Kapite 11

Koutou Felogoi Tuʼumaʼu Mo Takotou Fānau

1, 2. Koteā te felogoi, pea he koʼe ʼe maʼuhiga?

KO TE felogoi ʼe mole ko he fepalalauʼaki pe. Ohage ko te meʼa ʼaē ʼe ʼui e te ʼapositolo ko Paulo, kapau ʼe mole mahino takotou ʼu palalau kia ia ʼaē ʼe palalau ki ai, pea ʼe mahino ia, “ ʼe koutou palalau anai ki te ʼaele.” (1 Kolonito 14:9) ʼE mahino lelei koa takotou fānau ki te ʼuhiga ʼo takotou ʼu palalau, pea ko koutou totonu, ʼe koutou mahino moʼoni koa ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fia ʼui atu?

² Ke maʼu he felogoi moʼoni, ʼe tonu ke ʼi ai he ʼu manatu, mo he ʼu tonu pea mo he ʼu meʼa ʼi te loto ʼe fakahoko mai he ʼatamai ki he tahi ʼatamai. Kapau ʼe feala ke tou ʼui ko te ʼofa ko te tafito ʼo te manuʼia faka famili, ʼe mahino ia ko te felogoi, ʼe ko te maʼuli ʼo te famili. Kapau ʼe mole kei felogoi te taumatuʼa, pea ʼe kamata te ʼu fihifihia. Kapau ko te ʼu mātuʼa pea mo te fānau ʼe mole kei nātou maʼu he felogoi, ko te ʼu fihifihia ʼaē ʼe malaga mai ai ʼe kovi ʼaupito age ia.

KOUTOU TEUTEU FAKATOMUʼA

3. Ko te temi fea koa ʼo te maʼuli ʼo te tamasiʼi ʼaē ʼe feala ai ke felāveʼi te ʼu mātuʼa mo te ʼu fihifihia ʼo ʼuhiga mo te felogoi?

³ ʼE mole hoko te ʼu faigataʼaʼia ʼo te felogoi ʼa te ʼu mātuʼa mo te fānau, ʼi te temi ʼaē ʼe kei nātou liliki ai, kae ʼe hoko ʼi tonatou temi tūpulaga. ʼE ko he meʼa ʼe tonu ke ʼiloʼi papau e te ʼu mātuʼa. ʼE mole tonu ke ʼui e te ʼu mātuʼa, kapau neʼe lelei te ʼu ʼuluaki taʼu ʼo he tamasiʼi, ʼe toe feiā aipe anai ʼi te ʼu taʼu ʼaē ka hoa mai kiai. ʼE hoko anai he ʼu faigataʼaʼia, pea ko te temi leva ʼaia, ʼe maʼuhiga ai leva ke ʼi ai he felogoi lelei, koteʼuhi ʼe ina faka fealagia anai ke fakatokatoka te ʼu fihifihia peʼe ko hona fakasiʼisiʼi. ʼI tanatou mahino ki te faʼahi ʼaia, ʼe tonu anai ki te ʼu mātuʼa ke nātou teuteu fakatomuʼa, heʼe “lelei age te fakaʼosi ʼo he meʼa, ki muli age, ʼi tona kamataʼaga.”—Tagata Tānaki 7:8.

4. ʼE gata pe koa te felogoi ʼa te famili ki he fai palalau? Koutou fakamahino.

⁴ ʼE lahi te ʼu meʼa ʼe lagolago ki te faʼufaʼu, ki te taupau pea mo te hāofaki ʼo he felogoi lelei ʼi te loto famili. ʼI te hoholo ʼo te ʼu taʼu, ʼe feala ke tupu he falala ʼi te tagata pea mo te fafine pea mo he femahinoʼaki ʼe loloto, ʼo feala ai hana felogoi fakalogologo, ʼaki hanā fesioʼaki, mo hanā femalimaliʼaki peʼe ko he aga ʼa nāua ʼe nā femahinoʼaki ai. ʼI tonā ʼuhiga mātuʼa, ʼe tonu ke nā faiga mālohi ke nā foaki ki tanā fānau he fakatafito ʼe mālohi age. ʼI muʼa ʼo te mahino ʼa he kiʼi tamasiʼi ki te palalau, ʼe foaki e te ʼu mātuʼa kia ia he loto fīmālie pea mo he lotoʼofa. Kapau, ʼi te lolotoga ʼo te tuputupu ʼa te ʼu fānau, ko te famili ʼe gāue, mo fakafiafia, pea mo gāue fakatahi ki te ʼAtua, ʼe tupu anai ia nātou he felogoi loaloaga. Kae, ʼe tonu anai ke lahi te ʼu faiga pea mo te poto moʼo taupau ʼo te faʼahi ʼaia.

KOUTOU FAKALOTO MĀLOHIʼI TAKOTOU TAMASIʼI KE PALALAU

5-7. (a) He koʼe ʼe lelei ke tokaga te ʼu mātuʼa ke ʼaua naʼa nātou tāʼofi he fia palalau ʼa he tamasiʼi? (b) ʼE lava akoʼi feafeaʼi e te ʼu mātuʼa te aga fakaʼapaʼapa ki tanā fānau?

⁵ ʼE ʼui fēnei e te tāʼaga lea ʼāfea: “Neʼe gaohi te fānau ke sioʼi ka neʼe mole gaohi ke logoʼi,” pea ʼi ʼihi lakaga ʼe moʼoni te faʼahi ʼaia. Ko te fānau ʼe tonu ke nātou ako, ohage ko te ʼui ʼa te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼe ʼi ai “te temi ke fakalogologo ai pea mo te temi ke palalau ai.” (Tagata Tānaki 3:7) Kae ko te ʼu kiʼi tamaliki ʼe nātou loto ke tou tokagaʼi nātou. Koia ʼe tonu ke tokakaga te ʼu mātuʼa, ke ʼaua naʼa nātou tāʼofi tanatou fia fai palalau. ʼAua naʼa koutou ʼamanaki ʼe tatau anai te aga ʼa he kiʼi tamasiʼi mo te aga ʼa he tahi kua lahi, mokā ʼe hoko he ʼu meʼa. Kia ia ʼaē ʼe lahi, ko he meʼa ʼe hoko, ʼe ko he meʼa māhani pe ia ʼo te maʼuli. Kae, ko te kiʼi tamasiʼi ʼe feala ke ʼofolele ʼi he meʼa ʼe hoko ʼi te temi pe ʼaia, ʼo ina tuku katoa kiai tana manatu ʼo galo kia ia te ʼu meʼa fuli ʼaē. ʼE feala ke hū fakapuna’maʼuli he tamasiʼi ki he koga fale ke ina fakamatala he hisitolia ki tana tāmai peʼe ki tana faʼe. Kapau ʼe tuʼusi fakavilivili tana palalau e tana matuʼa peʼe ko tana faʼe, ʼo ina ʼui fakaʼita kia ia: “Māmālie!” peʼe ʼita, ʼe puli anai te fiafia ʼa te kiʼi tamasiʼi. E lagi hage kia koutou te taʼi aga fakatamaliki ʼaia, ʼe mole hona ʼuhiga. Kae, kapau ʼe koutou fakaloto mālohiʼi takotou fānau ke nātou fai palalau faʼitaliha atu, pea ʼe koutou tekeʼi anai ia nātou te manatu ʼaē ke nātou taupau he ʼu meʼa ʼe koutou loto anai ke nātou fakahā atu pea tāfito te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu anai ke koutou ʼiloʼi.

