Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • mwbr19 Novembru p. 1-8
  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken
  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken—2019
  • Subtítulu
  • 4-10 NOVEMBRU
  • 11-17 NOVEMBRU
  • RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | 2 JOÃO 1–JUDAS
  • 18-24 NOVEMBRU
  • RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APOKALIPSE 1-3
  • 25 NOVEMBRU–1 DEZEMBRU
  • RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APOKALIPSE 4-6
Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken—2019
mwbr19 Novembru p. 1-8

Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken

4-10 NOVEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | 1 JOÃO 1-5

“Keta hadomi mundu ka buat neʼebé iha mundu”

(1 João 2:15, 16) Keta hadomi mundu ka buat neʼebé iha mundu. Se ema ida hadomi mundu, domin ba Aman la hela iha nia, 16 tanba buat hotu iha mundu neʼe, hanesan hakarak isin nian, hakarak matan nian no foti an kona-ba rikusoin, buat sira-neʼe la mai husi Aman, maibé mai husi mundu neʼe.

w05-E 1/1 p. 10 par. 13

Halo tuir Jesus nia ezemplu

13 Ema balu dehan katak laʼós buat hotu iha mundu neʼe mak aat. Maski nuneʼe, buat sira iha mundu neʼe bele dada ita atu la adora tan Jeová. No husi buat hotu neʼebé mundu oferese, la iha ida mak bele ajuda ita atu hakbesik ba Maromak. Tan neʼe, se ita hadomi liu buat mundu neʼe nian, maski buat neʼebé la sala, neʼe bele lori perigu ba ita. (1Ti 6:9, 10) Tuir loloos, buat barak iha mundu neʼe mak aat duni no bele estraga ita. Se ita haree filme ka programa iha televizaun neʼebé hatudu buat violénsia, materializmu, ka hatudu hahalok neʼebé la morál, buat sira-neʼe sei halo ita hanoin katak neʼe diʼak no hanoin neʼe bele sai nuʼudar tentasaun. Se ita ransu beibeik ho ema neʼebé hakarak deʼit atu halo sira-nia moris diʼak liután ka buka osan, ita mós sei halo ida-neʼe sai buat neʼebé importante tebes ba ita.—Mt 6:24; 1Ko 15:33.

(1 João 2:17) Liután neʼe, mundu neʼe no ninia hakarak sira sei lakon tiha, maibé ema neʼebé halo Maromak nia hakarak sei moris ba nafatin.

w13 15/8 p. 27 par. 18

Hanoin kona-ba imi-nia hahalok

18 Buat ida tan neʼebé ajuda ita atu la simu ‘buat mundu neʼe nian’ mak hodi hanoin-hetan João nia liafuan neʼebé dehan: “Mundu neʼe no domin ba nia sei liu daudaun; maibé ema neʼebé halo tuir Maromak nia hakarak sei moris ba nafatin.” (1Jo 2:17) Satanás nia mundu neʼe haree hanesan buat neʼebé metin no tahan ba nafatin. Maibé loron ida mundu aat neʼe sei lakon mohu. Hodi hatene ida-neʼe sei ajuda ita atu la monu ba Satanás nia lasu.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(1 João 2:7, 8) Maluk doben sira, haʼu hakerek ba imi, laʼós ukun-fuan foun, maibé ukun-fuan tuan neʼebé imi iha ona horiuluk kedas. No ukun-fuan tuan neʼe mak liafuan sira neʼebé imi rona ona. 8 Dala ida tan, haʼu hakerek ba imi ukun-fuan foun ida, no neʼe mak ukun-fuan neʼebé Jesus halo tuir no imi mós halo tuir, tanba nakukun lakon daudaun ona no naroman neʼebé loos sai nabilan daudaun ona.

w13 15/9 p. 10 par. 14

Ita bele tau fiar ba Jeová nia konsellu

14 Iha Eskritura Lia-Gregu inklui konsellu kona-ba hadomi malu. Jesus hatete katak ukun-fuan segundu mak atu ‘hadomi ema seluk hanesan ita-nia an rasik’. (Mt 22:39) Jesus nia alin Tiago dehan katak hatudu domin mak ukun-fuan neʼebé boot liu. (Tgo 2:8, MF) Apóstolu João hatete: “Haʼu-nia doben sira, ukun-fuan neʼebé haʼu hakerek ba imi laʼós buat foun ida; neʼe mak ukun-fuan tuan neʼebé imi simu ona horiuluk kedas. Maibé, ohin haʼu hakerek ba imi ukun-fuan foun duni.” (1Jo 2:7, 8) “Ukun-fuan tuan” katak sá? Neʼe mak atu hatudu domin. Ukun-fuan neʼe “tuan” tanba Jesus hatete ona “horiuluk kedas”. Maibé iha versíkulu 8 João hatete katak ukun-fuan neʼe mós “foun”. Tanbasá? Tanba Jesus nia dixípulu sira presiza hatudu domin iha dalan neʼebé tau uluk ema seluk nia diʼak iha situasaun foun neʼebé sira hasoru. Ohin loron, ita hafolin avizu sira-neʼe tanba ida-neʼe ajuda ita atu hatudu domin duké buka ita rasik nia diʼak hodi haleno mundu nia hahalok.

