-
Xa̱bu̱ buanii gumbáñuun e̱jña̱la mu majmañún munikríyami̱jna̱Bi̱ Nayejngoo (Rí muʼnigajmaa) 2017 | diciembre
-
-
3. a) Nguáná ninindxu̱u̱ cristiano Timoteo, ga̱jma̱a̱ ndiéjunʼ niʼni ga̱jma̱a̱ rí nijmañuu xá. b) Ndiéjunʼ ajtsú enii rí niʼthúu̱n Pablo Timoteo rá.
3 Mbáa Timoteo nininuʼ kiʼsngáa ndrígóo Jesús nákha tsiguʼ 47, nákha timbá miʼtsú ni̱ʼkha̱ Pablo náa xuajen Listra. Maski ajndu nákha nindxu̱u̱ mbáa dxámá, nigíʼ niʼni rí nijmañuu, ga̱jma̱a̱ a̱jma̱ tsiguʼ nda̱wa̱á nigíʼdu̱u̱ ni̱jkha̱ ga̱jma̱a̱ Pablo. Mbá gu̱wa̱ʼ imajun tsiguʼ nda̱wa̱á, Pablo niʼnirámáʼ: “Ikháánʼ, atani má xúʼko̱ rí nijmañaʼ ga̱jma̱a̱ nitanimbaaʼ, numuu rí natayáá tsáa niʼsngáaʼ, ga̱jma̱a̱ rí asndu nákha chíʼgínʼ nitatsiʼnuʼ ajngóo Dios [Escrituras Hebreas], rí maʼni majmañaaʼ matanikríyaminaʼ ga̱jma̱a̱ fe rí xtaʼdáá náa Cristo Jesús” (2 Tim. 3:14, 15). Guʼyáá ajtsú enii ajngáa rígi̱: 1)“Nitatsiʼnuʼ ajngóo Dios”, 2)“nitanimbaaʼ” ga̱jma̱a̱ 3)“maʼni majmañaaʼ matanikríyaminaʼ ga̱jma̱a̱ fe rí xtaʼdáá náa Cristo Jesús”.
-
-
Xa̱bu̱ buanii gumbáñuun e̱jña̱la mu majmañún munikríyami̱jna̱Bi̱ Nayejngoo (Rí muʼnigajmaa) 2017 | diciembre
-
-
“NITANIMBAAʼ”
5. a) Ndiéjunʼ rí niʼnimbo̱o̱ Timoteo rá. b) Náa numuu ma̱ndoo muʼthá rí Timoteo niʼnimbo̱o̱ rí Jesús nindxu̱u̱ Mesías rá.
5 Raʼkháa i̱ndó marasngúún e̱jña̱ʼ ajngóo Dios, xóo muʼthá rí marathu̱u̱n ga̱jma̱a̱ numún xa̱bu̱ bi̱ na̱ʼkha̱ raʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ rí nirígá. Timoteo ma̱ngaa ‹niʼnimbo̱o̱›. Náa texto griego rí nigájnuu ginii, ajngáa rúʼko̱ nandoo gáʼthúu̱n “matanimbaaʼ rí gajkhun nindxu̱u̱”. Timoteo nininuʼ Escrituras Hebreas asndu nákha chíʼgíʼ. Mú nguáthá mbiʼi nda̱wa̱á, ikhaa ndiʼyoo rí Jesús nindxu̱u̱ Mesías. Ikhaa ndiʼyoo mújúnʼ rígi̱ rí nijngúun iyááʼ ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱ gáʼtaraʼa ga̱jma̱a̱ Pablo.
6. Xú káʼnii gándoo xa̱bu̱ nikhi̱i̱ mambáyúu a̱ʼdióo ‹maʼnimbo̱o̱› rí xtáa rajmañuu náa Biblia xá.
6 Xú káʼnii gándoo gáʼni mbáa xa̱bu̱ nikhi̱i̱ mu mambáyúu a̱ʼdióo mu ‹maʼnimbo̱o̱› xó má Timoteo rá. Gíʼmaa rí maʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n. A̱ʼdióo xáʼnimbo̱o̱ mbá nachaá, ma̱ngaa xáʼni numuu rí anu̱u̱ o ru̱dúu̱ nduyáá májánʼ rí nunimbu̱ún. Mu munimbu̱ún rí naʼthí náa Biblia, ada̱ gíʼmaa ‹mandxa̱ʼóo májánʼ edxu̱u̱› (atraxnuu Romanos 12:1).a Xa̱bu̱ buanii guáʼdáá wéñuʼ numuu muni rígi̱, itháan índo̱ e̱jñún nuniu̱u̱n graxe̱. Guʼyáá mbá xkri̱da.
7, 8. a) Xú káʼnii esngájma rí naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱u̱n mbáa xa̱bu̱ nikhi̱i̱ índo̱ naʼsngóo wáxioo xá. b) Nguáná ndiyóoʼ matani mba̱a̱ a̱jkia̱nʼ ikháánʼ gajmiáanʼ e̱jña̱ʼ rá.
