-
Náa kuwa bi̱ nikháñun rá.Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ Biblia rá.
-
-
CAPÍTULO 6
Náa kuwa bi̱ nikháñun rá.
1-3. a) Ndiéjunʼ eraximíjna̱ xa̱bu̱ índo̱ mbáa nakháñuu rá. b) Ndiéjunʼ eguáʼnii índo̱ nakháñulú ethi tikhuu religión rá.
NÁA Biblia nakudaminaʼ rí nda̱wa̱á xa̱bu̱ “ní xákhañun itháan” (Revelación [Apocalipsis] 21:4). Náa capítulo 5 nijmañulúʼ rí ga̱jma̱a̱ numuu rí nijuiʼtsiwáanʼ ma̱ndoo makuwáanʼ kámuu mbiʼi. Mú nakháñulú má xúʼko̱ (Eclesiastés 9:5). Ikha jngó mbá graxe̱ rí gíʼdoo itháan numuu rí nuʼni nindxu̱u̱: “Náa kuwa bi̱ nikháñun rá.”
2 Rí mbuʼyáá xóo extiʼña̱a̱ graxe̱ rígi̱ rí gíʼdoo wéñuʼ numuu itháan índo̱ mbáa bi̱ nandulú kuyáá nakháñuu. Mbáa nuraximíjna̱: “Náa xtáa xá. Lá xtáa raʼyulú xáʼ. Lá xtáa ramínuuʼ xáʼ. Lá ma̱ndoo mambáyulúʼ xáʼ. Lá matangáanʼ mbuʼyáá mbu̱júu̱ʼ xáʼ.”
3 Mbaʼa religión nariʼña̱a̱ mixtiʼkhu. Tikhun nusngáa rí bi̱ nuni rí májánʼ nagúun mekhuíí ga̱jma̱a̱ bi̱ nuni dí ra̱májánʼ nagúun náa infierno (náa nakhiin). Eʼwíínʼ nuthi rí índo̱ nakháñulú nani̱ndxu̱lú espíritu ga̱jma̱a̱ nuʼdamijnáa gajmiúlú bi̱ kuʼñúún bi̱ nikháñun má. Ga̱jma̱a̱ eʼwíínʼ nusngáa rí índo̱ nakháñulú nuxnáxi̱i̱ cuenta ga̱jma̱a̱ nakuwáanʼ mbu̱júu̱ o nurtaximíjna̱a̱ imba̱a̱ xa̱bu̱ o asndu xóo mbáa xujkhúʼ.
4. Ndiéjunʼ esngáa mbaʼa religión ga̱jma̱a̱ numuu rí nakháñulú rá.
4 Maski ajndu religión nusngáa mixtiʼkhu wéñuʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí nakháñulú, mbaʼa rí nusngáa ikháá má nindxu̱u̱: Índo̱ nakháñulú, mbá dí rígá náa ikháanʼ xóó rígá ndaʼya. Mú gajkhun rúʼko̱ ráʼ.
NÁA KUWA BI̱ NIKHÁÑUN RÁ.
5, 6. Ndiéjunʼ eguáʼnii índo̱ nakháñulú rá.
5 Jeobá ndaʼyoo rí naguáʼnii índo̱ nakháñulú. Ikhaa naʼsngúlú náa Biblia rí índo̱ nakháñulú naguámbáa xúgíʼ. Rí makhañúlúʼ nindxu̱u̱ mixtiʼkhu ki xóo rí makuwáanʼ. Índo̱ nakháñulú, nánguá eyexi, nánguá eʼdxun ní má nánguá endxaʼwamíjna̱. Ma̱ngaa rí nundxa̱ʼwáá edxu̱lúʼ nandáti̱ga̱a̱. Na̱nguá kuaʼdáá mbá espíritu rí maʼga̱ gáxtáa i̱mba̱ níʼkhá.a
6 Rey Salomón niʼnirámáʼ rí bi̱ nikháñun “nánguá eya nditháan kayuʼ”. Ikha jngó, na̱nguá eñún kuyamijná ni má nánguá eguiñunʼ kuyamijná. Salomón ma̱ngaa niʼthí rí ‹nda̱a̱ ñajunʼ, nda̱a̱ ku̱ma̱, asndu má nda̱a̱ rí gájmañuu maʼni mbáa náa iñá wa̱jinʼ› (atraxnuu Eclesiastés 9:5, 6, 10). Iñá wa̱jinʼ na̱nguá nindxu̱u̱ mbá iñáʼ gajkhun, nindxu̱u̱ mbá xkri̱da náa nuda̱a̱ xúunʼ bi̱ nikháñun. Ga̱jma̱a̱ Salmo 146:4 naʼthí rí índo̱ mbáa nakháñuu “rí nandxaʼwáminaʼ” ma̱ngaa nandáti̱ga̱a̱.
NDIÉJUNʼ NIʼTHÍ JESÚS GA̱JMA̱A̱ NUMUU RÍ NAKHÁÑULÚ RÁ.
Jeobá niʼnii xa̱bu̱ numbaaʼ mu makuwá kámuu mbiʼi.