(1 João 5:16, 17) Se ema ida haree ninia maluk halo sala neʼebé la lori ba mate, nia sei harohan kona-ba ninia maluk neʼe, no Maromak sei fó moris ba ninia maluk neʼe, sin, neʼe kona-ba sira neʼebé halo sala neʼebé la lori ba mate. Maibé iha mós sala neʼebé lori ba mate. Kona-ba sala neʼe mak haʼu la haruka nia atu harohan. 17 Hahalok aat hotu mak sala, maibé iha sala neʼebé la lori ema ba mate.

it-1-E p. 862 par. 5

Perdua, Fó perdua

Bele halo orasaun atu husu Maromak nia perdua ba ema seluk, ka ba kongregasaun tomak. Moisés halo nuneʼe ba nasaun Izraél hodi fó sai nasaun neʼe nia sala no husu perdua, no Jeová rona nia. (Núm 14:19, 20) Salomão mós, bainhira halo dedikasaun ba templu, nia halo orasaun ba Jeová atu fó perdua ba ninia povu bainhira sira halo sala no fila fali husi sira-nia hahalok sala. (1Rs 8:30, 33-40, 46-52) No Ezra, iha ninia orasaun iha ema barak nia oin, konfesa sala husi ema Judeu neʼebé livre fali husi dadur. Ninia orasaun neʼebé nia hatoʼo husi laran book povu atu halo buat ruma hodi buka Jeová nia perdua. (Ezr 9:13–10:4, 10-19, 44) Tiago anima ema neʼebé moras iha dalan espirituál atu bolu katuas sira husi kongregasaun atu sira bele halo orasaun ba nia, no “se nia halo ona sala, ninia sala sei hetan perdua”. (Tgo 5:14-16) Maibé iha “sala neʼebé lori ba mate”, sala hasoru espíritu santu. Neʼe mak sala neʼebé ema halo ho neon no labele hetan perdua. Ema Kristaun labele halo orasaun ba ema neʼebé halo sala hanesan neʼe.—1Jo 5:16; Mt 12:31; Ebr 10:26, 27.

TREINU KONA-BA HAKLAKEN

w04-E 10/1 p. 29

Pergunta husi lee-naʼin

Iha 1 João 4:18, “domin neʼebé perfeitu” katak sá no “taʼuk” kona-ba saida mak halakon tiha?

Apóstolu João dehan: “Ema neʼebé iha domin, nia la taʼuk. Domin neʼebé perfeitu halakon taʼuk, tanba taʼuk hanetik ita. Tuir loloos, ema neʼebé taʼuk, ninia domin seidauk sai perfeitu.”—1Jo 4:18.

Kontestu hatudu katak João koʼalia hela kona-ba liberdade atu koʼalia nakloke, no liuliu ligasaun entre domin ba Maromak no liberdade atu koʼalia ba nia. Ita bele haree ida-neʼe husi 1 João 4:17: “Iha dalan hanesan neʼe mak domin sai perfeitu iha ita, atu nuneʼe ita bele koʼalia nakloke iha loron tesi-lia nian.” Se ema Kristaun ida hadomi Maromak no sente Maromak nia domin ba nia, neʼe iha ligasaun kedas ho ema neʼe nia liberdade atu koʼalia nakloke bainhira nia halo orasaun.

Liafuan “domin neʼebé perfeitu” mak importante tebes. Bainhira Bíblia uza liafuan “perfeitu”, dala ruma neʼe koʼalia kona-ba perfeitu iha dalan neʼebé kompletu, maibé dala ruma lae. Porezemplu, iha Jesus nia diskursu iha foho, nia hatete: “Imi tenke sai perfeitu hanesan imi-nia Aman iha lalehan mós perfeitu.” Jesus hakarak hatete katak se ninia dixípulu sira hadomi deʼit ema neʼebé hadomi sira, entaun sira-nia domin neʼe la kompletu, ka falta buat ruma. Sira tenke halo perfeitu, ka halo kompletu sira-nia domin hodi hadomi mós sira-nia inimigu. Hanesan neʼe mós, bainhira João hakerek kona-ba “domin neʼebé perfeitu”, nia koʼalia kona-ba domin ba Maromak neʼebé husi laran tomak, kompletu no envolve parte hotu iha ema ida nia moris.—Mt 5:46-48; 19:20, 21.