⁶ Ko te aga fakaʼapaʼapa ʼe ina uga ki he felogoi lelei. Koia, ʼe tonu ai ki te ʼu mātuʼa ke nātou akoʼi te meʼa ʼaia ki te fānau pea mo nātou tuku e nātou totonu he faʼifaʼitaki lelei ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, tāfito ʼi tanatou ʼu felogoi mo tanatou fānau. ʼE ʼaoga anai te fakatonutonuʼi ʼo nātou mokā ʼe tonu anai ke fai te faʼahi ʼaia, pea ʼi ʼihi temi, ʼe lagi tonu anai ke fai fakamālohi. (Tāʼaga Lea 3:11, 12; 15:31, 32; Tito 1:13) Kae, ko te ʼu fānau ʼaē ʼe tou tuʼusi tuʼumaʼu tanatou palalau, ʼaē ʼe tou fakatonutonuʼi tanatou faʼahiga palalau, peʼe tou fatufatuʼi peʼe tou fakalainoaʼi mokā palalau, ʼe feala ke mole nātou toe falala kia tatou peʼe ʼolo ʼo kumi he tahi kehe mokā ʼe nātou fia palalau. ʼE hoko tāfito anai te faʼahi ʼaia, mokā lahi anai tokotou foha peʼe ko tokotou ʼofafine. He koʼe koa ʼi te afiafi ʼaenī, ʼe mole koutou fakamanatuʼi muʼa te ʼu felogoi ʼaē neʼe hoko ia koutou mo tokotou foha peʼe ko tokotou ʼofafine pea mo koutou fai te fehuʼi ʼaenī: Kua tuʼa fia koa taku fakahā age ʼe ʼau manatu tahi mo ia, pe neʼe ʼau fakaloto mālohiʼi peʼe vikivikiʼi ia ia? Tahi ʼaē meʼa, kua tuʼa fia koa taku haga ʼo fakahā age taku mole manatu tahi mo ia pe neʼe ʼau fai ni ʼu palalau mo ʼona fakalainoaʼi peʼe mo fakahā age kia ia neʼe ʼau ʼita pe neʼe ʼau kinakina? ʼE feala ke koutou punamaʼuli ki te ʼu tali ʼo te sivi ʼaia.—Tāʼaga Lea 12:18.

⁷ Ko te ʼu mātuʼa ʼe tonu ke nātou loto faʼa kātaki tuʼumaʼu pea mo nātou loto lolomi. ʼIo, ʼe ko he agamāhani ʼa te kau tūpulaga te lulutu noa. ʼE nātou tuʼusi vave te fai palalau ʼa te hahaʼi lalahi moʼo fakahā fakavilivili te meʼa ʼaē ʼe nātou manatu kiai. ʼE lagi feala anai ke fakatonutonuʼi mālohi nātou e te ʼu mātuʼa, kae ʼi ʼihi temi e lagi lelei age hakita fakaʼapaʼapa ʼo fakalogo tanatou palalau, ʼo fakahā ai he faʼifaʼitaki kia nātou ʼo ʼuhiga mo te loto lolomi, pea ki muli age, ʼaki he kiʼi tali fakanounou, ke tou fakamanatuʼi age ʼe tonu ke nātou fakaʼapaʼapa pea mo fakapotopoto mokā hahaʼi. Koia, ʼi te ʼaluʼaga ʼaia ʼe lelei ke tou “vave ʼi te fagono, tuai ʼi te palalau, mo tuai ʼi te ʼita.”—Sake 1:19.

8. ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa ke nātou fakaloto mālohiʼi tanatou fānau ke nātou kumi tokoni kia nātou?

⁸ ʼE koutou loto ke kumi tokoni atu takotou fānau mokā ʼe nātou tau mo he ʼu fihifihia. Koia, koutou fakaloto mālohiʼi nātou ke nātou fai te meʼa ʼaia, ʼo koutou fakahā age kia nātou, ʼe toe ʼaoga pe foki la kia koutou mo he takitaki ʼi te maʼuli pea ʼe ʼi ai he tahi ʼe koutou fakalogo gafua ki ai. ʼI tana fakamahino ʼaē peʼe feafeaʼi tana fakatupu he felogoi lelei mo tana fānau logope la tanatou kei liliki, neʼe ʼui fēnei e te tāmai:

“ ʼE teitei pe ʼi te po fuli, ʼi te temi moe, ʼe ʼau faikole mo taku fānau. ʼI te agamāhani kua nātou takokoto ʼi ʼonatou palepale, koia ʼe ʼau tuʼutuli ʼo ōvi ki tonatou palepale pea ʼe ʼau puke nātou ʼi ʼoku ʼu nima. ʼE ʼau faikole, pea ʼi te agamāhani ʼe nātou toe fai te tahi kole ʼi taku ʼosi faikole. ʼE nātou tautau ʼuma kia ʼau pea mo ʼui mai: ‘Papa, ʼe ʼau ʼofa ia koe,’ pea mo nātou fakahā mai te meʼa ʼaē ʼi ʼonatou loto. ʼAki te māfana ʼo tanatou takokoto ʼi tonatou palepale pea mo tanatou fīmālie ʼi te ʼu nima ʼo tanatou tāmai, ʼe feala ke nātou palalau ki tonatou ʼu fihifihia ʼaē ʼe ʼaoga kiai he tokoni peʼe ko he fakahā pe ia ʼo tonatou lotoʼofa.”

Kapau ko te ʼu faikole ʼaē ʼe koutou fai ʼi te ʼu temi kai peʼe ʼi te tahi ʼu ʼaluʼaga, ʼe mole ko he ʼu meʼa ʼe lau liuliuga, kae ko he ʼu palalau ʼe haʼu mai te loto pea mo ʼiloga mai ai takotou felogoi fakamalotoloto mo tokotou Tupuʼaga pea mo Tāmai ʼaē ʼe ʼi selo, ʼe feala ke nātou lagolago ʼaupito ke fakatuʼu he ʼu felogoi lelei mo takotou fānau.—1 Soane 3:21; 4:17, 18.