7. Ndiéjunʼ niʼni mbríguii Jesús ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú rá.
7 Índo̱ nikháñuu bi̱ nambáxu̱u̱ ga̱jma̱a̱ Jesús, ikhaa niʼthún xa̱bi̱i̱: “Lázaro bi̱ nambáxu̱u̱ gajmiúlú ndayáa xu̱u̱ʼ”. Ndiéjunʼ nindoo gáʼthi xá. Nda̱wa̱á ikhaa niʼthí: “Nikháñuu Lazaro” (Juan 11:11-14). Ikha jngó Jesús niʼni mbríguii rí nakháñulú xóo mbá ginuʼ gakhi̱i̱. Ikhaa táʼthi rí Lázaro xtáa mekhuíí o gajmíi̱n bi̱ kaʼñún bi̱ nikháñun má. Ma̱ngaa táʼthi á mu Lázaro xtáa ramínuuʼ náa nakhaa o rí nigutaxi̱i̱ imba̱a̱ xa̱bu̱ o mbáa xujkhúʼ. Rí phú nindoo gáʼthi rí Lázaro xtáa raʼgu gakhi̱i̱. Náa i̱ʼwáʼ textos rí na̱ʼkha̱ náa Biblia naʼni mbríguii rí nakháñulú ga̱jma̱a̱ xóo ginuʼ gakhi̱i̱. Náa Biblia naʼthí rí discípulo Esteban “ndiyáa xu̱u̱ʼ náa nikháñu” índo̱ nixiyáa (Hechos 7:60). Ga̱jma̱a̱ apóstol Pablo niʼnirámáʼ rí tikhun cristianos ninuʼ o xóo muʼthá “nikháñun” (1 Corintios 15:6).
8. Xú káʼnii eʼyáá rí Dios táʼniáanʼ mu makhañúlúʼ rá.
8 Lá Dios niʼnii xa̱bu̱ numbaaʼ mu makhañún ráʼ. Na̱nguá. Jeobá niʼnii Adán ga̱jma̱a̱ Eva mu makuwá kámuu ga̱jma̱a̱ rí xáʼniun nandii. Ma̱ngaa niʼniin mu maʼndún makuwá kámuu (Eclesiastés 3:11). Nimbáa xa̱bu̱ tsénigu̱u̱ʼ rí e̱ji̱i̱n maʼnii, maʼniún nandii ga̱jma̱a̱ makhañún. Xúʼko̱ má kayuuʼ Anu̱lú Jeobá tsénigu̱u̱ʼ rí naʼniulú nandii ga̱jma̱a̱ rí makhañúlúʼ. Mú á mu Dios niʼniáanʼ mu makuwáanʼ kámuu, náa numuu rí nakháñulú rá.
NÁA NUMUU RÍ NAKHÁÑULÚ RÁ.
9. Náa numuu rí na̱nguá mingíjyúuʼ rí niʼthúu̱n Dios maʼni Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá.
9 Xúgíʼ nigi̱ʼdu̱u̱ náa ixi̱ ri̱ʼi̱ Edén. Jeobá niʼthúu̱n Adán: “Xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ku̱ba̱ʼ mitsaan ma̱ndoo miʼtsu asndu magiʼmaʼ. Mú ixi̱ ku̱ma̱ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ, xándoo miʼtsu, numuu rí índo̱ gíʼtsu xndúu ixi̱ rúʼko̱, gajkhun makañáʼ” (Génesis 2:9, 16, 17). Naguanúu kaʼwu rí kiʼtáñajunʼ rígi̱ na̱nguá nindxu̱u̱ mingíjyúuʼ munimbu̱ún. Ma̱ngaa, Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ Niʼniin ga̱jma̱a̱ ikhaa kaʼyoo maraʼwíí rí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ. Á mu Adán ga̱jma̱a̱ Eva nunimbu̱ún kuyáá Jeobá musngajma rí ikhaa kaʼyoo maʼtáñajunʼ ga̱jma̱a̱ muxna̱a̱ núma̱aʼ ga̱jma̱a̱ xúgíʼ rí ikhaa nixnúún.
10, 11. a) Xú káʼnii niʼngo̱o̱ niʼni Satanás rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva xúnimbu̱ún kuyáá Dios rá. b) Náa numuu rí nda̱a̱ rí muʼthá ga̱jma̱a̱ numuu rí niʼni Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá.
10 Mú Adán ga̱jma̱a̱ Eva niraʼwíí rí xúnimbu̱ún. Satanás niʼthúu̱n Eva: “Lá gajkhun rí niʼthí Dios rí ikháanʼ ragíʼmaa muphula xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ixi̱ ri̱ʼi̱ ráʼ.” Ikhú Eva niriʼña̱a̱: “Xúgíʼ xndúu ixi̱ dí rígá náa ixi̱ ri̱ʼi̱ ma̱ndoo muphúxu. Mú xndúu ixi̱ rí juaʼan náa tapo̱o̱ ixi̱ ri̱ʼi̱, Dios niʼthí: ‹Ragíʼmaa muphula xndúu ixi̱ rúʼko̱, na̱nguá, ragíʼmaa muruguala mu xakháñala›” (Génesis 3:1-3).
11 Ikhú Satanás niʼthúu̱n Eva: “Ikhúúnʼ natha̱nʼ dí xaʼguanú makhañála. Numuu rí Dios ndaʼyoo rí índo̱ ikháanʼ guphula xndúu ixi̱ rúʼko̱ mambaʼto idala ga̱jma̱a̱ manindxala xóo Dios, muniʼnuʼ dí májánʼ ga̱jma̱a̱ dí ra̱májánʼ” (Génesis 3:4-6). Satanás nindoo rí Eva maʼnimbo̱o̱ rí ikhaa ma̱ndoo maraʼwíí rí nindxu̱u̱ májánʼ o dí ra̱májánʼ. Mú ma̱ngaa Satanás niʼni nduwaaʼ Eva ga̱jma̱a̱ numuu rí gárígá á mu tséʼnimbo̱o̱. Ikhaa niʼthúu̱n rí xakháñuu, ikha jngó Eva ni̱ʼkhu̱ xndúu ixi̱. Nda̱wa̱á Eva nixnúu ajmbio̱o̱, ma̱ngaa ni̱ʼkhu̱. Adán ga̱jma̱a̱ Eva ndiyáá rí Jeobá niʼthún rí xúphu̱ xndúu ixi̱. Mú índo̱ ni̱ʼphu̱, ikhiin niraʼwíí rí xúnimbu̱ún rí nijuiʼthún. Rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva niraʼwi̱i̱ nisngájma rí túyamajkuíí Anu̱ún bi̱ xtáa mekhuíí. ¡Nda̱a̱ rí muthi ga̱jma̱a̱ rí nini!