Bainhira atu halo orasaun ba Maromak, ema Kristaun ida hatene didiʼak katak nia mak sala-naʼin no la perfeitu. Maibé se ninia domin ba Maromak mak kompletu, no nia mós sente duni Maromak nia domin ba nia, nia la taʼuk katak Maromak sei kritika ka la simu nia. Maibé nia iha liberdade atu koʼalia nakloke kona-ba saida deʼit mak iha ninia laran no husu perdua bazeia ba Jesus nia sakrifísiu, neʼebé Maromak fó ho domin. Ema neʼe bele fiar katak Maromak rona no simu ninia orasaun sira.

Oinsá mak ita-nia domin bele sai perfeitu, hodi nuneʼe, halakon taʼuk katak Maromak sei kritika no la simu ita? Apóstolu João dehan: “Ema neʼebé halo tuir [Maromak nia] liafuan, ema neʼe hatudu katak ninia domin ba Maromak perfeitu ona.” (1Jo 2:5) Hanoin toʼok kona-ba neʼe, se Maromak hadomi ita bainhira ita sei sala-naʼin hela, nia sei hadomi ita liután se ita arrepende an duni no “halo tuir ninia liafuan”, loos ka lae? (Rom 5:8; 1Jo 4:10) Se ita laran-metin nafatin ba Maromak, ita bele iha fiar neʼebé hanesan apóstolu Paulo neʼebé dehan: “Nia husik nia Oan-Mane atu hetan terus hodi entrega nia ba mate tanba ita hotu. Tan neʼe ita hatene katak Maromak no ninia Oan-Mane mós sei fó ba ita buat seluk hotu ho laran-diʼak, loos ka lae?”—Rom 8:32.

11-17 NOVEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | 2 JOÃO 1–JUDAS

“Ita tenke luta atu nafatin iha lia-loos”

(Judas 3) Maluk doben sira, foufoun haʼu hakarak tebes hakerek ba imi kona-ba oinsá Maromak sei salva ita, maibé agora haʼu haree katak haʼu presiza hakerek hodi fó laran-manas ba imi, atu imi luta makaʼas hodi defende fiar neʼebé fó ona ba ema santu sira dala ida deʼit ba nafatin.

w04-E 9/15 p. 11-12 par. 8-9

“Kontinua hakaʼas an atu hetan kbiit husi Naʼi”

8 Ita hatene Satanás nia lasu sira tanba Bíblia fó sai kona-ba saida mak nia uza. (2Ko 2:11) Hodi tenta Job, Diabu uza problema ekonomia, oho ninia oan sira, família kontra, terus iha dalan fíziku nian, no belun falsu sira kritika la tuir buat neʼebé realidade. Job sai estrese no hanoin katak Maromak husik ona nia. (Job 10:1, 2) Maski ohin loron karik Satanás la hamosu kedas problema hanesan neʼe, maibé situasaun hanesan neʼe kona ema Kristaun no Satanás bele aproveita neʼe hodi halo ninia hakarak.

9 Iha loron ikus sira-neʼe, iha buat barak neʼebé lori perigu ba ita-nia espiritualidade. Ita moris iha mundu neʼebé sempre tau fokus liu ba materializmu duké buat espirituál nian. Média sira sempre fó sai katak sala seksuál mak kontente nia hun, laʼós problema nia hun. No ema barak “hadomi deʼit ksolok duké hadomi Maromak”. (2Ti 3:1-5) Hanoin sira hanesan neʼe bele kona ita-nia espiritualidade se ita la “luta makaʼas hodi defende fiar”.—Jud 3.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(Judas 4) Haʼu-nia razaun atu hakerek ba imi mak tanba ema balu tama ona iha imi-nia leet. Sira mak ema neʼebé Eskritura fó-hatene horiuluk kedas atu hetan tesi-lia. Ema aat sira-neʼe uza sala Maromak nia laran-diʼak neʼebé boot hodi halo hahalok aat toʼo la sente moe no la laran-metin ba ita-nia Naʼi Jesus Kristu neʼebé sosa fali ona ita.

it-2-E p. 279

Festa neʼebé ema halo atu hatudu domin

Bíblia la esplika kona-ba festa domin mak oinsá no la fó sai dala hira mak halaʼo festa neʼe. (Jud 12) Festa neʼe laʼós mandamentu husi Jesus ka ninia apóstolu sira, no neʼe laʼós obrigatóriu ka permanente. Ema balu dehan katak neʼe mak festa neʼebé ema Kristaun sira neʼebé riku mak halo hodi konvida sira-nia maluk Kristaun sira neʼebé kiak. Oan-kiak, faluk, ema riku, no ema neʼebé ladún riku, ransu hamutuk hodi han hahán neʼebé barak ho kontente nuʼudar maluk Kristaun.