TE ʼU TAʼU ʼAĒ ʼE FETOGI AI TE TAMASIʼI

9. Koteā te meʼa ʼe feala ke tou ʼui ʼo ʼuhiga mo te ʼu fihifihia pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki te kau tūpulaga, mokā ʼe tou fakatatau mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga kia nātou liliki?

⁹ Ko te temi tūpulaga, ʼe ko te temi ʼaia ʼe hoko ai te ʼu fetogi, pea ko te temi ʼaia ko takotou tama pea mo takotou taʼahine, logope la ʼe mole kei nā tamaliki, kae ʼe mole heʼeki nā liliu ko he ʼu hahaʼi lalahi. Ko tonā ʼu sino ʼe fetogi, pea ko te ʼu fetogi ʼaia ʼe lave ki te ʼu meʼa ʼaē ʼi tonā ʼu loto. Ko te ʼu fihifihia pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki te kau tūpulaga, ʼe mole kei tatau mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe tau mo nāua ʼi muʼa atu. Koia ʼaē, ʼe tonu ke maʼu e te ʼu mātuʼa he aga ʼe tau mo te ʼu ʼaluʼaga foʼou ʼaia, koteʼuhi ko te meʼa ʼaē neʼe lave lelei ʼi muʼa atu, ʼe lagi mole toe ʼaoga anai ʼi te temi nei. ʼE tonu ke lahi age te ʼu fakamahino ʼaē ʼe tuku age kia nātou, ko tona faka ʼuhiga, kua maʼuhiga ʼaupito ke fai he felogoi lelei.

10. (a) He koʼe ko te ʼu fakamahinohino fakanounou ʼo te ʼu felāveʼi fakasino ʼe mole feʼauga ki te kau tūpulaga? (b) ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa ke nātou lagaʼi he fai palalau ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino?

¹⁰ Ko te ʼu fakamahino fakanounou ʼaē neʼe koutou foaki ki takotou tamasiʼi ʼi tana kei veliveli, ohage ko te ʼu felāveʼi fakasino, ʼe mole kei feʼauga anai ki te kau tūpulaga. Kua nātou kamata logoʼi te ʼu holi fakasino, kae ʼe feala ke nātou ufiufi ʼi te fehufehuʼi ki tanatou tāmai peʼe ko tanatou faʼe. Koia ʼaē, ʼe tonu ai ki te ʼu mātuʼa ke nātou lagaʼi te ʼu fehuʼi ʼaia, pea ʼe mole ko he meʼa faigafua anai mo kapau neʼe mole nātou fakatuʼu pea mo taupau he felogoi lelei mo nātou, ʼo nātou liliu tāfito ko he ʼu kaumeʼa lelei ʼo ʼanatou fānau ʼi te gāue, ʼo toe feiā aipe mo te ʼu temi mālōlō. ʼE mole lahi anai te tuʼania ʼo nātou tagata, ʼi te ʼuluaki maligi ia nātou te huʼa vai, pea mo nātou fafine mokā nātou ʼuluaki menise, mo kapau ko te ʼu faʼahi ʼaia neʼe kua fakamahino fakatomuʼa age kia nātou. (Levitike 15:16, 17; 18:19) Ohage la, lolotoga te haʼele ʼa he tāmai mo tona foha, ʼe feala ke palalau age ʼo ʼuhiga mo te mulu. ʼI te lolotoga ʼo tana fakamahino age kia ia, ko te tokolahi ʼo te kau tūpulaga ʼe felāveʼi mo te fihifihia ʼaia, ʼe feala hana fehuʼi age: “ ʼE ke fai koa la te meʼa ʼaia?” ʼI te ʼu felogoi faka famili, ʼe feala ke talanoa ʼi ai ki te ʼu fihifihia ʼa te kau tūpulaga pea ko te tāmai mo te faʼe ʼe nā tahi foaki te ʼu tokoni fakahagatonu, kae ʼi he ʼaluʼaga ʼe tokalelei.

KOUTOU MAHINO KI TE ʼU MEʼA ʼAĒ ʼE ʼAOGA KI TE KAU TŪPULAGA

11. Koteā ʼaē ʼe kehekehe ai te kau tūpulaga mo te hahaʼi lalahi?

¹¹ “Ke ke maʼu te poto; pea ʼaki te ʼu meʼa fuli ʼaē ʼe ke maʼu, ke ke maʼu mo te ʼatamai.” (Tāʼaga Lea 4:7) ʼU mātuʼa, koutou fakatokagaʼi fakapotopoto te ʼu aga ʼa te kau tūpulaga pea mo koutou ʼiloʼi te fakasiosio tonu ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼonatou loto. ʼAua naʼa galo kia koutou neʼe koutou tūpulaga. Koutou toe manatuʼi foki, kapau ko te hahaʼi lalahi fuli neʼe tūpulaga, pea mo nātou mahino pe koteā te temi tūpulaga, ʼe mole heʼeki ʼi ai he tūpulaga kua ina ʼiloʼi pe koteā te temi matuʼa. Logope la ʼe mole ko he tahi kua lahi pea ʼe mole heʼeki tokaga ia ki te ʼu meʼa ʼa te hahaʼi lalahi, ko te tūpulaga ʼe mole ina loto ke gaohi ia ia ohage ko he tamasiʼi. ʼE kei holi tuʼumaʼu ia ke fakafiafia pea ke ina maʼu he temi lahi ki te faʼahi ʼaia.

12. ʼE loto e te kau tūpulaga ke gaohi feafeaʼi ia nātou e ʼanatou mātuʼa?

¹² ʼI te temi ʼaia ʼo tonatou maʼuli, ʼe ʼi ai te ʼu meʼa ʼe fakaʼamu kiai te kau tūpulaga ke foaki age e tanatou ʼu mātuʼa. ʼE nātou loto ke mahino te ʼu mātuʼa kia nātou. ʼE nātou loto tāfito ke faka ʼuhigaʼi nātou. ʼE nātou loto ke foaki age kia nātou he ʼu pelesepeto pea mo he ʼu tokoni ʼe lelei, pea mo ʼiloga ai te tokagaʼi ʼo nātou ʼi tanatou fakaaʼu ki te temi ʼaē ʼe katoa ai tonatou tagata pe ko tonatou fafine. ʼE nātou loto tāfito ke ʼi ai honatou ʼaoga pea ke leleiʼia nātou.

