼ ma̱ngaa ku̱bo̱o̱ʼ rey Og bi̱ nixtáa náa Basán, nájmi̱i̱n reyes amorreos bugi̱ bi̱ nikúwá náa mbayuuʼ mañu Jordán xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ, 48 asndu náa Aroer, dí rígá náa rawunʼ mata ndrígóo Arnón, asndu náa kúbá Siyón, xóo muʼthá, Hermón, 49 ga̱jma̱a̱ xúgíʼ Arabá, náa mbaaʼ ndrígóo mañu Jordán xígií náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ, asndu náa lamáa ndrígóo Arabá,* náa rajkhúu mbríjniúu Pisgá.
5 Ikhú Moisés nigimbíi̱n xa̱bu̱ xuajin Israel ga̱jma̱a̱ niʼthún: “Ikháanʼla xa̱bu̱ Israel, gudxawíín xtángoo ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ dí maxna̱la xúgi̱, gíʼmaa majmañala ga̱jma̱a̱ munimbala kuduun. 2 Jeobá Dios ndrígulú rígá mbá rí nimbánuu ga̱jma̱á nindxu̱lú náa Horeb. 3 Jeobá na̱nguá nimbánuu gajmíi̱n wajin xiʼñúlú, i̱ndó ikháanʼlu, xúgiáanʼlú bi̱ kúwáanʼ nduʼya xúgi̱. 4 Jeobá niʼtámijná mbájmbu ga̱jma̱a̱ nindxa̱la náa kúbá asndu náa aguʼ. 5 Mbiʼi rúʼko̱ ikhúún nixtáá náa majñu̱u̱ʼ Jeobá ga̱jma̱a̱ náa ikháanʼla, mu ma̱ta̱la ajngóo Jeobá numuu rí ikháanʼ nimíñála kuya̱a̱ aguʼ ga̱jma̱a̱ na̱nguá nitsimala náa kúbá. Ikhaa niʼthí:
6 ‹Ikhúún ni̱ndxu̱ʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ, bi̱ niríña̱a̱ʼ náa Egipto, náa ku̱ba̱ʼ dí ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá. 7 Xáraʼdiin eʼwíinʼ dioses náa inuʼ.
8 Xátani̱i̱ nimbáa xándú, nimbá xóo xtiʼkhuu dí rígá rijma̱a̱ náa mekhuíí ni má náa ku̱ba̱ʼ o dí rígá náa iyaʼ. 9 Xátasmbatíga̱a̱ʼ náa inún ikhiin, ni má xátatsiʼñáminaʼ dí matiamajkún, numuu rí ikhúún ni̱ndxu̱ʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ, ni̱ndxu̱ʼ mbáa Dios bi̱ na̱nda̱ʼa̱ dí mbiʼyamajkuʼ i̱ndó ikhúún. Bi̱ naʼni rí mumíniiʼ e̱ji̱n ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhúún anu̱ún, xó má e̱jín xíñúúnʼ ga̱jma̱a̱ e̱jín xíñi egún, bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyoʼ, 10 mú masngajmún ngajua rí tsétumuu* náa mbá xúgíinʼ e̱jñu̱ún bi̱ gáguwáʼ rakúwá nda̱wa̱á, bi̱ nandún kuyoʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nunimbáníí kiʼtáñajunʼ ndrígóʼ.
11 Xájmaaʼ mbiʼyuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa mbá dí ragíʼdoo numuu, numuu dí Jeobá maʼni rí mamínuuʼ xa̱bu̱ bi̱ tséʼyamajkhuu mbiʼyuu.
12 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ dí mbiʼi sábado gíʼmaa mani̱ndxu̱u̱ mitsúʼkháan, xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼtáñajuaanʼ. 13 Xtaʼdáá mbá majun mbiʼi mu matani̱ ñajuaanʼ ga̱jma̱a̱ matani̱ rí ndayóoʼ, 14 rí juwan mbiʼi nindxu̱u̱ sábado mu matayamajkuíí Jeobá Dios ndrígáaʼ. Ragíʼmaa muñajunʼ mbiʼi rúʼko̱, ni má ikháán, ni má a̱ʼdiáaʼ dxámá, ni má wáxiaaʼ, ni má xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ nindxu̱u̱ ñumbáá ndrígiáaʼ, ni má xujkhú kraʼdiin, ni má xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á bi̱ xtáa náa xuajñala, mu xúʼko̱ mangiin mbuya̱a̱ jxu̱únʼ. 15 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ rí ikháán ma̱ngaa ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto ga̱jma̱a̱ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ niríña̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ dí gíʼdoo tsiaki̱i̱. Ikha jngóo Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼtáñajuaanʼ dí marmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ mbiʼi sábado.
16 Atayamajkuíí ana̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ ru̱dáaʼ,* xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼtáñajuaanʼ, mu xúʼko̱ maraxtaa mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáxnáaʼ.
17 Xátaxíyáa xa̱bu̱.
18 Ma̱ngaa xátani̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ʼ i̱mba̱a̱.*
19 Ni má xátani̱ kuʼwáʼ.
20 Ni má xátanigámaa xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ.
21 Ni má xágua̱ʼa̱ maraʼdaa a̱ʼgiu̱u̱ xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ. Ni má xánigua̱a̱ʼ maraʼdáá goʼwóo xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ ni má mbayuuʼ, ni má xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ nindxu̱u̱ ñumbáá ndrígióo, ni má xediu̱u̱, ni má búrriu̱u̱ asndu má nimbá rí gíʼdoo›.
22 Jeobá nixnún kiʼtáñajunʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ aʼwá gakhi̱i̱ náa xúgíinʼ bi̱ nagimbíi̱n náa ikháanʼla náa kúbá, asndu náa aguʼ, náa du̱u̱n rí skuniʼ ga̱jma̱a̱ nánguá niʼnirámáaʼ itháan. Ikhú ikhaa niʼnirámáʼ náa a̱jma̱ itsí wajpa ga̱jma̱a̱ nixnúʼ.
23 Mbá nacha̱ índo̱ ikháanʼla nidxawíín aʼwá náa mikína, índo̱ kúbá xtáa rakha, xúgíinʼ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin majkhaʼ* ga̱jma̱a̱ xabuanii niguwáʼ kanuu náa ikhúún. 24 Ikháanʼ ni̱tha̱la: ‹Jeobá Dios ndrígúxu̱ nisngájmuxu agiuuʼ rí naxpíbiʼ ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóo, nidxawíín aʼwóo asndu náa aguʼ. Rí xúgi̱ ndi̱ya̱xu̱ rí Dios ma̱ndoo maʼtáminaʼ ga̱jma̱a̱ mbáa xa̱bu̱ ma̱ngaa ma̱ndoo maxtáa má xúʼko̱. 25 Náá numuu rí gíʼmaa makhañúxu rá. Aguʼ rí mba̱a̱ rígi̱ ma̱ndoo matsikháánʼlú mbá kayuuʼ. Á mu nudxawíín má xúʼko̱ aʼwóo Jeobá Dios ndrígúxu̱, makañúxu. 26 Tsáa mbáa rí xa̱bu̱ numbaaʼ* niʼdxawuun aʼwóo Dios bi̱ ndaʼya asndu náa aguʼ, xó má ikháanʼxu̱ ga̱jma̱a̱ rí ma̱ndoo maxtáa má xúʼko̱ xá. 27 Ayuʼ kanuu mu matadxun xúgíʼ dí Jeobá Dios ndrígúxu̱ gaʼthí, ikháán mani̱ndxa̱a̱ʼ bi̱ maʼthúxu xúgíʼ dí Jeobá Dios ndrígúxu̱ gáʼthí. Ikháanʼxu̱ mundxawaanʼ ga̱jma̱a̱ munimbuxu›.
28 Jeobá niʼdxawanla índo̱ niʼtámíjná ga̱jma̱a̱ Jeobá niʼthúnʼ: ‹Nidxawuun rí nithi xa̱bu̱ xuajin. Xúgíʼ rí nithi nindxu̱u̱ májánʼ. 29 ¡Májánʼ gáʼni á mu namíñún kuyoʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkiu̱ún ma̱ngaa á mu nunimbu̱u̱n xúgíʼ kiʼtáñajunʼ ndrígóʼ! ¡I̱ndó xúʼko̱ makuwá májánʼ ikhiin gajmiún e̱jñún! 30 Ayu̱u̱ʼ ga̱jma̱a̱ arathún: “Atangáanʼla náa guʼwá xtíin ndrígala”. 31 Mú ikháán gaguanáaʼ ga̱jma̱á nindxu̱ʼ ga̱jma̱a̱ maxna̱a̱ kiʼtáñajunʼ, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo dí mbaʼyóoʼ marasngúún. Ikhiin mbaʼyóoʼ munimbáníí náa ku̱ba̱ʼ dí ikhúún maxnu̱u̱n mundrígúu›. 32 Ikháanʼla gíʼmaa munimbaníí tsumáá xúgíʼ dí Jeobá Dios ndrígala niʼtáñájuanla. Xágájnu ti̱ya̱a̱la náa ñawún májáanʼla ni má náa ñawún xti̱ya̱a̱la. 33 Gíʼmaa majngruigala náa xúgíʼ kamba̱a̱ dí Jeobá Dios ndrígala niʼtáñájuanla mu xúʼko̱ mbu̱ya ma̱ngaa magajnúu májánʼ xúgíʼ dí gúnila ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa ku̱ba̱ʼ rí mudrígúulá.
6 Rígi̱ nindxu̱u̱ kiʼtáñajunʼ, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo rí Jeobá Dios ndrígala nikuʼmún masngála, mu munimbáníí índo̱ gánujngala náa ku̱ba̱ʼ dí mundrígúu, 2 mu xúʼko̱, xúgíʼ mbiʼi dí gáraxtaa ikháán, e̱jña̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ e̱jín xíñáaʼ mamiñála ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala ma̱ngaa mu xúʼko̱ muni̱mbala xtángoo ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ ndrígóo dí ikhúún xtáá ra̱xnala xúgi̱, mu xúʼko̱ ma̱ndoo makuwáanʼ mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi. 3 Atadxawíín Israel, ga̱jma̱a̱ kuduun gátanimbaníí, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ ga̱jma̱a̱ maʼni mbaʼáanʼ wéñuuʼ náa mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ yáʼdú ga̱jma̱a̱ jyááʼ, xó má Jeobá nikudaminaʼ, Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñáaʼ.
4 Atadxawíín Israel. Jeobá Dios ndrígúlú nindxu̱u̱ mbáwíí Jeobá. 5 Gaʼndaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ, xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ* ma̱ngaa xúgíʼ tsiaki̱i̱ rí xtaʼdáá.* 6 Ajngáa dí xtáá ra̱ta̱a̱nʼ xúgi̱, gíʼmaa dí magiwa̱nʼ má xúʼko̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ, 7 gíʼmaa dí marasngúún e̱jña̱a̱ʼ, marathu̱u̱n ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱ índo̱ gáraʼwún náa guʼwáaʼ, índo̱ gídxúʼ náa kamba̱a̱, índo̱ gátaba̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ índo̱ gárajxu̱u̱nʼ. 8 Atruʼwáá náa ñawáanʼ mu xúʼko̱ marmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ gáʼni, gíʼmaa mani̱ndxu̱u̱ xóo mbá xtíin dí kaxtoʼóo náa xkídaaʼ. 9 Atani̱rámáʼ náa xi̱gu̱u̱ xkruguaaʼ ga̱jma̱a̱ náa xkrugoo xuajin.
10 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáto̱ʼo̱o̱ kañáán náa ku̱ba̱ʼ dí nimbánuu gajmíin wajin xiʼñála, Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob, rí maxnáa’ mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá xuajin mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ májánʼ dí ikháán na̱nguá nitani̱, 11 guʼwá náa kajtíí xúgíʼ enii dí májánʼ dí ikháán na̱nguá nitiejuíínʼ, iñáʼ rí ikháán na̱nguá nitandii, mbaaʼ náa kiʼdu uva ga̱jma̱a̱ olivo rí ikháán na̱nguá nitadu ga̱jma̱a̱ índo̱ gátatsiʼtsu asndu magiʼmaaʼ, 12 tsumáá gátani̱ mu xámbumaaʼ xtayáá Jeobá, bi̱ niríñáanʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto, náa ku̱ba̱ʼ dí ikháán ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá. 13 Ndayóoʼ mamiñáanʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ, matani̱ ñajuunʼ ikhaa, ma̱ngaa majmaaʼ mbiʼyuu índo̱ gáraxna̱ ajngáaʼ. 14 Xúʼgua kidxu̱únʼ eʼwíinʼ dioses, nimbáa dios ndrígu̱ún xa̱bu̱ xuajin dí rígá náa mbájndi kuwáanʼla, 15 numuu rí Jeobá Dios ndrígala, bi̱ xtáa náa majñala, nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ na̱nda̱ʼa̱ mbiʼyamajkuíí i̱ndó ikhaa. Á mu tsémajkuala kuya̱a̱, Jeobá Dios ndrígala makiʼnáa kaʼyala ga̱jma̱a̱ maʼni gámbáanʼla náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ.
16 Xúʼgíʼ tsáʼkhá náa Jeobá Dios ndrígala xó má ni̱ni̱la náa Masá. 17 Mbaʼyóoʼ munimbáníí kiʼtáñajunʼ, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo dí Jeobá Dios ndrígala nikuʼmáaʼ munimbáníí. 18 Atani̱ dí nindxu̱u̱ jmbu ga̱jma̱a̱ rí májánʼ náa iduu Jeobá, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ ga̱jma̱a̱ mata̱ʼa̱a̱ʼ gátandrigúu ku̱ba̱ʼ májánʼ dí Jeobá nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñáaʼ, 19 mataxkawíin xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ, xó má Jeobá niʼthí.
20 Nda̱wa̱á, índo̱ a̱ʼdiáaʼ gárajxa̱a̱ʼ: ‹Ndiéjunʼ eyoo gáʼthúu̱n kiʼtáñajunʼ, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo dí Jeobá Dios ndrígúlú nikuʼmáán muʼnimbáníí rá.› 21 Ikhú maratha̱a̱n a̱ʼdiáaʼ: ‹Ninindxu̱lú ñumbáá ndrígóo faraón náa Egipto, mú Jeobá niguwáánʼ náa Egipto ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ rí gíʼdoo tsiaki̱i̱. 22 Ikháanʼxu̱ ndi̱ya̱a̱ xú kaʼnii Jeobá nikuʼma tsinaʼ ga̱jma̱a̱ milagro rí mba̱ʼu̱ dí niʼni gámbóo Egipto, faraón ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ bi̱ kúwá náa goʼwóo. 23 Nigu̱wáánʼlú ikhí mu ma̱ʼkha̱ kaguáanʼlú gi̱i̱ mu maxnúlú ku̱ba̱ʼ rí nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñúlú. 24 Ikhú Jeobá nikuʼmáánʼlú muʼnimbáníí xúgíʼ kiʼtáñajunʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ rí mamiñulúʼ kuʼyáá Jeobá Dios ndrígúlú mu xúʼko̱ makuwáanʼ májánʼ má ikháanʼ asndu kámuu, makuwáanʼ nduʼya má xúʼko̱ xó má kuwáánʼlú xúgi̱. 25 Ma̱ngaa manindxu̱lú mbáa xa̱bu̱ jmbii á mu nuʼnimbáníí tsumáá xúgíʼ kiʼtáñajunʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ nuʼnimbulú kuʼyáá Jeobá Dios ndrígúlú, xó má ikhaa niʼtáñajunlú›.
7 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáʼni rí mata̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rí inu matandrígúu, ikhaa maʼga raxkawíin náa inaaʼ xa̱bu̱ bi̱ mbaʼin wéñuuʼ: Hititas, guirgaseos, amorreos, cananeos, perizitas, heveos ga̱jma̱a̱ jebuseos, mbá juwan xuajin mba̱ʼu̱ rí gíʼdoo itháan tsiaki̱i̱ ki xóo ikháán. 2 Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáxi̱i̱n náa ñawáanʼ ga̱jma̱a̱ matani̱ mbati̱gi̱i̱n. Mbaʼyóoʼ matani̱ gámbíin. Xámbánaaʼ nimbá gajmiáanʼ ni ma xágáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ xtañún. 3 Xátruwamínáʼ gajmiáanʼ ikhiin. Xátatsiʼñááʼ rí waʼxiaaʼ munuju̱nʼ gajmiún jiámiu̱ún ni ma jiámiáanʼ munigu̱nʼ gajmiún waʼxiúúnʼ. 4 Numuu rí ikhiin muni̱ rí jiámialá muniña̱a̱ʼ ruyamajkhúʼ mu mbuyamajkhún eʼwíinʼ dioses, ikhú Jeobá makiʼnáa kaʼyala ga̱jma̱a̱ maʼni mbátigáanʼlá nacha̱.
5 Dí gíʼmaa muni̱, gu̱ni̱ gámbáa náa nuxnajxi̱ tsigijñaʼ gúxmigúu̱ itsí ga̱jma̱a̱ poste rí mitsúʼkháan* ga̱jma̱a̱ gu̱tsiki̱i̱n xándiu̱ún bi̱ niniwíin. 6 Numuu rí ikháán nindxa̱a̱ʼ mbá xuajin kaʼwu náa Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ niraʼwíín náa xúgíʼ xuajin dí rígá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ mu manindxa̱a̱ʼ xuajñuu kiejuunʼ.*
7 Jeobá ningajo̱o̱ kaʼyala ga̱jma̱a̱ niraʼwáanʼla, raʼkháa mu nindxa̱la mbaʼáanʼ wéñuuʼ ki xóo xúgíʼ xuajin dí rígá, na̱nguá, nindxa̱la mbá xuajin rí itháan chíʼgíiʼ* náa xúgíʼ xuajin. 8 Jeobá niʼni rígi̱, numuu rí nandoo kaʼyala ma̱ngaa rí maʼnimbánuu ajngóo rí nixná náa wajin xiʼñála. Ikha jngóo Jeobá niguwáanʼla ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ rí gíʼdoo tsiaki̱i̱ náa ku̱ba̱ʼ rí nini̱ndxa̱la ñumbáá, náa ñawúunʼ faraón rey ndrígóo Egipto. 9 Ikháán natayáá rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ gajkhun, mbáa Dios bi̱ jmbii, bi̱ naʼnimbánuu rí nikudaminaʼ náa xúgíinʼ bi̱ nagúwáʼ rakúwá á mu nandún kuyáá ga̱jma̱a̱ nunimbu̱u̱n kiʼtáñajunʼ ndrígóo, ma̱ngaa nasngájmún ngajua rí tsétumuu.* 10 Mú bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyáá maʼni gámbíin mbá kayuuʼ. Xájyúuʼ má maʼniún dí ra̱májánʼ bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyáá. 11 Atagíʼ matanimbáníí kiʼtáñajunʼ, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo rí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱, gíʼmaa matatsimbaaʼ xtayáá.
12 Á mu ikháanʼla nudxawíín xtángoo rígi̱, nunimbala ga̱jma̱a̱ nunimbáníí, Jeobá Dios ndrígala maʼnimbánuu má xúʼko̱ rí nikudaminaʼ ga̱jma̱a̱ masngájmala ngajua rí tsétumuu, xó má nixná ajngóo náa wajin xiʼñála. 13 Ikhaa maʼndoo kaʼyaaʼ, maʼni tsajkurámáánʼ ga̱jma̱a̱ maʼni mbaʼáanʼla. Xúʼko̱, maʼni tsajkurámáánʼ maxniáaʼ mbaʼin e̱jña̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ majma̱a̱ tsígáʼ rí gátadu náa mbayaaʼ, vino nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ aceite, maʼni mbaʼin e̱jín xédí, e̱jín múgú náa ku̱ba̱ʼ rí nixná ajngóo maxnún wajin xiʼñáaʼ. 14 Manindxa̱a̱ʼ mbá xuajin rí maguma tsajkurámáanʼ itháan ki xóo i̱ʼwáʼ xuajin. Náa ikháanʼla xákúwá xa̱bekha o gu̱ʼu̱ bi̱ xáguáʼdiin e̱ji̱n, ni má xujkhúʼ bi̱ xáguáʼdiin e̱jñu̱ún. 15 Jeobá marígúu xúgíʼ nandii náa ikháán ga̱jma̱a̱ ni xákuʼma nimbá nandii xkawiʼ rí xóo nitsinuuʼ náa Egipto. Rí maʼni, makuʼma náa xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyaaʼ. 16 Gíʼmaa rí matani̱ gámbáa xúgíʼ xuajin rí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ. Ragíʼmaa magáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ xtañún ikhiin ni má xátayamajkún dios ndrígu̱ún numuu dí rúʼko̱ mani̱ndxu̱u̱ mbá tsáʼkhá náa ikháán.
17 Á mu natatsaʼwáminaʼ náa awúu̱n a̱jkia̱a̱nʼ ‹Xuajin rígi̱ itháan mbaʼin ki xóo ikháanʼxu, xú kaʼnii gáʼngoʼ gáxkawíin xá.› 18 Xámíñáanʼ xtañún garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ má ikháán rí Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni ga̱jma̱a̱ faraón ma̱ngaa náa xúgíʼ Egipto. 19 Ikháán má nitayáá gamiéjunʼ, mba̱a̱ tsinaʼ, milagros, ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ rí gíʼdoo tsiaki̱i̱ niriña̱a̱nʼ ikhí. Xúʼko̱ má kayuuʼ gáʼni Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ xuajin rí namíñaaʼ xtayáá. 20 Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni rí mamiñún, asndu makhañún bi̱ gáguanún ma̱ngaa bi̱ kúwá rurkaʼwumijná náa ikháán. 21 Xámíñáaʼ xtañún, numuu rí Jeobá Dios ndrígáa’ nindxu̱u̱ mbáa Dios bi̱ mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ gamíi, ikhaa xtáa ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ.
22 Jeobá Dios ndrígáaʼ mañu mañúú gáxkawíin náa inaaʼ xa̱bu̱ xuajin bugi̱. Xániñaaʼ rí matani̱ gámbíin mbá nacha̱, mu xúʼko̱ xujkhú xáná xáwiʼthúún maʼni mbaʼin mupha̱a̱ʼ. 23 Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnájxi̱i̱n náa ñawáanʼ ga̱jma̱a̱ maʼnga̱a̱ʼ matani̱ gajmiáanʼ asndu matani̱ gámbíin mbá kayuuʼ. 24 Ikhaa maxnájxi̱i̱n náa ñawáanʼ reyes ndrígu̱ún ga̱jma̱a̱ ikháán matani̱ rí nimbáa ni xármáʼáan a̱jkiu̱u̱n mbiʼñún. Nimbáa xáʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n mu mataxmíjná ga̱jma̱a̱ʼ asndu índo̱ gátani̱ gámbíin xúgíinʼ. 25 Gíʼmaa matatsikiin xándiu̱ún bi̱ niniwíin bi̱ nduyamajkhún. Xánigua̱a̱ʼ plata ni má oro rí nigumiin ga̱jma̱a̱ ni má xáguánáaʼ ga̱jma̱a̱, mu xúʼko̱ xáxpátriguíín náa tsáʼkhá, numuu rí nindxu̱u̱ mbá rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo. 26 Xáyédxu̱u̱ʼ nimbá rí xkawiʼ náa guʼwáaʼ, mu xúʼko̱ xáguma gámbáan xó má ikhaa. Xánigua̱a̱ʼ nditháan, gíʼmaa rí mawiya̱a̱ʼ xtayáá, numuu dí rúʼko̱ maguma gámbáa.
8 Ikháanʼla gíʼmaa munimbáníí tsumáá wéñuuʼ mámbá kiʼtáñajunʼ dí xtáá ra̱xna̱la xúgi̱, mu makuwáanʼ má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ maʼni mbaʼáanʼ ma̱ngaa mata̱ʼa̱la mundrígúu ku̱ba̱ʼ dí Jeobá nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñáaʼ. 2 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ xóo mitsínguánʼ ni̱ʼkha̱ kañáán Jeobá Dios ndrígáaʼ xígií náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ* náa mbá 40 tsiguʼ rígi̱ mu maʼni dí mataxruígúminaʼ, ma̱ngaa mu mbaʼyoo á mu matanimba̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ mbaʼyoo ndiéjunʼ gíwánʼ náa a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ á mu rí matanimbáníí kiʼtáñajunʼ ndrígóo. 3 Xúʼko̱ kaʼnii niʼni dí mataxruígúminaʼ ga̱jma̱a̱ niniñáánʼ maxkidxa̱a̱ʼ, ma̱ngaa nixníʼtsaaʼ ga̱jma̱a̱ maná mbá rí ikháán na̱nguá nitatsiʼnuuʼ ni má ana̱a̱ʼ* na̱nguá niniʼnuuʼ, mu xúʼko̱ ma̱ta̱ya̱a̱ dí raʼkháa i̱ndó rí makuiʼtsu gíʼmaa maxtáa ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱, gíʼmaa maʼnimbánuu xúgíʼ rí naʼthí Jeobá. 4 Náa mbá 40 tsiguʼ rígi̱, xtíñaaʼ na̱nguá niguuʼ ni má rajkuáaʼ na̱nguá niʼjuan. 5 Nitayáá májánʼ náa awúu̱n a̱jkia̱a̱nʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ xtáa raxpríguáaʼ xó má mbáa xa̱bu̱ naxprígúu a̱ʼdióo.
6 Ikha jngóo atanimbaaʼ kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ índo̱ gátani̱ ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ gamiñáaʼ xtayáá. 7 Numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ na̱jkha̱ kañáán náa mbá ku̱ba̱ʼ májánʼ, náa rígá mañu dí xkujyuuʼ, iduu iyaʼ, iyaʼ dí na̱jkha̱ kúʼwúun náa xkua̱ ma̱ngaa rígá kúbá, 8 mbá ku̱ba̱ʼ náa najma̱a̱ trigo, cebada, uva, higo ga̱jma̱a̱ granada, mbá ku̱ba̱ʼ náa rígá aceite ndrígóo oliva ga̱jma̱a̱ jyááʼ, 9 mbá ku̱ba̱ʼ dí marigá wéñuuʼ ganitsu ga̱jma̱a̱ nda̱a̱ dí gáʼyáaʼ, mbá ku̱ba̱ʼ náa rígá itsí dí gíʼdoo ajua̱nʼ ga̱jma̱a̱ cobre marawíi náa kúbá.
10 Índo̱ gámbáaʼ ratatsiʼtsu asndu magiʼmaaʼ, mbaʼyóoʼ matani̱ mba̱a̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ numuu ku̱ba̱ʼ májánʼ rí nixnáaʼ. 11 Tsumáá gátani̱ mu xámbumaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ ma̱ngaa xátatsiʼñáánʼ ratani̱ mbáníí kiʼtáñajunʼ ndrígóo, ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱. 12 Índo̱ gámbáaʼ ratatsiʼtsu asndu magiʼmaaʼ, índo̱ gámbáaʼ ratani̱ guʼwáaʼ mitsaanʼ* ga̱jma̱a̱ naraxtaa ikhí, 13 índo̱ xedia̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ mugia̱a̱ʼ gáʼni mbaʼin, índo̱ plata ga̱jma̱a̱ oro ndrígáaʼ gáʼni mbaʼa, índo̱ gáraʼdáá wéñuuʼ xúgíʼ, 14 xátatsiʼñááʼ rí a̱jkia̱a̱nʼ maʼnimbamínáʼ ga̱jma̱a̱ mambumaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ, bi̱ niríñáaʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto, náa ku̱ba̱ʼ rí ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá, 15 bi̱ niʼni rí mi̱dxa̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ rí mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ gamíi, náa kúwá a̱bu̱nʼ mbiinʼ ga̱jma̱a̱ xi̱yúʼ náa ku̱ba̱ʼ rí nda̱a̱ iyaʼ. Ikhaa niʼni dí magajnúu iyaʼ náa itsí gújkhúʼ. 16 Náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ nixníʼtsaaʼ ga̱jma̱a̱ maná, mbá rí ana̱a̱ʼ na̱nguá niniʼnuuʼ, mu xúʼko̱ mataxruígúminaʼ ga̱jma̱a̱ mbaʼyoo á mu natanimbaaʼ mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ má ikháán nda̱wa̱á. 17 Á mu natatsaʼwáminaʼ náa awúu̱n a̱jkia̱a̱nʼ ‹Nikánúʼ xúgíʼ rí gúʼdoo ga̱jma̱a̱ numuu rí najmañuʼ na̱ni̱ ma̱ngaa tsiaki̱i̱ ndrígóʼ›, 18 garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ tsiaki̱i̱ mu mataʼyáʼ dí maraʼdáá, mu xúʼko̱ maʼnimbánuu ajngóo rí nixná náa wajin xiʼñáaʼ, xó má nandoo natayáá xúgi̱.
19 Á mu mbóo mbiʼi nambumaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ nadxu̱ʼ kidxu̱únʼ eʼwíinʼ dios, natayamajkún ga̱jma̱a̱ nasmbatígáaʼ inún, ikhúún natha̱a̱nʼ xúgi̱ dí gajkhun makhañáaʼ. 20 Makhañáaʼ xó má nakháñún xa̱bu̱ xuajin bi̱ Jeobá xtáa raʼni gámbíin náa inaaʼ, numuu rí na̱nguá nitadxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ.
9 Atadxawíín Israel, xúgi̱ manújngaaʼ náa mañu Jordán mata̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ matandrígú xuajin rí itháan mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ itháán gíʼdoo tsiaki̱i̱ ki xóo ikháán, xuajin mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ xtájtsí rí kúgumaʼá na̱jkha̱nú asndu mekhuíí. 2 Mbá xuajin náa kúwá xa̱bu̱ xkujiinʼ ga̱jma̱a̱ mbijui̱i̱n, e̱jñu̱ún anaquim, bi̱ ikháán má natatsiniúnʼ ga̱jma̱a̱ nitadxawíín nuthi ga̱jma̱a̱ numún, tsáá gáʼngo̱o̱ gáxmínaʼ gajmíi̱n e̱ji̱i̱n Anac rá. 3 Mú gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ xúgi̱ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼga ginii náa inaaʼ. Ikhaa nindxu̱u̱ mbá aguʼ rí naʼni gámbáa ga̱jma̱a̱ maʼni gámbíin. Ikhaa maʼni rí makáwabiinʼ náa inaaʼ ga̱jma̱a̱ ikháán mbá nacha̱ gátaxkawíin, matani̱ gámbíin xó má Jeobá nikudaminaʼ.