(Judas 12) Ema sira-neʼe han hamutuk ho imi iha festa neʼebé imi halo atu hatudu imi-nia domin, maibé sira hanesan fatuk neʼebé subar iha tasi okos, sira mak bibi-atan neʼebé la moe hodi fó-han deʼit sira-nia an; sira hanesan kalohan neʼebé la lori udan no anin huu bá-mai; sira hanesan ai-hun neʼebé la iha fuan maski toʼo ona ninia tempu, neʼebé mate dala rua no fokit sai ona;

it-2-E p. 816

Fatuk

Liafuan Gregu seluk, spilas, karik neʼe refere ba ahu-ruin ka fatuk neʼebé subar iha bee okos. Judas uza liafuan neʼe atu hatudu kona-ba mane balu neʼebé tama subar ba kongregasaun Kristaun ho motivu neʼebé la diʼak. Hanesan fatuk sira neʼebé subar hela sai nuʼudar buat perigu ba ró sira, nuneʼe mós mane sira-neʼe sai perigu ba ema iha kongregasaun laran. Nia hatete kona-ba mane sira-neʼe hodi dehan: “Ema sira-neʼe han hamutuk ho imi iha festa neʼebé imi halo atu hatudu imi-nia domin, maibé sira hanesan fatuk neʼebé subar iha tasi okos.”—Jud 12.

(Judas 14, 15) Sin, Enoc, neʼebé nuʼudar jerasaun hitu husi Adão, nia mós fó sai profesia kona-ba sira, hodi dehan: “Haree bá! Jeová mai ona ho ninia anju santu sira rihun ba rihun 15 atu tesi-lia ba ema hotu, no fó kastigu ba ema aat hotu tanba hahalok aat sira neʼebé sira halo no tanba liafuan aat tebes neʼebé sala-naʼin sira koʼalia hasoru nia.”

wp17.1 p. 12 par. 1

‘Nia halo Maromak nia laran kontente’

Entaun, Enoc hatoʼo liafuan saida? Nia dehan: “Haree! Jeová mai ho ninia anju santu sira rihun ba rihun atu tesi lia ba ema hotu, hodi hamonu kastigu ba ema aat hotu tanba hahalok aat sira neʼebé sira halo no tanba buat aat hotu neʼebé ema aat sira koʼalia hasoru nia.” (Jud 14, 15) Enoc la dehan: “Jeová sei mai”, maibé nia dehan: “Jeová mai.” Tuir loloos, iha lia orijinál iha lia-ebraiku, eskritura neʼe dehan: “Jeová mai ona.” Nuneʼe mós ho Jeová nia profeta sira seluk. Bainhira sira fó-hatene nanis kona-ba buat neʼebé sei akontese, sira uza liafuan neʼebé hatudu katak buat sira-neʼe akontese ona, tanba Jeová nia liafuan sempre sai loos!—Isaías 46:10.

wp17.1 p. 12 par. 3

‘Nia halo Maromak nia laran kontente’

Dalan neʼebé ita haree mundu neʼebé ita hela daudauk mak hanesan deʼit ho Maromak nia haree ka lae? Enoc nia liafuan neʼe mós kona mundu aat ohin loron, laʼós deʼit mundu aat iha ninia tempu. Hodi kumpre Enoc nia avizu, Maromak Jeová halo udan boot tun atu halakon mundu aat iha Noé nia tempu. No Bíblia fó sai katak lakleur tan Maromak sei halakon mundu ohin loron neʼe hanesan nia halo ona iha Noé nia tempu. (Mt 24:38, 39; 2Pe 2:4-6) Ohin loron mós Maromak prepara ona anju rihun ba rihun atu tesi lia ba mundu aat neʼe. Ita ida-idak tenke rona Enoc nia avizu no fó-hatene ba ema seluk kona-ba buat neʼebé sei akontese. Karik ita-nia família no kolega sira lakohi simu ita. Dala ruma ita sei sente mesamesak. Maibé, hanesan Jeová nunka husik hela Enoc, Nia mós sei la husik hela Ninia atan sira ohin loron neʼebé laran-metin ba Nia!

