KAPÍTULU 11
Fatin adorasaun
JEOVÁ haruka ninia povu atu halibur hamutuk hodi simu hanorin no anima malu. (Ebr 10:23-25) Fatin primeiru neʼebé ema Izraél uza atu adora Maromak mak ‘tenda santu, katak tenda reuniaun nian’. (Éx 39:32, 40) Depois neʼe, David nia oan-mane Salomão harii uma ka templu atu fó glória ba Maromak. (1 Reis 9:3) Maibé bainhira ema harahun tiha templu iha tinan 607 AEC, ema Izraél halibur iha fatin neʼebé sira bolu nuʼudar sinagoga atu adora Maromak. Ikusmai, kuandu harii fali ona templu, sira uza ida-neʼe atu halaʼo adorasaun neʼebé loos. Jesus hanorin iha sinagoga no mós iha templu. (Lc 4:16; João 18:20) Jesus mós halaʼo reuniaun ida iha foho ida.—Mt 5:1–7:29.
2 Depois Jesus mate, ema Kristaun halibur hamutuk iha fatin públiku ka iha uma privadu atu hanorin Eskritura sira no ransu ho maluk fiar-naʼin. (Após 19:8, 9; Rom 16:3, 5; Kol 4:15; Flm 2) Dala ruma sira presiza halibur iha fatin izoladu, hodi nuneʼe kontradór labele hetan sira. Iha tempu uluk, Maromak nia atan sira neʼebé laran-metin hakaʼas an atu halibur hamutuk iha fatin adorasaun atu simu hanorin husi Jeová.—Isa 54:13.
3 Ohin loron mós ita uza fatin públiku ka uma privadu atu halaʼo reuniaun Kristaun sira. Dala barak irmaun-irmán sira uza uma privadu atu halaʼo reuniaun hodi organiza serbisu haklaken. Irmaun-irmán sira-neʼe haree ida-neʼe nuʼudar priviléjiu atu fó sira-nia uma hodi uza ba reuniaun hanesan neʼe. Ema barak sente besik liután ba Jeová tanba uza sira-nia uma ba reuniaun sira-neʼe.
REUNIAUN-FATIN
4 Dala barak Testemuña ba Jeová sira uza Reuniaun-Fatin atu halibur hamutuk. Baibain, organizasaun sosa rai atu harii Reuniaun-Fatin foun ka halo renovasaun ba fatin neʼebé iha ona. Karik kongregasaun balu bele uza Reuniaun-Fatin ida deʼit hodi bele poupa osan no uza didiʼak Reuniaun-Fatin. Iha área balu, kongregasaun sira presiza aluga fatin atu halaʼo reuniaun. Kuandu harii ona Reuniaun-Fatin foun ka halo ona renovasaun boot, diʼak atu halo dedikasaun ba fatin neʼe. Maibé se renovasaun mak kiʼik deʼit, la presiza halo dedikasaun.
5 Reuniaun-Fatin la presiza furak demais. Iha fatin ida-idak, Reuniaun-Fatin nia modelu la hanesan, maski nuneʼe buat neʼebé importante liu mak ita uza Reuniaun-Fatin nuʼudar fatin adorasaun no ema bele sente kmaan bainhira tuir reuniaun. (Após 17:24) Rai ida-idak nia situasaun la hanesan, maibé diʼak atu Reuniaun-Fatin la dook husi irmaun-irmán barak nia hela-fatin.
6 Kongregasaun ida-idak fó kontribuisaun atu taka gastu sira ba sira-nia Reuniaun-Fatin no mós ba manutensaun. Iha Reuniaun-Fatin, ema la husu ezmola no la obriga ita atu hatama osan. Maski nuneʼe, iha kaixa kontribuisaun atu ema neʼebé asiste reuniaun bele fó kontribuisaun hodi taka gastu sira. Ema ida-idak fó kontribuisaun husi laran no ho hakarak rasik.—2 Kor 9:7.
7 Kongregasaun tomak sente katak fó kontribuisaun no mós uza tempu atu hamoos no hadiʼa Reuniaun-Fatin mak priviléjiu ida. Baibain katuas ka atan ba kongregasaun simu knaar atu halo oráriu kona-ba hamoos Reuniaun-Fatin. Dala barak grupu haklaken ida-idak bele troka malu atu hamoos, no katuas ba grupu haklaken ka ninia asistente mak dirije no ajuda ninia grupu atu hamoos. Reuniaun-Fatin tenke moos iha liʼur no laran tanba reprezenta Jeová no ninia organizasaun.