12. Náa numuu rí Jeobá nigawúunʼ rí niʼni Adán ga̱jma̱a̱ Eva rá.
12 Gajkhun rí Jeobá nigawúunʼ wéñuʼ rí niʼni Adán ga̱jma̱a̱ Eva. Ikhaa nindxu̱u̱ Anu̱ún, ga̱jma̱a̱ ikhiin nisngajma rí túyamajkuíí. Atatsaʼwáminaʼ rí ikháán nataniminaʼ wéñuʼ mu matani mbaja̱a̱ mbáa a̱ʼdiáaʼ dxáʼgú o dxámá mú ikhiin nuraʼwíí rí xúnimbu̱ún kuyaaʼ ga̱jma̱a̱ nuni rí nandún ikhiin. Lá ragájkhun rí magawáanʼ wéñuʼ ráʼ.
Adán ni̱ʼkha̱ náa yujndaʼ ga̱jma̱a̱ niʼni̱i̱ yujndaʼ.
13. Ndiéjunʼ nindoo gáʼthi Jeobá índo̱ niʼthúu̱n Adán rí maʼni̱i̱ yujndaʼ rá.
13 Índo̱ rí Adán ga̱jma̱a̱ Eva túnimbu̱ún, nindáti̱gu̱u̱n rí ma̱ndoo makuwá kámuu. Jeobá niʼthúu̱n Adán: “Yujndaʼ nindxa̱ʼ ga̱jma̱a̱ yujndaʼ má gídxúʼ” (atraxnuu Génesis 3:19). Jeobá nindoo gáʼthi rí Adán maʼga̱nú mani̱ndxu̱u̱ yujndaʼ, rí asndu xóo táʼga̱nú maxtáa (Génesis 2:7). Nda̱wa̱á rí Adán nikudaminaʼ aʼkhá, ikha nikháñuu ga̱jma̱a̱ nánguá nixtáa.
14. Náa numuu rí nakháñulú rá.
14 Á mu Adán ga̱jma̱a̱ Eva ninimbu̱ún náa Dios, xúgi̱ xóo kuwa. Mú índo̱ túnimbu̱ún ninindxu̱ún xa̱bu̱ aʼkhá ga̱jma̱a̱ nda̱wa̱á nikháñun. Aʼkhá nindxu̱u̱ xóo mbá nandii xkawiiʼ rí nindrígúu náa xa̱bu̱ buanii. Ikha jngó nakháñulú numuu rí xúgiáanʼ nagumáanʼ ga̱jma̱a̱ aʼkhá (Romanos 5:12). Mú Jeobá tándoo rí xa̱bu̱ numbaaʼ makhañún. Ikha jngó náa Biblia naʼthí rí nakháñulú nindxu̱u̱ xóo mbáa “xa̱bu̱ bi̱ sia̱nʼ” (1 Corintios 15:26).
RÍ GAJKHUN NAʼNI KÁWÁANʼ
15. Xú káʼnii embáyulú mbuʼyáá rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numuu rí nakháñulú rá.
15 Mbaʼa religión nusngáa rí bi̱ nikháñun kuwa i̱mba̱ níʼkhá ga̱jma̱a̱ ma̱ndoo mumbáñuun. Índo̱ mbáa nakháñuu, nguáná bi̱ kuñún nuxnún mbújkha̱a̱ xa̱bu̱ ede̱ bi̱ kuwa náa guʼwá ndxajkun mu mutajkáan ga̱jma̱a̱ numuu bi̱ nikháñuu ga̱jma̱a̱ muni̱i̱ mbá misa. Mú náa Biblia naʼsngáa rí bi̱ nikháñun nánguá emíniinʼ ni má nánguá kuwa gíná. Ikháanʼ nánguá xóo muʼtámíjná gajmiúlú ni má mumbáñuun. Ikhiin nánguá xóo mutamijná ga̱jma̱á ni̱ndxu̱lú ni mumbayúlú ni má muni gawúnlú. Ikha jngó ragíʼmaa mamiñúlú gúni. Rí mbuʼyáá rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numuu rí nakháñulú naʼni káwáanʼ náa xúgíʼ nduwaʼ rúʼko̱.
16. Ndiéjunʼ nduwaʼ esngáa mbaʼa religión ga̱jma̱a̱ numún bi̱ nikháñun rá.
16 Satanás najmuu religión rí minduwaʼ mu maʼni nduwáanʼ ga̱jma̱a̱ naʼni muʼnimbulúʼ rí bi̱ nikháñun xóó kuwa. Mbá xkri̱da, tikhuu religión nusngáa rí índo̱ mbáa nakháñuu mbá tapa rí ikháanʼ xtáa i̱mba̱ níʼkhá. Lá rúʼko̱ má eʼsngáa religión ndrígaaʼ o naʼsngáaʼ rí naʼthí náa Biblia dxe̱ʼ. Satanás najmuu nduwaʼ rígi̱ ga̱jma̱a̱ i̱ʼwáʼ mu xa̱bu̱ matsíngunʼ náa Dios.
17. Ndíjkha rí naʼthá wéñuʼ Jeobá kiʼsngáa rí bi̱ xkawiinʼ mikhiin rá.
17 Rí naʼsngáa mbaʼa religión ga̱jma̱a̱ numún bi̱ nikháñún naʼthá wéñuʼ Jeobá. Mbá xkri̱da, tikhu naʼsngáa rí xa̱bu̱ ra̱míjínʼ mikhiin asndu kámuu. Mú rúʼko̱ nindxu̱u̱ minduwaʼ. Jeobá nditháan xáʼni gíníi xa̱bu̱ (atraxnuu 1 Juan 4:8). Ndiéjunʼ gátatsaʼwamínáʼ á mu mbáa xa̱bu̱ natsikhá ñawúunʼ a̱ʼdióo mu maxprígúu rá. Ikháán matatsaʼwamínáʼ rí nindxu̱u̱ ra̱májaanʼ kayuʼ ga̱jma̱a̱ xáʼndaaʼ mambaxáaʼ ga̱jma̱a̱ʼ. Satanás nandoo rí mundxaʼwamíjna̱ xúʼko̱ kaʼnii ga̱jma̱a̱ numuu Jeobá.