18-24 NOVEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APOKALIPSE 1-3

“Haʼu hatene ó-nia hahalok sira”

(Apokalipse 1:20) Kona-ba segredu santu husi fitun hitu neʼebé ó haree iha haʼu-nia liman-loos, no kona-ba ahi-oan fatin hitu husi osan-mean: Fitun hitu reprezenta anju sira iha kongregasaun hitu, no ahi-oan fatin hitu reprezenta kongregasaun hitu.

w12 15/10 p. 14 par. 8

Ita hatudu hahalok saida?

8 Atu labele haburas hahalok aat hanesan neʼe, ita presiza hanoin-hetan katak Jesus ‘kaer fitun hitu iha ninia liman kuana’. “Fitun” neʼe reprezenta katuas sira neʼebé hetan kose-mina, maibé ida-neʼe mós kona-ba katuas kristaun hotu iha kongregasaun. Jesus bele halo buat naran deʼit ho “fitun” sira-neʼe hodi tuir ninia hakarak. (Apk 1:16, 20) No mós, nuʼudar kongregasaun nia Ulun neʼebé iha “matan hanesan ahi-lakan”, Jesus hatene buat hotu neʼebé katuas sira halo. Tan neʼe, se katuas ida presiza duni atu hetan konsellu ka dixiplina, Jesus sei hadiʼa problema neʼe iha tempu neʼebé loos no iha dalan neʼebé loos. (Apk 1:14) Nuʼudar ita hein ba tempu neʼe, ita presiza nafatin hatudu respeitu ba katuas sira, neʼebé iha Jesus nia “liman kuana”. Paulo hatete: “Rona imi-nia naʼi-ulun sira no halo tuir buat neʼebé sira dehan ba imi, basá . . . sira tau matan ba imi no sei hatán ba Maromak. Halo sira haksolok iha knaar ida-neʼe, laʼós ho laran todan, lae karik, imi rasik sei lakon.”—Ebr 13:17.

(Apokalipse 2:1, 2) “Hakerek ba anju husi kongregasaun iha Éfeso, dehan: Tuirmai neʼe mak lia-menon husi nia neʼebé kaer fitun hitu iha ninia liman-loos, no laʼo entre ahi-oan fatin hitu husi osan-mean: 2 ‘Haʼu hatene ó-nia hahalok sira, ó-nia serbisu no ó tahan susar oioin. Ó la simu ema aat, no ó koko sira neʼebé dehan katak sira mak apóstolu, maibé sira laʼós apóstolu, no ó haree katak sira bosok-teen.

w12 15/4 p. 29 par. 11

Jeová ajuda ita atu laran-metin toʼo rohan

11 Iha apóstolu João nia vizaun neʼebé hakerek iha livru Apokalipse kapítulu 2 no 3, Liurai Jesus Kristu haree buat neʼebé akontese iha kongregasaun hitu iha Ázia Menór. Vizaun neʼe hatudu katak Kristu la haree deʼit ba buat neʼebé kongregasaun sira halo nuʼudar grupu, maibé nia mós haree buat hotu neʼebé ema ida-idak halo iha kongregasaun. Porezemplu, Jesus temi saida loos mak akontese iha kongregasaun balu nia laran no temi mós ema balu nia naran, nia mós gaba no fó konsellu ba kongregasaun ida-idak hodi tuir sira-nia presiza. Ida-neʼe hatudu saida mai ita? Ida-neʼe hatudu katak maski Jesus nia konsellu neʼe liuliu ba ema kose-mina sira depois tinan 1914, maibé kongregasaun hotu iha mundu tomak mós bele hetan buat diʼak hodi halo tuir Jesus nia konsellu neʼe. Sin, ida-neʼe hatudu katak liuhusi Jesus, Jeová hatudu dalan ba Ninia povu. Entaun, oinsá mak ita bele husik Jeová atu hatudu dalan mai ita?

w01-E 1/15 p. 20-21 par. 20

Kontinua laʼo hamutuk ho Jeová nia organizasaun

20 Hodi kontinua laʼo nafatin hamutuk ho Jeová nia organizasaun, ita presiza rekoñese Jesus nia knaar neʼebé Maromak fó nuʼudar “ulun ba kongregasaun”. (Éf 5:22, 23) Haree mós Isaias 55:4, neʼebé hatete mai ita: “Haree bá! Haʼu foti nia nuʼudar sasin ba nasaun sira, nuʼudar ulun-naʼin no ukun-naʼin ba nasaun sira.” Jesus hatene oinsá atu dirije. Nia mós hatene ninia bibi ida-idak no hatene sira-nia hahalok. Tuir loloos, bainhira Jesus halo inspesaun ba kongregasaun hitu iha Ázia Menór, dala lima nia hatete: “Haʼu hatene ó-nia hahalok sira.” (Apk 2:2, 19; 3:1, 8, 15) Jesus mós hatene ita-nia presiza hanesan ninia Aman Jeová. Antes Jesus fó ezemplu kona-ba orasaun, Jesus hatete: “Imi-nia Aman hatene saida mak imi presiza antes imi husu ba nia.”—Mt 6:8-13.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(Apokalipse 1:7) Nia sei mai ho kalohan, no ema hotu nia matan sei haree nia, neʼe inklui sira neʼebé uluk sona nia. No suku hotu iha mundu sei baku sira-nia an ho triste tanba nia. Sin, Amen.