Kongregasaun tomak sente katak fó kontribuisaun no mós uza tempu atu hamoos no hadiʼa Reuniaun-Fatin mak priviléjiu ida
8 Bainhira kongregasaun rua ka liu uza Reuniaun-Fatin ida, katuas sira husi kongregasaun sira-neʼe sei forma Komisaun ba Reuniaun-Fatin. Komisaun neʼe sei tau matan ba asuntu hotu neʼebé liga ho Reuniaun-Fatin. Grupu katuas sei hili irmaun ida atu sai koordenadór ba komisaun neʼe. Ho apoiu husi grupu katuas, komisaun neʼe sei tau matan ba arranju kona-ba limpeza, manutensaun, no mós organiza sasán oioin neʼebé kongregasaun uza atu tau matan ba Reuniaun-Fatin. Kongregasaun sira neʼebé uza Reuniaun-Fatin ida deʼit presiza serbisu hamutuk.
9 Bainhira kongregasaun rua ka liu mak uza Reuniaun-Fatin ida, karik tinan-tinan sira bele troka oráriu reuniaun nian. Bainhira troka oráriu reuniaun nian, katuas sira presiza hanoin kona-ba irmaun-irmán sira-nia diʼak no hatudu domin. (Flp 2:2-4; 1 Ped 3:8) Kongregasaun ida labele foti desizaun ba kongregasaun seluk neʼebé mós uza Reuniaun-Fatin neʼe. Bainhira katuas área vizita kongregasaun ida, kongregasaun seluk sei muda sira-nia oráriu reuniaun nian durante semana neʼe.
10 Komisaun Administrasaun ba Kongregasaun bele fó lisensa atu uza Reuniaun-Fatin ba diskursu kazamentu no mós diskursu funerál. Katuas sira presiza hanoin didiʼak, no foti desizaun neʼebé tuir matadalan husi sukursál bainhira fó lisensa atu uza Reuniaun-Fatin.
11 Sira neʼebé hetan lisensa atu uza Reuniaun-Fatin ba atividade sira-neʼe tenke hatudu hahalok diʼak nuʼudar ema Kristaun loos. Bainhira uza Reuniaun-Fatin ba atividade sira-neʼe, sira labele halo irmaun-irmán seluk sidi, ka hafoʼer kongregasaun no Jeová nia naran. (Flp 2:14, 15) Sukursál mós bele fó lisensa atu uza Reuniaun-Fatin ba programa espirituál seluk, hanesan Eskola ba Katuas no Atan ba Kongregasaun no mós Eskola Pioneiru.
12 Irmaun-irmán sira presiza hatudu respeitu ba Reuniaun-Fatin. Dalan neʼebé ita hatais, hadiʼa an, no mós ita-nia hahalok sei hatudu katak ita respeitu fatin atu adora Jeová. (Ecle 5:1; 1 Tim 2:9, 10) Hodi halo nuneʼe, ita hatudu katak ita hafolin ita-nia reuniaun sira.
13 Importante atu halaʼo reuniaun sira iha dalan neʼebé respeitu. Diʼak se labarik sira tuur hamutuk ho sira-nia inan-aman. Dala ruma, inan-aman neʼebé iha oan kiʼik presiza lori sira-nia oan ba liʼur atu fó dixiplina ka tanba razaun seluk. Tan neʼe, diʼak se sira tuur iha fatin neʼebé la atrapalla ema seluk.
14 Irmaun sira neʼebé kumpre kritéria bele simu knaar atu serbí nuʼudar asistente sira iha reuniaun. Sira presiza matan-moris, hatudu laran-diʼak no iha kbiit atu tetu didiʼak. Sira-nia knaar mak atu hasé no fó benvindu ba ema foun, ajuda ema neʼebé mai tarde atu buka tuur-fatin, sura no hakerek ema naʼin-hira mak tuir reuniaun, no haree se Reuniaun-Fatin manas liu ka malirin liu. Dala ruma, asistente sira presiza fó-hanoin inan-aman sira atu tau matan oan sira hodi nuneʼe oan sira la halai bá-mai, ka halimar iha palku antes ka depois reuniaun. Se labarik ida nakar, ho laran-diʼak asistente bele husu labarik neʼe nia inan ka aman atu lori ba liʼur hodi la atrapalla ema seluk. Serbisu neʼebé asistente sira halo bele ajuda ema hotu sente kontente bainhira tuir reuniaun. Diʼak liu se katuas ka atan ba kongregasaun sira mak halaʼo knaar nuʼudar asistente.
HARII NO HALO RENOVASAUN BA REUNIAUN-FATIN
15 Iha apóstolu sira-nia tempu, ema Kristaun balu riku no balu mak kiak, tan neʼe apóstolu Paulo hakerek: “Haʼu-nia hakarak mak buat neʼebé imi iha barak agora bele taka buat neʼebé sira falta, no buat neʼebé sira iha barak bele taka buat neʼebé imi falta, hodi ita hotu bele sai hanesan deʼit.” (2 Kor 8:14) Ohin loron mós ita hotu halo hanesan neʼe. Kontribuisaun husi kongregasaun hotu iha mundu tomak tau hamutuk no uza atu harii ka halo renovasaun ba Reuniaun-Fatin sira. Organizasaun no mós kongregasaun sira hafolin tebes kontribuisaun neʼebé maluk Kristaun sira fó atu ajuda sira.
16 Sukursál sei hanoin kona-ba situasaun oioin no mós área ida-idak nia presiza no tuirmai mak deside kongregasaun ida-idak presiza uza Reuniaun-Fatin ida-neʼebé. Sukursál mós sei deside kona-ba bainhira no iha neʼebé mak organizasaun presiza harii Reuniaun-Fatin foun ka halo renovasaun. Bainhira dezastre mosu, sukursál sei arranja atu hadiʼa Reuniaun-Fatin, no dala ruma hadiʼa irmaun-irmán sira-nia uma.
17 Sukursál sei arranja voluntáriu sira atu ajuda buka no sosa propriedade, halo dezeñu ba Reuniaun-Fatin, husu lisensa husi governu, halo konstrusaun, no halo manutensaun. Nasaun barak presiza tan Reuniaun-Fatin, tan neʼe presiza mós voluntáriu sira atu ajuda. Haklaken-naʼin sira neʼebé hetan ona batizmu no kumpre kritéria bele prenxe formuláriu no fó ba Komisaun Administrasaun ba Kongregasaun. Haklaken-naʼin sira neʼebé seidauk hetan batizmu bele ajuda harii ka halo renovasaun ba sira-nia Reuniaun-Fatin.
SALAUN BA ASEMBLEIA
18 Iha apóstolu sira-nia tempu, ema Kristaun halibur hamutuk iha grupu kiʼik. Maibé dala ruma “ema-lubun boot” mós halibur hamutuk. (Após 11:26) Nuneʼe mós ohin loron, dala ruma Jeová nia povu halibur hamutuk nuʼudar grupu boot atu tuir asembleia no reuniaun boot. Dala barak irmaun sira aluga fatin atu uza ba asembleia no reuniaun boot. Maibé kuandu fatin la iha ka ladún diʼak atu uza, dala ruma organizasaun bele sosa ka harii fatin ida neʼebé bolu nuʼudar Salaun ba Asembleia.
19 Dala ruma organizasaun bele sosa fatin ida no tuirmai halo renovasaun no uza ida-neʼe nuʼudar Salaun ba Asembleia. Maibé dala barak organizasaun sosa rai no harii salaun foun. Salaun ba Asembleia bele boot ka kiʼik depende ba fatin ida-idak nia presiza. Sukursál sei hanoin didiʼak kona-ba gastu atu sosa ka harii salaun ida no mós kona-ba dala hira mak kongregasaun sei uza salaun neʼe, depois mak sira foin halo desizaun.
20 Sukursál sei fó knaar ba irmaun balu atu tau matan no halo manutensaun ba Salaun ba Asembleia. Sira sei halo arranju ba kongregasaun sira husi área oioin atu hamoos Salaun ba Asembleia semana-semana, hamoos kada fulan neen, no mós halo manutensaun atu salaun nia kondisaun diʼak nafatin. Irmaun-irmán sira hetan benefísiu hodi ajuda hamoos no tau matan ba salaun neʼe. Tan neʼe, kongregasaun sira simu anima atu hola parte iha serbisu neʼe ho laran tomak.—Sal 110:3; Mal 1:10.
21 Dala ruma irmaun-irmán sira bele uza Salaun ba Asembleia atu halaʼo atividade espirituál seluk, hanesan eskola Bíblia sira no reuniaun espesiál ba katuas área sira. Salaun ba Asembleia mak fatin adorasaun neʼebé dedika ona ba Jeová hanesan Reuniaun-Fatin sira. Entaun ita-nia hahalok, dalan neʼebé ita hatais no hadiʼa an tenke hatudu respeitu bainhira ita halibur hamutuk atu adora Maromak iha Reuniaun-Fatin no mós Salaun ba Asembleia.
22 Ita hela iha loron ikus sira-neʼe nia parte rohan, no ema foun barak kontinua tama iha Maromak nia organizasaun. Neʼe hatudu katak Jeová haraik bensaun ba ita. (Isa 60:8, 10, 11, 22) Tan neʼe, ita hakarak apoia arranju hotu atu harii no mós tau matan ba ita-nia fatin adorasaun atu moos nafatin. Hodi halo nuneʼe, ita hatudu katak ita hafolin fatin adorasaun sira-neʼe. Ita uza fatin sira-neʼe atu anima malu no hametin malu, liuliu tanba Jeová nia loron boot besik daudaun ona.