4 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáxkawíin xa̱bu̱ xuajin rígi̱ náa inaaʼ, xárata náa awúu̱n a̱jkia̱a̱nʼ ‹Jeobá niʼni rí mato̱ʼo̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rígi̱ mu magruígúu numuu rí nindxu̱ʼ mbáa xa̱bu̱ jmbii›, Jeobá xtáa raxkawíin náa inaaʼ numuu rí nindxu̱ún xa̱bu̱ ra̱míjíinʼ. 5 Xáta̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rígi̱ mu matandrígúu numuu rí nindxa̱a̱ʼ mbáa xa̱bu̱ jmbii ni má ga̱jma̱a̱ numuu rí májánʼ wéñuuʼ a̱jkia̱a̱nʼ. Jeobá Dios ndrígáaʼ maxkawíin xa̱bu̱ xuajin bugi̱ náa inaaʼ numuu dí nindxu̱ún ra̱míjíinʼ mu xúʼko̱ Jeobá maʼnimbánuu ajngóo rí nixná náa wajin xiʼñáaʼ, Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob. 6 Gakrua̱ʼa̱a̱ʼ dí raʼkháa ga̱jma̱a̱ numuu rí nindxa̱a̱ʼ mbáa xa̱bu̱ jmbii ikha jngóo Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ ku̱ba̱ʼ májánʼ rígi̱ mu matandrígúu, numuu rí ikháán nindxa̱a̱ʼ mbá xuajin dí ra̱ʼkhá tháán gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n.*
7 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ nditháan xámbumaaʼ xú kaʼnii nitani̱ makásngañu̱u̱ʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ.* Asndu nákha mbiʼi rí nigájnaaʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto asndu índo̱ ni̱dxa̱ʼnú náa mbaaʼ rígi̱, nditháan tátanimba̱a̱ʼ xtayáá Jeobá. 8 Ikháanʼ ni̱ni̱ rí makásngañu̱u̱ʼ Jeobá asndu náa Horeb ga̱jma̱a̱ Jeobá ra̱ʼkhá tháán nikiʼnáa kaʼyala rí asndu nigíʼ maʼni gámbáanʼla. 9 Índo̱ nitsimuʼ náa kúbá mu magruigú itsí wajpa, itsí wajpa náa rí Jeobá nimbánuu ga̱jma̱á nindxa̱la, niguanúʼ náa kúbá mbá 40 mbiʼi ga̱jma̱a̱ 40 mbruʼun, nda̱a̱ rí nikhu ni má táganʼ iyaʼ. 10 Ikhú Jeobá nixnúʼ a̱jma̱ itsí wajpa dí kiʼniraʼmáʼ ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ Dios. Ikhí kiʼniraʼmáʼ xúgíʼ ajngáa dí Jeobá niʼtála náa kúbá, náa awúu̱n aguʼ, mbiʼi rí nigimbíin xa̱bu̱ xuajin. 11 Índo̱ nirámúunʼ 40 mbiʼi ga̱jma̱a̱ 40 mbruʼun, Jeobá nixnúʼ a̱jma̱ itsí wajpa, itsí wajpa dí nimbánuu, 12 Jeobá niʼthúnʼ: ‹Ga̱ʼcha̱a̱ʼ, arajta̱a̱ʼ, numuu rí xa̱bu̱ xuajñaanʼ bi̱ nirawíin náa Egipto, nini̱ gachímíjná. Mbá nacha̱ nigájnuriñu̱u̱nʼ náa kamba̱a̱ dí ni̱thu̱u̱n magún. Nini̱i̱ mbáa xándú ga̱jma̱a̱ ajua̱nʼ›. 13 Nda̱wa̱á Jeobá niʼthúnʼ: ‹Natayáá ráʼ, nijkhánú ndi̱yo̱o̱ dí xuajin rígi̱ ra̱ʼkhá tháán gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n. 14 Atatsíñúʼ ma̱ni̱ gámbíin ga̱jma̱a̱ ma̱ni̱ dí nimbáa xármáʼáan a̱jkiu̱u̱n mbiʼñún, ma̱ni̱ rí ejña̱a̱nʼ ikháán maʼni itháan mbaʼin ga̱jma̱a̱ maguaʼdáá itháan tsiaki̱i̱ ki xóo ikhiin›.
15 Nda̱wa̱á nitangu̱ún ga̱jma̱a̱ nigájta̱a̱ʼ náa kúbá, índo̱ kúbá xtáa rakha, nigájtáaʼ ka̱gu̱ʼ a̱jma̱ itsí wajpa rí nimbánuu. 16 Índo̱ niyejxi̱... ¡Ndi̱yo̱o̱ rí ikháanʼ nikiéʼkala náa inuu Jeobá Dios ndrígala! Ni̱ni̱i̱la mbáa xándú ga̱jma̱a̱ ajua̱nʼ. Tájyala rí nigájnuriya̱la náa kamba̱a̱ dí Jeobá niʼtála muʼgua. 17 Ikhú niguájtúun a̱jma̱ itsí wajpa dí kagu̱, nidatiga̱ mbayííʼ ga̱jma̱a̱ nikumígúu náa inala. 18 Ikhú nismbátigo̱ʼ náa inuu Jeobá xó má ni̱ni̱ nákhá ginii, mbá 40 mbiʼi ga̱jma̱a̱ 40 mbruʼun. Na̱nguá nikuíʼtsú ni má táganʼ iyaʼ ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ aʼkhá dí nixuʼdámijnála ga̱jma̱a̱ dí ni̱ni̱ dí raʼkhí náa iduu Jeobá ga̱jma̱a̱ ni̱ni̱ dí makásngañu̱u̱ʼ. 19 Nimíñúʼ wéñuuʼ numuu dí Jeobá raʼkháa tháán nikiʼnáa kaʼyala rí asndu nindoo maʼni gámbáanʼla. Mú nákhá ikhú ma̱ngaa Jeobá niʼdxawunʼ.
20 Jeobá ra̱ʼkhá tháán nikiʼnáa kaʼyoo Aarón dí asndu nigíʼ maxíyáa, mú ma̱ngaa nitakáñuu ga̱jma̱a̱ numuu Aarón nákha mbiʼi rúʼko̱. 21 Ikhú nigutúwíin a̱ʼdá xédí bi̱ ni̱ni̱i̱la bi̱ niʼni dí muxuʼdámíjna̱ aʼkhá, nitsikha̱a̱ ga̱jma̱a̱ nirujkuii asndu niʼni̱i̱ i̱ndó idiuuʼ. Nda̱wa̱á ni̱da̱ʼ idiuuʼ náa iyaʼ dí nagajtaa náa kúbá.
22 Xúʼko̱ má náa Taberá, náa Masá, náa Quibrot-Hataavá, ikháanʼ ni̱ni̱ dí makásngañu̱u̱ʼ Jeobá. 23 Índo̱ Jeobá niguwáanʼla náa Cadés-Barnea ga̱jma̱a̱ niʼtála ‹Gutsimala ga̱jma̱a̱ gundrígúu ku̱ba̱ʼ dí ikhúún gajkhun maxna̱la›, ikháanʼ ninújngurámala mbu̱júu̱ rí niʼtáñájuala Jeobá Dios ndrígala, na̱nguá nisngajmá fe náa ikhaa ni má na̱nguá nini̱mba̱la ku̱ya̱a̱. 24 Ikháanʼ nditháan túnimba̱la ku̱ya̱a̱ Jeobá asndu mbiʼi dí niniʼniáanʼla.
25 Ikha jngóo nismbatígo̱ʼ náa inuu Jeobá mbá 40 mbiʼi ga̱jma̱a̱ 40 mbruʼun. Nismbatígo̱ʼ numuu dí Jeobá niʼthí dí maʼni gámbáanʼla. 26 Ikhú nigíʼdúu ni̱thu̱u̱n Jeobá ga̱jma̱a̱ nitakáñuu: ‹Tátá Jeobá bi̱ itháán mba̱a̱, xátani̱ gámbáa xuajñanʼ. Ikhiin nindxu̱ún bi̱ ikháán kaʼyaaʼ, bi̱ nitani̱ káwíin ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígáaʼ náa Egipto ga̱jma̱a̱ ñawáanʼ dí gíʼdoo tsiaki̱i̱. 27 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ xtayáá xa̱bia̱a̱ʼ Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob. Xátiejxi̱i̱ dí nikiéʼkhún, dí gújkhúʼ a̱jkiu̱ún ga̱jma̱a̱ aʼkhá dí nixudamíjna̱ xa̱bu̱ xuajin bugi̱. 28 Á mu natani̱ dí naratá, xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa xuajin dí nirawáanʼxu muthi: “Jeobá na̱nguá niʼngo̱o̱ gáʼga kagui̱i̱n náa ku̱ba̱ʼ dí nikudaminaʼ maxnún, numuu dí nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼñún, ikha jngóo niguwíin mu magudíin náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ”. 29 Numuu rí ikhiin nindxu̱ún xa̱bu̱ xuajñanʼ ga̱jma̱a̱ dí kaʼyaaʼ, bi̱ ikháán nirawíin ga̱jma̱a̱ ñawáanʼ dí gíʼdoo tsiaki̱i̱›.
10 Nákha mbiʼi rúʼko̱, Jeobá niʼthúnʼ: ‹Atani̱ a̱jma̱ itsí wajpa ikháá má kayuuʼ xóo dí nákha ginii, atatsimaaʼ náa kúbá dí xtáá. Ga̱jma̱a̱ atani̱ mbá arca* dí ixi̱. 2 Ikhí maniraʼmáʼ ikháá má dí kiʼniraʼmáʼ nákha ginii náa itsí wajpa dí nitaxpígu̱u̱, ga̱jma̱a̱ gíʼmaa matandríyáʼ náa arca›. 3 Ikha jngóo ni̱ni̱ mbá arca ga̱jma̱a̱ ixi̱ acacia ga̱jma̱a̱ a̱jma̱ itsí wajpa rí xó má nákha ginii. Nda̱wa̱á nitsimuʼ ka̱gu̱ʼ nájma̱ itsí wajpa náa kúbá. 4 Ikhaa niʼnirámáʼ ikháá má dí kiʼniraʼmáʼ nákha ginii náa itsí wajpa, mbá Gu̱wa̱ʼ kiʼtáñajunʼ,* rí Jeobá nixnála ikháanʼ náa kúbá, náa awúu̱n aguʼ, mbiʼi dí xa̱bu̱ xuajin nigimbíi̱n ga̱jma̱a̱ ikhú Jeobá nixnúʼ. 5 Nda̱wa̱á nitanga̱án, nigájtáa’ náa kúbá ga̱jma̱a̱ nigruíyáʼ itsí wajpa rígi̱ náa arca dí ikhúún ni̱ni̱, náa kajti asndu dí mbiʼi xúgi̱, xó má Jeobá niʼthúnʼ ma̱ni̱.
6 Nda̱wa̱á israelitas nigájnún náa Beerot Bene-Jaacán ga̱jma̱a̱ nigún náa Moserá. Ikhí nikháñúu Aarón ga̱jma̱a̱ nijuiʼdi̱i̱, ikhú Eleazar bi̱ nindxu̱u̱ a̱ʼdióo nigíʼdu̱u̱ ninindxu̱u̱ ndxajkun xóo xtiʼkhuu ikhaa. 7 Ikhí nigájnún nigún náa Gudgoda, ga̱jma̱a̱ náa Gudgoda nigájnún nigún náa Jotbatá mbá ku̱ba̱ʼ náa rígá mañu rí xkujyuuʼ.
8 Nákha mbiʼi rúʼko̱, Jeobá niraʼwíi xuajin chíʼgíiʼ* ndrígóo Leví mu magún kuñu̱u̱n arca dí nimbánuu ndrígóo Jeobá, mu xúʼko̱ makuwá náa inuu Jeobá mu muni̱ ñajuunʼ, ma̱ngaa muni̱ tsajkurámiinʼ xa̱bu̱ xuajin ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu, xó má kúwá runi̱ asndu dí mbiʼi xúgi̱. 9 Ikha jngóo Leví na̱nguá nikhánáá rí xóo nindrigúu a̱ngui̱i̱n. Numuu rí Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ kaʼyoo, xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼthí. 10 Ikhúún niguanúʼ náa kúbá mbá 40 mbiʼi ga̱jma̱a̱ mbá 40 mbruʼun, xó má ni̱ni̱ nákha ginii ga̱jma̱a̱ Jeobá niʼdxawunʼ mbiʼi rúʼko̱. Jeobá táʼndoo gáʼni gámbáan. 11 Ikhú Jeobá niʼthúnʼ: ‹Ayuʼ náa inún xa̱bu̱ xuajin, atanirataminaʼ mu magajnáaʼla gi̱i̱, mu xúʼko̱ ikhiin matu̱ʼu̱u̱n ga̱jma̱a̱ mudrigúu ku̱ba̱ʼ dí ikhúún ni̱xna̱ ajngóʼ náa wajin xiʼñúúnʼ dí maxnu̱u̱n›.
12 Rí xúgi̱ xa̱bu̱ Israel, ndiéjunʼ enda̱ʼa̱a̱ʼ matani̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ rá. I̱ndó rí nanda̱ʼa̱a̱ʼ, dí mamiñáanʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ, majngruiga̱a̱ʼ má xúʼko̱ náa kambo̱o̱, maʼndaaʼ xtayáá, matani̱ ñajuunʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ,* 13 ma̱ngaa dí matanimba̱a̱ʼ kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo ndrígóo Jeobá dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱ mu maraxtaa májánʼ má ikháán. 14 Natayáá ráʼ, Jeobá Dios ndrígáaʼ kaʼyoo mekhu ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá ikhí, xó má ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá ikhí. 15 Mú Jeobá i̱ndó ni̱jkha̱ kanuu náa wajin xiʼñáaʼ ga̱jma̱a̱ nisngájmúún dí nindoo kaʼñún, náa xúgíʼ xuajin dí rígá niraʼwíín ikháán, bi̱ nindxa̱a̱ʼ aʼdiún ikhiin, xó má xtaa ratayáá xúgi̱. 16 Rí xúgi̱ guniʼñááʼ rani̱ndxa̱la mbáa bi̱ gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n,* gu̱ni̱ kaʼwi̱i̱ a̱jkia̱la.* 17 Numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nindxu̱u̱ mbáa Dios náa xúgíinʼ dioses, ga̱jma̱a̱ nindxu̱u̱ Tátá náa xúgíinʼ tátá, mbáa Dios bi̱ mba̱a̱, bi̱ gíʼdoo itháan tsiaki̱i̱ ga̱jma̱a̱ gamíi, tséraʼwíin xa̱bu̱ ni má tségruigú tsigijñaʼ mu i̱ndó mambáyúu mbáa. 18 Ikhaa naʼnimbánuu numuu a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱* ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa, nandoo kaʼyoo xa̱bu̱ bi̱ na̱ʼkha̱á, naxnúu ganitsu ga̱jma̱a̱ xtíñuu. 19 Mangáanʼla gaʼnda̱la ku̱ya̱a̱ xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, numuu dí mangáanʼ nini̱ndxa̱la xa̱bu̱ bi̱ na̱ʼkha̱á náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto.
20 Gíʼmaa mamiñáanʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ. Gíʼmaa matani̱ ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ mañejún jmbu náa ikhaa, gajmaaʼ mbiʼyuu mu maraxna̱ ajngáaʼ. 21 I̱ndó ikhaa kaʼyaaʼ matayamajkuíí. Ikhaa nindxu̱u̱ Dios ndrígáaʼ, bi̱ niʼni dí mba̱ʼu̱ ma̱ngaa dí mitsaanʼ* rí ikháán má nitayáá. 22 Wajin xiʼñáaʼ niguájtaa náa Egipto gajmiún mbá 70 xa̱bu̱, rí xúgi̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni rí maʼni itháan mbaʼáanʼ xóo a̱ʼgua̱a̱n bi̱ tri̱gi̱i̱n mekhuíí.
11 Gaʼndaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ atanimbaníí má xúʼko̱ ikha, xtángoo ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ ndrígóo dí kaʼyaaʼ náa ikhaa. 2 Ikháán natayáá májánʼ dí ikháán etha̱nʼ xúgi̱, raʼkháa e̱jña̱a̱ʼ, bi̱ na̱nguá ndiyáá dí xóo nindxu̱u̱ gaxprígú ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ni má túyáá tsiaki̱i̱ ndrígóo ni má ñawúunʼ dí gíʼdoo tsiaki̱i̱. 3 Na̱nguá ndiyáá milagro rí niʼni náa Egipto ga̱jma̱a̱ numuu faraón, rey ndrígóo Egipto ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ ku̱ba̱ʼ ndrígóo, 4 ni má na̱nguá ndiyáá dí niʼniún soldado bi̱ kúwá náa Egipto ga̱jma̱a̱ wáyúu faraón ma̱ngaa carro rí nuxmijná ga̱jma̱a̱, índo̱ nigún ruxkala, ikhú lamáa Maña̱ʼ* nirugumíʼíin ga̱jma̱a̱ Jeobá niʼnimbáti̱gi̱i̱n mbá kayuuʼ. 5 Ikhiin na̱nguá ndiyáá ndiéjunʼ niʼni ga̱jma̱a̱ nindxa̱la náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ* asndu maguáʼnú gi̱i̱, 6 ni má dí niʼni ga̱jma̱a̱ Datán ma̱ngaa Abiram, e̱ji̱i̱n Eliab a̱ʼdióo Rubén, índo̱ ku̱ba̱ʼ nimbaʼtoo ni̱ʼkhu̱ rajngiuúnʼ ikhiin gajmiún bi̱ kúwá náa guʼwún xó má xúgíʼ dí guáʼdáá ga̱jma̱a̱ guʼwá xtíin ndrígu̱ún náa inún xa̱bu̱ Israel. 7 Mú ikháanʼla ndi̱ya̱a̱ xúgíʼ rí mitsaanʼ* dí Jeobá niʼni.
8 Gunimbala xúgíʼ kiʼtáñajunʼ rí xtáá ra̱xna̱la xúgi̱, mu xúʼko̱ muguaʼdáá tsiaki̱i̱ ga̱jma̱a̱ manújngala náa ku̱ba̱ʼ rí mundrígúu, 9 mu makuwáanʼla mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñála gajmiún e̱jñu̱ún, náa mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ yáʼdú ga̱jma̱a̱ jyááʼ.
10 Náa ku̱ba̱ʼ dí maʼnga̱a̱ʼ matandrígúu na̱nguá nindxu̱u̱ xóo ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto náa rí nitagájnáaʼ, náa nitadu tsígáʼ ndrígáaʼ, nataxtíjyááʼ ga̱jma̱a̱ rajkuáaʼ,* xó má mbá xtágíyáʼ. 11 Ku̱ba̱ʼ rí náa manújngala, dí ma̱ʼnga̱la mundrígúu nindxu̱u̱ mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ kúbá ga̱jma̱a̱ xkua̱. Ku̱ba̱ʼ rúʼko̱ naʼgañu̱u̱ʼ iyaʼ ruʼwa dí nagajtaa mekhuíí, 12 nindxu̱u̱ mbá ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ xtáa rañe̱wu̱u̱n. Jeobá Dios ndrígáaʼ xtáa rayexu̱u̱ má xúʼko̱ ku̱ba̱ʼ rúʼko̱, asndu índo̱ nagi̱ʼdu̱u̱ tsiguʼ ga̱jma̱a̱ índo̱ naguámbáa.
13 Á mu ikháanʼ nu̱ni̱mba̱la kiʼtáñajunʼ rí xtáá ra̱xna̱la xúgi̱, nandala ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ nuni̱la ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱la ma̱ngaa xúgíʼ xóo nindxa̱la,* 14 ikhúún, ma̱ni̱ rí maxnúu ruʼwa náa mbayala mbiʼi rí kaʼyoo, ruʼwa guapoo ga̱jma̱a̱ ruʼwa rí naxnúu nda̱wa̱á, ga̱jma̱a̱ murajxi̱i̱ dí nidula, muguaʼdáá vino nuxi̱ʼ ma̱ngaa aceite. 15 Ma̱ni̱ rí marigá iná maxaʼ náa mbayala mu̱phu̱ xujkiála ga̱jma̱a̱ muguaʼdáá ganitsu mu̱phu̱la ikháanʼ asndu magiʼmala. 16 Guñeumíjna̱la, mu a̱jkia̱la xáʼni nduwáanʼla dí mbuyamajkún eʼwíinʼ dios ga̱jma̱a̱ rí musmbatíga̱la náa inún ikhiin. 17 Á mu na̱nguá eni̱la, Jeobá makiʼnáa wéñuuʼ kaʼyala maʼni rí xáxnúu ruʼwa, ikhú náa ku̱ba̱ʼ xájma̱a̱ nimbá ga̱jma̱a̱ ikháanʼla xájyúuʼ má gákañála náa ku̱ba̱ʼ májánʼ dí Jeobá maxnála.
18 Gagiwa̱nʼ má xúʼko̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ náa edxa̱a̱ʼ ajngáa ndrígóʼ, gíʼmaa matruʼwa̱a̱ náa ñawáanʼ mu xúʼko̱ marmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ gáʼni, gíʼmaa mani̱ndxu̱u̱ xóo mbá xtíin dí kaxtoʼóo náa xkídaaʼ. 19 Gusngúún e̱jña̱la, guthu̱u̱n ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱ índo̱ gátriga̱a̱nʼla náa guʼwála, índo̱ najkuala náa kamba̱a̱, índo̱ nachala munuʼ ga̱jma̱a̱ índo̱ gáwájxu̱u̱nʼ. 20 Guni̱rámáʼla náa xi̱gu̱u̱ xkruguala ga̱jma̱a̱ náa xkrugoo xuajñala, 21 mu ikháanʼla gajmiála e̱jña̱la makuwáanʼ mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ dí Jeobá nixná ajngóo maxnún wajin xiʼñála, xó má mba̱yu̱u̱ʼ rígá mekhu náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ.
22 Á mu nu̱ni̱mba̱la kuduun kiʼtáñajunʼ dí na̱xna̱la, dí maʼndala ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ majngrui̱ga̱la náa xúgíʼ kambo̱o̱, muguajún jmbu náa ikhaa ga̱jma̱a̱ munimbánííla, 23 Jeobá maxkawíin náa inala xúgíʼ xuajin rígi̱, ga̱jma̱a̱ ikháanʼla mundrígúla xuajin rí itháan mba̱ʼu̱ bi̱ nindxu̱ún itháan mbaʼin ki xóo ikháanʼla. 24 Asndu náá mbaaʼ dí gútsiji rajkuála mani̱ndxu̱u̱ ndrígala ikháanʼ. Ndawaa ndrígala magi̱ʼdu̱u̱ asndu náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ maʼga̱nú asndu náa Líbano, náa Mañu, mañu Éufrates, asndu náa lamáa Mba̱a̱.* 25 Nimbáa xáʼngo̱o̱ matani̱ ga̱jma̱a̱ʼ. Jeobá Dios ndrígala maʼni rí xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa ku̱ba̱ʼ dí ikháanʼla muʼguala mamiñún wéñuuʼ kuyala, xó má ikhaa nikudaminaʼ.
26 Gu̱ya̱a̱, xúgi̱ na̱xna̱la a̱jma̱ dí muraʼwi̱i̱, á mu nandala maguma tsajkurámáanʼ o rí majuiʼthá tsríguáanʼ: 27 Maguma tsajkurámáanʼ á mu nu̱ni̱mba̱la kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígala, dí xtáá ra̱xna̱la xúgi̱, 28 majuiʼtá tsríguáanʼ á mu na̱nguá enimbala kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígala, nagájnuriyala náa kamba̱a̱ dí xúgi̱ xtáá raʼtáñajuanla muʼgua ga̱jma̱a̱ na̱jkua kidxu̱únʼ eʼwíinʼ dioses bi̱ na̱nguá eniʼnúuʼ.
29 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáʼni dí mata̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ dí matandrígúu mu maʼni ndrígáaʼ, gíʼmaa maratha̱ dí maguma tsajkurámáaʼ kúbá Guerizim ga̱jma̱a̱ majuiʼthá tsríguíi kúbá Ebal. 30 Lá na̱nguá rígá kúbá rúʼko̱ náa i̱mba̱ ridoo mañu Jordán xígií náa narámaaʼ a̱jkha̱ʼ,* náa ku̱ba̱ʼ ndrígu̱ún cananeos bi̱ kúwá náa Arabá, náa inuu Guilgal, mijngii náa ixi̱ mba̱ʼu̱ ndrígóo Moré ráʼ. 31 Numuu rí makidáanʼla náa mañu Jordán mu mata̱ʼa̱la̱ mundrígúu ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígala maxnála. Índo̱ gúndrígúu, makuwáanʼla ikhí. 32 Gíʼmaa munimbánííla tsumáá xúgíʼ ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo rí xtáá ra̱xna̱la xúgi̱.
12 Rígi̱ nindxu̱u̱ ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo rí ikháanʼ mbaʼyóoʼ munimbáníí tsumáá xúgíʼ mbiʼi dí gákuwáanʼ náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá, Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñála, maxnála maʼni mbayala. 2 Mbaʼyóoʼ mu̱ni̱ gámbáa xúgíʼ náa nduyamajkhún dioses ndrígu̱ún xa̱bu̱ bi̱ kúwá náa xuajin dí ikháanʼ mundrígúu, tséʼniuu á mu rígá náa kúbá, náa bíjní, o náa agoo mbá ixi̱ mba̱a̱ rí maxaʼ. 3 Mbaʼyóoʼ mu̱ni̱ gámbáa náa nuxnajxi̱ tsigijñaʼ, muxpígu̱u̱ itsí rí nduyamajkuíí, mutsikha̱a̱ poste rí mitsúʼkháan* ga̱jma̱a̱ mu̱ni̱ gámbíin xándiu̱ún bi̱ nduyamajkhún bi̱ ikhiin niniwíin, mu xúʼko̱ mu̱ni̱ gámbáa mbiʼñún náa mbaaʼ rúʼko̱.
4 Xúyamajkuíí Jeobá Dios ndrígala xó má ikhiin nduyamajkún dioses ndrígu̱ún. 5 Rí gíʼmaa mu̱nila, guʼyáaʼ Jeobá Dios ndrígala náa mbaaʼ rí ikhaa gáraʼwíí marigá mbiʼyuu ga̱jma̱a̱ náa ikhaa gáxtáa náa ma̱jñu̱u̱ʼ xuajin majkhaʼ* ndrígala, gaʼguala ikhí. 6 Ikhí gíʼmaa muʼgua ku̱dala tsigijñaʼ dí mikarámáʼ, tsigijñaʼ rí mu̱xnala, mbá nguéjma̱* rí mu̱xnala, o asndu káʼníí má dí ikháanʼ nandala mu̱xna, tsigijñaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nixuʼdámíjnála mu̱ni̱, tsigijñaʼ dí nagájnuu náa a̱jkia̱la mu̱xna ga̱jma̱a̱ e̱jñu̱ún xediala ma̱ngaa e̱jñu̱ún mugiala bi̱ nigumiin ginii. 7 Ikháanʼla gajmiála bi̱ kúwá náa guʼwála muphiʼtsu ikhí, náa inuu Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ gagi numuu xúgíʼ dí ni̱nila, numuu rí Jeobá Dios ndrígala niʼni tsajkurámáanʼla.
8 Xúnila xó má rí kuwáánʼ ru̱ʼni̱ gi̱i̱ xúgi̱, dí mámbáa naʼni xó má ikhaa ndaʼyoo rí nindxu̱u̱ májánʼ, 9 numuu rí xóó tséta̱ʼa̱la náa mbu̱yaxala ni má náa rí Jeobá Dios ndrígala nikudaminaʼ maxnála. 10 Índo̱ gánujngala náa mañu Jordán ga̱jma̱a̱ makuwáanʼ náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígala maxnála maʼni mbayala, ikhaa maʼni dí mbuya̱a̱xala náa majñu̱únʼ xúgíinʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígala bi̱ kúwá mbájndi ga̱jma̱a̱ ikháanʼ xámiñalaʼ dí makuwáanʼ. 11 Muʼgua kudala xúgíʼ rí xtáá ratala náa Jeobá gáraʼwíí marigá mbiʼyuu: Tsigijñaʼ dí mikarámáʼ, tsigijñaʼ rí mu̱xnala, mbá nguéjma̱ rí mu̱xnala, o asndu káʼníí má dí ikháanʼ nandala mu̱xna, tsigijñaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nixuʼdámíjnála mu̱ni̱ náa Jeobá. 12 Ikháanʼ makuwáanʼ gagi náa inuu Jeobá Dios ndrígala, xúʼko̱ má jiámiála, waʼxiala, xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ nindxu̱u̱ ñumbáá ndrígala ga̱jma̱a̱ levita bi̱ xtáa náa xuajñala, numuu rí ikhaa nda̱a̱ dí nigruigúu xóo rí ikháanʼ nindrígula. 13 Tsumáá gátani̱ mu xáraxnaxí tsigijñaʼ ndrígáaʼ asndu náá má rí ikháán gánigua̱a̱ʼ. 14 Mbaʼyóoʼ maraxnaxí tsigijñaʼ ndrígáaʼ dí mikarámáʼ náa Jeobá gáraʼwíí, náa mbayuuʼ mbá xuajin chíʼgíiʼ ndrígáaʼ, ikhí gáʼyóoʼ matani̱ xúgíʼ dí xtáá ratañájuaanʼ.
15 Asndu nguáná má gáʼndaaʼ, ma̱ndoo mataxíyáa mbáa xujkhúʼ miʼtsíí, xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni tsajkurámááʼ náa xuajñaanʼ. Ma̱ndoo mi̱khu̱ xa̱bu̱ bi̱ kaʼwii ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ tsagaa, xó má índo̱ natsíí mbáa aña̱ʼ.* 16 Mú xíʼtsu eʼdi, mbaʼyóoʼ mataxidíriga̱ xóo iyaʼ. 17 Xándoo miʼtsu náa xuajñaanʼ mbá nguéjma̱ dí maraxna dí nijma̱a̱ náa mbayaaʼ, vino nuxiʼ, aceite, ni má e̱jñu̱ún xedia̱a̱ʼ ni má e̱jñu̱ún mugiaaʼ bi̱ nigumiin ginii bi̱ maraxnajxíi̱n, ni má tsigijñaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nixuʼdámíjnála mu̱ni̱, ni má tsigijñaʼ dí nigájnuu náa a̱jkia̱a̱nʼ maraxna o asndu káʼníí má tsigijñaʼ dí gáraxnajxí xándoo miʼtsu ikhí. 18 Miʼtsu xúgíʼ rígi̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa mbaaʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí, miʼtsu ikháán, dxámiáaʼ, wáxiaaʼ, xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ ninindxu̱u̱ ñumbáá ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ levita bi̱ xtáa náa xuajñaanʼ, maʼdxuu a̱jkia̱a̱nʼ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ rí nitani̱. 19 Tsumáá gátani̱ mu xámbumaaʼ xtayáá levita índo̱ ikháán kaʼníí xtaa náa ku̱ba̱a̱ʼ.
20 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáʼni mba̱a̱ mbayaaʼ, xó má ikhaa niʼtháanʼ maʼni, ga̱jma̱a̱ ikháán marata̱ ‹Nandoʼ miʼkhu xuwiʼ› numuu rí nagua̱ʼa̱ miʼtsu, ma̱ndoo miʼtsu xuwiʼ asndu nguáná má gáʼndaaʼ. 21 Á mu mbaaʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí marigá mbiʼyuu naguanúu tsínguáʼ, ikháán ma̱ndoo mataxíyáa xedia̱a̱ʼ o mugia̱a̱ʼ bi̱ Jeobá nixniáaʼ xó má ikhúún nitañájuaanʼ ga̱jma̱a̱ miʼtsíí náa xuajñaanʼ asndu nguáná má gáʼndaaʼ. 22 Ma̱ndoo miʼtsíí xó má índo̱ natsíí mbáa aña̱ʼ.* Ma̱ndoo mi̱khu̱ xa̱bu̱ bi̱ kaʼwii ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ mitsagaa. 23 Mbájkhu má xíʼtsu eʼdi, numuu rí eʼdi nindxu̱u̱ vida ndrígóo xujkhúʼ, ikha jngóo xíʼtsu xuwiʼ á mu gíʼdoo eʼdi. 24 Xátsu. Mbaʼyóoʼ mataxidíríga̱ mbayííʼ xóo iyaʼ. 25 Xátsu, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ má ikháán gajmiáanʼ ejña̱a̱nʼ, numuu rí xtaa ratani̱ dí májánʼ náa iduu Jeobá. 26 Índo̱ gídxúʼ náa mbaaʼ dí Jeobá gáraʼwíí, i̱ndó mi̱dxu̱ʼ xtaa rí xtaʼdáá dí nindxu̱u̱ mikaʼwu ma̱ngaa tsigijñaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nitaxúdaminaʼ matani̱. 27 Ikhí maraxnaxí tsigijñaʼ ndrígáaʼ dí mikarámáʼ, xuwiʼ ga̱jma̱a̱ eʼdiuu maraxnaxí náa nakarámáʼ tsigijñaʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ, eʼdiuu tsigijñaʼ magadíí náa nakarámáʼ tsigijñaʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ, mú xuwiʼ ma̱ndoo miʼtsu.