kr-E p. 226 par. 10

Maromak nia Ukun sei halakon inimigu

10 Fó sai kona-ba tesi-lia. Inimigu hotu husi Maromak nia Ukun sei haree akontesimentu ida neʼebé sei halo sira terus tebes. Jesus hatete: “Sira sei haree Oan-Mane husi Ema neʼebé mai iha kalohan ho kbiit no ho glória boot.” (Mc 13:26) Kbiit neʼebé la baibain sei akontese no neʼe sei sai nuʼudar sinál katak Jesus mai hodi tesi-lia. Iha parte seluk husi profesia neʼebé hanesan kona-ba loron ikus sira, Jesus esplika didiʼak kona-ba tesi-lia neʼebé nia sei halo iha tempu neʼebá. Ita bele lee kona-ba neʼe iha ai-knanoik kona-ba bibi-malae no bibi-timur. (Lee Mateus 25:31-33, 46.) Sira neʼebé apoia Maromak nia Ukun ho laran-metin sei sai nuʼudar “bibi-malae” no sira sei “foti sira-nia ulun”, tanba hatene katak “salvasaun mai besik daudaun ona”. (Lc 21:28) Maibé sira neʼebé kontra Maromak nia Ukun sei sai nuʼudar “bibi-timur” no sira “sei baku sira-nia an ho triste” tanba hatene katak “sira sei lakon ba nafatin”.—Mt 24:30; Apk 1:7.

(Apokalipse 2:7) Ema neʼebé iha tilun, rona bá buat neʼebé Maromak nia espíritu dehan ba kongregasaun sira: Ba ema neʼebé manán, haʼu sei fó lisensa ba nia atu han husi ai-hun moris nian neʼebé iha Maromak nia paraízu.

w09-E 1/15 p. 31 par. 1

Pontu importante husi Livru Apokalipse—I

2:7—Saida mak “Maromak nia paraízu”? Tanba liafuan sira-neʼe hatete ba ema Kristaun neʼebé Maromak hili atu moris iha lalehan, paraízu neʼebé hatete iha neʼe refere ba kondisaun furak iha lalehan, Maromak nia hela-fatin. Sira neʼebé laran-metin sei hetan sira-nia kolen hodi “han husi ai-hun moris nian”. Bensaun neʼebé sira sei hetan mak moris neʼebé labele mate tan.—1Ko 15:53.

25 NOVEMBRU–1 DEZEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APOKALIPSE 4-6

“Sira neʼebé saʼe kuda haat”

(Apokalipse 6:2) Haʼu hateke no haree kuda mutin ida mai. Ida neʼebé saʼe kuda neʼe kaer hela rama ida, no Maromak fó ona koroa ida ba nia. Nia bá hodi manán ninia inimigu no manán sira hotu.

wp17.3 p. 4 par. 3

Kuda haat husi livru Apokalipse—Sira reprezenta saida?

Sé mak saʼe kuda mutin neʼe? Parte ikus husi livru Apokalipse hatudu ho klaru katak ida neʼebé saʼe kuda neʼe mak “Liafuan Maromak nian.” (Apk 19:11-13) Iha Bíblia laran, títulu “Liafuan” refere ba Jesus Kristu, tanba nia hatoʼo Maromak nia liafuan. (Jo 1:1, 14) Bíblia mós bolu Jesus nuʼudar “Liurai liurai sira-nian no Naʼi naʼi sira-nian” no mós nuʼudar “Laran-Metin no Lia-Loos”. (Apk 19:11, 16) Jesus iha duni kbiit boot nuʼudar liurai asuwaʼin ida, no nia sempre uza ninia kbiit neʼe atu halo buat neʼebé loos.

wp17.3 p. 4 par. 5

Kuda haat husi livru Apokalipse—Sira reprezenta saida?

