Ko Te ʼu ʼAtua Fafine ʼo Te Fanaunau Pea Mo Te Tau

LOLOTOGA te ʼu kumi faka alekeolosia ʼi Ebla, ʼi Silia, neʼe maʼu te koga ʼo te paki ʼo te fakatātā ʼo Ishtar, ko te ʼatua fafine ʼo te fanaunau pea mo te tau ʼo Papiloni. ʼE talanoa te tagata fai alekeolosia ko Paolo Matthiae ʼo ʼuhiga mo te paki ʼaia, ʼo ina ʼui ʼe ko he “takaiga ʼe talanoa ai ʼo ʼuhiga mo te pelepitelo fafine ʼe pūlou tona ʼulu, pea ʼe tauhi ki te fakatātā ʼo te ʼatua ʼe mole hona fakatatau . . . pea ko te ʼulu ʼo te fakatātā ʼaia neʼe tekeni e te meʼa lahi pea mo mānifi.”

ʼE maʼuhiga te meʼa ʼaē neʼe maʼu, koteʼuhi ko te paki ʼaia neʼe fakaʼaogaʼi ʼi te kamataʼaga ʼo te 18 sēkulō ʼi muʼa ʼo totatou temi. Ohage ko te meʼa ʼaē neʼe ʼui e Matthiae, neʼe ko te “fakamoʼoni lelei” ʼaia ko te tauhi kia Ishtar neʼe fai lolotoga ia taʼu e 2 000 tupu.

Neʼe kamata te tauhi ʼaē kia Ishtar ʼi Papiloni, pea ʼi te ʼu sēkulō ki muli mai neʼe mafola ʼi te Puleʼaga ʼo Loma. Neʼe fakatotonu e Sehova ki te kau Iselaelite ke nātou molehi te lotu hala ʼi te Fenua ʼo te Fakapapau, kae ʼi tanatou mole fai te faʼahi ʼaia, ko te tauhi ʼo Aschtoreth (ko te ʼatua fafine ʼo Kanaane ʼe tatau mo Ishtar) neʼe liliu ko he hele kia nātou.—Teutalonome 7:2, 5; Kau Fakamāu 10:6.

Logope te kua puli ʼo Ishtar pea mo Aschtoreth, ko te ʼu meʼa ʼaē neʼe fakatātā e te ʼu ʼatua fafine ʼaia—te aga heʼeʼaoga pea mo te agamālohi—kua mafola ʼaupito. ʼE feala ke tou feʼekeʼaki peʼe kehekehe moʼoni koa te hahaʼi ʼo totatou temi mo te ʼu hahaʼi ʼo te temi ʼaia, ʼaē neʼe nātou atolasioʼi te ʼu ʼatua fafine ʼaia ʼo te fanaunau pea mo te tau.

[Paki ʼo te pasina 20]

Neʼe toe sakilifisioʼi pe foki mo te ʼu tamaliki kia Tanit

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Ralph Crane/Bardo Museum