13. Koteā te meʼa ʼaē ʼe feala ke fai e te kau tūpulaga mokā ʼe tuku age e tanatou ʼu mātuʼa he ʼu faka tuʼakoi, pea koteā tona tupuʼaga?

¹³ ʼE mole tonu ke punamaʼuli te ʼu mātuʼa ʼi tanatou sio ʼaē ʼe fakafefeka tanatou fānau tūpulaga ki te ʼu fakamaʼua ʼaē ʼe tuku age kia nātou. ʼE nātou fakaaʼu ki te taʼu ʼaē ka nātou faʼitaliha ai, pea ʼe nātou logoʼi te holi ʼaē ke lahi age tonatou faʼitaliha ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fai pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou loto kiai. Ko te ʼu kiʼi toe liliki ʼe kei fakaʼeteʼete gataʼa pea ʼe kei ʼaoga tuʼumaʼu kia nātou te tokaga ʼa te ʼu mātuʼa, pea ʼe tonu ke tou tokaga lelei ki te fīmālie ʼo nātou ʼaē kei liliki. Kae ʼi te lahilahi ake ʼa te ʼu tamaliki, ʼe tuputupu tanatou gāue pea ko tanatou felogoi mo te hahaʼi ʼo tuʼa ʼe hikihiki pea mo mālohi age. Ko te ʼu faiga ʼa takotou tama peʼe ko takotou taʼahine ki te fia faʼitaliha, ʼe feala ke liliu ko he fihifihia ʼi he lolotoga ʼo he temi. ʼIo, ko te ʼu mātuʼa ʼe mole nātou tali ke meʼa noaʼi tonatou ʼuhiga pule peʼe fai he talagataʼa kiai, koteʼuhi ʼe nātou loto ke manuʼia tanatou fānau. Kae ʼe feala hanatou felogoi fakapotopoto ki te fihifihia ʼaia pea mo nātou taupau he felogoi lelei mo nātou, mo kapau ʼe nātou manatuʼi te tupuʼaga ʼo te aga feiā ʼa te kau tūpulaga.

14. Koteā te meʼa ʼe feala ke fai e te ʼu mātuʼa mokā ʼe holi tanatou fānau ke nātou maʼu he faʼitaliha lahi?

¹⁴ ʼI te temi ʼaē ʼe fakahā ai e tanatou tama peʼe ko tanatou taʼahine tana holi ʼaē ke lahi tana faʼitaliha, koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu mātuʼa? Ko te holi ʼaia ʼe hage ko he sila ʼe koutou kukumi ʼi tokotou nima. Kapau ʼe koutou tuku fakavilivili age, pea ʼe mafisi anai ʼo mole ʼiloʼi te faʼahi ʼaē ka ʼalu ʼo tō kiai. Kapau ʼe koutou kukumi fualoa te sila ʼaia, pea ʼe koutou vaivai ai anai pea ʼe toe vaivai ai anai mo te sila. Kae kapau ʼe koutou tukutuku māmālie age pea mo tātāʼofi naʼa ʼalu, pea ʼe mafao anai ia ʼo nofo ʼi tokotou nima.

15. Koteā ʼaē ʼe hā mai ai ko te tuputupu ʼa Sesu neʼe leʼoleʼo e tana ʼu mātuʼa?

¹⁵ Ko te temi tūpulaga ʼo Sesu ʼe ina fakahā mai te faʼifaʼitaki kia tatou ʼo ʼuhiga mo te tuputupu neʼe leʼoleʼohi ʼo aʼu ki te maʼuli faʼitaliha. ʼE ʼui fēnei ʼi te fakamatala faka hisitolia ʼo Luka 2:40, ʼi te lolotoga ʼo tona temi tūpulaga “neʼe tuputupu te kiʼi tamasiʼi pea mo mālohi, ʼo fonu ʼi te poto pea neʼe ia te ia te ʼofa ʼo te ʼAtua.” ʼE mahino papau ia, neʼe maʼuhiga te gāue ʼo tana ʼu mātuʼa ki tana tuputupu, heʼe logope la tana haohaoa, neʼe mole ina maʼu atu aipe te poto. Neʼe nā tokaga tuʼumaʼu ke ina maʼu he ʼaluʼaga fakalaumālie maʼuhiga ʼo ʼuhiga mo tona akoʼi, ohage ko tona fakahā ki muli age ʼi te fakamatala. ʼI tona taʼu 12, ʼi te temi ʼaē neʼe nofo ai tona famili ʼi Selusalemi ki te ʼaho lahi ʼo te Pāsikate, neʼe ʼalu ia Sesu ki te fale lotu pea neʼe fai palalau ai mo te kau faiako lotu ʼaē neʼe nonofo ai. ʼE mahino ia, ko Malia mo Sosefo neʼe nā tuku he faʼahiga ʼāteaina ki tanā tama ʼaē e taʼu hogofulu-ma-lua. Neʼe nā mavae ʼi Selusalemi, ʼo mole nā fakatokagaʼi pe la, neʼe kei nofo ia Sesu ʼi ai. Neʼe lagi manatu nāua, ʼe kaugā haʼele ia mo he ʼu kaumeʼa peʼe ko he ʼu kāiga ʼe kau mo nātou ʼi tanatou mavae ʼaē mai Selusalemi. Hili kiai ʼaho e tolu, neʼe nā maʼu ia ia ʼi te fale lotu, pea neʼe mole loto ia e Sesu ke ina akoʼi ia nātou ʼaē ʼe matutuʼa age ia ia, kae “neʼe ina fakalogo ia nātou pea mo fai fehufehuʼi kia nātou.” Neʼe fakahā age e tana faʼe tana tuʼania ʼo ʼuhiga mo ia, kae ko Sesu, ʼaki he fakaʼapaʼapa, neʼe ina tali age, ʼi tana manatu ʼe lagi nā ʼiloʼi anai peʼe ʼifea mokā hoko anai te temi ʼaē ʼe nātou mavae ai. Logope la neʼe maʼu e Sesu he faʼahiga ʼāteaina, ʼe toe hoko fēnei e te fakamatala ʼo ina ʼui ki muli age “neʼe fakalogo aipe ia Sesu kia nāua,” ʼo mulimuli ki tanā ʼu pelesepeto pea mo tanā ʼu tapu lolotoga ʼo tona temi tūpulaga, pea “neʼe tuputupu ʼi te poto, mo te lahi ʼo tona sino, pea mo te ʼofainaʼi ʼo ia e te ʼAtua pea mo te hahaʼi.”—Luka 2:41-52.

16. Koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe ʼi ai honatou ʼu fihifihia mo he tūpulaga?

¹⁶ ʼO toe feiā aipe, ko te ʼu mātuʼa ʼe tonu ke nātou faka fealagia ki te kau tūpulaga honatou faʼahiga ʼāteaina, ʼe fakaʼaluʼalu ʼo tuputupu ʼaki te temi, pea mo tanatou fakaōvi ki te temi ʼaē ʼe katoa ai tonatou tagata pe ko tonatou fafine, pea mo tuku māmālie kia nātou ke lahi he ʼu tonu ʼe nātou fai, ʼaki he takitaki mo he leʼoleʼohi. Ka hoko he ʼu fihifihia, ʼe tonu ke faiga te ʼu mātuʼa ke nātou mahino pe koteā te tupuʼaga ʼo te ʼu fihifihia ʼaia, koteʼuhi ke ʼaua naʼa nā fakalalahi he meʼa kae ʼe mole hona maʼuhiga. ʼI te agamāhani ʼe mole ko he fia fakafeagai ʼa te tūpulaga ki tana ʼu mātuʼa, kae ʼe ina fia maʼu he faʼahiga ʼāteaina, ka mole ina ʼiloʼi lelei peʼe feafeaʼi hona faʼahiga fai. Koia, ʼe feala ke faihala te ʼu mātuʼa ʼo mole nā fai he ʼu puleʼaki ki te ʼu fihifihia ʼaia. Kapau ʼe ko he meʼa ʼe mole faʼa maʼuhiga, ʼaua naʼa koutou tokagaʼi, kae kapau ʼe ko he meʼa ʼe kovi, koutou fakatonutonuʼi mālohi te faʼahi ʼaia. ʼAua naʼa koutou ‘tāʼofi te foʼi namu ʼaki te fakaoʼo’ peʼe koutou ‘folo te kamelo.”—Mateo 23:24.

17. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke tokagaʼi e te ʼu mātuʼa mokā nātou tuku he ʼu tuʼakoi ki tanatou fānau tūpulaga?

¹⁷ ʼE maʼu anai e te ʼu mātuʼa he ʼu felogoi lelei mo tanatou fānau tūpulaga mo kapau ko te ʼu tuʼakoi ʼaē ʼe nātou tuku age kia nātou ʼe mole faʼa fefeka fau. Koutou manatuʼi, kapau “ko te poto ʼaē mai ʼoluga ʼe fakapoipoi muʼa,” ʼe toe “fakapotopoto” foki pea mo “fonu ʼi te manavaʼofa.” (Sake 3:17) ʼE fakahā mai e te Tohi-Tapu ko te kaihaʼa, ko te folonikasio, ko te atolasio ki te ʼu tamapua pea mo ʼihi agahala mamafa feiā, ʼe tapuʼi ʼosi. (1 Kolonito 6:9, 10) ʼE lahi te tahi ʼu faʼahi, ʼe tou fai ai te meʼa ʼaē ʼe lelei peʼe ko te meʼa ʼaē ʼe kovi, ʼo mulimuli ki te aga ʼaē ʼe kita maʼu. Koia, ko te kai ʼe ko he meʼa lelei, kae ko ia ʼaē ʼe lahi fau tana kai ʼe liliu ia ʼo kai fakavale. ʼE toe feiā aipe ki ʼihi faʼahiga fakafiafia ohage la ko te meʼe, te ʼu gaoʼi, te ʼu mahōlō pea mo te ʼu tahi meʼa feiā. ʼI te agamāhani, ʼe mole ko te ʼu fakafiafia ʼaē ʼe kovi, kae ko tona faʼahiga fai pea mo te ʼu faʼahiga hahaʼi ʼaē ʼe fakafiafia mo tatou ʼi te lakaga ʼaia. Koia, ʼe tou fehiʼa ki te kai fakavale, kae ʼe mole tou fehiʼa ki te kai, ʼo toe feiā aipe mo te ʼu mātuʼa ʼe mole tonu ke nātou faka lākahalaʼi katoa he meʼa ʼe fai māhani e te kau tūpulaga, heʼe ʼi tona ʼuhiga totonu ʼe nātou valoki pe niʼihi ʼo te ʼu agaaga fakavalevale fau ʼo te meʼa ʼaia ʼaē ʼe fai e ʼihi, peʼe ko he ʼu ʼaluʼaga ʼe mole leleiʼia ʼe feala ke tupu mai ai.—Fakatatau mo Kolose 2:23.

18. ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa ke nātou tokoni ki tanatou fānau ke nātou tokakaga ki tanatou ʼu fakakaugā?

¹⁸ Ko te kau tūpulaga fuli, ʼe nātou fia maʼu honatou ʼu kaumeʼa. E lagi feala pe kia koutou, ke koutou ʼui ʼe tokosiʼi ia nātou ʼaē ʼe ko he ʼu fakakaugā “lelei” ki takotou ʼu fānau. Kae, ko takotou fānau, ʼe mole ʼi ai koa la he ʼu faʼahi ʼe nātou vaivai ai? ʼE lagi tonu anai ke koutou tapuʼi kia nātou te fakakaugā mo ʼihi kau tūpulaga, heʼe ko te fakakaugā ʼaia ʼe feala anai ke fakatupu tuʼutāmaki. (Tāʼaga Lea 13:20; 2 Tesalonika 3:13, 14; 2 Timoteo 2:20, 21) ʼE ʼi ai anai mo he kau tūpulaga ʼe koutou leleiʼia tanatou aga kae ko ʼihi, kailoa. ʼE mole tonu anai ke koutou tapuʼi ʼosi ki takotou tama peʼe ki takotou taʼahine hana fakatahi mo he tahi ia nātou ʼaia ʼuhi ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe kovi ʼi tana aga, kae ʼe feala anai hakotou fakahā age ki takotou tamasiʼi, ʼe koutou leleiʼia te ʼu kalitate ʼo tona kaumeʼa, pea mo koutou fakatokagaʼi kia ia tona ʼu vaivaiʼaga. ʼE toe feala anai ke koutou fakaloto mālohiʼi ia ia ke ina maʼu he mālohi feʼauga ke ina fai ai he aga ʼe lelei ʼi te ʼu faʼahi ʼaia, heʼe ʼaoga lahi ki tona kaumeʼa.

19. ʼO mulimuli ki te fakatuʼutuʼu ʼaē ʼe ʼui ia Luka 12:48, ʼe lava feafeaʼi hatatou tokoni ki te ʼu fānau ke nātou taupau te aga ʼaē ʼe lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼāteaina?

¹⁹ Ko he faʼahiga tokoni ki he tūpulaga ke ina maʼu te aga ʼaē ʼe lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼāteaina lahi ʼaē ka ina maʼu anai ʼaki te temi, ʼe tonu ke fakamahino age kia ia, ko he ʼāteaina lahi ʼe kau kiai te ʼu maʼua lalahi. “Ko ia ʼaē neʼe foaki lahi ki ai, ʼe fakamaʼua lahi anai kia te ia.” (Luka 12:48) Kapau ʼe fakahā mālohi e he tamasiʼi ʼe tāu mo ia te falala, ʼe feala anai ki tana ʼu mātuʼa ke lahi tanā falala kia ia.—Kalate 5:13; 1 Petelo 2:16.

KOUTOU TOKAGA ʼO PALALAU MOKĀ KOUTOU TOKONIʼI PEA MO AKONAKIʼI

20. ʼO mole gata ʼaki pe tonatou ʼuhiga pule, koteā te ʼu kalitate ʼe tokoni anai ki te ʼu mātuʼa ke nātou haga felogoi mo tanatou fānau?

²⁰ Kapau ʼe fai tokoni atu he tahi kae ʼe mole ina ʼiloʼi tokotou ʼaluʼaga, ʼe hage anai kia koutou ʼe mole hona ʼuhiga. Kae kapau leva ʼe ina lava fakamālohiʼi koutou ke koutou fai tana ʼu fakatotonu, ʼe hage anai kia koutou ko he aga heʼe faitotonu pea mo fakatupu ʼita. ʼE tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa, ko te “loto ʼaē ʼe ʼatamai, ʼe ko ia ʼaē ʼe ina kumi te ʼatamai mālama” pea ko he “tagata ʼatamai mālama ʼe ina fakalahi te mālohi.” (Tāʼaga Lea 15:14; 24:5) ʼIo, ʼe koutou pule ki takotou fānau, kae kapau ʼe koutou fakakatoa ki tokotou ʼuhiga pule ia te ʼatamai mālama pea mo te fakasiosio tonu, ʼe koutou felogoi lelei anai mo nātou. Ko ʼaē ʼe hala mo poto ʼi tana faʼahiga akonakiʼi te kau tūpulaga, ʼe feala ke ina fakatupu he “mole felogoi ʼo te ʼu taʼiake” ʼo ina maumauʼi ai te felogoi pea mo nātou.

21. ʼE tonu ke feafeaʼi te aga ʼa te ʼu mātuʼa mokā neʼe hala mamafa tanatou fānau?

²¹ Koteā anai te meʼa ka koutou fai mokā ʼe hoko he faigataʼaʼia ki tokotou foha peʼe ki tokotou ʼofafine, peʼe ina fai he hala mamafa peʼe ko he hala neʼe mole koutou ʼamanaki kiai? ʼIo, ʼe mole tonu ʼi he temi ke koutou lagolago ki te meʼa ʼaē ʼe kovi. (Isaia 5:20; Malakia 2:17) Kae ke mahino kia koutou, ko te temi tonu ʼaenī ke koutou tokoni fakalelei ai ki takotou tamasiʼi pea mo taki fakapotopoto ia ia. Ohage ko Sehova, e lagi feala ke koutou ʼui fēnei: ‘Haʼu pea ke tā fakatokatoka te ʼu meʼa; ko te meʼa ʼaē neʼe fai neʼe lagi kovi ʼaupito, kae ʼe feala pe tona fakatokatoka.’ (Isaia 1:18) Ko he ʼu ʼita mālohi peʼe ko he fakatūʼa mālohi ʼe feala anai ke mole toe maʼu ai he felogoi. Tokolahi ʼaupito te kau tūpulaga neʼe kovi tanatou aga neʼe nātou ʼui fēnei: “Neʼe mole feala ke ʼau palalau ki taku ʼu mātuʼa, koteʼuhi ʼe nā ʼiʼita anai kia ʼau.” ʼE tou lau fēnei ia Efesi 4:26: “Kapau ʼe koutou ʼiʼita, ʼaua naʼa koutou tuku te ʼita ke koutou agahala ai.” (New English Bible) Koutou lolomi te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼokotou loto mokā ʼe koutou fagono ki te meʼa ʼaē ʼe tonu ke ʼui atu e tokotou foha peʼe ko tokotou ʼofafine. Kapau ʼe koutou fakalogo ʼi te fakatokatoka te meʼa ʼaē ʼe ina ʼui atu, pea ʼe faigafua anai tana tali te akonaki ʼaē ʼe koutou foaki age ki ai.

22. He koʼe ʼe mole tonu ke fakahā e te ʼu mātuʼa ʼe mole kei nā falala ʼe feala ke fetogi tanā fānau?

²² Kae, lagi ʼe mole ko he fihifihia noa pe, kae ko he temi faigataʼa peʼe ko he ʼu kiʼi vaivaiʼaga ʼe tautau hoko. Koia, ʼe tonu anai ke haga fai e te ʼu mātuʼa te akonakiʼi ʼo tanā tamasiʼi, kae ke ʼaua naʼa nā ʼui age peʼe nā fakaʼiloga ʼi tanā aga, ʼe mole kei feala hona akoʼi. ʼAki tokotou lotoʼutaki, ʼe fakafuafua ʼaki anai te loloto ʼo tokotou ʼofa. (1 Kolonito 13:4) ʼAua naʼa koutou tauʼi te kovi ʼaki te kovi, kae ke koutou haga tauʼi ʼaki te lelei. (Loma 12:21) ʼE mole lelei anai te fakalainoaʼi ʼo he tūpulaga ʼaki te ʼui ʼaē ʼe “piko,” ʼe “agatuʼu,” “ ʼe mole poto ʼi he meʼa,” peʼe “mole kei feala tona akoʼi.” Ko te ʼofa ʼe falala tuʼumaʼu. (1 Kolonito 13:7) Ko he tūpulaga ʼe feala ke faihala ʼo liliu ai ko he tūpulaga māmio kovi pea mavae ʼi tona ʼapi. ʼAua leva naʼa ʼui ʼe leleiʼia tana aga e tana ʼu mātuʼa, kaʼe ʼe feala ke nā faka fealagia tana toe liliu mai. ʼO feafeaʼi? ʼI hanā fakahā age, ko tana aga ʼaē ʼe mole nā leleiʼia, kae ʼe mole ko ia totonu ʼaē ʼe nā fehiʼa ki ai. ʼE feala ke nā kātaki ʼo fakahā kia ia ʼe nā falala, ʼe ina maʼu te ʼu kalitate matalelei pea ʼe nā fakaʼamu ko te ʼu kalitate ʼaia ka mālohi age ʼi te kovi. Kapau koia ʼaia, ohage ko te foha maumau koloā ʼo te lea fakatātā ʼa Sesu, ʼe feala kia ia ke liliu ki te loto fale ʼo tana tāmai, ʼaki tana falala ʼaē, ko te liliu ʼaia ʼe uga e te fakahemala, ʼe mole tali anai ʼaki he aga fakafefeka peʼe tali kovi.—Luka 15:11-32.

KOUTOU FAKAMAHINO AGE TONA ʼUHIGA TOTONU

23. He koʼe ʼe maʼuhiga ke logoʼi e te kau tūpulaga ʼe leleiʼia nātou e te famili?

²³ Ko te hahaʼi fuli ʼe ʼaoga kia nātou he faʼahiga tokaga; ʼe nātou loto ke tali nātou, ke leleiʼia nātou pea ke hage ʼe nātou ʼaoga. Kae ki te faʼahi ʼaia, ʼe mahino ia, ʼe mole tonu ke lahi fau tanatou ʼāteaina. ʼE tonu ke nātou mulimuli ki te faʼahiga aga ʼaē ʼe fai e te kūtuga ʼaē ʼe nātou fia fakatahi kiai. ʼE logoʼi e te kau tūpulaga te ʼaoga ʼaē ke nātou kau ki te famili. Koutou fai he meʼa ke nātou logoʼi ʼe nātou maʼuhiga ʼi te famili, ʼe nātou lagolago ki tona manuʼia pea ʼe faka fealagia kia nātou, ke nātou kau ki te fakatuʼu ʼo he ʼu faʼahiga fakatuʼutuʼu pea mo te ʼu tonu faka famili.

24. Koteā te meʼa ʼaē ʼe mole tonu ke fai e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe mole nā loto ke maheka he tamasiʼi ki he tahi tamasiʼi?

²⁴ ʼE ʼui fēnei e te ʼapositolo: “Ke ʼaua naʼa tou liliu ʼo fialahi, ʼo fakatupu he ʼu fihi ia tatou, pea mo tou femahekaʼaki ia tatou.” (Kalate 5:26) Ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nā vikiʼi tanā tama, peʼe ko tanā taʼahine, mokā ʼe ina fai he meʼa ʼe lelei, ʼe nā tekeʼi ai leva te tuputupu ʼo te taʼi manatu ʼaia; kae, kapau ʼe nā fakatatau tanā tamasiʼi ki he tahi tūpulaga, ʼo nā ʼui tuʼumaʼu age kia ia ʼe mālalo age ia ʼi te tūpulaga ʼaia, pea ʼe nā fakatupu anai ia ia te maheka pea mo te lotokovi. Ohage ko te meʼa ʼaē neʼe ʼui e te ʼapositolo, ʼe lelei age, “ke tahi vakaʼi takitokotahi ia tana gāue, pea ʼe fakafiafia anai ʼuhi ko ia tokotahi pe, ka mole fiafia heʼe fakatatau ki he tahi kehe.” (Kalate 6:4) Ko te tūpulaga fuli ʼe loto ke tali ia ia pea ke ʼofainaʼi e tana ʼu mātuʼa ʼaki tona ʼuhiga ʼo ia totonu pea mo te meʼa ʼaē ʼe feala ke ina fai.

25. ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa ke nātou tokoni ki tanatou fānau ke nātou fakahā ʼe nātou tāu mo te falala?

²⁵ ʼE feala ke tokoni te ʼu mātuʼa ki tanā fānau ke nātou fakahā tonatou ʼuhiga ʼo fakamāhaniʼi nātou ke nātou fai he ʼu maʼua ʼi te ʼu faʼahi fuli ʼo tonatou maʼuli. Talu mai tanatou kei liliki neʼe nā akoʼi kia nātou te faitotonu, te fakahagatonu, mo te fakaʼapaʼapa ki ʼihi. ʼE nā faʼu anai ʼi te ʼuluaki tafitoʼaga ʼaia, ʼo fakahā age kia nātou peʼe feafeaʼi te fakahā ʼo te ʼu kalitate ʼaia ʼi te sosiete fakatagata ʼaenī, ohage la ko te fai ʼo he gāue pea mo hanatou fakahā ʼe nātou tau mo te falala. Lolotoga tona temi tūpulaga, ʼi tana “tuputupu ʼo lahi ʼi te poto,” neʼe ako e Sesu te gāue ia tafa ʼo tana tāmai tauhi ko Sosefo. ʼIo, ʼi tona taʼu tolugofulu, ʼi tana kamata fakahā te Puleʼaga ki te hahaʼi, neʼe higoaʼi ia ia e te hahaʼi ko te “tagata tufuga ʼakau.” (Maleko 6:3) Lolotoga tonatou temi tūpulaga, tāfito ia nātou tagata, ʼe tonu ke mahino kia nātou te ʼuhiga ʼo te gāue pea mo te aga ʼaē ʼe tonu ke nātou fai ke fiafia ai tonatou patolo, tatau aipe pe ko he gāue faigafua, ohage ko he tama ʼe ʼalu ʼo faifakatau. ʼE feala hatatou fakahā age kia nātou, mo kapau ʼe nātou faʼa gāue, mo fakamalotoloto pea mo tāu mo te falala, ʼe nātou maʼu anai te meʼa lelei kia nātou, mo te fakaʼapaʼapa pea mo te ʼofa ʼa ʼihi, pea ʼe nātou faka maʼuhigaʼi ai tanatou ʼu mātuʼa mo tonatou famili, kae ko te tahi meʼa, ‘ ʼe nātou toe fakamataleleiʼi foki ʼi te meʼa fuli ia te akonaki ʼo totatou Fakamaʼuli, ʼaē ko te ʼAtua.’—Tito 2:6-10.

26. Koteā te agaʼi fenua ʼāfea neʼe hā ʼaki ai te maʼuhiga ʼaupito ʼo te tamasiʼi fafine ki tana ʼu mātuʼa?

²⁶ ʼO ʼuhiga mo nātou fafine, ʼe feala ke nātou ako ke nātou faiva ʼi te fai menasi pea mo te tokaga ki te ʼu meʼa ʼo te loto fale, ke nātou maʼu ai te ʼofa pea mo te ʼu fakavikiviki mai te hahaʼi ʼo tonatou famili pea mo te hahaʼi ʼo tuʼa. ʼI te ʼu temi faka Tohi-Tapu, neʼe loto e te agaʼi fenua ke foaki e te talavou he totogi ki te ʼu mātuʼa ʼo te taʼahine ʼaē neʼe ina fia ʼohoanaʼi. ʼE hā ʼaki mai te meʼa ʼaia, neʼe ko he meʼa maʼuhiga he finemui. Neʼe lagi faka ʼuhiga te falā ʼaia ohage ko he fetogi ʼo te mole kei maʼu e te famili te ʼu lelei ʼo te gāue ʼa te finemui ʼaia.—Senesi 34:11, 12; Ekesote 22:16.

27. He koʼe ʼe tonu ke fakaʼaogaʼi e te kau tūpulaga te ʼu fealagia ʼaē ʼe nātou maʼu moʼo ako?

²⁷ Ko te kau tūpulaga ʼe tonu ke nātou fakaʼaoga fakalelei te ʼu fealagia ʼaē ʼe tuku age kia nātou ke nātou ako, ke nātou teuteu lelei moʼo tauʼi te ʼu fihifihia ʼo te tuʼu ʼaenī. ʼE nātou kau kia nātou ʼaē neʼe fai kiai te tokoni ʼaenī e te ʼapositolo: “Ke toe tokaga foki mo tatatou ʼu hahaʼi ke nātou fai he ʼu gāue ʼe lelei, [te gāue faitotonu, New English Bible], ke nātou tokalelei ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga fakavilivili kia nātou, koteʼuhi ke ʼaua naʼa nātou liliu ʼo mole fua.”—Tito 3:14.

KO TE LAO ʼA TE TOHI-TAPU ʼO ʼUHIGA MO TE AGA ʼAĒ ʼE TONU KE FAI, ʼE KO HE PUIPUI

28, 29. (a) Koteā te tokoni ʼaē ʼe foaki e te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakakaugā? (b) ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa hanatou tokoni ki tanatou fānau ke nātou mulimuli ki te tokoni ʼaia?

²⁸ ʼE mole tou punamaʼuli mokā ʼe tuʼaniaʼi e te ʼu mātuʼa te kolo ʼaē ʼe nātou nonofo ai peʼe ko te ʼu faleako ʼaē ʼe ako ai tanatou fānau, ʼo nātou felāveʼi ai mo te kau tūpulaga ʼe māmio kovi, ʼe mole nātou fakaʼapaʼapa pe la ki tonatou maʼuli totonu. ʼE nātou ʼio ki te moʼoni ʼo te lea faka Tohi-Tapu ʼaenī: “Ko te ʼu fakakaugā kovi ʼe nātou fakakovi te ʼu agamāhani ʼaē ʼe lelei.” ʼE mole nātou tali anai te manatu ʼaenī ʼo tanatou tamasiʼi: “Kapau ʼe fai e nātou fuli ʼaē, he koʼe ʼe mole ʼau fai ʼau?” ʼE mahino ia, ʼe mole ko te hahaʼi fuli ʼaē ʼe nātou fai te meʼa ʼaia, pea tatau aipe peʼe nātou fai te meʼa ʼaia, kae ʼe mole ko he meʼa ke koutou fakagafua ai ki takotou tamasiʼi ke ina faʼifaʼitakiʼi nātou, mo kapau la ko he aga ʼe mole faʼa lelei. “ ʼAua naʼa ke fia fai ki te kau tagata [peʼe ko te ʼu tamaliki] agakovi, pea ʼaua naʼa ke holi mālohi ke ke fakatahi mo nātou. Heʼe ko te fakaʼauha ʼaē ʼe metitasio kiai tonatou loto, pea ko te mamahi ʼaē ʼe fakahā e tonatou ʼu laugutu. ʼE mālohi anai he loto fale ʼaki te poto, pea ʼe tuʼu mālohi anai ʼaki te fakasiosio tonu.”—1 Kolonito 15:33; Tāʼaga Lea 24:1-3.

²⁹ ʼE mole feala ke koutou muliʼi tuʼumaʼu takotou fānau ʼi te lolotoga ʼo tona temi ako pea mo te lolotoga ʼo tona maʼuli. Kae, kapau ʼe koutou fakaloto mālohiʼi tokotou famili ʼaki te aga fakapotopoto, pea ʼe feala ke koutou foaki kia nātou he lao ʼe lelei ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai pea mo te ʼu fakatuʼutuʼu faitotonu ʼe ʼaoga anai moʼo takitaki ʼo te famili. “Ko te ʼu folafola ʼa te kau poto ʼe hage ko he ʼu ʼakau māsila.” (Tagata Tānaki 12:11) Ko te ʼakau māsila ʼe ko he ʼakau loa, ʼe māsila tona tahi muliʼi meʼa, pea neʼe fakaʼaogaʼi moʼo hukihuki ʼo te ʼu manu ke nātou haʼele ʼi te ala ʼaē ʼe tonu ke nātou haʼele ai. Ko te ʼu folafola poto ʼa te ʼAtua, ʼe nātou ʼeke anai tatou ke tou haʼele ʼi te ala ʼaē ʼe lelei, pea kapau ʼe tou tō kehe ʼi te ala ʼaia, ʼe nātou uga anai totatou leʼo ʼo loto ke ina huki tatou ke tou toe liliu ki te ala ʼaia. Ke maʼu e takotou fānau he fīmālie loaloaga, koutou akoʼi kia nātou te taʼi poto ʼaia. Koutou foaki age kia nātou te poto ʼaia ʼaki te palalau pea mo takotou faʼifaʼitaki. Kapau ʼe koutou akoʼi age kia nātou te ʼu meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga moʼoni, pea ʼe kumi anai e takotou fānau te ʼu meʼa ʼaia ia nātou ʼaē ka nātou fili anai ko honatou ʼu kaumeʼa lelei.—Pesalemo 119:9, 63.

30. ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa hanatou foaki ki tanatou fānau he lao ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai ʼaē ʼe haʼu mai te ʼAtua?

³⁰ ʼI muʼa ʼo te meʼa fuli, koutou manatuʼi ʼe feala anai hakotou fakahū te ʼu lao ʼaia ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai, ʼaki he maʼuli faka famili ʼe faka maʼuhiga ai. Koutou fai te aga ʼaē ʼe koutou loto ke fai e takotou fānau. ʼI tokotou loto fale, ʼi tokotou maʼuli faka famili, koutou vakaʼi fakalelei peʼe maʼu e takotou fānau ʼi te hahaʼi lalahi, te lotomahino, te ʼofa mo te manavaʼofa, pea ke nātou maʼu ʼi he fakafuafua fakapotopoto honatou ʼāteaina pea mo he faʼitaliha, pea ke nātou sio ki te faitotonu mo te mole fakapalatahi, pea ke nātou logoʼi ʼe nātou kau ki te famili pea ʼe tali nātou ʼi te famili ʼaia. Koutou talanoa age kia nātou ʼo ʼuhiga mo te lao ʼo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai, ʼaē ʼe haʼu mai te ʼAtua pea ko te lao ʼaia ʼe nātou ʼave anai mo nātou mokā nātou mavae ʼi te loto fale. ʼE mole he tahi age tōfiga lelei ʼe feala ke koutou tuku age kia nātou.—Tāʼaga Lea 20:7.