7 Mbáa ndxájulú bi̱ mbiʼyuu Thomas gíʼdaa mbáa wáxá bi̱ gíʼdoo 11 tsiguʼ. Ikhaa naʼthí rí a̱ʼdióo nguáná naʼniuu graxe̱ xóo rígi̱: “Lá Jeobá nijmuu evolución mu maʼni xúgíʼ rí ndaʼya ráʼ.” Ga̱jma̱a̱ “náa numuu rí tséʼni votar ga̱jma̱a̱ muʼni i̱ʼwáʼ mu muʼni̱i̱ itháan májánʼ xuajñulú rá.” Nguáná, Thomas, gíʼmaa marugoo rawunʼ mu xáriʼña̱a̱ rí phú ikhaa. Índo̱ najuiʼthá rí mbáa xa̱bu̱ gíʼdoo aʼkhúun nindxu̱u̱ numuu rí ndiyáá xúgíʼ rí niʼni xa̱bu̱ asndu rí itháan ma̱jkha̱ʼ.
8 Rí maʼngo̱o̱ a̱jkiu̱ún nindxu̱u̱ rí itháan gíʼdoo numuu náa cristianos. Ga̱jma̱a̱ Thomas ndaʼyoo rí ndayóoʼ cualidad rígi̱ mu maʼsngóo wáxioo (Col. 3:12). Ndaʼyoo rí ndayóoʼ mba̱yu̱ʼ mbiʼi ga̱jma̱a̱ rí mutamijná má xúʼko̱. Gíʼmaa maʼniuu rí mandxaʼwáminaʼ wáxioo mu maʼnimbo̱o̱ rí xtáa rajmañuu náa Biblia nindxu̱u̱ gajkhun. Ikhaa naʼthí: “Ikhúúnʼ ga̱jmu̱ʼ a̱ʼgiu̱ʼ nanduxu mbu̱ya̱a̱ á mu aʼdiúxu naʼnimbo̱o̱ rí xtáa rajmañuu ga̱jma̱a̱ á mu gajkhun nindxu̱u̱, itháan índo̱ nuʼthá ga̱jma̱a̱ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu. Ga̱jma̱a̱ májánʼ nindxu̱u̱ rí gíʼdoo graxe̱. Maxmiéjunʼ á mu xúgíʼ ndaʼyoo rí nindxu̱u̱ májánʼ rí asndu tsiraxi nditháan”.
9. Xú káʼnii gándoo guni xa̱bu̱ buanii mu muthún e̱jñún rí naʼthí náa Biblia rá.
9 Índo̱ xa̱bu̱ buanii naʼngo̱o̱ a̱jkiu̱ún, e̱ji̱n mañu mañúú ejkha̱ rajmañún rí “ma̱ja̱nʼ ga̱jma̱a̱ rí mbaʼ, rí mitsidaanʼ ga̱jma̱a̱ rí mi̱jnu̱ʼ” ndrígóo fe (Efes. 3:18). Ma̱ndoo mbuʼyáaʼ mbá rí xánindxu̱u̱ mingíjyúuʼ makru̱ʼu̱u̱n. Á mu e̱ji̱n nunimbu̱ún rí nagún rajmañún, itháan gáʼnduun muthún compañeros ndrígu̱ún ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ xa̱bu̱ (1 Ped. 3:15). Mbá xkri̱da, lá ma̱ndoo majmúún Biblia ndiéjunʼ erígá índo̱ nakháñulú rá. Lá májánʼ eyáá xá.b Nakujmaa rí ndayóoʼ maʼngo̱o̱ a̱jkiu̱ún mu muthún e̱jñún kiʼsngáa rí na̱ʼkha̱ náa Biblia, mú xánindxu̱u̱ ndíí (Deut. 6:6, 7).
10. Ndiéjunʼ rí gíʼdoo numuu muni xa̱bu̱ buanii bi̱ guáʼdiin e̱ji̱n rá.
10 Mú e̱ji̱n mbuyáá rí nindxu̱u̱ gajkhun, ma̱ngaa gíʼdoo wéñuʼ numuu rí xa̱bu̱ buanii muxna mbá májánʼ xkri̱da. Stephanie, bi̱ gíʼdiin ajtsíin wa̱ʼxa̱ʼ naʼthí: “Asndu nákha majkhinʼ naraximínáʼ: ‹Lá nathu̱u̱n náa numuu rí ikhúúnʼ nanimbooʼ rí Jeobá xtáa ga̱jma̱a̱ rí nindxu̱u̱ jmbii ga̱jma̱a̱ nandoo kaʼyulú xáʼ. Lá nduyáá rí ikhúúnʼ nandoʼ ka̱yo̱o̱ gajkhun xáʼ.› Xándoo magúʼthu̱u̱n rí ikhiin munimbu̱ún á mu ikhúúnʼ tsenimbooʼ”.
-