Horibainhira mak kuda sira-neʼe komesa halai? Jesus neʼebé saʼe kuda primeiru komesa halai iha tempu neʼebé nia simu koroa. (Apk 6:2) Bainhira mak Jesus simu koroa no sai Liurai iha lalehan? Neʼe laʼós iha tempu neʼebé nia foin fila fali ba lalehan. Bíblia hatudu katak Jesus presiza hein ba tempu balu atu sai liurai. (Ebr 10:12, 13) Jesus fó-hatene nanis ba ninia dixípulu sira katak bainhira nia komesa ukun iha lalehan, buat aat oioin sei mosu iha mundu neʼe, hanesan funu, rai-hamlaha no moras oioin. (Mt 24:3, 7; Lc 21:10, 11) Lakleur depois Funu Mundiál Primeiru hahú iha tinan 1914, mundu nia situasaun hatudu ho klaru katak iha tinan neʼe mak Jesus sai Liurai iha lalehan, no tempu neʼebé Bíblia bolu nuʼudar “loron ikus sira” hahú ona.—2Ti 3:1-5.

(Apokalipse 6:4-6) Kuda ida seluk sai mai, kuda neʼe kór-mean lakan; no ida neʼebé saʼe kuda neʼe simu podér atu hasai tiha dame husi rai atu nuneʼe ema sei oho malu, no nia simu surik boot ida. 5 Kuandu nia loke selus terseiru, haʼu rona kriatura moris terseiru dehan: “Mai!” Haʼu hateke no haree kuda metan ida mai. Ida neʼebé saʼe kuda neʼe kaer hela dasin iha ninia liman. 6 Haʼu rona lian ida husi kriatura moris naʼin-haat nia klaran, neʼebé dehan: “Trigu kilograma ida folin denáriu ida no sevada kilograma tolu folin denáriu ida. Keta estraga mina-oliveira no tua-uvas.”

wp17.3 p. 5 par. 2

Kuda haat husi livru Apokalipse—Sira reprezenta saida?

Kuda mean neʼe reprezenta funu, neʼebé halakon dame iha mundu tomak, laʼós iha nasaun balu deʼit. Iha tinan 1914, funu mundiál akontese ba dala primeiru iha ema nia istória. Tuirmai, funu mundiál segundu mós akontese no lori susar boot liután. Matenek-naʼin balu hatete katak, husi tinan 1914 toʼo ohin loron, ema naʼin-100.000.000 liu mak mate tanba funu! Liután neʼe, iha mós ema barak tebes neʼebé hetan kanek todan durante funu.

wp17.3 p. 5 par. 4-5

Kuda haat husi livru Apokalipse—Sira reprezenta saida?

“Haʼu haree kuda metan ida; no ida neʼebé tuur iha kuda neʼe nia leten kaer hela dasin iha nia liman. No haʼu rona lian ida husi anju haat nia klaran, dehan: ‘Trigu kilograma ida iha folin denáriu ida no sevada kilograma tolu iha folin denáriu ida; no keta estraga mina oliveira nian no tua-uvas.’”—Apk 6:5, 6.

Kuda neʼe reprezenta hamlaha. Lian ida hatete katak trigu kilograma ida nia folin mak denáriu ida. Iha Bíblia nia tempu, atu manán denáriu ida, ema presiza serbisu ba loron tomak! (Mt 20:2) Maski denáriu ida bele sosa sevada kilograma tolu tanba sevada mak baratu liu fali trigu, maibé neʼe mós la toʼo ba família boot. Ema mós hetan avizu atu labele gasta arbiru mina oliveira no tua-uvas. Tanba mina oliveira no tua-uvas mak buat neʼebé ema uza loron-loron iha Bíblia nia tempu, avizu neʼe hatudu katak ema sei hasoru susar boot.

(Apokalipse 6:8) Haʼu hateke no haree kuda kamutis ida mai. Ida neʼebé saʼe kuda neʼe nia naran mak Mate. No Rate laʼo tuir nia. Sira simu podér ba rai nia sorin balun atu oho ema ho surik naruk, rai-hamlaha, moras-peste no animál fuik iha rai.

wp17.3 p. 5 par. 8-10

Kuda haat husi livru Apokalipse—Sira reprezenta saida?

Kuda ikus reprezenta mate tanba moras ka razaun seluk. Lakleur depois tinan 1914, ema rihun ba rihun mate tanba flu Españól. Ema neʼebé kona moras neʼe mak maizumenus naʼin-500.000.000, neʼe mak porsentu 33 husi mundu nia populasaun iha tempu neʼebá!

Maibé iha mós moras aat seluk tan. Matenek-naʼin sira hatete katak husi tinan 1901 toʼo 2000, ema naʼin-300.000.000 liu mak mate tanba moras varíola. Toʼo ohin loron, maski doutór sira-nia matenek aumenta ba beibeik, maibé moras aat oioin hanesan AIDS, tuberkuloze no malária kontinua habadak ema barak nia moris.