18. Náa numuu dí ragíʼmaa mamiñúlú kuʼñúún bi̱ nikháñun rá.
18 Tikhu religión nusngáa rí índo̱ nakháñulú nani̱ndxu̱lú espíritu. Ma̱ngaa nuthi rí gíʼmaa mbuʼyamajkún espíritu buʼko̱ ga̱jma̱a̱ asndu mamiñúlú kuʼñúún, numuu rí ma̱ndoo mambaxúlúʼ gajmiúlú o mani̱ndxu̱ún xa̱bu̱ sia̱nʼ ndrígúlú. Numuu rí xa̱bu̱ buʼko̱ nunimbu̱ún náa nduwaʼ rúʼko̱, namíñun kuñún bi̱ nikháñun. Ikha jngó mbaʼin nduyamajkhún ikhiin ki xóo Jeobá. Mú garmáʼáan a̱jkia̱nʼ rí bi̱ nikháñun nánguá ekumún ní má nándáa rí eyoo muni. Ikha jngó, ragíʼmaa mamiñúlú kuʼñúún. Jeobá nindxu̱u̱ bi̱ Niʼniáanʼ ga̱jma̱a̱ Dios gajkuwiin. I̱ndó ikhaa gíʼmaa mbuʼyamajkuíí (Revelación 4:11).
19. Xú káʼnii embáyulú’ rí mbuʼyáá rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numún bi̱ nikháñun rá.
19 Rí mbuʼyáá rí gajkhun ga̱jma̱a̱ numuu rí nakháñulú naʼni káwáanʼ náa mbaʼa nduwaʼ rí naʼsngáa mbaʼa religión. Ma̱ngaa nambáyulúʼ mu makru̱ʼu̱lú itháan májánʼ dí mitsaan rí gáʼni Jeobá nda̱wa̱á.
20. Xú káʼnii imbo̱o̱ graxe̱ guriʼña̱a̱ náa imbo̱o̱ capítulo rá.
20 Nákha wajyúúʼ, mbáa xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ nigumbiʼyuu Job niraxi: “Á mu mbáa xa̱bu̱ na̱jkha̱nú nakháñuu, lá ma̱ndoo maxtáa mbu̱júu̱ xáʼ.” (Job 14:14.) Lá ma̱ndoo matangáan mbuʼñún mbu̱júu̱ʼ bi̱ nikháñun ráʼ. Xóo eriʼña̱a̱ Dios náa Biblia nindxu̱u̱ mitsaan wéñuʼ, rígi̱ majmañulúʼ náa imbo̱o̱ capítulo.
a Tikhun xa̱bu̱ nakumu̱ún rí kuaʼdáá mbá alma o espíritu rí ndaʼya nda̱wa̱á rí nakháñulú. Á mu nandaaʼ ma̱ta̱ya̱a̱ itháan, atayáá notas 17 ga̱jma̱a̱ 18.
-
-
Dios maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñunNdiéjunʼ eʼsngúlúʼ Biblia rá.
-
-
CAPÍTULO 7
Dios maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun
1-3. a) Ndiéjunʼ rí naguáʼnii xúgiáanʼ rá. b) Ndiéjunʼ gáʼni Jeobá mu maʼni káwáanʼ rá.
ATATSAʼWÁMINAʼ rí nutha̱nʼ marada̱ʼ náa guʼwá e̱jua̱nʼ xúgíʼ mbiʼi rí gáraxtaa ga̱jma̱a̱ numuu mbá rí tátani. Ní xágajnáʼ mbá kayuʼ. Nakumaaʼ rí xtaa mbáwíín ga̱jma̱a̱ rí nándáa rí ma̱ndoo matani. Mú, índo̱ nánguá tayáá rí matani, ikhú natadxawíín rí xtáa mbáa bi̱ ma̱ndoo maʼni kríñaanʼ ga̱jma̱a̱ nakudaminaʼ mambáyaaʼ. Xú káʼnii gáku̱ma̱ʼ rá.
2 Xúgiáanʼ na̱jkha̱nú mbiʼi rí nakháñulú. Nda̱a̱ nimbá rí ma̱ndoo muʼni mu xakháñulú. Mú Jeobá gíʼdoo tsiakii mu maʼni káwáanʼlú. Xú káʼnii gáʼni xá. Ikhaa nikudaminaʼ maʼnimbáti̱ga̱a̱ “mbá kayuʼ” rí nakháñulú (1 Corintios 15:26).
3 Maʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ gúʼyáá rí ní xakháñulú. Mú Jeobá raʼkháa i̱ndó maʼni gámbáa rí nakháñulú, ma̱ngaa maʼni káwíin bi̱ nikháñun. Jeobá maʼni rí makuwa mbu̱júu̱ʼ, numuu rí ikhaa nakudaminaʼ rí ‹bi̱ nikháñun makuwá› (Isaías 26:19). Rígi̱ rí Biblia naxná mbiʼyuu rí nagabi̱ín.
ÍNDO̱ NAKHÁÑUU MBÁA BI̱ NANDULÚ KUʼYÁÁ
4. a) Náa gúxkamaa rí maʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ nakháñuu mbáa bi̱ nandulú kuʼyáá rá. b) Tsíin nimbáxu̱u̱ májánʼ gajmíi̱n Jesús rá.
4 Índo̱ nakháñuu mbáa bi̱ kuʼyáá o mbáa bi̱ nambáxulúʼ gajmiúlú, nagawúnlú wéñuʼ. Nakuwáanʼlú gíná, numuu rí nda̱a̱ rí muʼni mu xa̱bu̱ buʼko̱ maxtáa mbu̱júu̱. Mú naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú rí naʼthí náa Biblia (atraxnuu 2 Corintios 1:3, 4). Mbuʼyáá mbá xkri̱da náa nasngájmulú rí Jeobá ga̱jma̱a̱ Jesús nandún muniga̱biín bi̱ nandulú kuʼñúún. Índo̱ Jesús nixtáa náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ, na̱jkha̱ raʼyoo má xúʼko̱ Lázaro gajmíi̱n a̱ngui̱i̱n, Marta ga̱jma̱a̱ María. Jesús nimbáxu̱u̱ májánʼ gajmíi̱n nájtsíin. Náa Biblia naʼthí: “Jesús nindoo kaʼyoo itháan Marta, ga̱jma̱a̱ ndxájuu, ma̱ngaa Lázaro” (Juan 11:3-5). Mú mbóo mbiʼi, Lázaro nikháñuu.
5, 6. a) Ndiéjunʼ niʼni Jesús índo̱ ndiʼyoo rí numbiyaʼ bi̱ nandún kuyáá Lázaro rá. b) Náa numuu rí naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú xóo nikumu̱u̱ Jesús rá.
5 Ikha jngó, Jesús ni̱jkha̱ gáʼni̱i̱ a̱jkiu̱u̱n Marta ga̱jma̱a̱ María. Índo̱ Marta niʼdxaun rí Jesús na̱ʼkha̱ mijngii náa xuajen, ikhú nigájnuu gátsijnuu. Ikhaa nidxuu wéñuʼ índo̱ ndiʼyoo Jesús, mú niʼthúu̱n: “Á mu ikháán niraxtaa gi̱i̱ ndxájuʼ tákhañuu”. Marta nikumu̱u̱ rí nigajyúuʼ wéñuʼ Jesús mu ma̱ʼkha̱nú. Nda̱wa̱á, Jesús ma̱ngaa ndiʼyoo María rí nambiyaʼ. Índo̱ ndiʼyoo rí kuwa rumbiyaʼ bi̱ kuyáá Lázaro, ikhaa nigáwunʼ wéñuʼ rí asndu ma̱ngaa nimbiyaʼ (Juan 11:21, 33, 35). Jesús nikumu̱u̱ xú káʼnii nindxu̱u̱ rí nagawúnlú índo̱ nakháñuu mbáa bi̱ nandulúʼ kuʼyáá.
6 Xóo rí nikumu̱u̱ Jesús naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú. Naʼsngúlú rí ikhaa ga̱jma̱a̱ Anu̱u̱ naguiñunʼ kuyáá rí nakháñulú (Juan 14:9). Ma̱ngaa, Jeobá gíʼdoo tsiakii maʼni gámbáa rí nakháñulú ga̱jma̱a̱ nakudaminaʼ rí nacha̱ gáʼni gámbáa.
“¡LÁZARO, AGAJNÁʼ!”
7, 8. a) Náa numuu rí Marta táʼndoo muyexingaa itsí rí kúgoo náa nijuiʼdi̱i̱ Lázaro rá. b) Ndiéjunʼ milagro niʼni Jesús rá.
7 Jesús ni̱jkha̱ náa iñáʼ rí nijnguáan Lázaro. Riejun kúgoo ga̱jma̱a̱ mbá itsí mba̱a̱. Ikha jngó Jesús niʼthí: “Guyexíngaa itsí”. Mú Marta táʼndoo rí muyexingaa numuu rí Lázaro niʼni má a̱jkhu̱ mbiʼi rí nikháñu (Juan 11:39). Mú tseʼyoo ndiéjunʼ gáʼni Jesús ga̱jma̱a̱ numuu ndxájuu.
Bi̱ kaʼñún ga̱jma̱a̱ bi̱ nambáxu̱u̱ gajmíi̱n Lázaro nidxún wéñuʼ índo̱ nigabi̱i̱ (Juan 11:38-44).
8 Nda̱wa̱á rí niyexingaa itsí, Jesús niʼthí gakhi̱i̱: “¡Lázaro, agajnáʼ!”. Ikhú, Marta ga̱jma̱a̱ María ndiyáá mbá rí mitsaan wéñuʼ: “Xa̱bu̱ bi̱ nikháñu nigájnáa kambróʼoo xtíin rajkúu ga̱jma̱a̱ ñawúunʼ” (Juan 11:43, 44). ¡Lázaro ndaʼya mbu̱júu̱! Xtáa mbu̱júu̱ gajmíi̱n bi̱ kaʼñún mangiin bi̱ nambáxu̱u̱ gajmíi̱n. Xúgínʼ nandoo nuxkajmaa o nduyaraʼaa ga̱jma̱a̱ nutamijná gajmiún. ¡Mbá milagro mba̱a̱ wéñuʼ! Jesús niʼniga̱bi̱i̱ Lázaro.
“DXÁʼGÚ, NATHA̱Nʼ: ¡ARAXU̱Nʼ!”
9, 10. a) Tsáa nixnúu tsiakii Jesús mu maʼnigabi̱ín xa̱bu̱ rá. b) Náa numuu embáyulú rí naʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numuu rí nigabi̱ín xa̱bu̱ rá.
9 Tsáa nixnúu tsiakii Jesús mu maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun rá. Nákha xóó tséʼnigabi̱i̱ Lázaro, Jesús niʼthá kháñuu Jeobá. Ikhú, Jeobá nixnúu tsiakii mu maʼniga̱bi̱i̱ (atraxnuu Juan 11:41, 42). Mú Jesús raʼkháa i̱ndó Lázaro niʼniga̱bi̱i̱.a Mbá xkri̱da, náa Biblia ma̱ngaa naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu mbáa dxáʼgú bi̱ nigiʼdoo 12 tsiguuʼ bi̱ niʼniuu wéñuʼ nandii. Anu̱u̱ nigumbiʼyuu Jairo ga̱jma̱a̱ ikhaa tágiʼdiin mbaʼin e̱ji̱i̱n. Jairo nixmiéjunʼ wéñuʼ ga̱jma̱a̱ niʼthá kháñuu Jesús rí maʼni thanuu wáxioo. Índo̱ xtáa raʼtámijná ga̱jma̱a̱ Jesús niguáʼnu tikhun xa̱bekha ga̱jma̱a̱ nitháán Jairo: “¡Nikháñu wáxiaʼ! Ndíjkha etsigajmáá xóó maestro rá.” Mú Jesús niʼthúu̱n: “Xámiñaʼ, i̱ndó araʼdáá fe”. Ikhú, nigún gajmiún náa goʼwóo Jairo. Índo̱ najngiñún náa goʼwóo, Jesús ndiʼyoo rí xa̱bu̱ kuwa rumbiyaʼ gíná. Jesús niʼthún: “Náa numuu [...] numbiyaʼ rá. Dxáʼgú tákhañuu, xtáa raʼgu”. Mbáa anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ dxáʼgú tákru̱ʼu̱u̱n ndiéjunʼ nindoo gáʼthi Jesús. Nda̱wa̱á, Jesús nindu̱ʼu̱u̱n magajnún xúgínʼ ga̱jma̱a̱ ni̱jkha̱ kagui̱i̱n anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ náa kraʼaa dxáʼgú. Jesús nigujtun tsumáá ñawúunʼ dxáʼgú ga̱jma̱a̱ niʼthúu̱n: “Dxáʼgú, natha̱nʼ: ¡Araxu̱nʼ!”. Atatsaʼwáminaʼ xú káʼnii nikuwa gagi anu̱u̱ ga̱jma̱a̱ ru̱dúu̱ dxáʼgú índo̱ ndiyáá rí nigabi̱i̱ ga̱jma̱a̱ nigíʼdu̱u̱ ni̱jkha̱ wáxiún. ¡Jesús niʼniga̱bi̱i̱ dxáʼgú! (Marcos 5:22-24, 35-42). Mámbá rí Jairo ga̱jma̱a̱ a̱ʼgiu̱u̱ gúyáá wáxiún, marmáʼáan a̱jkiu̱ún rí Jeobá nijmiuu Jesús mu mambáñun.
10 Gajkhun má rí xa̱bu̱ bi̱ niʼnigabi̱ín Jesús nikháñun nda̱wa̱á. Mú náa naʼthí ga̱jma̱a̱ numuu rí nigabi̱ín xa̱bu̱ nambáyulúʼ wéñuʼ numuu rí naʼni maguaʼthi̱i̱n mbá rí májánʼ wéñuʼ nda̱wa̱á. Ma̱ngaa, naʼthúlúʼ rí Jeobá nandoo maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun ga̱jma̱a̱ ikhaa maʼni.
NDIÉJUNʼ EJMAÑULUʼ RÍ NIGABI̱ÍN XA̱BU̱ RÁ.
Apóstol Pedro niʼnigabi̱i̱ mbáa cristiana bi̱ mbiʼyuu Dorcas (Hechos 9:36-42).
Gaʼyee Eliseo niʼnigabi̱i̱ mbáa dxámá (2 Reyes 4:32-37).
11. Xó má eʼthí náa Eclesiastés 9:5, ndiéjunʼ nigíʼnuu Lázaro índo̱ nikháñuu rá.
11 Náa Biblia naʼthí rí bi̱ nikháñun “nánguá eya nditháan kayuʼ” (Eclesiastés 9:5). Rúʼko̱ rí nigíʼnuu Lázaro. Índo̱ nixtáa náa iñá wa̱jinʼ, táʼyoo ndiéjunʼ xtáa rarígá. Xó má niʼthí Jesús, ninindxu̱u̱ xóo Lázaro nixtáa rayáa xuuʼ (Juan 11:11).
12. Xú káʼnii eʼyáá rí gajkhun nigabi̱i̱ Lázaro rá.
12 Mbaʼin xa̱bu̱ ndiyáá rí Jesús niʼniga̱bi̱i̱ Lázaro. Asndu xa̱bu̱ sia̱nʼ ndiyáá rí ikhaa niʼni milagro rúʼko̱. Nimbáa xándoo maʼthí rí Lázaro tágabi̱i̱, numuu rí xtáa ndaʼya (Juan 11:47). Ma̱ngaa mbaʼin xa̱bu̱ nigún gúyáá Lázaro ga̱jma̱a̱ nigi̱ʼdi̱i̱ ninimbu̱ún rí Dios nikuʼmaa Jesús. Ga̱jma̱a̱ rúʼko̱ rí tániguunʼ bi̱ sia̱nʼ gajmíi̱n Jesús, ikha jngó asndu nindúún muxiyáa ikhaa ga̱jma̱a̱ Lázaro (Juan 11:53; 12:9-11).
13. Náa numuu nduʼyáá májánʼ rí Jeobá maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun rá.
13 Jeobá niʼni xúgíʼ, ikha jngó gíʼdoo tsiakii mu maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun. Ga̱jma̱a̱ Jesús niʼthí rí “xúgínʼ bi̱ kajtiin náa iñá wa̱jinʼ” magabiín (Juan 5:28). Rígi̱ nandoo gáʼthúu̱n rí Jeobá maʼnigabi̱ín bi̱ narmáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼñún. Mu ma̱ndoo maʼni rígi̱, ndayóoʼ marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n xúgíʼ rí xóo ni̱ndxu̱ún xa̱bu̱. Lá ma̱ndoo maʼni rúʼko̱ Jeobá ráʼ. Atatsaʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rígi̱: Náa numbaaʼ kuwa mbaʼin a̱ʼgua̱a̱n, ga̱jma̱a̱ náa Biblia naʼthí rí Dios ndaʼyoo xú káʼnii mbiʼyuu mámbáa (atraxnuu Isaías 40:26). Á mu Jeobá narmáʼáan a̱jkiu̱u̱n kaʼyoo mámbáa a̱ʼgua̱a̱n, mbáa xáʼniuu mingíjyúuʼ marmáʼáan a̱jkiu̱u̱n xú káʼnii nindxu̱u̱ mámbáa xa̱bu̱ bi̱ nikháñuu.
14, 15. Ndiéjunʼ eʼsngúlúʼ ajngáa rí niʼthí Job ga̱jma̱a̱ numuu rí magabi̱ín xa̱bu̱ rá.
14 Mbáa xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ jmbii bi̱ nixtáa nákha wajyúúʼ niʼnimbo̱o̱ rí magabi̱ín bi̱ nikháñun. Mbá miʼtsú ikhaa niraxi̱: “Á mu mbáa xa̱bu̱ na̱jkha̱nú nakháñuu, lá ma̱ndoo maxtáa mbu̱júu̱ xáʼ. Ikhú ikhaa niʼthúu̱n Jeobá: “Ikháán matandxaʼoʼ ga̱jma̱a̱ ikhúúnʼ mariʼñaʼ. Numuu rí ikháán nandaʼ wéñuʼ matani rígi̱”. Rígi̱ naʼsngúlú rí Jeobá ra̱ʼkhá tháán eyoo maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun (Job 14:13-15).
15 Xú káʼnii ku̱ma̱a̱ʼ índo̱ natatsaʼwáminaʼ ga̱jma̱a̱ numuu rí magabi̱ín xa̱bu̱ rá. Naʼni̱i̱ a̱jkiu̱lú índo̱ najmañulúʼ rí Jeobá nandoo maʼnigabi̱ín bi̱ nikháñun. Mbáa ikháán natraximínáʼ: “Lá magabiín mangiin bi̱ ka̱ñu̱u̱n ga̱jma̱a̱ bi̱ nambáxuʼ gajmíi̱nʼ ráʼ.” Guʼyáá rí naʼthí náa Biblia ga̱jma̱a̱ numuu tsíin gatuxi̱ín ga̱jma̱a̱ náa gakuwa.
“MUDXAWÍÍN AʼWÓO IKHÚ MAWAXU̱ÚN”
16. Xú káʼnii gakúwíin bi̱ gagabi̱ín náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ rá.
16 Xa̱bu̱ bi̱ nigabi̱ín nákha wajyúúʼ nidamijnáa gajmiún a̱ngiu̱ún ga̱jma̱a̱ bi̱ nambáxu̱u̱n gajmiún náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Rúʼko̱ má garigá nda̱wa̱á, mú maʼni itháan májánʼ. Náa numuu rá. Timbá, numuu rí bi̱ gágabi̱ín makuwá kámuu mbiʼi náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Raga̱jma̱, numuu rí numbaaʼ mani̱ndxu̱u̱ mixtiʼkhu. Ní xarigá guerras, delitos ga̱jma̱a̱ nandii.
17. Tsíin gagabi̱ín rá.
17 Tsíin gagabi̱ín rá. Jesús niʼthí: “Xúgínʼ bi̱ kajtiin náa iñá wa̱jinʼ mudxawíín aʼwóo ikhú mawaxu̱ún” (Juan 5:28, 29). Ga̱jma̱a̱ náa Biblia ma̱ngaa naʼthí: “Lamáa nixnaxi̱i̱n xa̱bu̱ bi̱ nikháñun ikhí, ga̱jma̱a̱ rí nakháñulú ga̱jma̱a̱ Iñá wa̱jinʼ nixnaxi̱i̱n bi̱ kuwa ikhí” (Revelación [Apocalipsis] 20:13). Iñá wa̱jinʼ nindxu̱u̱ mbá xkri̱da náa ndu̱ya̱a̱ xu̱únʼ bi̱ nikháñun. Xúʼko̱, mbaʼin wéñuʼ xa̱bu̱ magabi̱ín. Apóstol Pablo niʼthí rí “maguaxu̱ún xa̱bu̱ bi̱ nikháñun bi̱ nini rí jmbu xúʼko̱ má bi̱ túni rí jmbu” (atraxnuu Hechos 24:15). Ndiéjunʼ nindoo gáʼthi xá.
Náa Ku̱ba̱ʼ mitsaan, bi̱ nikháñun magabiín ga̱jma̱a̱ mudamijnáa gajmiún a̱ngiu̱ún mangiin bi̱ nambáxu̱u̱n gajmiún.
18. Tsíin ni̱ndxu̱ún bi̱ ‹nuni rí jmbu› bi̱ magabiín rá.
18 Xa̱bu̱ bi̱ “nini rí jmbu” ni̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱ Jeobá bi̱ nikuwa nákha xóó tséʼkha̱ Jesús náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Tikhun rí ikhiin ni̱ndxu̱ún Noé, Abrahán, Sara, Moisés, Rut ga̱jma̱a̱ Ester, ikhiin magabiín náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ. Capítulo 11 ndrígóo Hebreos naʼthí ga̱jma̱a̱ numún tikhun xa̱bekha ga̱jma̱a̱ gu̱ʼu̱ bugi̱. Mú, ndiéjunʼ guguaʼnii xa̱bi̱i̱ Dios bi̱ gákhañun rí mbiʼi xúgi̱ rá. Ikhiin mangiin ni̱ndxu̱ún bi̱ ‹nuni rí jmbu› ga̱jma̱a̱ magabi̱ín.
19. a) Tsíin ni̱ndxu̱ún bi̱ “túni rí jmbu” rá. b) Ndiéjunʼ gáʼni Jeobá ga̱jma̱a̱ numún xá.
19 Xa̱bu̱ bi̱ “túni rí jmbu” ni̱ndxu̱ún mbaʼin xa̱bu̱ bi̱ túniʼniiʼ Jeobá. Maski ajndu nikháñun, Jeobá tsembumuu kaʼñún. Ikhaa maʼnigabi̱ín ga̱jma̱a̱ maʼni rí muniʼniiʼ ga̱jma̱a̱ rí mani̱ndxu̱ún xa̱bi̱i̱.
20. Tsíin bi̱ xágabi̱ín rá.
20 Mú, lá magabiín xúgínʼ bi̱ nikháñun ráʼ. Na̱nguá. Jesús niʼthí rí tikhun xa̱bu̱ xágabi̱ín (Lucas 12:5; atayáá nota 19). Tsíin xágabi̱ín rá. Xa̱bu̱ bi̱ xkawiinʼ wéñuʼ bi̱ na̱nguá eñún guriʼkumijná. Mú, tsáa gáʼthi á mu mbáa xa̱bu̱ magabi̱i̱ o na̱nguá rá. Nindxu̱u̱ Jeobá. Ikhaa nindxu̱u̱ Juez bi̱ itháan mba̱a̱, mú ma̱ngaa nixnúu ñajunʼ Jesús mu mani̱ndxu̱u̱ “juez ndrígu̱ún bi̱ nduya ga̱jma̱a̱ bi̱ nikháñun” (Hechos 10:42).
BI̱ MAGABIÍN MU MAKUWÁ MEKHUÍÍ
21, 22. a) Xú káʼnii gánindxu̱ún bi̱ magabi̱ín mekhuíí rá. b) Tsáa ninindxu̱u̱ timbáa bi̱ nigabi̱i̱ mu maxtáa mekhuíí rá.
21 Biblia ma̱ngaa naʼthí rí tikhun xa̱bu̱ makuwá mekhuíí. Xa̱bu̱ bugi̱ xágabiín xóo xa̱bu̱ numbaaʼ, magabiín xóo ángeles.
22 Jesús ninindxu̱u̱ timbáa xa̱bu̱ bi̱ nigabi̱i̱ mu maxtáa mekhuíí (Juan 3:13). Jeobá niʼnigabi̱i̱ ajtsú mbiʼi nda̱wa̱á rí nixiyáa, mú táʼnigabi̱i̱ xóo mbáa xa̱bu̱ numbaaʼ (Salmo 16:10; Hechos 13:34, 35). Apóstol Pedro naʼthí rí Jesús “nikháñu xuyuʼ mu ndiʼya xóo mbáa bi̱ tsékujmaa” (1 Pedro 3:18). Jesús nigabi̱i̱ xóo mbáa espíritu bi̱ gíʼdoo tsiakii (1 Corintios 15:3-6). Mú, náa Biblia naʼthí dí raʼkháa i̱ndó Jesús gátuxi̱i̱ xúgi̱ kaʼnii.
23, 24. Tsíin ni̱ndxu̱ún “mugu̱ bi̱ rambáʼin” bi̱ niʼthí Jesús, ga̱jma̱a̱ nguáthi̱i̱n ni̱ndxu̱ún xá.
23 Índo̱ Jesús inu makhañúu, niʼthún xa̱bi̱i̱: “Na̱jkhá gániratoo náa makuwáanʼla” (Juan 14:2). Rígi̱ nandoo gáʼthi rí tikhun cristianos magabiín mu maxtáa gajmíi̱n mekhuíí. Jesús niʼthí rí xa̱bu̱ bugi̱ mani̱ndxu̱ún “mugu̱ bi̱ rambáʼin”, numuu rí mani̱ndxu̱ún nguáthi̱i̱n (Lucas 12:32). Apóstol Juan niʼthí nguáthi̱i̱n gánindxu̱ún índo̱ ndiʼyoo mbá visión náa ndiʼyoo Jesús mekhuíí. Juan ndiʼyoo rí Jesús “wíji̱ náa kúbá dí mbiʼyuu Sión, gajmíi̱n mbá ciento a̱jma̱ skiñúʼ a̱jkhu̱ mu míí” xa̱bu̱ (Revelación 14:1).
24 Nguánáa gágabi̱ín bi̱ 144,000 cristianos rá. Náa Biblia naʼthí rí magabi̱ín nda̱wa̱á rí Cristo gági̱ʼdu̱u̱ maʼtáñajunʼ mekhuíí (1 Corintios 15:23). Jesús xtáa má raʼtáñajunʼ mekhuíí, ga̱jma̱a̱ mbaʼin bi̱ 144,000 nituxi̱ín ga̱jma̱a̱ kuwa ikhí gajmiún ikhaa. Mú xóó naguanún náa tsu̱du̱u̱ Ku̱ba̱ʼ tikhun cristianos bugi̱. Índo̱ nakháñun, núkhu má egúun mekhuíí. Mú mbaʼin xa̱bu̱ magabiín nda̱wa̱á mu makuwá náa Ku̱ba̱ʼ mitsaan.
25. Ndiéjunʼ gajmañulú náa imbo̱o̱ capítulo rá.
25 Inuu má, Jeobá maʼni káwáanʼ xúgiáanʼ náa rí nakháñulú, ga̱jma̱a̱ rígi̱ ní xárígá nditháan (atraxnuu Isaías 25:8). Mú ndiéjunʼ gúni bi̱ 144,000 náa mekhuíí rá. Náa Biblia naʼthí rí mutañajunʼ gajmiún Jesús. Náa imbo̱o̱ capítulo gájmañulú itháan ga̱jma̱a̱ numuu Xa̱bu̱ Ñajunʼ bugi̱.
a Náa i̱ʼwáʼ textos rí na̱ʼkha̱ náa Biblia naʼthí rí nigabi̱ín jiáma, xa̱bu̱ guanii, xa̱bekha, gu̱ʼu̱, israelitas ga̱jma̱a̱ xa̱bu̱ bi̱ naguwáʼ i̱mba̱ níʼkhá. Ma̱ndoo muraxnuu náa 2 Reyes 4:32-37; 13:20, 21; Mateo 28:5-7; Marcos 5:22-24, 35-42; Lucas 7:11-17 ga̱jma̱a̱ Hechos 9:36-42; 20:7-12.
-