28 Atagíminaʼ matanimbáníí xúgíʼ dí xtáá ra̱ta̱ñájuáanʼ, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ má ikháán gajmiáanʼ e̱jña̱a̱ʼ, numuu dí xtaa ratani̱ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ rí nindxu̱u̱ jmbu náa iduu Jeobá Dios ndrígáaʼ.
29 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáʼni gámbóo xuajin náa ikháán matandrígúu ga̱jma̱a̱ índo̱ gáraxtaa náa ku̱bu̱únʼ, 30 tsumáá gátani̱ mu xáxpatríguíín náa mbá tsáʼkhá nda̱wa̱á dí ikhiin gaguma gámbíin náa inaaʼ. Xárata rígi̱ ga̱jma̱a̱ numún dioses ndrígu̱ún: ‹Xú kaʼnii lá ndiyamajkhún dioses ndrígu̱ún xa̱bu̱ bugi̱ rá. Ikhúún ma̱ngaa ma̱ni̱ xúʼko̱ kaʼnii›. 31 Xátani̱i̱ rígi̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ, numuu rí xúgíʼ rí ikhiin nuni̱ náa inún dioses ndrígu̱ún nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo Jeobá. Asndu nutsi̱khi̱i̱n jiámiu̱ún ga̱jma̱a̱ waʼxiu̱únʼ náa inún dioses ndrígu̱ún. 32 Guʼgímijná rí munimbáníí xúgíʼ dí xtáá ra̱ta̱ ñájuanla. Xúniraʼmáaʼla ni má xúrígúula nimbá.
13 Á mu mbáa nakujmaa náa majñala ikháanʼ xóo mbáa profeta o mbáa bi̱ najmuu xnuʼndaa mu maʼthí dí marigá nda̱wa̱á ga̱jma̱a̱ naxná mbá tsinaʼ o naʼthí dí marigá, 2 ga̱jma̱a̱ tsinaʼ o rí niʼthí marigá nambánuu ga̱jma̱a̱ naʼthí ‹Gu̱ʼgua̱ kidxu̱únʼ eʼwíinʼ dioses, dioses bi̱ ikháanʼ na̱nguá niniʼnuu’la ga̱jma̱a̱ guʼyamajkhúnlú›, 3 xúdxawíín profeta buʼko̱ ni má bi̱ najmuu xnuʼndaa, numuu rí Jeobá Dios ndrígala naʼni rígi̱ mu mbaʼyoo á mu nandala ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱la ma̱ngaa xúgíʼ xóo nindxala.* 4 Gíʼmaa muʼgua kidxuuʼ Jeobá Dios ndrígala, gamiñála ku̱ya̱a̱ ikhaa, gíʼmaa munimbala kiʼtáñajunʼ ndrígóo ga̱jma̱a̱ gudxawíín aʼwóo, gíʼmaa mu̱ni̱ ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ muguajún jmbu náa ikhaa. 5 Profeta buʼko̱ o bi̱ najmuu xnuʼndaa gíʼmaa makhañúu, numuu rí niʼni dí xa̱bu̱ muxujximíjna̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígala, bi̱ niguwáanʼla náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto bi̱ niʼni káwáanʼla náa ku̱ba̱ʼ rí ninindxa̱la ñumbáá, niʼni rí magajnúriyala náa kamba̱a̱ rí Jeobá Dios ndrígala nikuʼmáanʼ muʼgua. Mbaʼyóoʼ muríya̱a̱ʼ dí ra̱májánʼ náa ikháanʼla.
6 Á mu ndxájuaaʼ bi̱ nindxu̱u̱ a̱ʼdióo ru̱dáaʼ, ndxámiáaʼ, wáxiaaʼ, a̱ʼgia̱a̱ʼ bi̱ nandaaʼ xtayáá o bi̱ itháan nambájxa̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ naʼniminaʼ maʼni rájáánʼ ga̱jma̱a̱ naʼtháanʼ ‹Gu̱ʼgua̱, guʼyamajkún eʼwíinʼ dioses›, dioses bi̱ ikháán ni má wajin xiʼñáaʼ túniʼnuuʼ, 7 dioses bi̱ kúwá náa xuajin dí rígá mbájndi, náa ikháán xtaa, tséʼniuu á mu kúwá mijngii o mitsinguánʼ náa ikháán, asndu tséʼniuu má náa xuajin rí kúwá, 8 xátatsiʼñáminaʼ rí maguma rájáánʼ ni má xátadxawíín. Ni má xágáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ xtayáá ni má xátiewa̱a̱n. 9 Dí gíʼmaa matani̱, gíʼmaa mataxíyáa. Ikháán phú gíʼmaa maraxna̱a̱ ginii ga̱jma̱a̱ itsí mu mataxíyáa, nda̱wa̱á xa̱bu̱ xuajin muxnáá. 10 Gíʼmaa dí maraxna̱a̱ ga̱jma̱a̱ itsí asndu makhañúu, numuu rí niʼniminaʼ mu matsinguaanʼ náa Jeobá Dios ndrígáaʼ, bi̱ niríña̱a̱nʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto, náa ku̱ba̱ʼ rí ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá. 11 Mu xa̱bu̱ Israel mudxawíín ga̱jma̱a̱ mamiñún, mu xúʼko̱ ikhiin xátangi̱i̱n muni̱ mbá dí ra̱májánʼ náa majña̱a̱ʼ ikháán.
12 Á mu náa mbá xuajin dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ mu maraxtaa, natadxawíín rí nuthi: 13 ‹Tikhun xa̱bu̱ bi̱ ra̱míjíinʼ nikujmiin náa ikháanʼla nuni̱ nduwiinʼ xa̱bu̱ xuajin ga̱jma̱a̱ nuthúún: “Gu̱ʼgua̱ náa kidxu̱únʼ eʼwíinʼ dioses”, dioses bi̱ ikháanʼ na̱nguá niniʼnuuʼla›, 14 gíʼmaa ma̱ta̱ya̱a̱ ga̱jma̱a̱ matrajxi̱ á mu gajkhun nindxu̱u̱ xúgíʼ. Á mu nadxuʼnú natayáá dí gajkhun nirígá rí xkawiʼ rígi̱ náa majña̱a̱ʼ ikháán, 15 gíʼmaa matradíin ga̱jma̱a̱ espada xa̱bu̱ xuajin bi̱ kúwá ikhí. Atani̱ gámbáa ga̱jma̱a̱ espada xúgíʼ dí rígá ikhí, asndu xujkhúʼ bi̱ kúwá ikhí. 16 Nda̱wa̱á matagímbóo rí nitrawíi ikhí, matandri̱ga̱ náa tapo̱o̱ xuáá ga̱jma̱a̱ matatsikha̱a̱ xuajin, xúgíʼ rí nitrawíi mani̱ndxu̱u̱ mbá rí mixnájxi̱i̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ. Mani̱ndxu̱u̱ má xúʼko̱ mbá xuajin rí niguámbari̱ga̱a̱. Nditháan xátanga̱a̱ maguma̱a̱. 17 Nditháan xándédxúuʼ rí niguma wájíʼ mu maguma gámbáa, mu xúʼko̱ Jeobá maniñuuʼ rakasngáñu̱u̱ʼ ga̱jma̱a̱ magáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyaaʼ ma̱ngaa rí maʼni mbaʼánʼla, xó má nixná ajngóo náa wajin xiʼñáaʼ. 18 Gíʼmaa matatsimbaaʼ* xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ índo̱ matanimbánii xúgíʼ kiʼtáñajunʼ ndrígóo dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱ ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ matani̱ rí májánʼ náa iduu Jeobá Dios ndrígáaʼ.
14 Ikháanʼ nindxa̱la e̱ji̱i̱n Jeobá Dios ndrígala. Xáʼyóoʼ murujtumijnála, ni má xúda̱ xtátsiu̱u̱n idala ga̱jma̱a̱ numuu mbáa xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu. 2 Numuu rí ikháán nindxa̱a̱ʼ mbá xuajin kaʼwu náa Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ niraʼwíín náa xúgíʼ xuajin dí rígá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ mu mani̱ndxa̱a̱ʼ xuajñuu kiejuunʼ.*
3 Xátsu nimbá dí mitsaga. 4 Bugi̱ nindxu̱ún xujkhúʼ bi̱ ma̱ndoo miʼtsúún: Xedi̱, mugu̱, tsujthu̱nʼ, 5 aña̱ʼ, gacela,* corzo,* tsujtu xáná, antílope,* mugu̱ xáná ga̱jma̱a̱ mugu̱ bi̱ xtáa náa kúbá. 6 Ma̱ndoo mu̱phííla asndu tsáa xujkhúʼ bi̱ guáʼdáá tsújúún dí niwiʼtáa ga̱jma̱a̱ nunu̱u̱ dí naʼphu̱. 7 Mú xándoo muphúnla xujkhúʼ bugi̱, maski ajndu nunu̱u̱ o guáʼdáá tsújúún dí niwiʼtáa: Camello, wajin búrru* ga̱jma̱a̱ damán,* numuu rí nunu̱u̱ mú na̱nguá niwiʼtáa tsújúún. Nindxu̱ún mitsagiin náa ikháanʼla. 8 Ragíʼmaa mu̱phíí a̱ga maski ajndu gíʼdoo tsójóo dí nawiʼtáa mú na̱nguá eʼnu̱u̱. Nindxu̱u̱ mitsagaa náa ikháanʼla. Xúphula xuñúnʼ xujkhúʼ bugi̱, ni má xúrugui̱i̱n á mu nikháñún.
9 Xujkhúʼ bugi̱ bi̱ ma̱ndoo muphúnla bi̱ kúwá náa iyaʼ: Ma̱ndoo muphúnla xujkhúʼ bi̱ guáʼdáá xpíjpiúún ga̱jma̱a̱ xtáxúwún. 10 Xúphííla nimbáa xujkhúʼ bi̱ na̱nguá gíʼdoo xpíjpiúu ni má xtáxúo. Nindxu̱u̱ mitsagaa náa ikháanʼla.
11 Ma̱ndoo mu̱phííla asndu tsáa xujkhú xnaʼ bi̱ mikaʼwii. 12 Xáphúnla xujkhúʼ bugi̱: Bi̱yú, bi̱yú bi̱ naʼkhu̱u̱n e̱gi̱ʼ, ndxáʼan skunii’, 13 milano real, ni má milano skunii’, ni má i̱mba̱ enii milano, 14 ni má yu̱wa̱ʼ, 15 ni má avestruz, ni má xpuʼphúnʼ, ni má gaviota, ni má nimbáa enii bi̱yú ñúʼú, 16 ni má xmédá, ni má tágulúu, ni má cisne, 17 ni má pelícano, ni má ndxáʼan, ni má pato iyaʼ, 18 ni má cigüeña, ni má nimbáa enii garza, ni má abubilla,* ni má xtíʼkhú.* 19 Xúgíinʼ xujkhúʼ xnaʼ bi̱ nagún mbá jnduʼ náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ, nindxu̱ún mitsagiin náa ikháanʼla. Xúphúnla. 20 Ma̱ndoo mu̱phííla asndu tsáa xujkhúʼ bi̱ na̱jkha̱ rijma̱a̱ bi̱ kaʼwii.
21 Xátsíí nimbáa xujkhúʼ bi̱ nitaxka̱ma̱a̱ á mu nikháñuu. Ma̱ndoo maraxnia̱a̱ xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á bi̱ xtáa náa xuajñanʼ ga̱jma̱a̱ ikhaa ma̱ndoo mi̱khu̱u̱ o ma̱ndoo matagujua̱a̱ náa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á. Numuu dí ikháán nindxa̱a̱ʼ mbá xuajin kaʼwu náa Jeobá Dios ndrígáaʼ.
Xátajíi a̱ʼdá tsújtuunʼ náa yaʼdúu ru̱dúu̱.
22 Gíʼmaa maraxna̱ mbá nguéjma̱* xúgíʼ rí nijma̱a̱ náa mbayaaʼ mámbá tsiguʼ. 23 Ma̱ndoo miʼtsu mbá nguéjma̱ dí nijma̱a̱ náa mbayaaʼ, vino nuxi̱ʼ, aceite, e̱jñu̱ún xedia̱a̱ʼ, e̱jñu̱ún mugia̱a̱ʼ bi̱ nigumiin ginii náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa ikhaa gáraʼwíí marigá mbiʼyuu, mu xúʼko̱ majmañaaʼ mamiñáaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ.
24 Á mu mitsínguánʼ eguanúu mbaaʼ náa dí Jeobá Dios ndrígáaʼ niraʼwíi marigá mbiʼyuu, (numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámááʼ) ga̱jma̱a̱ xáʼnga̱a̱ʼ gídxúʼ xtaaʼ xúgíʼ rígi̱, numuu dí mitsínguánʼ eguanúu, 25 ma̱ndoo matagujua̱a̱ mu makhánaaʼ mbújkha̱a̱ ga̱jma̱a̱ mbújkha̱a̱ madédxúʼ náa mbaaʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí. 26 Ma̱ndoo maratsi̱ asndu ndiéjunʼ má dí gáʼndaaʼ: Xedi̱, mugu̱, tsujthu̱nʼ, vino o i̱ʼwáʼ iyaʼ najnga̱a̱ o asndu ndiéjunʼ má dí gáʼndaaʼ. Miʼtsu náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ, maʼdxaaʼ ikháán gajmiáanʼ bi̱ kúwá náa guʼwáaʼ. 27 Xámbumaaʼ xtayáá levita bi̱ xtáa náa xuajñanʼ, numuu dí ikhaa tágruigúu dí xóo nitandrígúu.
28 Mámbá ajtsú tsiguʼ gíʼmaa midxa̱a̱ʼ xtaaʼ náa mámbá nguéjma̱ rí nijma̱a̱ náa tsiguʼ rúʼko̱, ga̱jma̱a̱ mixtagijxi̱i̱ náa xuajñanʼ. 29 Ikhú levita bi̱ na̱nguá nigruigúu dí nitandrígúu ikháán, xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱* ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa bi̱ kúwá náa xuajñanʼ, maguwáʼ ga̱jma̱a̱ mu̱phu̱ asndu magiʼmúún, mu xúʼko̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámáánʼ náa xúgíʼ dí gátani̱.
15 Mámbá juwan tsiguʼ mbaʼyóoʼ matani̱ jngudi̱i̱ gidxóó. 2 Xígi̱ gíʼmaa maguma índo̱ majngudi̱i̱ gidxóó. Mámbáa xa̱bu̱ bi̱ rígá dí nixnátiʼña maʼni jngudi̱i̱ gidxawúu xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱. Ni má xáʼyóoʼ maruma̱a̱ xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ ni má ndxájuu, numuu dí Jeobá niʼtáñajunʼ dí majngudi̱i̱ gidxawún. 3 Ma̱ndoo matruma̱a̱ xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, mú ndxájuaaʼ mbaʼyóoʼ matani̱ jngudi̱i̱ asndu ndiéjunʼ má dí gíʼmaa náa inaaʼ. 4 Nimbáa dí ikháanʼ xáʼga̱nú maʼni migínáa, numuu rí Jeobá gajkhun dí maʼni tsajkurámáanʼla náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígala maxnála maʼni mbayala, 5 i̱ndó á mu gajkhun nu̱nimbala aʼwóo Jeobá Dios ndrígala, ga̱jma̱a̱ nunimbánííla kuduun xúgíʼ kiʼtáñajunʼ dí xtáá ra̱xnala xúgi̱. 6 Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámáánʼ xó má ikhaa nikudaminaʼ maʼni, ikháán maraʼdáá dí maraxnatíʼñún mbaʼa xuajin, mú ikháán nda̱a̱ rí gáʼyáaʼ matatíʼñán, ikháán maratañájúúnʼ mbaʼa xuajin, mú ikhiin xútañajuaanʼ ikháán.
7 Á mu mbáa ndxájuaaʼ naʼni gínáa náa xuajin dí ikháán xtaa, náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ, xátani̱ gújkhúʼ a̱jkia̱a̱nʼ ni má xámídáaʼ* xtayáá ndxájuaaʼ bi̱ gínáa. 8 Ganindxa̱a̱ʼ májáanʼ a̱jkia̱a̱nʼ ga̱jma̱a̱ araxnatíʼñán asndu ndiéjunʼ má dí ndayóoʼ o dí na̱nguá gíʼdoo. 9 Tsumáá gátani̱ mu xátatsaʼwamínáʼ rígi̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ: ‹Nánguá mba̱yu̱u̱ʼ tígo̱o̱ maʼni juwan tsiguʼ, tsiguʼ dí majngudi̱i̱ gidxóó›, ga̱jma̱a̱ rúʼko̱ gáʼni dí mamidáaʼ xtayáá ndxájuaaʼ bi̱ gínáa ga̱jma̱a̱ xáraxna̱a̱ nimbá. Á mu ikhaa gáxiéʼkhá náa inuu Jeobá ga̱jma̱a̱ numaaʼ, ikháán maraʼdáá aʼkháanʼ dí nitaxúdaminaʼ mbá aʼkhá. 10 Ganindxa̱a̱ʼ májáanʼ a̱jkia̱a̱nʼ, xámídáaʼ, araxná ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ, numuu dí xúʼko̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámuuʼ ñajuaanʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí gátani̱. 11 Numuu dí makuwá má xúʼko̱ xa̱bu̱ ngíníi náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ. Ikha jngóo natañájuaanʼ rígi̱: ‹Xámídáaʼ xtayáá ndxájuaaʼ bi̱ namínúuʼ ga̱jma̱a̱ gínáa bi̱ xtáa náa ku̱ba̱a̱ʼ›.
12 Á mu niratsi̱i̱ mbáa ndxájuaaʼ, mbáa hebreo o mbáa hebrea, ikhaa nimbáyaaʼ mbá majun tsiguʼ, índo̱ gáʼni juwan tsiguʼ gíʼmaa matatsiʼñáánʼ maʼga̱a̱. 13 Índo̱ gátatsiʼñááʼ maʼga̱a̱, xátatsiʼñááʼ maʼga̱a̱ i̱ndó ñawúunʼ. 14 Mbaʼyóoʼ maraxnia̱a̱ mugia̱a̱ʼ, dí nijma̱a̱ nitani̱, aceite ga̱jma̱a̱ vino ndrígáaʼ. Xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni tsajkurámáánʼ xúʼko̱ má gáʼyóoʼ maraxna̱a̱ mangáán. 15 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ rí ikháán ma̱ngaa ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto ga̱jma̱a̱ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ niríña̱a̱ʼ. Ikha jngóo natañájuanʼ rígi̱ xúgi̱.
16 Mú, á mu naʼtháanʼ ‹¡Xáʼgáaʼ, maguanúʼ ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ!› numuu dí nandoo kaʼyaaʼ ikháán ga̱jma̱a̱ nandoo kaʼñún bi̱ kúwá náa guʼwáaʼ, numuu dí ikhaa nixtáa tsímáá ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ, 17 ikhú arajtun mbá ajua̱nʼ rí nutsujña̱ʼ atatsijii náa xkrugua ga̱jma̱a̱ atani̱ iñúuʼ cháʼwuun, ikhaa mani̱ndxu̱u̱ ñumbáá ndrígáaʼ náa xúgíʼ mbiʼi dí gáxtáa. Xúʼko̱ má gátani̱i̱ a̱ʼgú ñumbáá ma̱ngaa. 18 Índo̱ gátatsiʼñááʼ maʼga̱a̱ ñumbáá ndrígáaʼ, xátatsaʼwamínáʼ dí raʼkhí nitani̱, numuu rí náa ñajunʼ dí niʼni náa mbá majun tsiguʼ gíʼdoo numuu a̱jma̱ nuthu itháan ki xóo ñajunʼ dí naʼni mbáa ñumbáá bi̱ nadaaʼ, ma̱ngaa Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni tsajkurámuuʼ xúgíʼ dí nitani̱.
19 Mbaʼyóoʼ matani̱ wájíinʼ xúgíinʼ xedia̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ mugia̱a̱ʼ bi̱ nigumiin ginii kayuuʼ mu makánián Jeobá Dios ndrígáaʼ. Xáʼyóoʼ matani̱ nimbá ñajunʼ ga̱jma̱a̱ʼ xedia̱a̱ʼ* bi̱ nixtáa ginii, ni má xáʼyóoʼ matada̱a̱ mugia̱a̱ʼ bi̱ nigumaa ginii. 20 Ikháán gajmiáanʼ bi̱ kúwá náa guʼwáaʼ ma̱ndoo muphúnla náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ mámbá tsiguʼ náa Jeobá gáraʼwíí. 21 Mú á mu na̱nguá májáanʼ, gúʼxíiʼ, tsíkruigo̱o̱ o gíʼdoo i̱mba̱ nandii, xáʼyóoʼ maraxnajxíi náa Jeobá Dios ndrígáaʼ. 22 Mbaʼyóoʼ miʼtsíí náa xuajñaanʼ, xó má xa̱bu̱ tsagaa ga̱jma̱a̱ bi̱ mikaʼwii ma̱ndoo mi̱khu̱u̱, xó má natsíí mbáa aña̱ʼ.* 23 Mú xáʼyóoʼ miʼtsu eʼdi, mbaʼyóoʼ mataxidíríga mbayííʼ xóo iyaʼ.
16 Atayáá índo̱ gáʼni gu̱nʼ abib* ga̱jma̱a̱ ikhú gátaniriya̱a̱ʼ Pascua náa Jeobá Dios ndrígáaʼ, numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ niríña̱a̱nʼ náa Egipto mbruʼun rí nindxu̱u̱ gu̱nʼ abib. 2 Maraxnajxí tsigijñaʼ náa Pascua, mugu̱ ga̱jma̱a̱ xedi̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa dí Jeobá má gáraʼwíí marigá mbiʼyuu. 3 Xátsu nimbá ga̱jma̱a̱ dí gíʼdoo levadura. Mbá juwan mbiʼi gíʼmaa miʼtsu pan dí ragíʼdoo levadura numuu rí mbá nacha̱ nigájnáaʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto. Índo̱ gátani̱ rígi̱ marmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ xóo nitamíníiʼ ikhí ga̱jma̱a̱ nditháan xámbumaaʼ xóo niguma kríña̱a̱nʼ náa Egipto. 4 Mbá juwan mbiʼi xándoo maraʼdáá xúwáʼ rí nikájxi̱i̱ náa mbá xúgíʼ mbayaaʼ. Xuwiʼ rí maraxnajxí wakíʼ náa timbá mbiʼi, xáʼyóoʼ maguanúu kañiiʼ mbruʼun asndu imbo̱o̱ néjtsuu. 5 Xándoo maraxnajxí tsigijñaʼ ndrígóo Pascua asndu náa má xuajin rí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáxnáaʼ. 6 Gíʼmaa maraxnajxí náa Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí marigá mbiʼyuu ikhí. Gíʼmaa maraxnajxí tsigijñaʼ ndrígóo Pascua wakíʼ índo̱ narámaaʼ a̱jkha̱ʼ, náa mbiʼi rí kaʼyoo dí nigájnaaʼ náa Egipto. 7 Matani̱ májáánʼ ga̱jma̱a̱ miʼtsu tsigijñaʼ náa rí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí, índo̱ gájtsi ma̱ndoo matanga̱án náa guʼwá xtíin ndrígáaʼ. 8 Mbá majun mbiʼi gíʼmaa miʼtsu pan dí ragíʼdoo levadura, índo̱ gáʼni juwan mbiʼi mani̱ndxu̱u̱ mbá mbiʼi kiejunʼ, magímbáanʼla náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ. Xáʼyóoʼ matani̱ nimbá enii ñajunʼ.
9 Gíʼmaa matraxnuu mbá juwan xmáná. Gíʼmaa matagíʼdi̱i̱ matraxnuu mbá juwan xmáná índo̱ gátagíʼdi̱i̱ matagímbóo rí nitadu náa mbayaaʼ. 10 Mataniriya̱a̱ʼ Ndxo̱o̱ xmáná* náa Jeobá Dios ndrígáaʼ, maraxnajxí tsigijñaʼ rí ni̱ʼkha̱ a̱jkia̱a̱nʼ maraxna̱ xó má rí nikánáaʼ numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼni tsajkurámáánʼ. 11 Gíʼmaa rí maʼdxaaʼ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ, ikháán ga̱jma̱a̱ ndxámiáaʼ, wáxiaaʼ, xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ nindxu̱u̱ ñumbáá ndrígiáaʼ, levita bi̱ xtáa náa xuajñaanʼ, xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱* ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa̱ bi̱ xtáa náa majña̱a̱ʼ ikháán, náa rí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí marigá mbiʼyuu. 12 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ rí ikháán ma̱ngaa ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá náa Egipto, ikha jngóo gíʼmaa matatsimbaaʼ ga̱jma̱a̱ matanimbáníí ikha rígi̱.
13 Gíʼmaa mataniriya̱a̱ʼ Ndxo̱o̱ guʼwá xtúguá* mbá juwan mbiʼi, índo̱ gátagímbóo tsígáʼ rí nitandijtíí ga̱jma̱a̱ aceite ma̱ngaa vino rí nitaduunʼ. 14 Gaʼdxaaʼ náa ndxa̱a̱ ndrígáaʼ gajmiáanʼ bi̱ kúwá náa xuajñaanʼ, ikháán ga̱jma̱a̱ ndxámiáaʼ, wáxiaaʼ, xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ nindxu̱u̱ ñumbáá ndrígiáaʼ, levita, xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa̱. 15 Náa mbá juwan mbiʼi mataniriya̱a̱ʼ ndxa̱a̱ náa Jeobá Dios ndrígáaʼ náa má Jeobá gáraʼwíí, numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámáánʼ náa xúgíʼ rí nakánáaʼ ga̱jma̱a̱ náa xúgíʼ dí gátani̱ ga̱jma̱a̱ ikháán maraxtaa gagi.
16 Ajtsú aʼphu̱ rí mbá tsiguʼ gíʼmaa muxnajximi̱jna̱ xúgíinʼ xa̱bekha náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa rí ikhaa má gáraʼwíí: Náa Ndxo̱o̱ Pan dí ragíʼdoo Levadura,* náa Ndxo̱o̱ xmáná ga̱jma̱a̱ náa Ndxo̱o̱ guʼwá xtúguá, nimbáa xáʼga̱ i̱ndó ñawúunʼ náa inuu Jeobá. 17 Mámbáa gíʼmaa mayéʼga rí naguma tsajkurámáanʼ xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ.
18 Gíʼmaa matandri̱gi̱i̱n bi̱ munimbaníí xkujndu ga̱jma̱a̱ bi̱ muguaʼdáá ñajunʼ náa mámbá xuajin majkhaʼ* dí rígá náa xuajin dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ, ikhiin munimbaníí numún xa̱bu̱ xuajin xó má gíʼmaa. 19 Atani̱ xó má kaʼyoo* ga̱jma̱a̱ xátraʼwíin xa̱bu̱. Xátándrígú nimbá regalo dí gáxnáaʼ bi̱ nandoo matambáyíí, numuu dí regalo narugoo idún xa̱bu̱ bi̱ najmañún ga̱jma̱a̱ naʼni rí xa̱bu̱ míjíinʼ muriʼkui̱i̱ dí niraʼwi̱i̱ muni̱. 20 Atayáʼ rí jmbu, i̱ndó rí jmbu gátayáʼ, mu xúʼko̱ maraxtaa ga̱jma̱a̱ matandrígúu ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ.
21 Xátadu nimbá enii ixi̱ xóo poste rí mitsúʼkháan* náa mijngii dí naraxnájxi̱ tsigijñaʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ.
22 Xátatsiji nimbá itsí mu maraxna̱a̱ gamajkhu, mbá rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo.
17 Xáʼyóoʼ maraxnajxíi Jeobá Dios ndrígáaʼ mbáa xedi̱ o mbáa mugu̱ bi̱ na̱nguá májáanʼ o gíʼdoo mbá nandii, numuu dí rúʼko̱ nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo Jeobá Dios ndrígáaʼ.
2 Gu̱ʼtháá dí náa ikháán, náa mbá xuajin dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ, xtáa mbáa xa̱biya̱ o mbáa a̱ʼgu̱ bi̱ xtáa raʼni mbá dí ra̱májánʼ náa iduu Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ xtáa ranújngurámúuʼ dí nimbánuminaʼ maʼni, 3 ikhaa nagájnuriyo̱o̱ʼ mu mbaʼyamajkún eʼwíinʼ dioses ga̱jma̱a̱ nasmbátigo̱o̱ náa inún ikhiin o náa inuu a̱jkha̱ʼ, gu̱nʼ o náa xúgíʼ dí rígá mekhuíí, mbá rí ikhúún na̱nguá nitañajunʼ magu̱ma. 4 Índo̱ gútha̱nʼ o gátadxawíín ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱, ikhú mbaʼyóoʼ mataʼyáʼ ma̱ta̱ya̱a̱ itháán. Á mu nadxuʼnú natayáá dí gajkhun nirígá dí xkawiʼ rígi̱ náa Israel, 5 mbaʼyóoʼ matríyáaʼ náa xkrugoo xuajin xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱ bi̱ niʼni dí xkawiʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ mbaʼyóoʼ muxiyáa ga̱jma̱a̱ itsí. 6 I̱ndó ma̱ndoo makhañúu mbáa xa̱bu̱ á mu kúwá a̱jmi̱i̱n o ajtsíin bi̱ ndiyáá rí niʼni. Xáʼyóoʼ makhañúu á mu káaʼ mbáwíí bi̱ ndiʼyoo xtáa. 7 Bi̱ ndiyáá, ikhiin ginii gíʼmaa muxnáá xa̱bu̱, nda̱wa̱á muxnáá xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin. Mbaʼyóoʼ matrígúu dí raʼkhí náa ikháán.
8 Á mu náa xuajñaanʼ narígá mbá xkujndu dí naʼniaaʼ mingíjyúuʼ matanimbáníí, tséʼniuu á mu ga̱jma̱a̱ numuu dí nixiyáa mbáa xa̱bu̱, nuxuriga̱a̱ mbáa xa̱bu̱, mbáa niʼni gínáa i̱mba̱a̱ xa̱bu̱, o asndu xkáʼníí má xkujndu, mbaʼyóoʼ mi̱dxu̱ʼ náa mbaaʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí. 9 Ayuʼ náa kúwá ndxajkun levitas ga̱jma̱a̱ náa bi̱ naʼnimbánuu xkujndu bi̱ xtáa mbiʼi rúʼko̱, arathún dí nirígá ga̱jma̱a̱ ikhiin muthaanʼ dí nira̱ʼwi̱i̱ magu̱ma. 10 Ikhú mbaʼyóoʼ matani̱ xó má ikhiin nithaanʼ náa mbaaʼ dí Jeobá niraʼwíí. Atanimbáníí xúgíʼ ikha dí ikhiin gúxnaaʼ. 11 Mbaʼyóoʼ matani̱ xó má naʼthí náa xtángoo dí ikhiin gúsngajmaaʼ ga̱jma̱a̱ dí ikhiin niraʼwi̱i̱ maguma. Xáʼyóoʼ manújngurámáaʼ xtángoo dí ikhiin gúsngajmaaʼ ni má dí ikhiin gúthaanʼ. 12 Á mu mbáa xa̱bu̱ naʼnimbamínáʼ ga̱jma̱a̱ tséʼdxuun dí naʼthí bi̱ naʼnimbánuu xkujndu ni má ndxajkun bi̱ xtáa raʼni ñajuunʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ, xa̱bu̱ buʼko̱ mbaʼyóoʼ makhañúu. Mbaʼyóoʼ matrígúu xúgíʼ dí raʼkhí náa Israel. 13 Ikhú xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin mudxawíín ga̱jma̱a̱ mamiñún, ma̱ngaa xúʼko̱ xátangi̱ín muni̱ mbaʼumíjna̱.
14 Índo̱ gáta̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ matandrígúu ga̱jma̱a̱ maraxtaa ikhí, ikhú marata̱, ‹Atatsíñúnʼ maʼgíiʼ mbáa rey mu maʼtáñajunʼ xó má eni̱ xa̱bu̱ xuajin bi̱ kúwá mbájndi náa rí xtáá›, 15 ma̱ndoo mataʼgíiʼ mani̱ndxu̱u̱ rey mbáa bi̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíi. Mbáa ndxájuaaʼ gáʼyóoʼ mataʼgíiʼ mani̱ndxu̱u̱ rey. Xáʼyóoʼ mataʼgíiʼ mani̱ndxu̱u̱ rey mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, mbáa bi̱ na̱nguá nindxu̱u̱ ndxájuaaʼ. 16 Ikhaa xáʼyóoʼ magiʼdiin mbaʼin wáyú ni má maʼni dí xa̱bu̱ xuajin matangi̱ín náa Egipto mu muguaʼdiin itháan wáyú, numuu rí Jeobá niʼtála: ‹Nditháan xátangáanʼ náa kamba̱a̱ rígi̱›. 17 Ma̱ngaa xáʼyóoʼ magui̱i̱n mbaʼin gu̱ʼu̱, mu xúʼko̱ xátsíngúunʼ náa ikhúún. Ni má xáʼyóoʼ magiʼdoo wéñuuʼ plata ga̱jma̱a̱ oro. 18 Índo̱ gági̱ʼi̱ náa xílí* rí maʼtáñajunʼ, mbaʼyóoʼ maʼnirámáʼ mbá libro* náa maʼtáriya̱a̱ʼ Xtángoo rígi̱, majmuu dí guáʼdáá ndxajkun levitas mu maʼtáriya̱a̱ʼ.
19 Maʼni ndrígóo ikhaa, mbaʼyóoʼ maguxnuu náa xúgíʼ mbiʼi dí gáxtáa mu xúʼko̱ majmañuu mamiñúu kaʼyoo Jeobá Dios ndrígóo ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ maʼnimbánuu xúgíʼ ajngáa dí na̱ʼkha̱ náa Xtángoo ga̱jma̱a̱ ikha rígi̱. 20 Á mu ikhaa naʼni rígi̱, xándxaʼwáminaʼ dí ikhaa gíʼdoo itháan numuu ki xóo eʼwíinʼ a̱ngui̱i̱n ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ xánújngurámúuʼ kiʼtáñajunʼ, ma̱ngaa xúʼko̱ maxtáa raʼtáñajunʼ mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi, ikhaa gajmíi̱n e̱ji̱i̱n náa xuajin Israel.
18 Ndxajkun levitas, xúgíinʼ bi̱ kúwá náa xuajin chíʼgíiʼ* ndrígóo Leví xúndrigúu rí maʼni ndrígu̱ún ikhiin, xóo dí mundrigúu xa̱bu̱ xuajin Israel. Ikhiin mu̱phu̱ tsigijñaʼ dí nakarámáʼ dí kaʼyoo Jeobá, rúʼko̱ nindxu̱u̱ dí kaʼñúún ikhiin. 2 Xúndrigúu nimbá náa majñu̱únʼ a̱ngiu̱ún. Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ kaʼñúún, xó má ikhaa niʼthún.
3 Rígi̱ rí kaʼñúún mundrígúu ndxajkun náa majñu̱únʼ xa̱bu̱ xuajin. Asndu tsáa bi̱ gáxnájxi̱ tsigijñaʼ tséʼñuu á mu xedi̱ o mugu̱, muxna̱a̱ ndxajkun itsu̱ xpajpoo, itsu̱ rawuunʼ ga̱jma̱a̱ chámbóo. 4 Gíʼmaa maraxna̱ dí nijma̱a̱ ginii náa nitadu, vino nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ aceite ga̱jma̱a̱ mugu̱ dí nirawíi ginii náa nitadu̱u̱n mugia̱a̱ʼ. 5 Jeobá Dios ndrígáaʼ niraʼwíi ikhaa gajmíi̱n e̱ji̱i̱n náa xúgíʼ xuajin majkhaʼ ndrígáaʼ muni̱ ñajuunʼ ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu Jeobá.
6 Á mu mbáa levita naniñuuʼ xuajin Israel náa xtáa ga̱jma̱a̱ nandoo maʼga náa mbaaʼ dí Jeobá niraʼwíí,* 7 ikhaa ma̱ndoo mañajunʼ ikhí ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu Jeobá Dios ndrígóo, xó má xúgíinʼ a̱ngui̱i̱n bi̱ nindxu̱ún levitas, bi̱ kúwá náa inuu Jeobá. 8 Ikhaa ma̱ndoo magruigú mbá chíʼgíiʼ* ganitsu xó má dí nundrigú ikhiin, mú ma̱ngaa ma̱ndoo magruigú dí nigujua̱ dí niguáʼdáá wajin xiʼñúuʼ.
9 Índo̱ gáta̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ, xátaniminaʼ matayaridáá rí xkawiʼ dí nuni̱ náa xuajin rúʼko̱. 10 Xáʼyóoʼ maxtáa nimbáa náa ikháanʼla bi̱ natsikháa ndxámiuu o wáxióo,* nimbáa bi̱ naʼni xawan, bi̱ naʼni magia, bi̱ narajxi̱ numún, ni má bi̱ naʼni brujo, 11 ni má bi̱ naroʼóo i̱mba̱a̱,* ni má mbáa xa̱bu̱ bi̱ na̱jkha̱ gáʼyoo bi̱ nurajxu̱u̱n wa̱jinʼ o mbáa xa̱bu̱ xawan, ni má mbáa bi̱ narajxu̱u̱n wajinʼ. 12 Numuu dí Jeobá nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼñúún bi̱ nuni̱ xúgíʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ numuu rí xa̱bu̱ nuni̱ rí xkawiʼ rígi̱, ikha jngóo Jeobá Dios ndrígáaʼ maxkawíin náa inaaʼ xuajin rígi̱. 13 Xáʼyóoʼ maʼni mitsagáán náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ.
14 Numuu dí xuajin dí maʼnga̱a̱ʼ matandrígúu, nudxawíín rí nuthi bi̱ nuni̱ magia ga̱jma̱a̱ bi̱ nuni̱ xawan, mú Jeobá Dios ndrígáaʼ xániñuuʼ dí matani̱ rúʼko̱. 15 Jeobá Dios ndrígáaʼ magíiʼ mbáa profeta* xó má ikhúún bi̱ maraʼwíi náa majñu̱únʼ a̱ngia̱la. Mbaʼyóoʼ mudxawíín dí gáʼthí. 16 Rúʼko̱ dí nitanda̱ʼa̱ ikháán náa Jeobá Dios ndrígáaʼ náa Horeb mbiʼi rí xa̱bu̱ xuajin nigimbíin. Niratá: ‹Xátatsiʼñúʼ dí madxawun aʼwóo Jeobá Dios ndrígóʼ ni má dí mba̱yo̱o̱ aguʼ mbu̱júu̱, mu xúʼko̱ xákháñúʼ›. 17 Ikhú Jeobá niʼthúnʼ: ‹Dí nuthi ikhiin nindxu̱u̱ májánʼ. 18 Maʼgíiʼ mbáa profeta xó má ikháán bi̱ maraʼwíi náa majñu̱únʼ a̱ngiu̱ún ga̱jma̱a̱ magídáʼ ajngóʼ náa rawuunʼ, ikhaa maʼthí xúgíʼ dí ikhúún gáthúu̱n. 19 Mú manda̱ʼa̱a̱ cuenta bi̱ xáʼdxawun dí gáʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuʼ.
20 Á mu mbáa profeta naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuʼ náa mbá rí ikhúún táthúun o naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼñún eʼwíinʼ dioses, profeta buʼko̱ mbaʼyóoʼ makhañúu. 21 Mbáa maratha̱a̱n a̱jkia̱a̱nʼ: “Xú káʼnii gúʼyáá á mu raʼkháa Jeobá niʼthí ajngáa rígi̱ rá.” 22 Á mu profeta naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu Jeobá ga̱jma̱a̱ ajngáa dí naʼthí tsémbánuu, ikhú ma̱ta̱ya̱a̱ dí Jeobá táʼthí ajngáa rúʼko̱. Profeta niʼthí numuu niʼnimbamínáʼ. Ragíʼmaa mamiñáaʼ xtayáá›.
19 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáʼni gámbáa xuajin dí rígá náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ, índo̱ ikháán gátrígú ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ xuajñún ma̱ngaa índo̱ gáraxtaa náa guʼwún, 2 mbaʼyóoʼ matraʼwíí ajtsú xuajin dí rígá náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ maʼni mbayaaʼ. 3 Mbaʼyóoʼ matruiʼtha̱a̱ ajtsú níʼkhóo mbayaaʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ ma’ni mbayaaʼ, matani̱ kamba̱a̱ mu ikhí maʼga ragáyúu bi̱ nixíyáa ndxájuu náa mbá xuajin rígi̱.
4 Rígi̱ dí gíʼmaa magumaa bi̱ nixíyáa ndxájuu bi̱ gágayú toʼoo ikhí mu maʼni kríyamínáʼ: Á mu táʼni kiejuunʼ rí nixíyáa ndxájuu ni má nákhá ginii na̱nguá kiʼnáa kaʼyoo, 5 mbá xkri̱da, á mu na̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ ndxájuu gáyáʼ ixi̱ xanáá, nakujxi̱ hacha mu marujtu ixi̱, mú hacha najpátriya̱ʼ náa ixu̱u̱, nagawúunʼ ndxájuu ga̱jma̱a̱ nakháñuu, bi̱ niʼni mbaʼyóoʼ magayúu náa mbá xuajin rígi̱ mu maʼni kríyamínáʼ. 6 Á mu tséjkha̱, bi̱ kaʼyoo maru̱ma̱a̱ eʼdiuu bi̱ nikháñuu ga̱jma̱a̱ numuu dí nakásngañu̱u̱ʼ maʼga raxkoo ga̱jma̱a̱ maxíyáa índo̱ gáxkamaa, numuu rí xuajin dí maʼni kríyamínáʼ naguanúu mitsínguánʼ. Ikhaa rakáʼyoo makhañúu numuu dí nákhá ginii tsékiʼnáa kaʼyoo ndxájuu. 7 Ikhaa rúʼko̱ numuu rí natañájuaanʼ: ‹Atraʼwíí ajtsú xuajin›.
8 Á mu Jeobá Dios ndrígáaʼ naʼni mba̱a̱ mbayaaʼ xó má nikudaminaʼ maʼni náa wajin xiʼñáaʼ ga̱jma̱a̱ naxnáaʼ xúgíʼ ku̱ba̱ʼ rí nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñáaʼ, 9 maʼni rígi̱, á mu ikháán natanimbáníí kuduun kiʼtáñajunʼ dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱, dí maʼndaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ dí majngruiga̱a̱ʼ má xúʼko̱ náa kambo̱o̱, ikhú mbaʼyóoʼ matraʼwíí ajtsú xuajin itháan. 10 Mu xúʼko̱ xákáñuu mbáa bi̱ ragíʼdoo aʼkhúun náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ mu maʼni mbayaaʼ ga̱jma̱a̱ xúʼko̱ xáraʼdáá aʼkháanʼ rí nigadíí eʼdi.
11 Á mu mbáa xa̱bu̱ nakiʼnáa kaʼyoo ndxájuu, nagi̱ʼthu̱u̱n maxnúu, naʼni kámbiyu̱u̱ʼ rí asndu nakháñúu, nda̱wa̱á xa̱bu̱ bi̱ nixnúu ndxájuu na̱jkha̱ ragáyúu náa xuajin dí maʼni kríyamínáʼ, 12 xa̱bu̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajñuu, muxuʼmaa mbáa maʼga gáyáaʼ ikhí ga̱jma̱a̱ muxnajxi̱i̱ náa ñawúunʼ xa̱bu̱ bi̱ kaʼyoo maru̱ma̱a̱ eʼdiuu bi̱ nikháñuu, numuu rí ikhaa kaʼyoo makañúu. 13 Xágáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ xtayáá. Mu xúʼko̱ Israel xágiʼdoo aʼkhúun dí nigadíí eʼdiuu mbáa bi̱ ragíʼdoo aʼkhúun, mu xúʼko̱ maraxtaa májánʼ má ikháán.
14 Índo̱ gátandrígúu ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ mu maʼni mbayaaʼ, xáʼyóoʼ maraxíngóo tsinaʼ* dí kuájun náa ndawaa ndrígóo mbayuuʼ i̱mba̱a̱ xa̱bu̱ náa nitsuajun wajin xiʼñála.
15 Xándoo miʼtá dí gíʼdoo aʼkhúun mbáa xa̱bu̱ á mu káaʼ mbáwíí bi̱ ndiʼyoo dí niʼni xtáa, tséʼniuu asndu káʼnii dí nikiéʼkúun o aʼkhá dí nikudaminaʼ. I̱ndó mbiʼyáá dí gajkhun nindxu̱u̱ á mu kúwá a̱jmi̱i̱n o ajtsíin bi̱ ndiyáá dí niʼni. 16 Á mu mbáa nandoo maʼniuu dí raʼkhí i̱mba̱a̱ xa̱bu̱, naʼthíí dí ndiʼyoo ninujngurámúunʼ mbá xtángoo, 17 ikhú a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ bugi̱ muxnajxi̱mi̱jna̱ náa inuu Jeobá ma̱ngaa náa inún ndxajkun ga̱jma̱a̱ náa inún xa̱bu̱ bi̱ nunimbaníí xkujndu bi̱ kúwá runi̱ ñajunʼ mbiʼi rúʼko̱. 18 Bi̱ nunimbaníí xkujndu mbuyáʼ itháán xóo nindxu̱u̱ xkujndu rígi̱, á mu xa̱bu̱ bi̱ nikruiga̱a̱ ndxájuu nindxu̱u̱ minduwaaʼ ga̱jma̱a̱ dí niʼthí numuu ndxájuu nindxu̱u̱ minduwaʼ, 19 ikháanʼ muni̱i̱la ikhaa xóo nindxaʼwámínaʼ maʼniuu ndxájuu, mu xúʼko̱ murígúu dí raʼkhí náa majñala. 20 Bi̱ gáguanún, mudxawíín ga̱jma̱a̱ mamiñún, mu xúʼko̱ ikhiin xátangi̱ín muni̱ mbá dí raʼkhí kayuuʼ xóo rígi̱ náa ikháanʼla. 21 Xáʼyóoʼ magáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ: Á mu mbáa naxíyáa xa̱bu̱ mbaʼyóoʼ makhañúu ma̱ngaa, á mu niríya̱ʼ iduu mbaʼyóoʼ magajnúu iduu ma̱ngaa, á mu naríya̱ʼ iñuuʼ mbaʼyóoʼ magajnúu iñuuʼ ma̱ngaa, á mu narígú ñawúunʼ magajtaa ñawúunʼ ma̱ngaa, á mu narígú rajkhúu magajtaa rajkhúu ma̱ngaa.
20 Á mu nadxu̱ʼ gátaxmínaʼ gajmiáanʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ, natayáá dí wáyu̱ún, carriu̱ún ga̱jma̱a̱ soldado ndrígu̱ún nindxu̱ún itháan mbaʼin ki xóo bi̱ nadxu̱ʼ gajmiáanʼ ikháán, xámíñáaʼ xtañún, numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ, bi̱ niríña̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto, xtáa ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ. 2 Índo̱ inu muxmíjná, ndxajkun maʼga kanuu ga̱jma̱a̱ maʼthúún xa̱bu̱ xuajin. 3 Gíʼmaa maʼthúún: ‹Atadxawíín Israel. Ikháanʼla inuu muxmíjná gajmiála xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígala. Xúni̱ guabamijná. Xámiñalaʼ ni má xáguáʼáanʼla ga̱jma̱a̱ numún ikhiin, 4 numuu dí Jeobá Dios ndrígala na̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ nindxa̱la mu maxmijná gajmíi̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígala mu xúʼko̱ maʼni káwáanʼla›.
5 Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa soldado gíʼmaa muthún xa̱bu̱ xuajin: ‹Lá mbáa dí ikháanʼ niʼni mbá guʼwá nuxi̱ʼ ga̱jma̱a̱ xóó tségida̱ʼ ikhí ráʼ. Gatanga̱a̱ náa goʼwóo, raʼkháa gáʼni dí makhañúu náa muxmijná ga̱jma̱a̱ i̱mba̱a̱ tsáa gáxtáa náa goʼwóo. 6 Lá mbáa dí ikháanʼ niʼdu uva ga̱jma̱a̱ xóó tséʼkhu̱ uva rí nijma̱a̱ ráʼ. Gatanga̱a̱ náa goʼwóo, raʼkháa gáʼni dí makhañúu náa muxmijná ga̱jma̱a̱ i̱mba̱a̱ tsáa gíkhu̱ uva rí nijma̱a̱. 7 Lá xtáa mbáa bi̱ gíʼdaa má a̱ʼgu̱ mbayáa mú xóó tsénigúnʼ ga̱jma̱a̱ xá’. Gatanga̱a̱ náa goʼwóo, raʼkháa gáʼni dí makhañúu náa muxmijná ga̱jma̱a̱ i̱mba̱a̱ tsáa gáyáa a̱ʼgu̱. 8 Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa soldado ma̱ngaa gíʼmaa murajxu̱u̱n xa̱bu̱ xuajin: ‹Lá xtáa mbáa bi̱ namíñuu ga̱jma̱a̱ ragákhi̱i̱ a̱jkiu̱u̱n ráʼ. Gatanga̱a̱ náa goʼwóo, mu xáʼni dí a̱ngui̱i̱n mamiñún xó má ikhaa›. 9 Índo̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa soldado guámbu̱u̱n rutamíjná gajmiún xa̱bu̱ xuajin, mbaʼyóoʼ mundrigi̱i̱n bi̱ muyégún edxu̱u̱ náa soldado mu muxnún ikha xa̱bu̱ xuajin.
10 Índo̱ gídxúʼnú náa xuajin dí mataxmíjná ga̱jma̱a̱ʼ, ginii mbaʼyóoʼ marathu̱u̱n ndiéjunʼ gáʼyóoʼ muni̱ mu xúʼko̱ xátandrígúu xuajñún. 11 Á mu ikhiin nuni̱ xó má nirathúún ga̱jma̱a̱ nurmbaʼtháá xkrugún, xúgíinʼ bi̱ kúwá náa xuajin muni̱ ñajunʼ dí gakhi̱i̱ dí xtaʼdáá ga̱jma̱a̱ ikhiin muni̱ ñajuaanʼ. 12 I̱ndó á mu nunigaʼduunʼ dí nirathúún ga̱jma̱a̱ nandún dí mataxmíjná gajmiáanʼ, ikhú mbaʼyóoʼ matrugumaʼáan xuajin, 13 gajkhun dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnájxi̱i̱n náa ñawáanʼ ga̱jma̱a̱ ikháán mbaʼyóoʼ maradíin ga̱jma̱a̱ espada xúgíinʼ xa̱bekha bi̱ kúwá ikhí. 14 Mú ma̱ndoo maguanáaʼ gajmiáanʼ gu̱ʼu̱, e̱ji̱n, xujkhúʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí rígá náa xuajin ma̱ngaa ma̱ndoo miʼtsu rí gátrawí káñúnʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ, dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnájxa̱a̱ʼ.
15 Xígi̱ gátani̱ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ xuajin dí rígá mitsínguánʼ náa ikháán, raʼkháa xuajin dí rígá mijngii náa xuajñaanʼ. 16 Mú náa xuajin dí rígá náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ dí matandrígúu, mbaʼyóoʼ maradíin xúgíinʼ xa̱bu̱, nimbáa xátatsiʼñánʼ ndaʼya. 17 Mbaʼyóoʼ maradíin xúgíinʼ xa̱bu̱ hititas, amorreos, cananeos, perizitas, heveos ga̱jma̱a̱ jebuseos, xó má Jeobá Dios ndrígáaʼ niʼtáñajuaanʼ, 18 mu xúʼko̱ ikhiin xúsngála rí xkawiʼ dí ikhiin naguʼwún nuni̱ náa inún dioses ndrígu̱ún ga̱jma̱a̱ muni̱ rí mangáanʼla makiéʼkala náa inuu Jeobá Dios ndrígala.
19 Á mu mba̱yu̱u̱ʼ má xtaa ratrugumaʼáan mbá xuajin, xáʼyóoʼ matadi̱i̱ ixi̱ dí rígá ikhí ga̱jma̱a̱ hacha. Ma̱ndoo miʼtsu xndúu ixi̱ rúʼko̱, mú xáʼyóoʼ matadi̱i̱. Xáʼyóoʼ matani̱ gínáa mbá ixi̱ xó má natagiʼda̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ mbáa xa̱bu̱. 20 I̱ndó ixi̱ rí tséxná xndúu ma̱ndoo matani̱ gámbáa. Ixi̱ rúʼko̱ ma̱ndoo matrujtu ga̱jma̱a̱ matrugumaʼáan ga̱jma̱a̱ xuajin rí xtaa rataxmínaʼ ga̱jma̱a̱ʼ asndu índo̱ gáʼnga̱a̱ʼ gátrígú.
21 Á mu náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ mu maʼni mbayaaʼ, nijuiʼya̱a̱ mbáa xa̱bu̱ bi̱ nixiyáa mú nimbáa tséʼyoo tsáa nixíyáa, 2 bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin ga̱jma̱a̱ bi̱ nunimbaníí xkujndu magún ga̱jma̱a̱ mugiewan náa kua̱ʼa̱a̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu asndu náa xuajin dí rígá mbájndi. 3 Ikhú bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin dí rígá itháan mijngii náa nikháñuu xa̱bu̱, ikhiin mbaʼyóoʼ mbuya̱a̱ mbáa a̱ʼdá xédí bi̱ nditháan táñajunʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nditháan tágú yugo, 4 ikhú bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin rúʼko̱ maguajtaa kuya̱a̱ a̱ʼdá xédí náa mata dí na̱jkha̱ mbaji̱nʼ iyaʼ náa na̱nguá nixku̱bi̱ ni má na̱nguá nijuiʼdu, ikhí muxpiga̱ʼ rexo̱o̱ a̱ʼdá xédí.
5 Ndxajkun levitas magún kanuu numuu rí Jeobá Dios ndrígáaʼ niraʼwíin mu muni̱ ñajuunʼ* ga̱jma̱a̱ muni̱ tsajkurámiinʼ xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ numuu mbiʼyuu Jeobá. Ikhiin muthi xóo gáʼyóoʼ mambanúu xkujndu dí rígá náa nugiʼdu̱u̱n xa̱bu̱. 6 Ikhú xúgíinʼ xa̱bu̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin dí rígá mijngii náa nijuiʼya̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu, mujñáa ñawúúnʼ náa tsu̱du̱u̱ a̱ʼdá xédí bi̱ nixpiga̱ʼ rexo̱o̱ náa mata, 7 ma̱ngaa gíʼmaa muthi: ‹Ikháanʼxu na̱nguá nixíyáa* xa̱bu̱ bugi̱ ga̱jma̱a̱ túya̱a̱xu índo̱ nixiyáa. 8 Jeobá, xátani̱ rí magiʼdoo aʼkhúun xuajñaanʼ Israel bi̱ ikháán nitani̱ kríya̱a̱ʼ, xátani̱ rí magiʼdoo aʼkhúun xuajñaanʼ Israel ga̱jma̱a̱ numuu rí nikháñuu xa̱bu̱ bugi̱ bi̱ nda̱a̱ aʼkhúu̱n›. Ikhú ikhiin xáguaʼdáá aʼkhúún rí nikháñuu xa̱bu̱. 9 Mu xúʼko̱ xáguaʼdáá aʼkhála ga̱jma̱a̱ numuu rí nikháñuu mbáa xa̱bu̱ ma̱ngaa mu xúʼko̱ mu̱ni̱ rí nindxu̱u̱ jmbu náa iduu Jeobá.
10 Á mu nadxu̱ʼ gátaxmíjná gajmiáanʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ naxnájxi̱i̱n náa ñawáanʼ mu maʼnga̱a̱ʼ matani̱ gajmiáanʼ ga̱jma̱a̱ mi̱dxu̱ʼ xtiin tikhun rí ikhiin, 11 á mu náa xa̱bu̱ bi̱ nidxu̱ʼ xtiin natayáá mbáa a̱ʼgu̱ mitsiʼyáa ga̱jma̱a̱ nanigia̱a̱ʼ, nandaaʼ mbi̱ya̱a̱ mu maʼni a̱ʼgia̱a̱ʼ, 12 ma̱ndoo midxu̱u̱ʼ jcháa náa guʼwáaʼ. Ikhaa maʼda edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ maʼda xngáñúunʼ, 13 maríya̱a̱ʼ xtíñuu rí kagíʼ índo̱ ni̱jkha̱ kiʼyáa ga̱jma̱a̱ maxtáa náa guʼwáaʼ. Ikhaa mambiya̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu anu̱u̱* ma̱ngaa ga̱jma̱a̱ numuu ru̱dúu̱* mbá igu̱nʼ kañiiʼ. Nda̱wa̱á ma̱ndoo mata̱ba̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ʼ, ikháán midxu̱ʼnú manindxa̱a̱ʼ ajmbio̱o̱* ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼganú mani̱ndxu̱u̱ a̱ʼgia̱a̱ʼ. 14 Mú, á mu na̱nguá enigia̱a̱ʼ, ma̱ndoo matatsiʼñáanʼ maʼga asndu náa má eyoo ikhaa. Mú xándoo matagujua̱a̱ ni má matani̱ gínáa numuu rí nitríyaʼ majkhuíí.
15 Á mu mbáa xa̱biya̱ gíʼdiin a̱jmi̱i̱n gu̱ʼwi̱i̱ ga̱jma̱a̱ mbáwíí bi̱ nandoo kaʼyoo itháan ki xóo imba̱a̱, ga̱jma̱a̱ nájmi̱i̱n niguáʼdiin e̱jñu̱ún, mú a̱ʼdióo a̱ʼgu̱ bi̱ tsíñún kuyáá nindxu̱u̱ a̱ʼdá giʼnii, 16 mbiʼi rí gáruiʼta̱a̱ muda̱a̱ e̱ji̱i̱n rí gíʼdoo, xándoo maʼthí rí a̱ʼdióo a̱ʼgu̱ bi̱ nandoo kaʼyoo nindxu̱u̱ a̱ʼdá giʼnii, numuu dí a̱ʼdá giʼnii nindxu̱u̱ a̱ʼdióo a̱ʼgu̱ bi̱ tsíyóo gáʼyoo, 17 ikhaa gíʼmaa mbaʼyoo rí a̱ʼdá giʼnii nindxu̱u̱ a̱ʼdióo a̱ʼgu̱ bi̱ tsíyóo gáʼyoo wéñuuʼ ga̱jma̱a̱ maxnúu a̱jma̱ nuthu itháan xúgíʼ rí gíʼdoo, numuu rí nindxu̱u̱ timbáa a̱ʼdióo bi̱ nigiʼdaa. Ikhaa kaʼyoo magruigú xúgíʼ xóo mbáa a̱ʼdá giʼnii.
18 Á mu mbáa xa̱bu̱ gíʼdaa mbáa a̱ʼdióo bi̱ gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ tséʼnimbo̱o̱, tséʼnimbo̱o̱ kaʼyoo anu̱u̱ ni má tséʼnimbo̱o̱ kaʼyoo ru̱dúu̱, ikhiin ninimijna̱ muxpriguíí mú ikhaa tséʼnimbo̱o̱ rí nutháán, 19 anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ murtuwiin, magún kuya̱a̱ náa inún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa riejuun xuajin, 20 muthúún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajñuu: ‹Aʼdiúxu̱ gújkhúʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ tséʼnimbo̱o̱, tséʼdxawuun rí nutha̱a̱nxu. Nakuiʼtsu egoo ga̱jma̱a̱ najnga̱a̱›. 21 Ikhú xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajñuu muxnáá ga̱jma̱a̱ itsí asndu muxiyáa. Mu xúʼko̱ murigúu dí raʼkhí náa majñala ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel mudxawíín ga̱jma̱a̱ mamiñún.
22 Á mu mbáa xa̱bu̱ nakudaminaʼ mbá aʼkhá rí kaʼyoo makhañúu ga̱jma̱a̱ muxiyáa, ga̱jma̱a̱ ikháán natrájkhaa náa mbá ixi̱, 23 xuyuuʼ xáʼyóoʼ mafrajkhá kañiiʼ mbruʼun náa ixi̱. Gíʼmaa majuiʼdi̱i̱ ikháá má mbiʼi, numuu rí bi̱ nafrajkhaa náa ixi̱ nindxu̱u̱ bi̱ Dios naʼtásríguíi ga̱jma̱a̱ xáʼyóoʼ matani̱ tsagáá ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ mu maʼni mbayaaʼ.
22 Á mu nataxkama̱a̱ xediu̱u̱ o mugiu̱u̱ ndxájuaaʼ bi̱ nindáti̱ga̱a̱, xátani̱ asndu xóo rí táta̱ya̱a̱. Mbaʼyóoʼ midxu̱u̱ʼ jcháa náa bi̱ xujkiúu. 2 I̱ndó á mu ndxájuaaʼ xtáa mitsínguánʼ o na̱nguá etatsiniiʼ, mbaʼyóoʼ midxu̱u̱ʼ jcháa xujkhúʼ náa guʼwáaʼ ga̱jma̱a̱ maguanúu ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ asndu índo̱ ndxájuaaʼ gáʼga gáyáaʼ. Ikhú maraxnia̱a̱ xujkiúu. 3 Mbaʼyóoʼ matani̱ má ikháá kayuuʼ ga̱jma̱a̱ búrriu̱u̱, xtíñuu o imbo̱o̱ dí gátígo̱o̱ ndxájuaaʼ dí ikháán gátaxkama̱a̱. Xátani̱ asndu xóo rí tsétayáá.
4 Á mu natayáá dí búrriu̱u̱ o xediu̱u̱ ndxájuaaʼ nimbíjxi̱i̱ náa kamba̱a̱, xátani̱ asndu xóo rí tsétayáá. Gíʼmaa matambáyíí mataxujxíi.
5 Mbáa a̱ʼgu̱ ragíʼmaa magíʼ xtíñuu xa̱biya̱, ni má xa̱biya̱ ragíʼmaa magíʼ xtíñuu a̱ʼgu̱. Numuu dí Jeobá nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo asndu tsáá bi̱ naʼni rúʼko̱.
6 Á mu náa kamba̱a̱ nataxkamaa mbá xájánʼ náa gajtiin e̱jín ñúʼún o xndú, tséʼniuu á mu grígu náa ixi̱ o gíʼ mbayííʼ ga̱jma̱a̱ rudún e̱jín ñúʼún kajua̱a̱nʼ ikhí, xádxuuʼ xtíin e̱jín ñúʼún ni má rudún. 7 Ma̱ndoo maguanáaʼ gajmiáanʼ e̱jín ñúʼún, mú atatsíñááʼ maʼga̱a̱ rudún. Atani̱ xígi̱ mu maraxtaa májánʼ ikháán ga̱jma̱a̱ maraxtaa mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi.
8 Á mu natani̱ mbá guʼwá, atrugumáʼá náa tsu̱du̱u̱. Mu xúʼko̱ ikháán gajmiáanʼ bi̱ kúwá náa guʼwáaʼ xáguáʼdáá aʼkhúún á mu mbáa gáxpatríguii ikhí ga̱jma̱a̱ nakháñúu.
9 Xátadu uva ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ i̱mba̱ enii tsígáʼ. Á mu natani̱, xúgíʼ dí gájma̱a̱ mbaʼyóoʼ maraxnajxí náa rí mikaʼwu.
10 Xátagíʼmaa maxnúu xku̱bi̱ mbáa xedi̱ ga̱jma̱a̱ mbáa búrru.
11 Xátaʼgíʼ xtíin dí niguma ga̱jma̱a̱ gúmá mugu̱ dí kanda̱wo̱o̱ʼ lino.
12 Mbaʼyóoʼ matani̱ yojoo nájkhu̱ níjniúu xtíin dí mataʼgíʼ.
13 Á mu mbáa xa̱biya̱ nanigúnʼ ga̱jma̱a̱ mbáa a̱ʼgu̱ ma̱ngaa nabóoʼ ga̱jma̱a̱, mú nda̱wa̱á nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo, 14 naʼthí dí raʼkhí ga̱jma̱a̱ numuu ga̱jma̱a̱ naʼni dí maʼchúu mbiʼyuu, naʼthí ‹Ikhúún ndiya̱a̱ a̱ʼgu̱ bugi̱, mú índo̱ nibo̱ʼ ga̱jmu̱ʼ ni̱jkhánú ndi̱yo̱o̱ dí nibóoʼ má ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱›,* 15 ikhú anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱* dxáʼgú mbaʼyóoʼ maʼga kayóo mbá rí masngájma dí nindxu̱u̱ mbáa dxáʼgú bi̱ xóó tsébóoʼ ga̱jma̱a̱ nimbáa xa̱bu̱ náa inún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa riejuun xuajin. 16 Anu̱u̱ dxáʼgú gíʼmaa maʼthúún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱: ‹Ikhúún nixniu̱u̱ wáxióʼ* xa̱bu̱ bugi̱ mu maʼni a̱ʼgiu̱u̱, mú ikhaa nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo, 17 dí xúgi̱ naʼthí dí raʼkhí ga̱jma̱a̱ numuu, naʼthí: “Ni̱jkhánú ndi̱yo̱o̱ dí wáxiaaʼ nibóoʼ má ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱”. Gi̱i̱ rígá dí nasngájma rí wáxióʼ xóó tsébóoʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱›. Ikhú ikhiin muxtri̱ga̱ xtíin náa inún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin. 18 Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin murtuwiin xa̱biya̱ ga̱jma̱a̱ muxnáá. 19 Nda̱wa̱á muru̱maa mbá 100 siclos* ndrígóo plata ga̱jma̱a̱ muxna̱a̱ anu̱u̱ wáxá, numuu dí xa̱biya̱ niʼni gachúu mbiʼyuu mbáa dxáʼgú bi̱ xóó tsébóoʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ náa Israel, ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼni má xúʼko̱ a̱ʼgiu̱u̱. Ikhaa xándoo maniña̱a̱ʼ náa xúgíʼ mbiʼi dí gáxtáa.
20 Á mu gajkhun nindxu̱u̱ dí nixrui̱ga̱a̱, ga̱jma̱a̱ nda̱a̱ nimbá náa nasngájma rí nindxu̱u̱ mbáa dxáʼgú bi̱ xóó tsébóoʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱, 21 mbaʼyóoʼ muriya̱a̱ʼ dxáʼgú náa riejuun goʼwóo anu̱u̱, ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ xuajin muxnáá ga̱jma̱a̱ itsí asndu makhañúu, numuu dí niʼni mbá dí ma̱jti̱ʼ wéñuuʼ náa Israel índo̱ nibóoʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱* náa goʼwóo anu̱u̱. Xúʼko̱ matrígúu dí raʼkhí náa majña̱a̱ʼ ikháán.
22 Á mu nuxkamaa mbáa xa̱biya̱ bi̱ nabóoʼ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ i̱mba̱a̱ xa̱bu̱, nájmi̱i̱n mbaʼyóoʼ makhañún, xó má xa̱biya̱ xúʼko̱ má a̱ʼgu̱. Mu xúʼko̱ matrígúu dí raʼkhí náa Israel.
23 Á mu mbáa dxáʼgú bi̱ xóó tsébóoʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ inu manújunʼ, mú naxkamaa i̱mba̱a̱ xa̱bu̱ náa xuajin nabóoʼ ga̱jma̱a̱, 24 ikháanʼla gíʼmaa murawíin mbá nájmi̱i̱n náa riejuun xuajin, muxnu̱u̱n ga̱jma̱a̱ itsí asndu makhañún, makhañúu dxáʼgú numuu dí tándxaʼwá náa xuajin mu mixtambáyíí, xa̱biya̱ makhañúu numuu dí niríya̱ʼ majkhuu a̱ʼgiu̱u̱ xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱. Xúʼko̱ matrígúu dí raʼkhí náa majña̱a̱ʼ ikháán.
25 Á mu mbáa xa̱bu̱ naxkamaa náa xanáá mbáa dxáʼgú bi̱ inu manújunʼ naʼniuu tsiaki̱i̱ mu mabóoʼ ga̱jma̱a̱, i̱ndó mbaʼyóoʼ makhañúu xa̱biya̱ bi̱ nibóoʼ ga̱jma̱a̱, 26 dxáʼgú nda̱a̱ dí gúni̱i̱. Ikhaa na̱nguá nikudaminaʼ aʼkhá dí kaʼyoo makhañúu. Índo̱ narígá rígi̱ nindxu̱u̱ ikháá xó má índo̱ mbáa xa̱biya̱ naxnúu xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ rí asndu naxíyáa. 27 Numuu dí ikhaa nixkamaa náa xanáá ga̱jma̱a̱ dxáʼgú bi̱ inu manújunʼ nindxa̱ʼwá, mú ndawa̱a̱ nimbáa bi̱ ma̱ndoo mambáyúu.
28 Á mu mbáa xa̱bu̱ naxkamaa mbáa dxáʼgú bi̱ xóó tsébóoʼ ga̱jma̱a̱ nimbáa xa̱bu̱ ni má na̱nguá xtáa manújunʼ, naguajtuwiin nabóoʼ ga̱jma̱a̱, mú mbáa ndiʼñún, 29 xa̱bu̱ bi̱ nibóoʼ ga̱jma̱a̱ ikhaa mbaʼyóoʼ maxnúu mbá 50 siclos ndrígóo plata anu̱u̱ dxáʼgú, ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼga̱nú mani̱ndxu̱u̱ a̱ʼgiu̱u̱. Numuu dí ikhaa niríya̱ʼ majkhuu, xándoo maniña̱a̱ʼ náa xúgíʼ mbiʼi dí gáxtáa.
30 Nimbáa xa̱biya̱ xándoo mbayáa a̱ʼgiu̱u̱ anu̱u̱, mu xúʼko̱ xáríya̱ʼ majkhuu anu̱u̱.
23 Nimbáa xa̱bu̱ bi̱ nixtujtsi̱ xndúu o gíʼdoo nandii náa tsáʼkhúun o niturígú tsáʼkhúun, xándoo maxtáa náa kúwá xa̱bu̱ xuajñuu* Jeobá.
2 Nimbáa a̱ʼdá xáná xándoo maxtáa náa kúwá xa̱bu̱ xuajñuu Jeobá, ni má e̱ji̱i̱n bi̱ maguwáʼ rakúwá nda̱wa̱á nditháan xándoo makuwá náa kúwá xa̱bu̱ xuajñuu Jeobá.
3 Nimbáa ammonita ni má moabita xándoo maxtáa náa kúwá xa̱bu̱ xuajñuu Jeobá. Ni má e̱jñu̱ún bi̱ maguwáʼ rakúwá nda̱wa̱á xándoo makuwá náa kúwá xa̱bu̱ xuajñuu Jeobá, 4 numuu rí túxnaaʼ ganitsu ni má iyaʼ nákhá nitagájnaaʼ náa Egipto ga̱jma̱a̱ nini̱ numáá Balaam a̱ʼdióo Beor, bi̱ xtáa náa Petor náa Mesopotamia mu maʼtátsríguíín. 5 Mú Jeobá Dios ndrígáaʼ na̱nguá niʼdxawuun rí niʼthí Balaam. Dí niʼni Jeobá Dios ndrígáaʼ índo̱ nijuiʼtátsríguíín ikhaa niʼni tsájkurámáánʼ, niʼni rígi̱ numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nandoo kaʼyaaʼ. 6 Xúgíʼ mbiʼi dí gáraxtaa xátambáñún mu makuwá májánʼ ni má rí maguaʼdáá.
7 Xáwiya̱a̱ʼ xtayáá edomita, ikhaa nindxu̱u̱ ndxájuaaʼ.
Xáwiya̱a̱ʼ xtayáá egipcio, numuu rí náa xuajñuu ninindxa̱a̱ʼ mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á. 8 E̱jín xíñegiún ma̱ndoo makuwá náa kúwá xa̱bu̱ xuajñuu Jeobá.
9 Índo̱ gákuwáanʼ muxmijná gajmiála xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígala, ragíʼmaa mu̱ni̱ xúgíʼ enii dí xkawiʼ. 10 Á mu mbáa xa̱bu̱ naʼni mitsagaa numuu rí ni̱ʼkha̱ iyaʼ tsígooʼ dí mbruʼun, gíʼmaa magajnúu náa giáanʼla xáʼyóoʼ ma̱ta̱ʼa̱a̱. 11 Índo̱ gáʼni wakíʼ, mbaʼyóoʼ mu̱wa̱n, nda̱wa̱á ma̱ndoo mata̱ʼa̱a̱ náa giáanʼla índo̱ gárámáanʼ a̱jkha̱ʼ. 12 Mbaʼyóoʼ mataʼyáʼ náa go̱ʼwo̱o̱ náa rexo̱o̱ dí giáanʼla, ikhí náa mi̱dxu̱ʼ gátamijxáaʼ. 13 Ma̱ngaa náa rí xta mbaʼyóoʼ mbi̱ya̱ mbá estaca, ikhaa gájmaaʼ matani̱ iñáʼ náa maraʼwútiga̱ nda̱wa̱á matruguáa náa nitamijxaaʼ. 14 Numuu rí Jeobá Dios ndrígala jngruigo̱o̱ náa giáanʼla mu maʼni káwáanʼ ga̱jma̱a̱ maxnájxi̱i̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ náa ñawánla, ikha jngóo náa giáanʼla gíʼmaa maʼni kaʼwu, mu xúʼko̱ ikhaa xáʼyoo nimbá dí mixkawiʼ ga̱jma̱a̱ maniñala.
15 Á mu mbáa ñumbáá nagáyúu náa inuu patriúun, na̱jkha̱ náa ikháán xtaa, xáʼyóoʼ mataxuʼmáa maʼga̱a̱ náa inuu patriúun. 16 Ikhaa ma̱ndoo maxtáa ga̱jma̱á nindxa̱la asndu náá má xuajin dí ikhaa gáraʼwíí dí rígá náa mbayala. Xáʼyóoʼ mu̱ni̱ gínáa.
17 Nimbáa dxáʼgú bi̱ xtáa náa Israel xándoo magujuamínáʼ* ni má nimbáa xa̱biya̱ bi̱ xtáa náa Israel xándoo magujuamínáʼ. 18 Xáʼyóoʼ mi̱dxu̱ʼ jcháaʼ mbújkha̱a̱ dí nidaaʼ mbáa a̱ʼgu̱ o xa̱biya̱ bi̱ nigujuamínáʼ* náa goʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ mu matanimbáníí rí nitaxúdaminaʼ matani̱, numuu dí rúʼko̱ nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo Jeobá Dios ndrígáaʼ.
19 Xátruma̱a̱ inuu ndxájuaaʼ mbá rí niraxná tíʼñáán, tséʼniuu á mu mbújkha̱a̱, ganitsu o asndu káʼníí má rí ma̱ndoo maxtu̱ma̱a̱ inuu. 20 Ma̱ndoo matruma̱a̱ inuu náa mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, raʼkháa náa ndxájuaaʼ, mu xúʼko̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámúunʼ xúgíʼ dí gátani̱ náa ku̱ba̱ʼ dí matandrígúu.
21 Á mu rígá dí nitaxúdaminaʼ matani̱ náa Jeobá Dios ndrígáaʼ, xájyáaʼ dí matanimbáníí. Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ gajkhun dí marumáá, á mu tsétanimbáníí, maraʼdáá aʼkháanʼ dí nitaxúdaminaʼ mbá aʼkhá. 22 Á mu tsétaxudaminaʼ matani̱ nimbá, xáraʼdáá má aʼkháanʼ dí nitaxúdaminaʼ aʼkhá. 23 Gíʼmaa matani̱ dí gárata, ndayóoʼ matanimbáníí ajngáa dí gágájnuu náa rawaanʼ xóo mbá tsigijñaʼ dí ni̱ʼkha̱ a̱jkia̱a̱nʼ ikháán maraxna̱a̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ.
24 Á mu nadxu̱ʼ náa kiʼdu uva ndrígóo xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ, ma̱ndoo miʼtsu uva dí gáʼndaaʼ mu marugoo a̱jkia̱a̱nʼ dí naxkidxa̱a̱ʼ, mú xándoo madríyáʼ náa amaaʼ mu midxu̱u̱ʼ xtaaʼ.
25 Á mu nata̱ʼa̱a̱ʼ náa kiʼdu trigo ndrígóo xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ, ma̱ndoo mataxmájuíi iñuu dí nikhi̱i̱ mu miʼtsu, mú xándoo matrujtu ga̱jma̱a̱ chídí xngaa trigo ndrígóo xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ.
24 Á mu mbáa xa̱biya̱ ndayáa mbáa a̱ʼgu̱ mú nda̱wa̱á nandoo maniña̱a̱ʼ numuu rí ndiʼyoo mbá rí ma̱jti̱ʼ náa ikhaa, ikhaa mbaʼyóoʼ maʼnirámáʼ mbá i̱yi̱i̱ʼ náa maʼthí rí niniña̱a̱nʼ, ikhú maxnúu i̱yi̱i̱ʼ ga̱jma̱a̱ maʼthúu̱n maʼga̱a̱. 2 Nda̱wa̱á dí a̱ʼgu̱ gáguanáa índo̱ gániñuuʼ goʼwóo xa̱bu̱ ma̱ndoo manújúunʼ, mani̱ndxu̱u̱ a̱ʼgiu̱u̱ i̱mba̱a̱ xa̱bu̱. 3 Á mu bi̱ maʼni raga̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ nakiʼnáa kaʼyoo ga̱jma̱a̱ naʼnirámáʼ mbá i̱yi̱i̱ʼ náa naʼthí rí niniña̱a̱nʼ, naxnáa i̱yi̱i̱ʼ ga̱jma̱a̱ naʼthúu̱n dí maʼga̱a̱ náa goʼwóo o á mu bi̱ maʼni raga̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ ndiyáa nakháñuu, 4 mú xa̱bu̱ bi̱ ndiyáa ginii bi̱ niʼthúu̱n maʼga̱a̱, xándoo mata̱nga̱a̱ mbayáa mbu̱júu̱, nda̱wa̱á rí ikhaa niʼni tsagaminaʼ, numuu dí rúʼko̱ Jeobá nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo. Xátaxuʼdáminaʼ nimbá aʼkhá náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ.
5 Á mu mbáa xa̱biya̱ ndiʼkhún ninigúnʼ, xándoo mani̱ndxu̱u̱ soldado ni má maʼni i̱ʼwáʼ ñajunʼ. Mbaʼyóoʼ maguanúu mbá tsiguʼ náa goʼwóo ga̱jma̱a̱ maʼni rí maxtáa gagi a̱ʼgiu̱u̱.
6 Nimbáa xándoo maguanúu ga̱jma̱a̱ tsi̱nu̱ o a̱ʼdá tsindo̱ʼ náa mbá rí nasngájma dí gajkhun maʼni numa̱a̱ rí nitíʼñuu, á mu xúʼko̱ eʼni, xtáa raguanúu ga̱jma̱a̱ rí ma̱ndoo maxtáa ga̱jma̱a̱ mbáa.
7 Á mu mbáa ndiyáá rí niʼni kúwáaʼ mbáa israelita, naʼni gínáa o nagujua̱a̱, bi̱ niʼni kúwáaʼ mbaʼyóoʼ makhañúu. Mbaʼyóoʼ matrígúu dí raʼkhí náa ikháán.
8 Á mu mbáa xa̱bu̱ gíʼdoo lepra,* gu̱ni̱ xúgíʼ dí gúthi ndxajkun levitas. Gu̱ni̱mbánííla kuduun xúgíʼ dí gútañajunʼ ikhiin. 9 Garmáʼáan a̱jkia̱la dí Jeobá Dios ndrígala niʼni ga̱jma̱a̱ Míriam náa kamba̱a̱, índo̱ kuwáanʼ ragájnala náa Egipto.
10 Tséʼñuu asndu káʼnii má rí niraxnátíʼñáá xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ʼ, xáta̱ʼa̱a̱ʼ náa goʼwóo mu matríyaʼ dí ikhaa niʼtháanʼ maxnáaʼ, náa nasngájma dí gajkhun maʼni numa̱a̱ rí nitíʼñuu. 11 Gíʼmaa maguanáaʼ rexa̱a̱, xa̱bu̱ bi̱ niraxnátíʼñáá maríya̱ʼ rexa̱a̱ mu maxnáaʼ. 12 Á mu xa̱bu̱ nindxu̱u̱ gínáa, xádxu̱uʼ gínúʼ á mú kaʼníí xtaʼdáá rí nixnáaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nitíʼñuu. 13 Índo̱ gárámaaʼ a̱jkha̱ʼ maraxna̱á rí nixnáaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nitíʼñuu, ikhaa magíiʼ xtíñuu mu mi̱gu ga̱jma̱a̱ maʼni tsajkurámáánʼ, Jeobá Dios ndrígáaʼ mbaʼyoo dí nindxu̱u̱ májánʼ rí nitani̱.
14 Xátani̱ nduwaaʼ ñumbáá bi̱ nadaaʼ, bi̱ rígá rí ndayóoʼ ga̱jma̱a̱ gínáa, tséʼniuu á mu nindxu̱u̱ ndxájuaaʼ o mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á bi̱ xtáa náa ku̱ba̱ʼ ndrígáaʼ, náa xuajñaanʼ. 15 Mbaʼyóoʼ maraxna̱a̱ mbújkha̱a̱ rí madaaʼ mbiʼi rúʼko̱ nákha xóó tsérámaaʼ a̱jkha̱ʼ, numuu dí ikhaa rígá rí ndayóoʼ, i̱ndó mbújkha̱a̱ rí nadaaʼ xtáa ga̱jma̱a̱. Á mu na̱nguá tani̱, ikhaa maxiéʼkhá náa Jeobá ga̱jma̱a̱ numaaʼ, ikháán maraʼdáá aʼkháanʼ dí nitaxúdaminaʼ mbá aʼkhá.
16 Xabuanii ragíʼmaa makhañún ga̱jma̱a̱ numuu rí nuni̱ e̱jñu̱ún ni má e̱ji̱n ragíʼmaa makhañún ga̱jma̱a̱ numuu rí nuni̱ anu̱ún. Mámbáa xa̱bu̱ kaʼyoo makhañúu ga̱jma̱a̱ numuu aʼkhá rí nikudaminaʼ.
17 Atanimbaníí xó má kaʼyoo numuu mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, xúʼko̱ má a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱,* xándoo maguanáaʼ ga̱jma̱a̱ xtíñuu a̱ʼgú xuáʼa̱ náa nasngájma dí gajkhun maʼni numa̱a̱ rí nitíʼñuu. 18 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ rí ikháán ma̱ngaa ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá náa Egipto ga̱jma̱a̱ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ niríña̱a̱ʼ ikhí. Ikha jngóo natañájuanʼ matani̱ rígi̱.
19 Índo̱ gátagímbóo rí nitadu ga̱jma̱a̱ nimbumaaʼ mbá xtájxu̱u̱ʼ ikhí, xátanga̱án mataʼyáaʼ. Mbaʼyóoʼ matatsíʼñááʼ mu mi̱khu̱ xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱, a̱ʼgú xuáʼa̱, mu xúʼko̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámáánʼ náa xúgíʼ dí gátani̱.
20 Índo̱ gátrajxi̱i̱ olivo ndrígáaʼ kááʼ mbíʼtsúú mbaʼyóoʼ mataba̱a̱n ñawúunʼ. Dí gáguanúu mani̱ndxu̱u̱ ndrígóo xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱, ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa̱.
21 Índo̱ gándrígú uva dí nitadu, xátanga̱án marajxi̱i̱ rí niguánúu. Rúʼko̱ maʼni ndrígóo xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ nda̱wa̱a̱ anu̱u̱, ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa̱. 22 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ rí ikháán ma̱ngaa ninindxa̱a̱ʼ ñumbáá náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto. Ikha jngóo natañájuanʼ matani̱ rígi̱.
25 Á mu a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ guáʼdáá xkujndu, ikhiin ma̱ndoo magún gúxrui̱ga̱ náa inún bi̱ nunimbaníí xkujndu, ikhiin munimbaníí numún ga̱jma̱a̱ muthi tsáá gíʼdoo aʼkhúun ga̱jma̱a̱ tsáá na̱nguá. 2 Á mu bi̱ gíʼdoo aʼkhúun kaʼyoo majuixnáá, bi̱ naʼnimbánuu xkujndu maʼtáñajunʼ dí mabásmu̱ʼu̱u̱n ga̱jma̱a̱ mbaʼyoo xóo gúxnáá. Xó má mba̱a̱ dí raʼkhí niʼni xúʼko̱ má mbaʼa aʼphu̱ gúxnáá. 3 Ma̱ndoo muxnáá asndu 40 nuthu, xándoo muxnáá itháan. Á mu nuxnáá itháan, ndxájuaaʼ magajnúu gamajkuu náa inaaʼ.
4 Xátagídáʼ amaʼ rawuunʼ xedi̱ bi̱ nakujmbi̱i̱ tsígáʼ.
5 Á mu a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nindxu̱ún kaníkiin kúwá mbóó ga̱jma̱a̱ mbáa dí ikhaa nakháñúu, tségiʼdiin e̱ji̱i̱n, a̱ʼgiu̱u̱ bi̱ nikháñúu xáʼyóoʼ mbayáa i̱mba̱a̱ xa̱bu̱ kaníí. Giʼtio̱o̱ bi̱ nikháñuu gíʼmaa maʼnimbánuu dí kaʼyoo, mbayáa a̱ʼgiu̱u̱ ndxájuu. 6 Ada̱ bi̱ gágumaa ginii mbayá mbiʼyuu ndxájuu bi̱ nikháñúu, mu xúʼko̱ mbiʼyuu ikhaa xándáti̱ga̱a̱ náa Israel.
7 Mú, á mu xa̱bu̱ tsíyoo gáyáa a̱ʼgiu̱u̱ ndxájuu, a̱ʼgu̱ mbaʼyóoʼ maʼga náa inún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa riejuun xuajin ga̱jma̱a̱ maʼthúún: ‹Giʼtio̱o̱ a̱jmbio̱ʼ* tsíyoo gáyéjxi̱i̱ mbiʼyuu ndxájuu náa Israel, tsíyóo mba̱ya̱a̱ mu xúʼko̱ maʼnimbánuu rí kaʼyoo maʼni›. 8 Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin mundxa̱ʼwa̱a̱ xa̱bu̱ ga̱jma̱a̱ mutamijná gajmiún. Á mu ikhaa naʼthí má xúʼko̱ ‹Tsíyóʼ gáyáa̱ a̱ʼgu̱ buʼko̱›, 9 ikhú a̱ʼgiu̱u̱ ndxájuu bi̱ niguanáa mbaʼyóoʼ maʼga kanuu náa ikhaa náa inún bi̱ kuya̱ edxu̱u̱, maríya̱ʼ raxtóo,* mikundujtóoʼ inuu ga̱jma̱a̱ maʼthúu̱n ‹Rígi̱ dí gíʼmaa mi̱ʼni̱i̱ xa̱bu̱ bi̱ tsíyoo maʼni̱i̱ goʼwóo ndxájuu›. 10 Asndu mbiʼi rúʼko̱, náa Israel xígi̱ kaʼnii gájmaʼniún bi̱ kúwá náa goʼwóo: Náa goʼwóo bi̱ Niríya̱ʼ Raxtóo.
11 Á mu a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ kúwá ruxmijná ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ mbáa dí ikhiin na̱jkha̱ gámbáyúu ajmbio̱o̱ ga̱jma̱a̱ na̱jkha̱ ñawúunʼ naguajtuun tsáʼkhúun xa̱bu̱ bi̱ xtáa raxnúu ajmbio̱o̱, 12 gíʼmaa matrujturígú ñawúunʼ. Xáʼyóoʼ magáwíinʼ a̱jkia̱a̱nʼ gáʼni.
13 Xáʼyóoʼ majti náa amaaʼ a̱jma̱ itsí dí matagiéwun ga̱jma̱a̱, mbá dí mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ mbá dí chíʼgíiʼ.* 14 Xáraʼdáá náa guʼwáaʼ a̱jma̱ canasta dí matagiéwun ga̱jma̱a̱, mbá dí mba̱a̱ ga̱jma̱a̱ mbá dí chíʼgíiʼ. 15 Gíʼmaa maraʼdáá má xúʼko̱ rí nagiéwan xó má gíʼmaa, xúʼko̱ má mbá canasta dí nagiéwan xó má gíʼmaa, mu xúʼko̱ maraxtaa mba̱yu̱u̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ. 16 Numuu dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo xa̱bu̱ bi̱ naʼni nduwaʼ.
17 Garmáʼáan a̱jkia̱la dí niʼniala Amalec náa kamba̱a̱, índo̱ kuwáanʼ ragájnala náa Egipto. 18 Índo̱ ikháanʼ kuwáanʼ néʼnga̱la, ikhaa nigájnuu gáraʼnala náa kamba̱a̱ ga̱jma̱a̱ nigudíin mbá xúgíinʼ bi̱ niguanún. Támíñúu kaʼyoo Dios. 19 Índo̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ gáʼni dí mbi̱ya̱a̱ jxa̱a̱ʼ náa xúgíinʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ bi̱ kúwá náa mbájndi ku̱ba̱ʼ náa Jeobá Dios ndrígáaʼ maxnáaʼ mu maʼni mbayaaʼ. Mbaʼyóoʼ matani̱ gámbíin mbá kayuuʼ amalequitas ga̱jma̱a̱ nimbáa ni xármáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼñún. Xámbumaaʼlá.
26 Índo̱ gátaʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáa’ maxnáaʼ ma’ni mbayaa’, índo̱ gátandrígúu ga̱jma̱a̱ índo̱ gáraxtaa ikhí, 2 gíʼmaa mi̱da xúgíʼ rí majma̱a̱ náa mbaaʼ, náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá Dios ndrígáa’ maxnáaʼ, matandríyáʼ náa mbá canasta mu mi̱dxu̱ʼ xtaaʼ náa mbaaʼ rí Jeobá Dios ndrígáaʼ gáraʼwíí marigá mbiʼyuu. 3 Gíʼmaa maraxnajxíminaʼ náa inuu ndxajkun bi̱ xtáa rañajunʼ mbiʼi rúʼko̱ ga̱jma̱a̱ maratha̱a̱n: ‹Xúgi̱ na̱tha̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ rí nito̱ʼo̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá nixná ajngóo maxnún wajin xiʼñúlú›.
4 Ikhú ndxajkun magruiguáaʼ canasta rí na̱dxu̱ʼ jcháaʼ ga̱jma̱a̱ matsrigu náa nakarámáʼ tsigijñaʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ. 5 Nda̱wa̱á ikháán marata̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ: ‹Anu̱ʼ* ninindxu̱u̱ mbáa arameo bi̱ ni̱jkha̱ ragiwa̱nʼ,* nigajtaa náa Egipto mu maxtáa xóo mbáa xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á gajmíi̱n bi̱ kúwá náa goʼwóo mú na̱nguá mbaʼin. Ikhí ninindxu̱u̱ mbá xuajin rí itháan mba̱a̱, nigiʼdoo tsiaki̱i̱ ga̱jma̱a̱ niʼni mbaʼin. 6 Ikhí nimíniiʼxu, egipcios nini̱ gínáanʼxu ga̱jma̱a̱ nixtumáanʼxu muñajunʼ gakhi̱i̱. 7 Ikha jngóo nigíʼdi̱i̱ ninda̱ʼa̱a̱xu Jeobá, Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñúxu ga̱jma̱a̱ Jeobá niʼdxawuun aʼwá ndrígúxu̱, ndiʼyoo xóo eminíiʼxu ga̱jma̱a̱ xóo eni̱ gínáanʼxu̱. 8 Nda̱wa̱á, Jeobá niguwáanʼxu náa Egipto ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóo dí naʼni gamíi ma̱ngaa tsinaʼ ga̱jma̱a̱ milagros. 9 Ikhú ni̱ʼkha̱ kaguáanʼxu̱ náa ku̱ba̱ʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ nixnúxu̱ ku̱ba̱ʼ rígi̱, mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ yáʼdú ga̱jma̱a̱ jyááʼ. 10 Rí xúgi̱ na̱ʼkhá ka̱gu̱ʼ rí nijma̱a̱ ginii náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá nixnúʼ›.
Gíʼmaa matatsrigu náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ matasmbatíga̱a̱ʼ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ. 11 Nda̱wa̱á ikháán maʼdxaaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí májánʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ xó má bi̱ kúwá náa guʼwáaʼ, levita ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á bi̱ xtáa náa majña̱a̱ʼ.
12 Índo̱ gáʼni ajtsú tsiguʼ, tsiguʼ rí muxna mbá nguéjma̱* índo̱ gámbáaʼ ratani̱ wájííʼ mbá nguéjma̱ rí maraxna̱ dí nijma̱a̱ nitani̱, mbaʼyóoʼ maraxnu̱u̱n levitas, xa̱bu̱ bi̱ naguwaáʼ, e̱jín wáʼa bi̱ ndawa̱a̱ anu̱ún ga̱jma̱a̱ gu̱ʼú xuáʼa, ikhiin mu̱phu̱ asndu magiʼmún náa awúu̱n xuajñaanʼ. 13 Ikhú marata̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ: ‹Nigúwii mbá nguéjma̱ rí kaʼwu náa goʼwóʼ ga̱jma̱a̱ nixnu̱u̱n levitas, xa̱bu̱ naguwaáʼ, e̱jín wáʼa bi̱ ndawa̱a̱ anu̱ún ga̱jma̱a̱ gu̱ʼú xuáʼa, xó má ikháán niratá ñájunʼ ma̱ni̱. Ninimbánuu kiʼtáñajunʼ ndrígáaʼ, nimbá tánújngorámuʼ. 14 Índo̱ nixtáá ngíná na̱nguá nikhu ikhaa ni má tágúguá nimbá índo̱ niguma tsagún ni má táxnajxí náa inún bi̱ nikháñúún. Ninimboʼ aʼwóo Jeobá Dios ndrígóʼ ga̱jma̱a̱ ni̱ni̱ xúgíʼ xó má niʼtáñajunʼ ma̱ni̱. 15 Asndu mekhuíí, náa mikaʼwu rí ikháán xtaa, atiejxi̱ri̱gú ga̱jma̱a̱ atani̱ tsajkurámáanʼ xuajñaanʼ Israel ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ rí niraxnúxu̱ xó má niraxná ajngáaʼ náa wajin xiʼñúxu náa mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ yáʼdú ga̱jma̱a̱ jyááʼ›.
16 Rí xúgi̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ xtáa raʼtáñajuaanʼ rí matanimbaníí ikha ga̱jma̱a̱ xtángoo rígi̱. Gíʼmaa rí matatsimbaaʼ ga̱jma̱a̱ matanimbaníí ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ma̱ngaa xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ.* 17 Xúgi̱ nitani̱ rí Jeobá makudaminaʼ mani̱ndxu̱u̱ Dios ndrígáaʼ á mu najngruiga̱a̱ʼ má xúʼko̱ náa kambo̱o̱, natsimba̱a̱ʼ ikha, kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo ndrígóo, índo̱ ikháán xtaa ratadxawíín aʼwóo. 18 Rí xúgi̱ Jeobá niʼni rí ikháán mataxuʼdáminaʼ mani̱ndxa̱a̱ʼ xuajñuu kiejuunʼ* xó má ikhaa nikudaminaʼ ga̱jma̱a̱ matatsimbaaʼ xúgíʼ kiʼtáñajunʼ ndrígóo. 19 Ikhaa maʼni dí makujmán itháan mba̱a̱n náa xúgíʼ xuajin mba̱ʼu̱ rí ikhaa niʼni, maʼthí rí natani̱ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ majmaʼníínʼ itháan ma̱ngaa mbuyamajkuaaʼ á mu natasngájma rí nindxa̱a̱ʼ mbá xuajin mikaʼwu náa Jeobá Dios ndrígáaʼ xó má ikhaa niʼthí”.
27 Ikhú Moisés gajmíi̱n bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa Israel, niʼtáñajúúnʼ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin: “Gunimbala xúgíʼ kiʼtáñajunʼ dí xtáá ra̱xnala xúgi̱. 2 Mbiʼi rí gánujngala náa mañu Jordán náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígala maxnála, gundriga̱la itsí mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ guxtajmáá idiʼ.* 3 Nda̱wa̱á rí ninújngala, ga̱jma̱a̱ ikhí guni̱raʼmáʼ xúgíʼ ajngáa dí na̱ʼkha̱ náa Xtángoo, mu mata̱ʼa̱la náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígala maxnála, mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ yáʼdú ga̱jma̱a̱ jyááʼ xó má Jeobá Dios ndrígala nikudaminaʼ náa wajin xiʼñála. 4 Índo̱ guámbala rakidáanʼ náa mañu Jordán gíʼmaa mundriga̱la itsí náa kúbá Ebal ga̱jma̱a̱ muxtajmáá idiʼ, xó má nitañájuanla xúgi̱. 5 Ma̱ngaa mbaʼyóoʼ matani̱ náa mikarámáʼ tsigijñaʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ, i̱ndó itsí gátani̱ ga̱jma̱a̱. Xájmaaʼ nimbá ajua̱nʼ. 6 Mbaʼyóoʼ matani̱ náa nakarámáʼ tsigijñaʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ itsí kañiiʼ ga̱jma̱a̱ ikhí maraxnajxí tsigijñaʼ gamajkhu dí mi̱kha náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ. 7 Gíʼmaa maraxnajxí tsigijñaʼ dí tsímáá* ga̱jma̱a̱ muphula ikhí ga̱jma̱a̱ maʼdxaaʼ náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ. 8 Ataniraʼmáʼ kaʼwu náa itsí xúgíʼ ajngáa dí na̱ʼkha̱ náa xtángoo”.
9 Ikhú Moisés gajmíi̱n ndxajkun levitas, nithúún xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin Israel: “Wíí gáʼni, gudxawíínla májánʼ Israel. Rí xúgi̱ nidxa̱ʼnú ninindxa̱a̱ʼ xuajñuu Jeobá Dios ndrígáaʼ. 10 Gíʼmaa matadxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ matanimbaaʼ kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ ikha ndrígóo, dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱”.
11 Mbiʼi rúʼko̱, Moisés niʼtáñajúúnʼ xa̱bu̱ xuajin: 12 “Índo̱ ikháanʼ gánujngala náa mañu Jordán, xuajin majkhaʼ* rígi̱ matrigi̱i̱n náa kúbá Guerizim mu muni̱ tsajkurámáaʼ xuajin: Simeón, Leví, Judá, Isacar, José ga̱jma̱a̱ Benjamín. 13 Ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ xuajin majkhaʼ rígi̱, matri̱ga̱ náa kúbá Ebal mu mutha tsrígú: Rubén, Gad, Aser, Zabulón, Dan ga̱jma̱a̱ Neftalí. 14 Ga̱jma̱a̱ levitas muthúún ga̱jma̱a̱ mbá aʼwá gakhi̱i̱ xúgíinʼ xa̱bekha bi̱ kúwá náa Israel:
15 ‹Gajuiʼtátsríguii mbáa xa̱bu̱ bi̱ naʼnii mbáa xándú o mbáa bi̱ nigumaa ga̱jma̱a̱ ajua̱nʼ, mbá rí Jeobá nawi̱yu̱u̱ʼ kaʼyoo dí najmañuu naʼni mbáa xa̱bu̱ú ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ ma̱ngaa narkaʼwii›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).*
16 ‹Gajuiʼtátsríguii mbáa bi̱ tséʼyamajkhuu anu̱u̱ o ru̱dúu̱›.* (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
17 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ nayéjxingaa tsinaʼ* náa kri̱ga̱ ndawaa ndrígóo xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
18 ‹Gajuiʼtátsríguii mbáa bi̱ naʼni rí bi̱ tsíkruigo̱o̱ mandáti̱ga̱a̱ náa kamba̱a̱›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
19 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ tséʼnimbánuu xó má kaʼyoo numuu xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á, a̱ʼdá wáʼa bi̱ ndawa̱a̱ anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgú xuáʼa›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
20 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ nabóoʼ ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ anu̱u̱, numuu dí naríya̱ʼ gamajkuu anu̱u̱›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
21 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ nabóoʼ ga̱jma̱a̱ asndu tsáá xujkhúʼ›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
22 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ nabóoʼ ga̱jma̱a̱ giʼtio̱o̱ o ndxájuu, tséʼniuu má wáxióo* anu̱u̱ o wáxióo ru̱dúu̱›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
23 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ nabóoʼ ga̱jma̱a̱ ndxagiu̱u̱›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
24 ‹Gajuiʼtátsríguii mbáa bi̱ nagiʼtu̱u̱n kiejuunʼ xa̱bu̱ numbaaʼ ga̱jma̱a̱ mu maxíyáa›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
25 ‹Gajuiʼtátsríguii mbáa bi̱ nagruigú mbújkha̱a̱ mu maxíyáa mbáa bi̱ na̱nguá gíʼdoo aʼkhúun›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
26 ‹Gajuiʼtátsríguii bi̱ tséʼyamajkhuu ajngáa ndrígóo Xtángoo ga̱jma̱a̱ tséʼnimbo̱o̱›. (Ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin muthi ‹¡Xúʼko̱ gáʼni!›).
28 Á mu gajkhun rí natadxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ natagíʼ natanimbáníí xúgíʼ kiʼtáñajunʼ ndrígóo dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱, Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni itháán mba̱a̱n ikháán ki xóo i̱ʼwáʼ xuajin dí rígá náa ku̱ba̱ʼ. 2 Ikháán maguma tsajkurámáánʼ xúgíʼ rígi̱ á mu natanimbaaʼ má xúʼko̱ aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ:
3 Maguma tsajkurámáánʼ náa xuajin, xúʼko̱ má maguma tsajkurámáánʼ xanáá.
4 Maguma tsajkurámíinʼ ejña̱a̱nʼ, maguma tsajkurámuuʼ dí gájma̱a̱ náa mbayaaʼ xúʼko̱ má e̱jñu̱ún xujkiáaʼ: E̱jín xédiáaʼ ga̱jma̱a̱ e̱jín múgiáaʼ.
5 Maguma tsajkurámuuʼ canasta ndrígáaʼ ma̱ngaa maguma tsajkurámuuʼ náa nataxmíndú xúwáʼ.
6 Maguma tsajkurámááʼ índo̱ gáta̱ʼa̱a̱ʼ, ma̱ngaa maguma tsajkurámáánʼ índo̱ gátiejnáaʼ.
7 Jeobá maʼni dí xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ bi̱ gátujxu̱u̱n ku̱ña̱a̱n maguma gámbíin náa inaaʼ. Mbóó kamba̱a̱ náa gágún mataxmíjná gajmiáanʼ, mú matangi̱ín ragáñúún náa mbá juwan kamba̱a̱ mixtiʼkhu. 8 Jeobá maʼni tsajkurámuuʼ xtagaʼwaaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí gátani̱, gajkhun dí Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámáánʼ náa ku̱ba̱ʼ dí maxnáaʼ. 9 Jeobá ma’ni rí ma̱nindxa̱a̱ʼ mbá xuajin kaʼwu mu maʼni ndrígóo ikhaa, xó má niʼtháanʼ maʼni á mu natanimbáníí má xúʼko̱ kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ á mu najngrui̱ga̱a̱ʼ má xúʼko̱ náa kambo̱o̱. 10 Xúgíʼ xuajin dí rígá náa ku̱ba̱ʼ mbaʼyóoʼ mbuyáá dí ikháán xtaʼdáá mbiʼyuu Jeobá ga̱jma̱a̱ mamiñún kuyaaʼ.
11 Jeobá maʼni dí maraʼdiin mbaʼin e̱jña̱a̱ʼ, xujkiáaʼ ma̱ngaa mbá ku̱ba̱ʼ májánʼ dí Jeobá niʼthún wajin xiʼñáaʼ maxnáaʼ. 12 Jeobá mambáʼtoo mekhu xó má mbáa xa̱bu̱ narmbáʼtoo mbá xtagaʼu dí kajtíí ganitsu, mu maʼni dí maxnúu ruʼwa mbiʼi dí kaʼyoo ga̱jma̱a̱ maʼni tsajkurámuuʼ xúgíʼ dí gátani̱. Ikháán ma̱ngaa maraxnatíʼñúú mbaʼa xuajin mú ikháán asndu xáʼyáaʼ dí matatíʼñáá nimbá. 13 Jeobá matsijíín giníín raʼkháa kidííʼ,* ikháán madruwán rijma̱a̱ raʼkháa agoo... á mu natanimbáníí má xúʼko̱ kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱ mu matanimbáníí. 14 Xágajnuriya̱a̱ʼ ni má náa ñawún xti̱ʼ ni má náa ñawún májáanʼ náa xúgíʼ ajngáa dí xtáá ra̱xna̱a̱ʼ xúgi̱, mu mi̱dxu̱ʼ kidxúúnʼ eʼwíinʼ dioses ga̱jma̱a̱ matayamajkhún.
15 Mú, á mu tsétadxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ tsétagíʼ matanimbáníí kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo ndrígóo dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱, rígi̱ nindxu̱u̱ dí matagíʼníí:
16 Xáguma tsajkurámááʼ náa xuajin ni má xáguma tsajkurámááʼ xanáá.
17 Xáguma tsajkurámuuʼ canasta ndrígáaʼ ni má xáguma tsajkurámuuʼ náa nataxmíndú xúwáʼ.
18 Xáguma tsajkurámíinʼ ejña̱a̱nʼ, ni má rí gájma̱a̱ náa mbayaaʼ, ni má e̱jín xédiáaʼ ni má e̱jín múgiáaʼ.
19 Xáguma tsajkurámááʼ índo̱ gáta̱ʼa̱a̱ʼ ni má índo̱ gátiejnáaʼ.
20 Jeobá maʼni dí majuiʼtásríguíín náa xúgíʼ dí gátani̱, mamiñáanʼ ga̱jma̱a̱ matamíniiʼ asndu índo̱ gákáñáaʼ mbá nacha̱ ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ dí xkawiʼ rí natani̱ ma̱ngaa numuu rí nimbumaaʼ xtayoʼ. 21 Jeobá maʼni dí maraʼdáá nandii asndu índo̱ gákáñáaʼ náa ku̱ba̱ʼ dí matandrígúu. 22 Jeobá maʼni dí matamíniiʼ ga̱jma̱a̱ ta̱ʼa̱ xíngíʼ, mijkha, mujuáán, makhá mijkhaaʼ, xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ muxnaaʼ, giñánxooʼ ga̱jma̱a̱ e̱wi. Xúgíʼ rígi̱ marigá náa ikháán asndu índo̱ gákáñáaʼ. 23 Mekhu maʼni̱i̱ xóo cobre ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ maʼni̱i̱ xóo ajua̱nʼ. 24 Jeobá ma’ni dí ruʼwa maʼni̱i̱ yujndaʼ náa ku̱ba̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ mekhuíí majngutígú jui̱ʼi̱ náa ikháán asndu índo̱ gáʼni mbátiga̱a̱n. 25 Jeobá maʼni dí xáʼnga̱a̱ʼ matani̱ gajmiáanʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ. Ikháán mi̱dxu̱ʼ gátani̱ gajmiáanʼ náa mbá kamba̱a̱, mu matanga̱án ratagáyáaʼ náa juwan mixtiʼkhu enii kamba̱a̱, xúgíinʼ xa̱bu̱ ñajunʼ bi̱ kúwá náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ mamiñún índo̱ gúyáá xúgíʼ dí xtaa ratagíʼníí. 26 Xuyaaʼ mu̱phu̱ xúgíinʼ xujkhú xnaʼ bi̱ jngruigu̱u̱n mekhuíí ga̱jma̱a̱ xúgíinʼ xujkhúʼ bi̱ jngruigu̱u̱n náa tsu̱du̱u̱ ku̱ba̱ʼ asndu nimbáa ndawa̱a̱ tsáa maʼni míñúún.
27 Jeobá maʼni dí matamíniiʼ ga̱jma̱a̱ rambujya̱ʼ dí rígá náa Egipto, hemorroides,* makajxíin xndú maña̱ʼ ga̱jma̱a̱ magaʼwíín, nandii rí nda̱a̱ thanuu. 28 Jeobá maʼni dí makáguáanʼ, xákruiga̱a̱ʼ ga̱jma̱a̱ xáta̱ya̱a̱ dí matani̱. 29 Ta̱pha̱ mbiʼi mi̱dxu̱ʼ rataxkajmáá, xó má eʼni mbáa bi̱ tsíkruigo̱o̱ dí na̱jkha̱ ragi̱ʼi̱ raxkajmáá numuu dí xúgíʼ mikína eʼyoo, nimbá xágájnuu májánʼ dí gátani̱, muni̱ nduwáánʼ ga̱jma̱a̱ nángi eʼni gúni̱ kuʼwáaʼ, nimbáa xáxtáa maʼni kríñáanʼ. 30 Maratha̱a̱n mbáa a̱ʼgu̱ mbi̱ya̱a̱, mú i̱mba̱a̱ xa̱bu̱ gátsijmaa. Matani̱ mbá guʼwáaʼ, mú xáraxtaa ikhí. Matadu uva, mú xátsu uva dí gájmaa. 31 Inaaʼ muxiyáa xedia̱a̱ʼ mú xíʼtsu xuyuuʼ. Inaaʼ muni̱ kuʼwáaʼ búrriáaʼ mú xátaxkama̱a̱. Mugia̱a̱ʼ makániún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ ikháán ndawa̱a̱ nimbáa tsáa maʼni kríña̱a̱nʼ. 32 Ma̱ta̱ya̱a̱ xóo jiámiáaʼ ga̱jma̱a̱ waʼxiaaʼ muxnajxi̱i̱n náa i̱mba̱ xuajin, mataʼñíín má xúʼko̱, mú ikháán nda̱a̱ nimbá rí ma̱ndoo matani̱. 33 Mbá xuajin dí ikháán na̱nguá etatsiniúnʼ mu̱phu̱ xúgíʼ dí najma̱a̱ náa mbayaaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí nitadu. Muni̱ nduwáánʼ má xúʼko̱ ga̱jma̱a̱ muni̱ gínáán. 34 Maguajtha skágui̱i̱nʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ dí gáta̱ya̱a̱.
35 Jeobá maʼni dí matamíniiʼ ga̱jma̱a̱ rambujya̱ʼ dí nda̱a̱ thanuu náa ragomia̱a̱nʼ, náa xtiyaaʼ, náa agoo rajkuáaʼ asndu náa edxa̱a̱ʼ. 36 Jeobá maʼga kañáán ikháán ga̱jma̱a̱ rey bi̱ nitagíiʼ maʼtá ñajuaanʼ náa mbá xuajin dí ikháán ni má wajin xiʼñáaʼ túniʼnuuʼ, ikhí matayamajkhún eʼwíinʼ dioses, bi̱ nigumiin ga̱jma̱a̱ ixi̱ ma̱ngaa itsí. 37 Náa xúgíʼ xuajin dí Jeobá maʼga kañáán, maxuʼúún gátani̱, xúyamajkuaaʼ ga̱jma̱a̱ mutsijmáán.
38 Mbaʼa tsígáʼ matadu xanáá, mú nguéjma̱ gídáa numuu rí muni̱ gámbáa tsíʼbu.* 39 Matadu uva, mú xágíin vino ni má xárajxi̱i̱ nimbá numuu rí ñu̱u̱ mambóo xúgíʼ. 40 Maraʼdáá ixi̱ olivos náa xúgíʼ mbayaaʼ, mu xátaxtajmáminaʼ aceite numuu rí aceitunas ndrígáaʼ majngutígú. 41 Maraʼdiin jiámá ga̱jma̱a̱ wa̱ʼxa̱ʼ,* mú xáraxtaa gajmiáanʼ numuu dí maʼga kiʼdiin. 42 Xujkhúʼ bi̱ nagún mbá jnduʼ munigámbáa xúgíʼ ixi̱ ga̱jma̱a̱ xndúu dí rígá náa mbayaaʼ. 43 Xa̱bu̱ na̱ʼkha̱á bi̱ xtáa náa majña̱a̱ʼ, maʼga ratsimuu itháan, manújngoo rañán, mú ikháán mi̱dxu̱ʼ rarajtha̱a̱ʼ itháan. 44 Ikhaa maxnátíʼñaaʼ, mú ikháán nda̱a̱ rí maraxnatíʼñáá. Ikhaa maxtáa ginii mú ikháán maraxtaa kidííʼ.
45 Xúgíʼ giʼtátsrígú rígi̱ magíʼnaaʼ ikháán ga̱jma̱a̱ marigá má xúʼko̱ náa ikháán asndu maʼni gámbáan, numuu rí na̱nguá nitadxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ni má na̱nguá nitanimbáníí kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo ndrígóo dí ikhaa nixnáaʼ. 46 Marigá má xúʼko̱ náa ikháán ga̱jma̱a̱ náa e̱jña̱a̱ʼ xóo mbá tsinaʼ dí maʼtámáʼáanʼ, 47 numuu dí na̱nguá nitani̱ ñajuunʼ Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ mbá a̱jkia̱a̱nʼ gagi índo̱ niraʼdáá xúgíʼ. 48 Jeobá makuʼmiin xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ mu mataxmíjná gajmiáanʼ, ikháán ma̱nindxa̱a̱ʼ ñumbáá ndrígu̱ún, maxkidxa̱a̱ʼ, makándawaaʼ, xáraʼdáá xtíñaaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ gáʼyáaʼ. Ikhaa matámáʼ mbá yugo dí ajua̱nʼ rexa̱a̱ʼ asndu índo̱ gáʼni mbátiga̱a̱n.
49 Jeobá makuʼmaa mbá xuajin dí rígá mitsínguánʼ náa ikháán dí rígá náa námba̱rigo̱o̱ ku̱ba̱ʼ. Mbá xuajin dí nuthi ajngáa dí ikháán tsékrua̱ʼa̱a̱ʼ makatíga̱a̱ kañáán xóo eʼni mbáa bi̱yú, 50 mbá xuajin dí xkawiʼ a̱jkiu̱u̱n, xáʼyamajkuu xa̱bu̱ nikhi̱i̱ ni má xágáwi̱i̱nʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo mbáa bi̱ itháan dxáma̱án. 51 Ikhiin mu̱phu̱u̱n e̱jñu̱ún xujkiáaʼ ga̱jma̱a̱ dí najma̱a̱ náa mbayaaʼ asndu índo̱ gáguma gámbáan. Xúniña̱a̱nʼ nimbá dí nitadu, ni má vino nuxi̱ʼ, ni má aceite, ni má e̱jín xédiáaʼ, ni má e̱jín múgiáaʼ asndu índo̱ gúni̱ gámbáan. 52 Murugua̱ma̱ʼa̱a̱n, xúniña̱a̱nʼ magajnáaʼ náa awúu̱n xuajñaanʼ dí rígá náa ku̱ba̱a̱ʼ asndu índo̱ gágudi xtajtsí dí mitsídánʼ dí ikháán naku̱ma̱a̱ʼ xtayáá. Xúʼko̱, murugua̱ma̱ʼa̱a̱n náa xúgíʼ xuajñaanʼ dí rígá náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixnáaʼ. 53 Ga̱jma̱a̱ numuu dí xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ murugua̱ma̱ʼa̱a̱n, ikhú mbaʼyóoʼ miʼtsún e̱jña̱a̱ʼ, xuñúnʼ jiámiáanʼ ga̱jma̱a̱ waʼxiaaʼ bi̱ Jeobá Dios ndrígáaʼ nixniáaʼ, ra̱ʼkhá tháán gáxmiejuaanʼ gúni xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ.
54 Asndu xa̱bu̱ bi̱ itháan májánʼ a̱jkiu̱u̱n ga̱jma̱a̱ wabaʼ a̱jkiu̱u̱n bi̱ xtáa náa majña̱a̱ʼ, xágáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ndxájuu, ni má a̱ʼgiu̱u̱ bi̱ nandoo kaʼyoo, ni má e̱ji̱i̱n bi̱ xóó naguanún, 55 xáxnún mu̱phu̱ ikhiin mangiin xuñún e̱ji̱i̱n bi̱ gíkhúun, numuu dí nándáa dí gárígá ga̱jma̱a̱ numuu rí xa̱bu̱ sia̱nʼ murugua̱ma̱ʼa̱a̱n xuajin ga̱jma̱a̱ tsingíná dí xa̱bu̱ sia̱nʼ ma̱ʼkha̱ kayóo náa xuajñaanʼ. 56 A̱ʼgu̱ bi̱ wabaaʼ ga̱jma̱a̱ mitsúʼkháan bi̱ xtáa náa majña̱a̱ʼ, bi̱ nditháan tándxa̱ʼwáminaʼ dí majngríga̱ mbayííʼ ga̱jma̱a̱ rajkhúu, xágáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ajmbio̱o̱ ni má dxámiúu ni má wáxióo,* 57 ni xágáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún e̱ji̱i̱n bi̱ nagiʼdiin ni má xágáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo ndanuʼuun dí nagájnuu nda̱wa̱á rí nagiʼdaa a̱ʼdióo, gu̱ʼwa̱á gíkhu̱, numuu rí xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ murugua̱ma̱ʼa̱a̱n xuajñaanʼ ga̱jma̱a̱ maxmiéjuunʼ wéñuuʼ dí gúni̱ xa̱bu̱ sia̱nʼ náa xuajñaanʼ.
58 Á mu tsétanimba̱a̱ʼ kuduun xúgíʼ ajngáa ndrígóo Xtángoo dí kiʼniraʼmáʼ náa libro rígi̱, ga̱jma̱a̱ tsémíñáaʼ xtayáá mbiʼyuu Jeobá Dios ndrígáaʼ dí nindxu̱u̱ mitsaanʼ* ga̱jma̱a̱ gamíi, 59 Jeobá maʼni dí ikháán gajmiáanʼ e̱jña̱a̱ʼ mumíniiʼ gamiéjunʼ mbiiʼ, mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ mbajyúuʼ asndu kámuu, xúʼko̱ má nandii dí na̱ʼkhu̱ ga̱jma̱a̱ mbajyúuʼ. 60 Ikhaa maʼni dí mbu̱júu̱ maʼniaaʼ xúgíʼ nandii dí rígá náa Egipto dí nimiñaaʼ wéñuuʼ xtayáá ga̱jma̱a̱ nditháan xáʼni̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ. 61 Raʼkháa i̱ndó rúʼko̱, Jeobá ma̱ngaa maʼni dí matamíniiʼ ga̱jma̱a̱ nandii o gamiéjunʼ dí tséʼkha̱ náa libro ndrígóo Xtángoo rígi̱, asndu índo̱ gáguma gámbáan. 62 Maski ajndu ikháanʼ ni̱jkuánú nini̱ndxa̱la mbaʼáanʼ wéñuuʼ xóo a̱ʼgua̱a̱n bi̱ tri̱gi̱i̱n mekhuíí, maʼni̱i̱ nguéjmaʼla, numuu dí túdxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígala.
63 Xó má Jeobá ndiʼyoo dí májánʼ rí maʼni tsajkurámáanʼla ga̱jma̱a̱ maʼni mbaʼáanʼ, xúʼko̱ má Jeobá mbaʼyoo dí májánʼ má nindxu̱u̱ dí maʼni gámbáanʼla, ga̱jma̱a̱ ikháanʼ majuixkawáanʼ náa ku̱ba̱ʼ dí inu mundrígúu maʼni mbayala.
64 Jeobá maxídiráʼáan náa xúgíʼ xuajin dí rígá, náa mbá níʼkhóo ku̱ba̱ʼ asndu náa i̱mba̱ níʼkhóo, ikhí mbaʼyóoʼ matayamajkhún eʼwíinʼ dioses, bi̱ nigumiin ga̱jma̱a̱ ixi̱ ma̱ngaa itsí, bi̱ ikháán ni má wajin xiʼñáaʼ túniʼniúnʼ. 65 Náa xuajin rúʼko̱ xáraxtaa tsímáá ni má xáraʼdáá náa mbi̱ya̱a̱ jxa̱a̱ʼ. Ikhí Jeobá maʼni dí a̱jkia̱a̱nʼ maxmiéjuunʼ, maʼni dí maʼgaaʼ idaaʼ ga̱jma̱a̱ nándáa dí maraʼti̱i̱n marigá nda̱wa̱á. 66 Xa̱bu̱ mbuñáaʼ muxiñáa. Mamiñáanʼ mbiʼíí mbruʼun ga̱jma̱a̱ xátaya̱a̱ á mu maʼnga̱a̱ʼ makríñáanʼ. 67 Numuu dí mamiñáanʼ ga̱jma̱a̱ rí gáʼyoo idaaʼ, dí miʼcha̱ marata̱ ‹¡Nandoʼ dí maʼni wakíʼ!› dí wakíʼ marata̱ ‹¡Nandoʼ dí maʼni miʼcha̱!›. 68 Jeobá maʼni dí matanga̱án náa Egipto ga̱jma̱a̱ barco, náa kamba̱a̱ dí ni̱tala ‹Nimbá míʼtsú xátangáanʼ mbu̱ya̱a̱›. Ikhí mbaʼyóoʼ mugujuamíjnala náa xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígala xóo ñumbáá, mú nimbáa xáʼtsiáanʼla”.
29 Rígi̱ nindxu̱u̱ ajngáa dí nimbánuu Jeobá dí nikuʼmaa maʼni Moisés gajmíi̱n xa̱bu̱ xuajin Israel náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Moab, mú raʼkháa dí nimbánúu gajmíi̱n náa Horeb.
2 Ikhú Moisés nigímbíin xúgíinʼ xa̱bu̱ xuajin Israel ga̱jma̱a̱ niʼthún: “Ikháanʼla ndiya̱a̱ xúgíʼ dí Jeobá niʼniuu faraón ma̱ngaa xúgíinʼ xa̱bi̱i̱ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ ku̱ba̱ʼ ndrígóo náa inala, náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto, 3 ikháanʼla ndiya̱a̱ gamiéjunʼ rúʼko̱, tsinaʼ mba̱ʼu̱ ga̱jma̱a̱ milagros. 4 Mú, asndu rí mbiʼi xúgi̱, Jeobá na̱nguá nixnála a̱jkia̱la dí makruaʼala ni má idala rí mbuya̱a̱ ni má cháʼwanʼla dí maʼdxaun. 5 ‹Náa mbá 40 tsiguʼ rí ni̱xna̱la ikha náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ,* ni má xtíñálá ni má raxtála* na̱nguá niguuʼ. 6 Túphula ganitsu ni má na̱nguá niwanla vino ni má i̱ʼwáʼ iyaʼ najnga̱a̱, mu xúʼko̱ mbuya̱a̱ dí ikhúún nindxu̱ʼ Jeobá Dios ndrígala›. 7 Nda̱wa̱á, niguáʼnú náa mbaaʼ rígi̱, ikhú Sehón, rey ndrígóo Hesbón ga̱jma̱a̱ Og, rey ndrígóo Basán, nigájnún mu muxmijná gajmiúlú, mú niʼngu̱lú niʼni gajmiúlú. 8 Nda̱wa̱á dí rúʼko̱, niguanúlu ga̱jma̱a̱ ku̱bu̱únʼ ga̱jma̱a̱ nixnún rubenitas, gaditas ga̱jma̱a̱ mbá ta̱pha̱ xuajin chíʼgíiʼ* ndrígóo Manasés mu maʼni mbañúúnʼ. 9 Ikha jngóo gunimbánííla xúgíʼ ajngáa rí nimbánuu ga̱jma̱a̱ gunimbala, mu xúʼko̱ xúgíʼ rí gúnila magajnúu májánʼ.
10 Xúgiáanʼla ikháanʼ kuwáanʼla xúgi̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígala: Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin majkhaʼ, xabuanii, xa̱bu̱ ñajuunʼ, xúgíinʼ xa̱bekha bi̱ kúwá náa Israel, 11 e̱ji̱n, gu̱ʼú wanii ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ naguwaáʼ bi̱ kúwá náa giáa̱nʼla, asndu bi̱ nagímbóo ixi̱ ga̱jma̱a̱ asndu bi̱ naguwíi iyaʼ. 12 Kuwáanʼla gi̱i̱ mu mambanála gajmiála Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ dí Jeobá Dios ndrígala xtáa rambánuu ga̱jma̱a̱ nindxa̱la, 13 mu xúʼko̱ mani̱ndxa̱la xa̱bu̱ xuajñuu ga̱jma̱a̱ mani̱ndxu̱u̱ Dios ndrígala xó má nikudaminaʼ maʼni ga̱jma̱a̱ xó má nixná ajngóo náa wajin xiʼñála Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob.
14 Mú raʼkháa i̱ndó ikháanʼla e̱tha̱la ajngáa rígi̱ ga̱jma̱a̱ rí nambánulú. 15 Xtáá rambánúʼ gajmínʼ bi̱ kúwá gi̱i̱ xúgi̱ náa inuu Jeobá Dios ndrígúlú ma̱ngaa bi̱ na̱nguá kúwá gi̱i̱ ga̱jma̱a̱ nindxu̱lú. 16 (Numuu rí ikháanʼla ndiya̱a̱ xóo nikuwáánʼlú náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto ma̱ngaa xóo niguwa̱ʼ ranújngulú náa mbaʼa xuajin índo̱ niguwaʼlú rutrigáánʼ. 17 Ikháanʼla ndiya̱a̱ xúgíʼ rí xkawiʼ ga̱jma̱a̱ xándú bi̱ xkawiinʼ* bi̱ nigumiin ga̱jma̱a̱ ixi̱, itsí, plata ga̱jma̱a̱ oro bi̱ ikhiin guáʼdiin). 18 Xáʼyóoʼ maxtáa mbáa xa̱bu̱ bi̱ nindxu̱u̱ xóo mbá ajmu̱u̱ iná dí mbi̱i̱ʼ ga̱jma̱a̱ miʼkhu̱u̱n.* Xáʼyóoʼ maxtáa nimbáa xa̱biya̱ o a̱ʼgu̱, ni má mbá guʼwíin xa̱bu̱ ni má mbá xuajin chíʼgíiʼ dí rígá gi̱i̱ xúgi̱, xáʼyóoʼ matsíngúunʼ náa Jeobá Dios ndrígulú ga̱jma̱a̱ mbaʼyamajkún eʼwíinʼ dioses bi̱ kúwá náa xuajin rúʼko̱.
19 Á mu mbáa naʼdxawuun ajngóʼ rí ni̱thu̱u̱n ga̱jma̱a̱ a̱jkiu̱u̱n nakujximínáʼ naʼthí ‹Maxtáá tsímáá nda̱a̱ rí gágíʼnuu maski ajndu na̱ni̱ xó má rí nandoo ikhúún›, mambíin xúgíinʼ bi̱ kúwá mijngii náa ikhaa, 20 Jeobá xáʼni mba̱a̱ a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo. Jeobá makiʼnáa wéñuuʼ kaʼyoo xa̱bu̱ buʼko̱ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí nijuiʼtátsrígú dí kiʼnirámáʼ náa libro rígi̱, magíʼnuu ikhaa, Jeobá maʼni rí nimbáa xármáʼáan a̱jkiu̱u̱n mbiʼyuu. 21 Ikhú Jeobá maʼni wájíiʼ ikhaa, náa xúgíʼ xuajin majkhaʼ ndrígóo Israel, mu xúʼko̱ magíʼnuu xúgíʼ rí nijuiʼtátsrígú dí nimbánuu dí kiʼnirámáʼ náa libro ndrígóo Xtángoo.
22 Índo̱ e̱ji̱n bi̱ gáguwáʼ nda̱wa̱á ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ naguwáʼ mitsínguánʼ gúyáá rí ku̱ba̱ʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ gamiéjunʼ dí Jeobá nikuʼma ma̱ʼkha̱ ikhí, 23 azufre, idú ga̱jma̱a̱ aguʼ, ikha jngóo xándoo majuiʼdu náa xúgíʼ ku̱ba̱ʼ, nimbá xákraʼaan ni má iná, mani̱ndxu̱u̱ xóo niguámbáa Sodoma, Gomorra, Admá ga̱jma̱a̱ Zeboyim, dí Jeobá niʼni gámbáa índo̱ nikásngañu̱u̱ʼ, 24 ikhú ikhiin ga̱jma̱a̱ xúgíʼ xuajin murajximíjna̱: ‹Náá numuu dí Jeobá niʼniuu xígi̱ kaʼnii ku̱ba̱ʼ rígi̱ rá. Ndiéjunʼ niʼni dí makásngañu̱u̱ʼ wéñuuʼ xá.› 25 Ikhiin muthi: ‹Numuu dí ikhiin niniña̱a̱nʼ rí nimbánún gajmiún Jeobá, Dios ndrígu̱ún wajin xiʼñúúnʼ, mbá dí nimbánún gajmiún índo̱ niguwíin náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto. 26 Ikhiin nigíʼdi̱i̱ ndiyamajkhún eʼwíinʼ dioses ga̱jma̱a̱ nismbati̱gu̱u̱n náa ikhiin, dioses bi̱ na̱nguá eniʼniúúnʼ bi̱ ikhaa niʼthúún rí xúyamajkhún. 27 Ikhú Jeobá nikásngañu̱u̱ʼ wéñuuʼ ga̱jma̱a̱ nikunguanʼ náa ku̱ba̱ʼ rígi̱, xúgíʼ rí nijuiʼtátsrígú rí kiʼnirámáʼ náa libro rígi̱. 28 Ikhaa rúʼko̱ numuu rí Jeobá nikásngañu̱u̱ʼ nixkawíin náa ku̱bu̱únʼ, numuu rí nánguá eʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n eni̱, ikha jngóo ni̱jkha̱ kagui̱i̱n náa i̱mba̱ níʼkhá, náa kúwá asndu rí mbiʼi xúgi̱›.
29 Dí rígá ngo̱ʼo̱o̱ kaʼyoo Jeobá Dios ndrígulú, dí nakujmaa kaʼwu kaʼyulú ikháanʼ gajmiúlú e̱jñu̱lú asndu kámuu, mu xúʼko̱ muʼnimbaníí xúgíʼ ajngáa ndrígóo Xtángoo rígi̱.
30 Índo̱ gámbánúu xúgíʼ ajngáa rígi̱ náa ikháán, dí niʼgíʼ náa inaaʼ dí maguma tsajkurámáánʼ ga̱jma̱a̱ dí majuiʼtátsriguíín ga̱jma̱a̱ marmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ* náa xúgíʼ xuajin dí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixkhaa’ mi̱dxu̱ʼ. 2 Ikháán gajmiáanʼ ejña̱a̱nʼ matanga̱án náa Jeobá Dios ndrígáaʼ, matadxawíín aʼwóo ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ma̱ngaa xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ* xó má xúgíʼ rí xtáá ratañájuaanʼ xúgi̱, 3 ikhú Jeobá Dios ndrígáaʼ ma̱ʼkha̱a̱ kañáán mbu̱júu̱ náa ni̱jkha̱ kiʼñáán, magáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼyaaʼ magímbáanʼla náa xúgíʼ xuajin rí Jeobá Dios ndrígáaʼ nixkala muʼgua. 4 Maski má xa̱bu̱ xuajñaanʼ nijuidíríʼiin asndu náa nartumuu mekhu, ikhí Jeobá Dios ndrígáaʼ magímbíín ga̱jma̱a̱ ma̱ʼkha̱a̱ kagui̱i̱n. 5 Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼga kañáán náa ku̱ba̱ʼ rí ana̱a̱ʼ nindrigú mu maraxtaa ikhí, ikhaa maʼni rí maraʼdáá ga̱jma̱a̱ maʼni mbaʼáanʼla itháan ki xóo ana̱a̱ʼ.* 6 Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni kaʼwi̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ ma̱ngaa a̱jkiu̱ún ejña̱a̱nʼ, mu xúʼko̱ maʼndaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ma̱ngaa xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ, mu xúʼko̱ ma̱ndoo maraxtaa. 7 Ikhú Jeobá Dios ndrígáaʼ makuʼma rí majuiʼtátsriguiin xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáa’, náa bi̱ niwiñu̱u̱nʼ kuyaaʼ ga̱jma̱a̱ bi̱ nixkaaʼ.
8 Ikhú matangaán matadxawíín aʼwóo Jeobá ga̱jma̱a̱ matanimbáníí xúgíʼ kiʼtáñajunʼ ndrígóo, dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱. 9 Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni rí maraʼdáá wéñuuʼ náa xúgíʼ ñajunʼ dí gátani̱, maʼni mbaʼin ejña̱a̱nʼ, xujkiáaʼ ga̱jma̱a̱ rí najma̱a̱ náa mbayaaʼ, numuu rí Jeobá mbaʼyoo rí májánʼ mbu̱júu̱ maʼni tsajkurámáánʼ, xó má ndiʼyoo dí májánʼ nindxu̱u̱ índo̱ niʼni tsajkurámiinʼ wajin xiʼñáaʼ. 10 Ikhú matadxawíín aʼwóo Jeobá Dios ndrígáaʼ ma̱ngaa matanimbáníí kiʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ xtángoo dí kiʼniraʼmáʼ náa libro ndrígóo Xtángoo rígi̱, matanga̱án náa Jeobá Dios ndrígáaʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ a̱jkia̱a̱nʼ ma̱ngaa xúgíʼ xóo nindxa̱a̱ʼ.
11 Kiʼtáñajunʼ dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱ na̱nguá gakhi̱i̱ matanimbáníí ni má na̱nguá rígá mitsínguánʼ. 12 Na̱nguá rígá mekhuíí mu rí mbáa maʼthí: ‹Tsáá gátsimuu mekhuíí mu ma̱ʼkha̱ kagu̱u̱ muʼdxawíín ga̱jma̱a̱ muʼnimbáníílú rá.› 13 Ni má na̱nguá rígá náa i̱mba̱ ridoo lamáa* mu mbáa maʼthí: ‹Tsáá gánújngoo náa i̱mba̱ ridoo lamáa mu ma̱ʼkha̱ kagu̱u̱ muʼdxawíín ga̱jma̱a̱ muʼnimbáníílú rá.› 14 Numuu rí ajngáa rígi̱ rígá má náa ikháán, náa rawaanʼ ga̱jma̱a̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ mu matanimbáníí.
15 Natayáá ráʼ. Xúgi̱ naniʼñúuʼ náa inaaʼ a̱jma̱ kamba̱a̱, mbá náa maʼga kañán maraxtaa rí nindxu̱u̱ májánʼ, i̱mba̱ rí maʼga kañán makhañáaʼ rí nindxu̱u̱ ra̱májánʼ. 16 Á mu natadxawíín kiʼtáñajunʼ ndrígóo Jeobá Dios ndrígáaʼ dí xtáá raxna̱a̱ʼ xúgi̱, dí maʼndaaʼ xtayáá Jeobá Dios ndrígáaʼ, majngruiga̱a̱ʼ náa kambo̱o̱ ga̱jma̱a̱ matanimbáníí kiʼtáñajunʼ, ikha, ma̱ngaa xtángoo ndrígóo, ikhú maraxtaa ga̱jma̱a̱ maʼni mbaʼáanʼlaʼ, ma̱ngaa Jeobá Dios ndrígáaʼ maʼni tsajkurámáánʼ náa ku̱ba̱ʼ dí matandrígúu.
17 Á mu a̱jkia̱la natsíngúunʼ ga̱jma̱a̱ tsédxawíín, nuniʼñamijná dí maguma rájáanʼla, nusmbatígala inún eʼwíinʼ dioses ga̱jma̱a̱ nduyamajkhún, 18 xúgi̱ na̱tala gajkhun rí makañála. Xákuwáanʼla mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa ku̱ba̱ʼ dí mundrígúu̱. 19 Xúgi̱ naʼgíʼ mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ xóo testigo dí náa ikháanʼla naʼgíʼ dí makuwáanʼla ga̱jma̱a̱ dí makhañála dí maguma tsajkurámáanʼla ga̱jma̱a̱ dí majuiʼtá tsriguáanʼla, ikháan’ gajmiála e̱jña̱la mbaʼyóoʼ muraʼwi̱i̱ dí makuwáanʼ. 20 Gaʼndala ku̱ya̱a̱ Jeobá Dios ndrígala, gudxawíínla aʼwóo, gu̱nimbala ku̱ya̱a̱ numuu rí ikhaa naʼni rí mbu̱yala ga̱jma̱a̱ núma̱a̱ má ikhaa ma̱ndoo makuwáanʼ mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa ku̱ba̱ʼ dí Jeobá nixná ajngóo maxnún wajin xiʼñála, Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob”.
31 Ikhú Moisés niwi̱ji̱ náa inún xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel ga̱jma̱a̱ niʼthún ajngáa rígi̱: 2 “Rí xúgi̱ kúʼdoo 120 tsiguʼ ní xáʼngo̱ʼ maxna̱la ikha, numuu dí Jeobá niʼthúnʼ: ‹Xánujngaaʼ náa i̱mba̱ ridoo mañu Jordán›. 3 Jeobá Dios ndrígáaʼ makidaa ginii ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼni gámbíin xa̱bu̱ xuajin náa inaaʼ ga̱jma̱a̱ ikháán maraxtaa náa mbañúúnʼ. Josué nindxu̱u̱ bi̱ maxnála ikha, mu manújngala náa i̱mba̱ ridoo mañu, xó má Jeobá niʼthí. 4 Jeobá maʼni gajmíi̱n xuajin rígi̱, xó má niʼni ga̱jma̱a̱ Sehón ma̱ngaa Og, reyes ndrígu̱ún amorreos ma̱ngaa xó má niʼni ga̱jma̱a̱ ku̱bu̱únʼ índo̱ niʼni gámbíin. 5 Jeobá maʼni rí maʼnga̱a̱ʼ matani̱ gajmiáanʼ ga̱jma̱a̱ ikháanʼla gíʼmaa muñu̱u̱ xúgíʼ xó má ikhúún nitañájuanla. 6 Gakhi̱i̱ a̱jkia̱la gúni̱ ga̱jma̱a̱ xámíñalaʼ. Xámíñalaʼ ku̱ñu̱u̱n, numuu dí Jeobá Dios ndrígala na̱jkha̱ ga̱jma̱á nindxa̱la. Ikhaa nimbá miʼtsú xániñala ga̱jma̱a̱ maxtáa má xúʼko̱ ga̱jma̱á nindxa̱la”.
7 Ikhú Moisés nindxa̱ʼóo Josué ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n náa inún xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel: “Gakhi̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ gátani̱ ga̱jma̱a̱ xámíñáaʼ, numuu dí ikháán nindxa̱a̱ʼ bi̱ mi̱dxu̱ʼ xtiin xa̱bu̱ xuajin náa ku̱ba̱ʼ rí Jeobá nikudaminaʼ maxnún wajin xiʼñúúnʼ ga̱jma̱a̱ ikháán maraxnu̱u̱n mu maʼni mbañúúnʼ. 8 Jeobá na̱jkha̱ ginii náa ikháán ga̱jma̱a̱ ikhaa maxtáa má xúʼko̱ ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ. Xániñaaʼ, maxtáa rambáyaaʼ má xúʼko̱. Xámíñáaʼ ni má xáguáʼáánʼ”.
9 Ikhú Moisés niʼnirámáʼ Xtángoo rígi̱ ga̱jma̱a̱ nixnún ndxajkun levitas bi̱ nagún kuñu̱u̱n Arca* dí nimbánuu ndrígóo Jeobá, xúʼko̱ má xúgíinʼ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa Israel. 10 Ga̱jma̱a̱ Moisés niʼtáñajúúnʼ: “Mámbá juwan tsiguʼ mbiʼi rí kaʼyoo índo̱ najngudi̱i̱ gidxóó, índo̱ narígá Ndxo̱o̱ guʼwá xtúguá,* 11 índo̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel gágún náa inuu Jeobá Dios ndrígáaʼ náa mbaaʼ rí ikhaa gáraʼwíí, mbaʼyóoʼ matraxnuu Xtángoo rígi̱ mu xúʼko̱ xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel mudxawíín. 12 Atagímbíin xa̱bu̱ xuajin, xa̱bekha, gu̱ʼu̱, e̱ji̱n ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ naguwaáʼ bi̱ kúwá náa xuajñaaʼ, mu xúʼko̱ mudxawíín ga̱jma̱a̱ majmañún, mu xúʼko̱ mamiñún kuyáá Jeobá Dios ndrígu̱ún ga̱jma̱a̱ munimbáníí kuduun xúgíʼ ajngáa dí kiʼnirámáʼ náa Xtángoo rígi̱. 13 Mu xúʼko̱ e̱jñu̱ún ikhiin bi̱ na̱nguá eniʼnuuʼ Xtángoo rígi̱, mudxawíín ga̱jma̱a̱ majmañún mamiñún kuyáá Jeobá Dios ndrígu̱ún, xúgíʼ mbiʼi dí ikháanʼla gákuwáanʼla náa ku̱ba̱ʼ dí mundrígúu nda̱wa̱á rí gákidáanʼla náa mañu Jordán”.
14 Nda̱wa̱á Jeobá niʼthúu̱n Moisés: “Na̱ʼkha̱ rajngiyuu* mbiʼi rí makhañáaʼ. Atatsaʼwáá Josué ga̱jma̱a̱ gaʼguala náa guʼwá xtíin dí nagimbíi̱n mu xúʼko̱ ikhúún maʼgíiʼ mayéʼga edxu̱u̱”. Ikha jngóo Moisés ga̱jma̱a̱ Josué nigún náa guʼwá xtíin dí nagimbíi̱n. 15 Ikhú Jeobá nikujmaa náa guʼwá xtíin náa du̱u̱n rí nawi̱ji̱ ga̱jma̱a̱ du̱u̱n rígi̱ niwi̱ji̱ náa riejuun guʼwá xtíin.
16 Rí xúgi̱ Jeobá niʼthúu̱n Moisés: “Inu má makhañáaʼ, xuajin rígi̱, mugíʼdi̱i̱ mugujuamíjna̱ náa inún dioses bi̱ ragájkhun bi̱ kúwíin náa xuajin dí rígá náa mbájndi ku̱ba̱ʼ rí magún. Ikhiin mambumún kuyoʼ ga̱jma̱a̱ xúnimbáníí dí nimbánúʼ gajmíʼ. 17 Mbiʼi rúʼko̱ makiʼnún kañu̱u̱n, maniʼñúúnʼ ga̱jma̱a̱ xámbáñún* asndu índo̱ gámbíin. Nda̱wa̱á dí ikhiin gánújngún mbaʼa gamiéjunʼ ga̱jma̱a̱ mumíniiʼ, muthi: ‹Kuwáanʼlu rumíniinʼ rígi̱, numuu rí Dios nánguá xtáa ga̱jma̱á nindxu̱lu›. 18 Mú ikhúún xámbáñún* mbiʼi rúʼko̱ ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ dí ra̱májánʼ nini̱ índo̱ ndiyamajkhún eʼwíinʼ dioses.
19 Rí xúgi̱ guni̱raʼmáʼ ajmúú ga̱jma̱a̱ gusngúún israelitas. Gu̱ni̱ rí magida̱ʼ edxu̱ún mu xúʼko̱ ajmúú rígi̱ maʼni rí marmáʼáan a̱jkiu̱ún xa̱bu̱ xuajin Israel ndiéjunʼ gáguáʼníí á mu tsénimbu̱ún. 20 Índo̱ gáʼgá kagui̱i̱n náa ku̱ba̱ʼ rí nikuʼdáminaʼ maxnu̱u̱n wajin xiʼñúúnʼ, mbá ku̱ba̱ʼ dí rígá wéñuuʼ yáʼdú ga̱jma̱a̱ jyááʼ, índo̱ ikhiin gúpiʼtsu asndu magiʼmún ga̱jma̱a̱ muguáʼdáá xúgíʼ, ikhú magún kidxu̱únʼ eʼwíinʼ dioses ma̱ngaa mbuyamajkún, ga̱jma̱a̱ muniña̱a̱ʼ ruyamajkhuʼ ikhúún ma̱ngaa nánguá munimbaníí rí nimbánúʼ gajmíʼ. 21 Índo̱ gúraʼníí mbaʼa gamiéjunʼ ga̱jma̱a̱ mumíniiʼ, ajmúú rígi̱ maʼni marmáʼán a̱jkiu̱ún (numuu dí e̱jñu̱ún ragíʼmaa mambumún), ikhúún ndi̱yo̱o̱ xóo nindxu̱ún nákha xóó tséjkhá kagui̱i̱n náa ku̱ba̱ʼ dí nikuʼdáminaʼ maxnu̱u̱n”.
22 Ikha jngóo mbiʼi má rúʼko̱ Moisés niʼnirámáʼ ajmúú ga̱jma̱a̱ niʼsngúún israelitas.
23 Ikhú Dios nigíiʼ Josué a̱ʼdióo Nun mu mayéʼga edxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Gakhi̱i̱ a̱jkia̱a̱nʼ gátani̱ ga̱jma̱a̱ xámíñáaʼ, numuu rí ikháán nindxa̱a̱ʼ bi̱ mi̱dxu̱ʼ xtiin israelitas náa ku̱ba̱ʼ dí nikuʼdáminaʼ maxnu̱u̱n ga̱jma̱a̱ ikhúún maxtáá ga̱jma̱á nindxa̱a̱ʼ”.
24 Índo̱ Moisés niguámbóo niʼnirámáʼ náa mbá libro xúgíʼ ajngáa dí na̱ʼkha̱ náa Xtángoo, 25 Moisés niʼtáñajúúnʼ levitas bi̱ nagún kuñu̱u̱n Arca dí nimbánuu ndrígóo Jeobá: 26 “Guyéʼguala libro ndrígóo Xtángoo ga̱jma̱a̱ gutámáʼ náa níjniúu Arca dí nimbánuu ndrígóo Jeobá Dios ndrígala ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼni dí marmáʼáan a̱jkia̱la. 27 Numuu rí nda̱yo̱o̱ májánʼ rí tsénimbala ga̱jma̱a̱ gújkhúʼ a̱jkia̱la.* Á mu ikháanʼla tsénimbala kuya̱a̱ Jeobá nákha ikhúún xóo xtáá nda̱ya, ¡itháan má xúnimbala nda̱wa̱á dí ikhúún gákháñúʼ! 28 Gugímbíin náa inuʼ xúgíinʼ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin majkhaʼ* ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ ñajuunʼ bi̱ kuaʼdiin bi̱ ma̱ndoo mathu̱u̱n ajngáa rígi̱, maʼgíʼ mekhu ga̱jma̱a̱ ku̱ba̱ʼ xóo testigo náa ikhiin. 29 Numuu rí nda̱yo̱o̱ májánʼ dí nda̱wa̱á dí gákháñúʼ, ikháanʼla mu̱ni̱la dí ra̱májánʼ ga̱jma̱a̱ magajnúriyala náa kamba̱a̱ dí nikuʼmáanʼ muʼguala, gamiéjunʼ ma̱ʼkha̱nú náa inala índo̱ gárámuuʼ mbiʼi numuu dí ikháanʼ mu̱ni̱ rí xkawiʼ náa iduu Jeobá ga̱jma̱a̱ mu̱ni̱ rí makásngañuuʼ dí gúni̱ ga̱jma̱a̱ ñawáanla.
30 Moisés niguxnuu kañiiʼ ajmúú rígi̱ náa inún xúgíinʼ xa̱bu̱ Israel bi̱ nigimbíin ikhí:
32 “Mekhu, atadxawíín dí ma̱ta̱,
ku̱ba̱ʼ gaʼdxawun ajngáa dí magajnúu náa rawunʼ.
2 Kisngáa ndrígóʼ majngutígú xóo iya ruʼwa,
ajngóʼ matsuworígú xóo xuájyaʼ,
xóo ruʼwa wabaʼ dí naxnúu náa inuu ra̱jxa̱
ga̱jma̱a̱ xóo ruʼwambiʼ dí naxnúu xanáá.
3 Numuu rí ikhúún mataríga̱ mbiʼyuu Jeobá.
¡Gu̱ni̱ makujmaa nguáthá mba̱a̱ nindxu̱u̱ Dios ndrígúlú!
4 Ikhaa nindxu̱u̱ mbá Itsí mba̱a̱, xúgíʼ dí naʼni nindxu̱u̱ májánʼ,
numuu rí xúgíʼ kambo̱o̱ nindxu̱u̱ jmbu.
Ikhaa nindxu̱u̱ mbáa Dios jmbii, nimbá míʼtsú xáʼni mbá dí ra̱májánʼ.
Ikhaa nindxu̱u̱ májáanʼ ga̱jma̱a̱ jmbii.
5 Ikhiin nindxu̱ún bi̱ niguma gachíin.
Raʼkháa e̱ji̱i̱n ikhaa, ikhiin má nini̱ gachímíjná.
¡Nindxu̱ún xa̱bu̱ ra̱míjíinʼ ga̱jma̱a̱ minduwiinʼ!
6 Xuajin skágunʼ,
lá xúʼko̱ gíʼmaa matani̱i̱ Jeobá ráʼ.
Lá raʼkháa ikhaa nindxu̱u̱ Ana̱a̱ʼ* bi̱ niʼni dí maraxtaa,
ga̱jma̱a̱ niʼni dí midxuʼnú mani̱ndxa̱a̱ʼ mbá xuajin ráʼ.
7 Garmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ náa tsiguʼ dí ninújngoo,
atatsaʼwáminaʼ náa tsiguʼ dí nijngoo nákhá wajyúuʼ.
Atrajxi̱i̱ ana̱a̱ʼ, ikhaa maʼtháanʼ,
atrajxu̱u̱n xabuaniaaʼ, ikhiin muthaanʼ.
8 Índo̱ Dios bi̱ phú mba̱a̱ nixnúu mbayuuʼ mámbá xuajin,
índo̱ nirkuájíinʼ mámbíin e̱ji̱i̱n Adán,*
ikhaa nigíʼ náa maʼga túmúu mámbá xuajin
numuu rí ndiʼyoo nguáthiin e̱ji̱i̱n Israel gáʼni.
9 Rí kaʼyoo Jeobá nindxu̱u̱ xuajñuu,
Jacob nindxu̱u̱ dí kaʼyoo.
10 Ikhaa ni̱xka̱ma̱a̱ náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ*
náa i̱ndó xujkhú xáná endxa̱ʼwa̱ ginún.
Nirúguámáʼáan mu mañewu̱u̱n, nimbáyúu
ga̱jma̱a̱ niñewu̱u̱n xó má eʼni ga̱jma̱a̱ xa̱biu̱u̱ iduu.
11 Xóo eʼni bi̱yú índo̱ naʼsngúún e̱ji̱i̱n magún inuu giñánʼ,
jngruigo̱o̱ náa tsu̱du̱u̱ xájánʼ,
natsuaʼwíi xpíjpiúu, nagujxi̱i̱n
ga̱jma̱a̱ na̱jkha̱ kagui̱i̱n náa tsu̱du̱u̱,
12 i̱ndó Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ naxnúu ikha,*
nimbáa dios minduwaaʼ ndawa̱a̱ ga̱jma̱a̱ ikhaa.
13 Ikhaa niʼni dí maʼtáñajunʼ náa ku̱ba̱ʼ rí tsídánʼ,
ikha jngóo ni̱ʼkhu̱ dí rígá xanáá.
Nixníʼtsúu ga̱jma̱a̱ jyááʼ dí rígá náa tsíñu
ga̱jma̱a̱ aceite dí nagájnuu náa itsí gújkhúʼ,
14 mantequilla ndrígu̱ún xedi̱ ma̱ngaa yáʼdún mugu̱,
xúʼko̱ má mugu̱ bi̱ itháan míjíinʼ,*
mugu̱ e̱jmba̱a̱ bi̱ kúwá náa Basán ga̱jma̱a̱ chivátu,*
ma̱ngaa trigo rí itháan májánʼ.
Ga̱jma̱a̱ ikháán nigi̱i̱n iyooʼ uva* rí nindxu̱u̱ vino.
15 Índo̱ Jesurún* niʼni mba̱a̱, nikujximínáʼ ma̱ngaa nikumpraʼa.
Ikháán niʼni mba̱a̱n, nigiʼmaaʼ ga̱jma̱a̱ niʼni ki̱wi̱i̱n.
Ikhú, nimbumuu kaʼyoo Dios bi̱ niʼnii,
niwiyu̱u̱ʼ kaʼyoo Itsí mba̱a̱ bi̱ naʼni kríyáaʼ.
16 Nini̱ dí makiʼnáa ga̱jma̱a̱ numún dios bi̱ ragájkhun,
nini̱ dí makásngañu̱u̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ dí mixkawiʼ.
17 Nixnajxi̱ tsigijñaʼ náa inún xa̱bu̱ wéñiiʼ* raʼkháa náa Dios,
náa dioses bi̱ túniʼniúnʼ,
náa dioses nuxi̱i̱nʼ, bi̱ nikhu niguáʼnú,
náa dioses bi̱ wajin xíñúúnʼ tuniʼniúnʼ.
18 Ikháán nimbumaaʼ xtayáá Itsí mba̱a̱ bi̱ nindxu̱u̱ ana̱a̱ʼ,
ga̱jma̱a̱ nánguá nirmáʼáan a̱jkia̱a̱nʼ eʼni Dios bi̱ niʼni maraxtaa.
19 Índo̱ Jeobá ndiʼyoo rígi̱, nánguá nindoo gáʼyala,
numuu rí jiámíi ga̱jma̱a̱ waʼxeeʼ nini̱ makasngáñu̱u̱ʼ.
20 Ikha jngóo niʼthí: ‹Ni xámbáñún,*
mba̱yo̱o̱ xóo gámbíin.
Numuu rí nindxu̱ún xa̱bu̱ ra̱míjíinʼ,
nindxu̱ún e̱jñu̱ún xa̱bu̱ bi̱ tséni dí jmbu.
21 Ikhiin nini̱ makiʼnún índo̱ ndiyamajkuíí dios bi̱ ragájkhun,
nini̱ makasngáñu̱ʼ ga̱jma̱a̱ xándú bi̱ nda̱a̱ dí ejmiin.
Ikhúún ma̱ni̱ dí maxiʼñúu ga̱jma̱a̱ mbá xuajin dí raʼkháa xuajñunʼ,
ma̱ni̱ dí makasngáñúnʼ ga̱jma̱a̱ mbá xuajin skágui̱i̱nʼ.
22 Ga̱jma̱a̱ numuu dí nakásngáñuʼ nikamuu mbá aguʼ,
rí matsikháa asndu awún Iñá wajinʼ,*
matsikháa ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ rí najma̱a̱ ikhí
asndu matsikawíi rajkhúu kúbá.
23 Ma̱ni̱ dí maguaʼdáá itháán gamiéjunʼ
ga̱jma̱a̱ náa ikhiin mambóʼ flecha ndrígóʼ.
24 Maʼni néʼngu̱u̱n numuu dí maxkidxu̱u̱n,
mijkha mbiʼ ga̱jma̱a̱ tsingíná maʼni gámbíin.
Maʼkumíin xujkhú xáná muphu̱u̱n
ma̱ngaa xujkhú mbiinʼ bi̱ nuxmajtamijná* náa yujndaʼ.
25 Rexa̱a̱, e̱jñu̱ún makhañún ga̱jma̱a̱ espada
awúun guʼwún mamiñún,
xóo wa̱ʼxa̱ʼ* bi̱ xóó tsébúúnʼ gajmiún xa̱bu̱ xúʼko̱ má jiámá,
e̱ji̱n majkhiinʼ ma̱ngaa xabuanii.
26 Ikhúún nigíʼ ma̱ta̱: “Maxidiríʼiin ga̱jma̱a̱
ma̱ni̱ dí nimbáa xármáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼñún”.
27 Mú nimíñúʼ xóo gákumu̱ún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún,
numuu dí ikhiin ma̱ndoo mundxaʼwamíjna̱ i̱mba̱ núthu.
Ma̱ndoo muthi: “Niʼngulú niʼni gajmiúlú,
raʼkháa Jeobá niʼni rígi̱”.
28 Numuu rí ikhiin nindxu̱ún mbá xuajin skágui̱i̱nʼ*
ni má tséʼngu̱u̱n gákru̱ʼu̱u̱n.
29 ¡Máján’ gáʼni á mu najmañún! Mbuyáá ga̱jma̱a̱ numuu xúgíʼ rígi̱.
Mundxaʼwamíjná ndiéjunʼ gúgíʼníín.
30 Lá maʼngo̱o̱ mbáwíí xa̱bu̱ maxkúún mbá mil xa̱bu̱,
o a̱jmi̱i̱n xa̱bu̱ muxkúún mbá diez mil ráʼ.
Xáʼngo̱o̱, i̱ndó á mu tsíñu ndrígóo gágujui̱i̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ
ga̱jma̱a̱ Jeobá gáxnájxi̱i̱n xa̱bu̱ sia̱nʼ.
31 Numuu dí itsí ndrígu̱ún na̱nguá nindxu̱u̱ xóo Itsí mba̱a̱ ndrígúlú,
asndu xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígúlú nduyáá rígi̱.
32 Numuu rí nindxu̱ún xóo ixu̱u̱ uva dí rígá náa Sodoma
ga̱jma̱a̱ náa mbayuuʼ Gomorra.
Uva dí naxná nindxu̱u̱ mbiiʼ
ga̱jma̱a̱ juáyúu nindxu̱u̱ miʼkhu̱u̱n.
33 Vino rí nagájnuu nindxu̱u̱ xóo iya ndáwuuʼ a̱bu̱nʼ,
iya ndáwuuʼ cobras rí mbiiʼ.
34 Lá raʼkháa ikhúún nigújxi̱i̱ rígi̱,
ga̱jma̱a̱ nigruíya̱a̱ʼ jxa̱ʼ náa xtagaʼu ráʼ.
35 Ikhúún kaʼyoʼ rí ma̱ni̱ ngíníi ga̱jma̱a̱ dí mumíniiʼ,
náa mbiʼi dí kaʼyoo maxnúndi̱i̱nʼ,
numuu rí mbiʼi dí mumíniiʼ gíʼ mijngii,
gítháán má tígo̱o̱ mumíniiʼ dí xtáa maguáʼníí›.
36 Numuu dí Jeobá manda̱ʼa̱a̱ cuenta xuajñuu
ga̱jma̱a̱ magáwíinʼ a̱jkiu̱u̱n kaʼñún xa̱bi̱i̱
índo̱ gáʼyoo dí nánguá guáʼdáá tsiaki̱i̱,
i̱ndó naguanún bi̱ ndawa̱a̱ tsáa mañewu̱u̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ guabiinʼ.
37 Ikhú maʼthúún: ‹Náá nigún dioses ndrígala,
bi̱ nindxu̱ún xóo itsí náa numbáyumijnála rá.
38 Lá raʼkháa ikhiin e̱ʼphu̱ sébúu tsigijñaʼ dí nuxnajxí
ga̱jma̱a̱ vino dí nuxidírámáʼla xóo tsigijñaʼ ráʼ.
Gaguajxú ikhiin mumbayála.
Náa ikhiin gúmbáyumíjnála.
39 Gu̱ya̱a̱la xúgi̱, dí ikhúún nindxu̱ʼ Dios,
ndawa̱a̱ i̱mba̱a̱ dios xóo ikhúún.
Ikhúún na̱ni̱ makhañúu mbáa ga̱jma̱a̱ na̱ni̱ maxtáa.
Ikhúún na̱ni̱ gawúunʼ mbáa ga̱jma̱a̱ na̱ni̱ thanuu,
nimbáa xáʼngo̱o̱ maʼni kríyaaʼ i̱mba̱a̱ náa ñawúnʼ.
40 Nakujxí ñawúnʼ xígií mekuíí
ga̱jma̱a̱ na̱tha̱, “xó má ikhúún gajkhun xtáá asndu kámuu”,
41 índo̱ gánu̱u̱ espada ndrígóʼ rí naxpíbínʼ
ga̱jma̱a̱ índo̱ gáxtáá xawii manda̱ʼa̱a̱ cuenta,
ma̱ni̱ ngíníi xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígóʼ
ga̱jma̱a̱ ma̱ni̱ mumíniiʼ bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyoʼ.
42 Ma̱ni̱ majnga̱a̱ flecha ndrígóʼ ga̱jma̱a̱ eʼdi,
espada ndrígóʼ mi̱khu̱ xuwiʼ,
eʼdiún bi̱ nikháñúún ga̱jma̱a̱ bi̱ gajchún guʼwá e̱jua̱nʼ,
ga̱jma̱a̱ edxu̱ún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígóʼ›.
43 Gaʼdxala, xúgíʼ xuajin ga̱jma̱a̱ xuajñuu,
numuu dí ikhaa maru̱ma̱a̱ eʼdiún xa̱bi̱i̱,
ikhaa maʼni dí mumíniiʼ xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígu̱ún
ga̱jma̱a̱ maʼni kaʼwi̱i̱ ku̱bo̱o̱ʼ xuajñuu”.
44 Ikhú Moisés ni̱jkha̱ náa inún xa̱bu̱ xuajin ga̱jma̱a̱ niʼthún kañiiʼ ajngáa ndrígóo ajmúú rígi̱, mbóó ni̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ Hosea* aʼdióo Nun. 45 Índo̱ Moisés niguámbóo niʼthúún xúgíʼ ajngáa rígi̱ xa̱bu̱ Israel, 46 ikhú niʼthún: “Gu̱ya̱a̱la dí gajkhun nindxu̱u̱ xúgíʼ ajngáa dí xtáá ra̱tala xúgi̱ ga̱jma̱a̱ gutañájúúnʼ e̱jña̱la dí mugími̱jna̱ munimbáníí xúgíʼ ajngáa ndrígóo Xtángoo rígi̱. 47 Ajngáa rígi̱ gíʼdoo wéñuuʼ numuu matanimbáníí, numuu dí mambáyaaʼ maraxtaa. Ga̱jma̱a̱ numuu ajngáa rígi̱, ikháanʼla ma̱ndoo makuwáanʼ mba̱yu̱u̱ʼ mbiʼi náa ku̱ba̱ʼ dí mundrígúu índo̱ gánujngala náa mañu Jordán”.
48 Ikhú má mbiʼi rúʼko̱ Jeobá niʼtámíjná ga̱jma̱a̱ Moisés, niʼthúu̱n: 49 “Atatsimaaʼ náa kúbá Abarim, náa bíjní Nebo, dí rígá náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Moab dí naʼni inuu xígií Jericó, mu ma̱ta̱ya̱a̱ ku̱ba̱ʼ ndrígóo Canaán dí maxnu̱u̱n israelitas maʼni mbañúúnʼ. 50 Ikhú makhañáaʼ náa kúbá dí matatsimaaʼ ga̱jma̱a̱ midxu̱u̱ʼ gíyáa jxa̱a̱ʼ gajmiáanʼ xa̱bu̱ xuajñaanʼ,* xó má ndxájuaaʼ Aarón nikháñúu náa kúbá Hor ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱a̱ gáyáa jxu̱u̱ʼ gajmíi̱n xa̱bu̱ xuajñuu, 51 numuu rí nájmáanʼla na̱nguá niguajún jmbu náa majñu̱únʼ israelitas índo̱ nigájnuu iyaʼ náa Meribá náa Cadés, náa ku̱ba̱ʼ mijxooʼ ndrígóo Zin, numuu rí na̱nguá ndiyamajkhuʼ náa inún xa̱bu̱ xuajin Israel. 52 I̱ndó mataya̱a̱ tsínguáʼ, mú xáta̱ʼa̱a̱ʼ náa ku̱ba̱ʼ rí maxnu̱u̱n xa̱bu̱ xuajin Israel”.
33 Xígi̱ kaʼnii rí Moisés, bi̱ nindxu̱u̱ xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ gajkhun, niʼni tsajkurámiinʼ israelitas índo̱ inu makhañúu. 2 Niʼthí:
“Jeobá ni̱ʼkha̱ asndu náa Sinaí
ga̱jma̱a̱ asndu náa Seír nixpíbíinʼ náa ikhiin.
Nimbiʼi agiuuʼ rí naxpíbínʼ asndu náa kúbá ndrígóo Parán,
ikhaa xtáa gajmíi̱n ángeles bi̱ mikaʼwiin bi̱ ra̱ʼkhá tháán mbaʼin,
náa ñawún mújúunʼ dri̱gi̱i̱n bi̱ nuni̱ guerra.
3 Ikhaa nindoo kaʼyoo xuajñuu.
Xúgíinʼ bi̱ kúwá náa xuajin bi̱ ni̱ndxu̱ún kaʼwiin kúwá náa ñawáanʼ.
Ikhiin trigi̱i̱n náa rajkuáaʼ,
nigi̱ʼdi̱i̱ nidxawíín ajngá rawaanʼ.
4 (Moisés nixnúxu̱ʼ mbá kiʼtáñajunʼ, mbá xtángoo,
rí nindxu̱u̱ ndrígu̱ún bi̱ nagimbíi̱n náa Jacob).
5 Ikhaa ninindxu̱u̱ rey náa Jesurún,*
índo̱ bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin nigimbíi̱n
gajmiún xúgíʼ xuajin majkhaʼ ndrígóo Israel.
6 Gaxtáa Rubén ga̱jma̱a̱ xákhañuu
ma̱ngaa xa̱bi̱i̱ xáʼga̱nú mani̱ndxu̱ún nguéjmi̱i̱n”.
7 Ikhaa niʼni tsajkurámáánʼ Judá:
“Jeobá, atadxawíín aʼwóo Judá,
aya̱a̱ʼ jcháa mbu̱júu̱ náa xuajñuu.
Ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóo niñewu̱u̱n rí gíʼdoo
ga̱jma̱a̱ ikháán atambáyii mu maxmíjná gajmíi̱n bi̱ sia̱nʼ gajmíi̱n”.
8 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Leví:
“Ikháán* Tumim ga̱jma̱a̱ Urim* kaʼyáaʼ bi̱ nawi̱ji̱ jmbu náa ikháán,
bi̱ ikháán nitagíʼ tsáʼkhá náa inuu náa Masá.
Ikháán nitagíʼdi̱i̱ nitaxmíjná ga̱jma̱a̱ʼ ikhaa náa iyaʼ dí rígá náa Meribá,
9 xa̱bi̱i̱ Leví nithúún anu̱ún ga̱jma̱a̱ rudún: ‹Nánguá ku̱mu̱xu kuyalaʼ›.
Ni má na̱nguá niniʼnúnʼ a̱ngiu̱ún
ga̱jma̱a̱ asndu e̱jñu̱ún túniʼnuuʼ.
Numuu rí ikhiin ninimbu̱u̱n ajngá rawaanʼ
ga̱jma̱a̱ ninimbáníí dí nimbánaaʼ gajmiáanʼ.
10 Ikhiin muxnáá ikha Jacob ga̱jma̱a̱ kiʼtáñajunʼ ndrígáaʼ,
xúʼko̱ má muxnáá ikha Israel ga̱jma̱a̱ Xtángoo ndrígáaʼ.
Guxnajxi̱ rí mitsaanʼ* ndataun tayáá ikháán*
ga̱jma̱a̱ mbá tsigijñaʼ rí nindxu̱u̱ kájxi̱ náa nakarámáʼ tsigijñaʼ.
11 Jeobá, atani̱ tsajkurámááʼ tsiaki̱i̱ ndrígóo,
atandrígú ga̱jma̱a̱ gagi xúgíʼ rí naʼni ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ.
Ataxpigáʼ xtiñún bi̱ naguájxu̱ kuya̱a̱,
mu xúʼko̱ bi̱ nawiñu̱u̱nʼ kuyáá ni xáguájxu̱ itháan”.
12 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Benjamín:
“Bi̱ Jeobá nandoo kaʼyoo mbóo gáxtáa ga̱jma̱a̱ nditháan nda̱a̱ rí gágíʼnuu,
ikhaa mañewu̱u̱n kañiiʼ mbiʼi,
ikhaa magri̱gu náa xpajpoo”.
13 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu José:
“Jeobá gaʼni tsajkurámuuʼ ku̱bo̱o̱ʼ
ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí májánʼ dí nagajta̱a̱ mekhuíí,
xuájyaʼ ga̱jma̱a̱ iduu iyaʼ dí rígá náa agoo ku̱ba̱ʼ,
14 ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí májánʼ rí a̱jkha̱ʼ naʼni mikhi̱i̱
ma̱ngaa xúgíʼ rí májánʼ rí najma̱a̱ náa mámbá igu̱nʼ,
15 xúgíʼ rí májánʼ dí rígá náa kúbá wayuu*
ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí májánʼ dí rígá náa bíjní dí mbajyúuʼ,
16 xúgíʼ rí májánʼ dí rígá náa ku̱ba̱ʼ ga̱jma̱a̱ rí najma̱a̱
numuu rí nigruiguíi bi̱ nikujmaa náa xtáʼdu̱u̱ iná tsuwanʼ.
Gagajtaa xúgíʼ rígi̱ náa edxu̱u̱ José,
garígá náa nuʼu̱u̱ bi̱ nixtaʼwíi náa majñu̱únʼ a̱ngui̱i̱n.
17 Tsiaki̱i̱ ndrígóo nindxu̱u̱ xóo mbáa xedi̱ bi̱ nigumaa ginii,
ga̱jma̱a̱ chi̱jyu̱u̱ʼ nindxu̱u̱ xóo chi̱jyu̱u̱ʼ mbáa xedi̱ xáná.
Ikhaa gájmuu mu makuʼndigui̱i̱nʼ ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ xuajin,
mbóo gáʼga kagui̱i̱n xígií asndu náa námuu ku̱ba̱ʼ.
Nindxu̱ún soldado bi̱ ra̱ʼkhá tháán mbaʼin náa Efraín,
ga̱jma̱a̱ ikhiin ni̱ndxu̱ún bi̱ mbaʼin náa Manasés”.
18 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Zabulón:
“Gaʼdxaaʼ ikháán Zabulón índo̱ gágájnáaʼ,
ga̱jma̱a̱ ikháán Isacar gaʼdxaaʼ náa guʼwá xtíin ndrígáaʼ.
19 Ikhiin mundxaʼwun xa̱bu̱ xuajin náa kúbá.
Ikhí muxnajxi̱ tsigijñaʼ rí mixtrigú.
Numuu rí maguwáʼ kudúún rí gíʼdoo numuu náa lamáa*
ga̱jma̱a̱ rí gíʼdoo numuu dí rígá ngu̱ʼwa̱ náa jui̱ʼi̱”.
20 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Gad:
“Gaguma tsajkurámaaʼ bi̱ gáʼni mba̱a̱ mbayuuʼ Gad.
Ikhaa nagíʼndutiga̱* ikhí xó má eʼni mbáa león,
xtáa xawii mu mikurigú ñawúunʼ ga̱jma̱a̱ edxu̱u̱ xujkhúʼ bi̱ maguguaa.
21 Ikhaa niraʼwíí ku̱ba̱ʼ rí itháan májánʼ,
magruigú rí kaʼyoo dí niyéjxi̱i̱ bi̱ nigruiga̱ xtángoo.
Bi̱ kuya̱ edxu̱u̱ náa xuajin magimbíin.
Ikhaa maʼnimbánuu xtángoo ndrígóo Jeobá,
rí nindxu̱u̱ jmbu gajmíi̱n xa̱bu̱ Israel”.
22 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Dan:
“Dan nindxu̱u̱ mbáa a̱ʼdá león.
Makijxi̱i̱ asndu náa Basán”.
23 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Neftalí:
“Neftalí nadxuu numuu rí Jeobá naʼni a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo
ga̱jma̱a̱ naʼni tsajkurámaaʼ.
Nagruigú ku̱ba̱ʼ dí rígá xígií náa narámaaʼ a̱jkha̱ʼ* ga̱jma̱a̱ náa sur”.
24 Rígi̱ rí niʼthí ga̱jma̱a̱ numuu Aser:
“Aser niguma tsajkurámaaʼ mu magiʼdiin mbaʼin e̱ji̱i̱n.
A̱ngui̱i̱n gaʼnduun kuyáá
ga̱jma̱a̱ gaʼjñáan rajkhúu náa aceite.
25 Ajua̱nʼ ga̱jma̱a̱ cobre nindxu̱u̱ rí nagúguáa ga̱jma̱a̱ xkruguaa’,
xúgíʼ mbiʼi rí gáraxtaa xámiñaʼ.
26 Ndawa̱a̱ imba̱a̱ xóo Dios bi̱ gajkhun ndrígóo Jesurún,
bi̱ nambáyaaʼ asndu mekhuíí
bi̱ naxpíbiʼ agiuuʼ grígú náa du̱u̱n.
27 Dios nindxu̱u̱ náa matambáyuminaʼ asndu nákha wajyúuʼ,
makujxi̱i̱n ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ rí mbajyúuʼ asndu kámuu.
Ga̱jma̱a̱ ikhaa maxkawíin bi̱ sia̱nʼ gajmiáanʼ,
ga̱jma̱a̱ maʼtháanʼ: ‹¡Atanimbátigi̱i̱n!›.
28 Israel nda̱a̱ rí gágiʼnu̱u̱ náa maxtáa
ga̱jma̱a̱ e̱ji̱i̱n Jacob* makuwá wájííʼ
náa mbá ku̱ba̱ʼ rí ma̱jma̱a̱ rí najuiʼdu ga̱jma̱a̱ vino nuxi̱ʼ,
mekhu matsuwarígú má xúʼko̱ xuájyaʼ.
29 ¡Gagi xtaa ikháán Israel!
Tsáá imba̱a̱ xóo ikháán,
mbá xuajin rí Jeobá niʼni kríyáaʼ rá.
Ikhaa nindxu̱u̱ escudo rí nañewa̱a̱nʼ
ga̱jma̱a̱ ikhaa nindxu̱u̱ mbá espada rí mba̱a̱.
Xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígáaʼ muxmajtamijná náa ikháán
ga̱jma̱a̱ ikháán mataxujmbiríga̱ tsu̱du̱ún”.
34 Ikhú Moisés nitsimuu náa xkua̱ mijxooʼ* ndrígóo Moab náa kúbá Nebo, náa tsu̱du̱u̱ Pisgá, náa inuu Jericó. Jeobá nisngájmuu xúgíʼ ku̱ba̱ʼ dí rígá náa Galaad asndu náa Dan, 2 xúgíʼ mbayuuʼ Neftalí ga̱jma̱a̱ mbayuuʼ Efraín ma̱ngaa ndrígóo Manasés ga̱jma̱a̱ xúgíʼ mbayuuʼ Judá asndu náa lamáa Mba̱a̱,* 3 ma̱ngaa náa Négueb ga̱jma̱a̱ xúgíʼ mbayuuʼ, xúʼko̱ má xkua̱ ndrígóo Jericó, xuajin náa rígá wéñuuʼ palmeras, asndu náa Zóar.
4 Nda̱wa̱á Jeobá niʼthúu̱n: “Rígi̱ nindxu̱u̱ ku̱ba̱ʼ rí nikuʼdáminaʼ maxnu̱u̱n Abrahán, Isaac ga̱jma̱a̱ Jacob índo̱ ni̱thu̱u̱n ‹Maxnu̱u̱n e̱jña̱a̱ʼ›. Niniʼñúuʼ dí mínaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱, mú xáta̱ʼa̱a̱ʼ ikhí”.
5 Ikhú Moisés, xa̱bi̱i̱ Jeobá, nikháñúu ikhí náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Moab, xó má Jeobá niʼthí. 6 Ikhaa niʼdi̱i̱ náa mata,* náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Moab, inuu Bet-Peor. Asndu rí mbiʼi xúgi̱ nimbáa tséʼyóo náa nijuiʼdi̱i̱. 7 Moisés gíʼdoo 120 tsiguuʼ índo̱ nikháñúu. Xóó nayejxi̱ májánʼ ga̱jma̱a̱ kaʼníí xkujiiʼ. 8 Xa̱bu̱ xuajin Israel nimbi̱ya̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu Moisés mbá 30 mbiʼi náa xkua̱ mijxooʼ ndrígóo Moab. Nirámuuʼ mbiʼi dí nikúwá ngíná ga̱jma̱a̱ rí nimbi̱ya̱ʼ ga̱jma̱a̱ numuu Moisés.
9 Josué a̱ʼdióo Nun ra̱ʼkhá tháán nijmañuu* numuu rí Moisés nixkrámaaʼ, ga̱jma̱a̱ israelitas nigíʼdi̱i̱ nidxawíín rí niʼthí, nini̱ xó má Jeobá niʼtáñajuunʼ Moisés. 10 Nimbá miʼtsú tátanga̱a̱ maxtáa mbáa profeta* náa Israel xóo Moisés, bi̱ Jeobá nininiiʼ májánʼ wéñuuʼ.* 11 Ikhaa niʼni xúgíʼ tsinaʼ ga̱jma̱a̱ milagros dí Jeobá nikuʼmaa maʼni náa ku̱ba̱ʼ ndrígóo Egipto náa inuu faraón ma̱ngaa náa inún xúgíinʼ xa̱bi̱i̱ ma̱ngaa náa xúgíʼ ku̱bo̱o̱ʼ. 12 Ga̱jma̱a̱ Moisés nisngájma dí nigiʼdoo tsiaki̱i̱ náa xúgíʼ rí niʼni náa inún xa̱bu̱ Israel.
O “desierto”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “e̱ji̱i̱n Israel”.
O “mar”.
O “tribu”.
O “lajuíin”.
O “bóo”.
O mbáa “Dios niʼni rí magiʼdoo tsiaki̱i̱”.
O “mar Rojo”.
O “desierto”.
O “mar Rojo”.
O “lajuíin”.
O “bóo”.
Xóo muʼthá, Creta.
O “xóo ga̱ʼkhu̱ rí naxnúu mbáa a̱ʼgu̱ bi̱ nacho̱o̱ magiʼdaa a̱ʼdióo”.
O “tribu”.
O “bóo”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “mijna gu̱wa̱ʼ gúʼxúʼ”. Atayáá glosario, guʼxáaʼ.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “a̱jkhu̱ gúʼxúʼ”.
O “lajuíin”.
Rí nandoo gáʼthúu̱n ‹xuajin majkhaʼ náa rígá guʼwá xtíin ndrígóo Jaír›.
O “mar Salado”. Xóo muʼthá, mar Muerto.
O “este”.
O “ataniu̱ʼ mbá rí májánʼ”.
O “oeste”.
O “este”.
O “bóo”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “asndu náa a̱jkiu̱u̱n mekhu”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gu̱wa̱ʼ ajngáa”. Ma̱ngaa najmaʼnuuʼ xóo Decálogo.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
O “atani̱ mbá rí májánʼ”.
O “este”.
O “desierto”.
Xóo muʼthá, mar Salado o mar Muerto.
Atayáá glosario, ngajua rí tsétumuu.
O “tátiaaʼ, nániaaʼ”.
Atayáá glosario, nuni̱ aʼkhá gajmiún i̱mba̱a̱.
O “tribu”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “xúgíʼ xuwiʼ”.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
O “ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí xtaʼdáá”.
Atayáá glosario, poste rí mitsúʼkháan.
O “mbá rí gíʼdoo numuu”.
O “lajuíin”.
Atayáá glosario, ngajua rí tsétumuu.
O “desierto”.
O “tátiáaʼ”.
O “nagui̱i̱”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gújkhúʼ itsu̱ rexo̱o̱”.
O “desierto”.
O “e̱jna̱”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gu̱wa̱ʼ ajngáa”. Ma̱ngaa najmaʼnuuʼ xóo Decálogo.
O “tribu”.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “ni xúni̱ gújkhúʼ itsu̱ rexu̱ún”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “guriʼíí xtóo a̱jkia̱la”.
O “tátée”.
O “nagui̱i̱”.
O “mar Rojo”.
O “desierto”.
O “nagui̱i̱”.
Xóo muʼthá, najmún rajkhúún mu murtua̱ʼa̱n dí muri̱ya̱ʼ ga̱jma̱a̱ iyaʼ o muni̱ ragiyaʼ.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
Xóo muʼthá, mar Grande, mar Mediterráneo.
O “oeste”.
Atayáá glosario, poste rí mitsúʼkháan.
O “tribu”.
O “diezmo”. Atayáá glosario, diezmo.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gacela o aña̱ʼ”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gacela o aña̱ʼ”.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
O “matadxawíín aʼwóo”.
O “mbá rí gíʼdoo numuu”.
Nindxu̱u̱ mbáa aña̱ʼ bi̱ nagáyúu itháan nacha̱.
O “aña̱ʼ xawíʼ”.
Nindxu̱u̱ kayííʼ xóo mbáa aña̱ʼ.
O “liebre”.
Xujkhúʼ bugi̱ xtáa náa rígá wéñuuʼ itsí.
Ñu̱ʼu̱ bugi̱ kaʼnii xóo xi̱da̱ʼ.
O “yuxtá”.
O “diezmo”. Atayáá glosario, diezmo.
O “tátée”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “xátruguáá ñawáanʼ”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “toro”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gacela o aña̱ʼ”.
Atayáá glosario, abib.
Rígi̱ ma̱ngaa najmaʼnuuʼ xóo ndxa̱a̱ rí naxtagijxi̱i̱ rí nijuiʼdu. O “Pentecostés”.
O “tátée”.
Atayáá glosario, Ndxo̱o̱ guʼwá xtúguá.
Atayáá glosario, Ndxo̱o̱ Pan dí ragíʼdoo Levadura.
O “tribu”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “xátarmigaʼ dí jmbu”.
Atayáá glosario, poste rí mitsúʼkháan.
O “trono”.
O “rollo”.
O “tribu”.
Xóo muʼthá, mbaaʼ dí Jeobá niraʼwíí náa mbiʼyamajkuíí.
O “lajuíin”.
O “a̱ʼdée dxáʼgú”.
Gi̱i̱ naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu rí nuni̱ xawan.
O “gaʼyee, bi̱ naʼthí dí marigá”.
O “mujúun”.
O “muni̱ mbaʼwi̱i̱”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “ñawúnxu táxídíí eʼdi rígi̱”.
O “tátée”.
O “nánée”.
O “jmba̱yi̱i̱”.
O “na̱nguá nixkamaa nimbá dí mba̱yo̱o̱ dí nindxu̱u̱ mbáa dxáʼgú rudiiʼ”.
O “tátée ga̱jma̱a̱ nánée”.
O “a̱ʼdéʼ dxáʼgú”.
Atayáá glosario, siclo.
O “nigujuamínáʼ”.
O “congregación ndrígóo”.
“A̱ʼgu̱ o xa̱biya̱ bi̱ nagujuamínáʼ náa templo, bi̱ nundawamíjna̱ ga̱jma̱a̱ kiʼsngáa rí nduwaʼ”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “xu̱wánʼ”.
Atayáá glosario, lepra.
O “tátée”.
O “jmbayi̱ʼ”.
O “chádoo”.
O “lajuíin”.
O “táteʼ”.
O mbáa “inu makañúu”.
O “diezmo”. Atayáá glosario, diezmo.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
O “mbá rí gíʼdoo numuu”.
O “yeso”.
Atayáá glosario, tsigijñaʼ dí tsímáá.
O “tribu”.
O “Amén”.
O “tátée, nánée”.
O “mujúun”.
O “a̱ʼdée dxáʼgú”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “Jeobá maʼni dí manindxa̱a̱ʼ edxu̱u̱ raʼkháa tsiyúuʼ”.
Nandii rígi̱ nindxu̱u̱ ska dí na̱ʼkha̱ náa namijxu kidxuuʼ.
O “aʼbu”. Náa ajngáa hebreo naʼthí, “langosta”. Atayáá glosario, tsíʼbu.
O “i̱jín go̱ʼo̱”.
O “a̱ʼdée dxáʼgú”.
O “nagui̱i̱”.
O “desierto”.
O “chádala”.
O “tribu”.
Náa ajngáa hebreo ajngáa rígi̱ kuajtuminaʼ ga̱jma̱a̱ “ambóo xujkhúʼ”. Ajngáa rígi̱ najmaa mu mutawéñííʼ mbáa.
Atayáá glosario, ajenjo.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “matani̱ rí matanga̱a̱ náa a̱jkia̱a̱nʼ”.
O “alma”. Atayáá glosario, alma.
O “tátiaaʼ”.
O “mar”.
O “E̱jna̱”.
Atayáá glosario, Ndxo̱o̱ guʼwá xtúguá.
O “mijngii”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “markaʼwu má xúʼko̱ inuʼ náa ikhiin”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “markaʼwu má xúʼko̱ inuʼ”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “gújkhúʼ itsu̱ rexa̱la”.
O “tribu”.
O “Tátiaaʼ”.
O mbáa “xa̱bu̱ numbaaʼ”.
O “desierto”.
Xóo muʼthá, Jacob.
O “bi̱ itháan xtangún, itháan kuitsúunʼ”.
O “tsu̱jtu e̱jmba̱a̱”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “eʼdiuu uva”.
Rí nandoo gáʼthúu̱n ‹xa̱bu̱ jmbii›. Xígi̱ kaʼnii etháán Israel índo̱ nuxnáá gamajkhu.
Atayáá glosario, xa̱bu̱ wéñiiʼ.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “markaʼwu má xúʼko̱ inuʼ náa ikhiin”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “Seol”. Atayáá glosario, Iñá wajinʼ.
O “bi̱ nubañimi̱jna̱, nagamidun”.
O “i̱jín go̱ʼo̱”.
O mbáa “bi̱ tsédxuun consejo”.
Xígi̱ kaʼnii phú mbiʼyuu Josué. Índo̱ ajngáa Hosaya nagumarámáʼ ga̱jma̱a̱ káaʼ nguáthá ajngáa naʼni̱i̱ Hosea, nandoo gáʼthúu̱n ‹niʼni kríyáaʼ Ja› o ‹Ja niʼni kríyáaʼ›.
Ajngáa mitsaanʼ rígi̱ najmún índo̱ mbáa nakáñuu.
Rí nandoo gáʼthúu̱n ‹xa̱bu̱ jmbii›. Xígi̱ kaʼnii etháán Israel índo̱ nuxnáá gamajkhu.
Náa versículo rígi̱, ajngáa rí naʼthí ikháán, nandoo gáʼthí rí nindxu̱u̱ Dios.
Atayáá glosario, Urim ga̱jma̱a̱ Tumim.
O “nagui̱i̱”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “mitsaanʼ ndataun yeyaaʼ náa rakháaʼ”.
O mbáa “kúbá dí rígá náa nagájnuu a̱jkha̱ʼ”.
O “mar”.
O “naxngutigamínáʼ”.
O “oeste”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “puzu ndrígóo Jacob”.
O “desierto”.
Xóo muʼthá, mar Grande, mar Mediterráneo.
O “bóo”.
Nigiʼdoo ku̱ma̱ ga̱jma̱a̱ tsiaki̱i̱ ndrígóo Dios.
O “gaʼyee, bi̱ naʼthí dí marigá”.
Náa ajngáa hebreo naʼthí, “inuu ga̱jma̱a̱ inuu”.