Funu, hamlaha no moras halo ema barak mate. No tuir vizaun iha livru Apokalipse, Rate laʼo tuir kuda ikus hodi halibur vítima sira.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(Apokalipse 4:4) Iha kadunan 24 haleʼu kadunan neʼe, no katuas naʼin-24 neʼebé hatais roupa mutin mak tuur iha kadunan sira-neʼe. Sira iha koroa osan-mean iha sira-nia ulun.

re-E p. 76-77 par. 8

Jeová nia kadunan kmanek iha lalehan

8 João hatene katak Maromak hili amlulik sira atu serbí iha tabernákulu iha tempu antigu. Tan neʼe nia hakfodak bainhira nia haree buat neʼebé nia esplika tuirmai: “Iha kadunan 24 haleʼu kadunan neʼe, no katuas naʼin-24 neʼebé hatais roupa mutin mak tuur iha kadunan sira-neʼe. Sira iha koroa osan-mean iha sira-nia ulun.” (Apk 4:4) Sin, laʼós amlulik sira, maibé iha katuas naʼin-24 neʼebé tuur iha kadunan no tau koroa hanesan liurai sira. Se mak katuas sira-neʼe? Sira mak ema neʼebé Maromak hili husi kongregasaun Kristaun, neʼebé hetan moris-hiʼas no tuur iha pozisaun iha lalehan hanesan Jeová promete ba sira. Oinsá ita hatene?

(Apokalipse 4:6) Iha kadunan neʼe nia oin iha buat ida neʼebé hanesan tasi neʼebé haree hanesan vidru ka fatuk-kristál. Iha kadunan neʼe nia klaran no haleʼu kadunan neʼe, iha kriatura moris naʼin-haat neʼebé nakonu ho matan iha oin no iha kotuk.

re-E p. 80 par. 19

Jeová nia kadunan kmanek iha lalehan

19 Kriatura sira-neʼe reprezenta saida? Vizaun ida neʼebé profeta Ezequiel haree, ajuda ita hetan ninia resposta. Ezequiel haree Maromak tuur iha kadunan neʼebé iha karreta lalehan nia leten, neʼebé akompaña ho kriatura moris sira neʼebé atu hanesan ho sira neʼebé João haree. (Eze 1:5-11, 22-28) Dala ida tan, Ezequiel haree karreta lalehan nian hamutuk ho kriatura sira-neʼe. Maibé agora nia refere ba sira nuʼudar kerubín. (Eze 10:9-15) Kriatura naʼin-haat neʼebé João haree reprezenta Jeová nia kerubín barak neʼebé iha pozisaun aas iha Ninia organizasaun espíritu nian. João la sente duvida atu haree kerubín sira iha fatin neʼebé besik loos ho Jeová, tanba iha tabernákulu antigu, kerubín rua neʼebé halo husi osan-mean tau iha arka aliansa nia leten, neʼebé reprezenta Jeová nia kadunan. Husi kerubín rua neʼe nia klaran Jeová fó sai ninia mandamentu sira ba nasaun neʼe.—Éx 25:22; Sal 80:1.

(Apokalipse 5:5) Maibé katuas ida dehan ba haʼu: “Keta tanis tan. Leaun husi suku Judá, David nia abut, nia manán ona hodi bele loke surat-tahan lulun neʼe no ninia selus hitu.”

cf p. 36 par. 5-6

“Leaun umakain Judá nian”

5 Dala barak Bíblia kompara leaun ho hahalok aten-brani. Hanoin toʼok se ita hamriik iha leaun-aman ida nia oin. Iha situasaun hanesan neʼe ita sei hamriik iha fatin neʼebé seguru hanesan iha lutu nia liʼur, loos ka lae? Maski nuneʼe, karik ita mós sei sente taʼuk nafatin. Kuandu ita hateke ba animál boot neʼe neʼebé iha forsa, no animál neʼe mós hateke fali ba ita, karik ita sei hanoin katak leaun hanesan neʼe la taʼuk buat ida no sei la halai-sees husi animál seluk. Bíblia koʼalia kona-ba leaun nuʼudar animál “neʼebé iha forsa boot liu fali animál fuik seluk no neʼebé la hakiduk husi buat ida”. (Prv 30:30) Kristu mós hatudu hahalok aten-brani hanesan neʼe.

6 Mai ita koʼalia kona-ba dalan tolu neʼebé Jesus hatudu hahalok aten-brani hanesan leaun. Dalan tolu neʼe mak defende lia-loos, apoia justisa, no hasoru terus. Ita mós sei koʼalia kona-ba oinsá ita ida-idak bele banati-tuir Jesus hodi hatudu aten-brani, maski ita mak ema neʼebé taʼuk-teen ka laʼós taʼuk-teen.

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2025)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe