ʼE Feafeaʼi Hatatou Mole Kau Ki Te Mālamanei?

1. Koteā ʼaē neʼe talanoa tāfito kiai Sesu ʼi te pō fakaʼosi ʼo tana maʼuli ʼi te kele?

ʼI TE pō fakaʼosi ʼo tana maʼuli ʼi te kele, neʼe fakahā e Sesu ia tana tokaga ʼaē ke maʼuli lelei tana ʼu tisipulo ki muli age. Neʼe faikole ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼo ʼui māʼana ki tana Tamai: “ ʼE mole au kole atu kiā te koe ke ke toʼo kehe ia nātou ʼi te mālamanei, kae ke ke leʼoleʼo kiā nātou ʼuhi ko ia ʼaē ʼe agakovi. ʼE mole natou kau ʼi te mālamanei, ohagē pē ko au ʼe mole au kau ʼi te mālamanei.” (Soane 17:15, 16) ʼI tana faikole fakamālotoloto ʼaia, neʼe fakahā ai e Sesu ia tona ʼofa lahi ʼaē ki tana ʼu tisipulo pea mo te maʼuhiga ʼo te ʼu palalau ʼaenī neʼe ina fai ki ʼihi iā nātou ʼi muʼa atu ʼo te pō ʼaia: “ ʼE mole kotou kau ʼi te mālamanei.” (Soane 15:19) ʼE hā lelei mai, neʼe maʼuhiga ʼaupitō kiā Sesu ke mole kau tana ʼu tisipulo ʼi te mālamanei!

2. Koteā te fakaʼuhiga ʼo “te mālamanei” ʼaē neʼe talanoa kiai Sesu?

² Ko “te mālamanei” ʼaē neʼe talanoa kiai Sesu, ʼe fakaʼuhiga ki te hahaʼi fuli pē ʼaē ʼe natou mamaʼo mai te ʼAtua, ʼe puleʼi nātou e Satana, pea mo natou manatu pē kiā nātou totonu mo fialahi, te ʼu agaaga ʼaē ʼe maʼu e Satana. (Soane 14:30; Efesi 2:2; 1 Soane 5:19) Koia, ko tatatou ‘fakakaumeʼa mo te mālamanei ʼe tou liliu ai ko he fili ʼo te ʼAtua.’ (Sake 4:4) Kae kiā nātou fuli ʼaē ʼe natou fia nonofo ʼi te ʼofa ʼo te ʼAtua, ʼe feafeaʼi hanatou māʼuʼuli ʼi te mālamanei kae ʼe mole natou kau kiai? ʼE tou vakaʼi anai ia faʼahi e nima: tatatou nonofo agatonu ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼaē ʼe pule ai Kilisito pea mo tatatou mole kau ki te ʼu faʼahi fakapolitike, tatatou tekeʼi ia te laumālie ʼo te mālamanei, tatatou aga fakapoipoi ʼi totatou ʼu faʼahiga teu pea mo te faʼahiga gaohi ʼo totatou ʼulu, mo tatatou taupau he mata ʼe lelei, pea mo tatatou kofuʼi totatou teu tau fakalaumālie.

TOU NONOFO AGATONU PEA ʼAUA NAʼA TOU KAU KI TE ʼU FAʼAHI FAKAPOLITIKE

3. (a) Neʼe koteā te manatu ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu faʼahi fakapolitike ʼo tona temi? (b) He koʼē ʼe feala ke tou ʼui ko te ʼu tisipulo fakanofo ʼa Sesu ʼe ko he ʼu tagata fakafofoga? (Vakaʼi mo te kiʼi nota ʼi te lalo pāsina.)

³ Neʼe mole kau Sesu ki te ʼu faʼahi fakapolitike ʼo tona temi, kae neʼe ina fakamaʼuhigaʼi ia te fai fakamafola ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, te puleʼaga ʼi selō ʼaē neʼe ʼamanaki ke Hau ai. (Taniela 7:13, 14; Luka 4:43; 17:20, 21) Koia ʼi te temi ʼaē neʼe tuʼu ai Sesu iā muʼa ʼo te Kōvanā Loma ko Posio Pilato, neʼe ʼui māʼana: “Ko toku puleʼaga ʼe mole kau ia ʼi te mālama ʼaenī.” (Soane 18:36) ʼE mulimuli tana ʼu tisipulo agatonu ki tana faʼifaʼitaki, ʼo natou nonofo agatonu kiā Kilisito pea mo tona Puleʼaga pea mo natou tala ia te Puleʼaga ʼaia ki te mālamanei. (Mateo 24:14) Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Koia, ko tātou ko he ʼu tagata fakafofoga moʼo fetogi ʼo Kilisito. . . . ʼI tamatou fakafofoga ia Kilisito ʼe matou tagi fēnei atu: ‘Kotou fakatokatoka mo te ʼAtua.’ ”a—2 Kolonito 5:20.

4. Neʼe fakahā feafeaʼi e te kau Kilisitiano moʼoni fuli tanatou agatonu ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua? (Vakaʼi ʼi te pāsina 52, ia te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai.)

⁴ Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ko te hahaʼi ʼaia ʼe natou fakafofoga he hau peʼe ko he puleʼaga matāpule, koia ʼe mole natou kau ki te ʼu faʼahi fakapolitike ʼo te fenua ʼaē ʼe natou gāue ai. Kae ko te kau fakafofoga ʼe natou lagolago ki te puleʼaga ʼo tonatou fenua. ʼE toe fēia mo te kau tisipulo fakanofo ʼa Kilisito, ʼaē ko ‘tonatou kolo ʼe ʼi te lagi.’ (Filipe 3:20) ʼI tona fakahagatonu, ʼaki tanatou faʼafai ʼi te fakamafola ʼo te Puleʼaga, neʼe natou tokoni ki te ʼu toko lauʼi miliona “tahi ʼu ovi” ʼa Kilisito ke natou “fakatokatoka mo te ʼAtua.” (Soane 10:16; Mateo 25:31-40) Ko nātou ʼaia ʼe ko he ʼu hahaʼi neʼe fekauʼi e Kilisito, ʼe natou kaugā gāue mo te ʼu tehina fakanofo ʼo Sesu. ʼI tanatou liliu ko he fagaovi logotahi e tahi ʼe lagolago ki te Puleʼaga Fakamēsia, ko te kau fakanofo pea mo te tahi ʼu ovi ʼe mole natou kau ki te ʼu faʼahi fakapolitike ʼo te mālamanei.—Isaia 2:2-4.

5. Koteā ʼaē ʼe kehekehe ai te kōkelekāsio Fakakilisitiano pea mo te Iselaele ʼo te temi muʼa, pea ʼe hā feafeaʼi te kehekehe ʼaia ʼi te kau Kilisitiano?

⁵ ʼE mole kau te kau Kilisitiano moʼoni ki te ʼu faʼahi fakapolitike ʼo te mālamanei ʼuhi pē heʼe natou fia agatonu kiā Kilisito. ʼE mole tou hagē ko te Iselaele ʼo te temi muʼa, ʼaē neʼe foaki age kiā nātou tonatou fenua, kae ʼe tou kau tātou ki he fale tautēhina ʼi te mālamanei kātoa. (Mateo 28:19; 1 Petelo 2:9) Koia, kapau neʼe tonu ke tou lagolago ki he ʼu faʼahi fakapolitike, pea ʼe mahino ia ʼe mole tou tala anai ʼaki he lototoʼa ia te logo ʼo te Puleʼaga pea ʼe fua kovi anai ki tatatou logotahi Fakakilisitiano. (1 Kolonito 1:10) Tahi ʼaē meʼa, kapau ʼe hoko he tau, pea ʼe tou tauʼi anai totatou ʼu tehina, ʼaē neʼe fakatotonu mai ke tou ʼoʼofa kiā nātou. (Soane 13:34, 35; 1 Soane 3:10-12) Ko te tupuʼaga lā ʼaia ʼo te ʼui ʼaē e Sesu ki tana ʼu tisipulo, ke mole natou kau ki te tau. Pea neʼe ina toe ʼui age, ke natou ʼofa ki tonatou ʼu fili.—Mateo 5:44; 26:52; vakaʼi ʼi te pāsina 55, ia te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai ko tona kupu tāfito “ ʼE Mole Au Kau Koa Ki Te Mālamanei?”

6. ʼI takotou kua foaki tokotou maʼuli ki te ʼAtua, ʼe tonu ke feafeaʼi takotou ʼu felōgoi mo Sesale?

⁶ ʼI totatou ʼuhiga Kilisitiano, kua tou foaki totatou maʼuli ki te ʼAtua, kae mole ki he tagata, peʼe ki he kautahi fakatagata, peʼe ko he fenua. ʼE ʼui fēnei iā 1 Kolonito 6:19, 20: “ ʼE mole kei kotou fakalogo kiā koutou totonu, heʼe kua totogi koutou ʼaki he totogi.” Koia, ʼe foaki ai e te ʼu tisipulo ʼa Sesu te ʼu meʼa ʼa “Sesale,” ʼo natou fakaʼapaʼapa ki te ʼu puleʼaga fakatagata, mo totogi te ʼu tukuhau, pea mo fakalogo kiā nātou kae mole ko he fakalogo kātoa, pea ʼe natou foaki “te ʼu meʼa ʼa te ʼAtua ki te ʼAtua.” (Maleko 12:17; Loma 13:1-7) ʼE kau ʼi te ʼu meʼa ʼa te ʼAtua, ia tanatou tauhi, tonatou ʼofa ki te ʼAtua ʼaki tonatou nefesi kātoa, pea mo tanatou fakalogo kātoa kiā te ia. Pea kapau ʼe tonu ke natou foaki ia tonatou maʼuli maʼa te ʼAtua, pea ʼe natou fai anai mo te faʼahi ʼaia.—Luka 4:8; 10:27; Gāue 5:29; Loma 14:8.

TOU TEKEʼI IA “TE LAUMĀLIE ʼO TE MĀLAMANEI”

7, 8. Koteā “te laumālie ʼo te mālamanei,” pea ʼe feafeaʼi te “gāue” ʼa te laumālie ʼaia ki te tagata?

⁷ Ko te tahi faʼahi ʼaē ʼe mole kau ai te kau Kilisitiano ki te mālamanei, ʼe ko tanatou tekeʼi ia tona laumālie kovi. Neʼe tohi fēnei e Paulo: “Neʼe mole tou maʼu te laumālie ʼo te mālamanei ʼaenī, kae ko te laumālie ʼaē ʼe haʼu mai te ʼAtua.” (1 Kolonito 2:12) Neʼe ina ʼui fēnei ki te kau Efesi: “Neʼe kotou haʼele . . . ʼi te temi muʼa, ʼo mulimuli ki . . . te mālamanei, ʼo mulimuli ki te pule ʼo te mālohi ʼo te ʼaele, te laumālie ʼaē ʼe gāue ʼi te temi nei ki te ʼu foha ʼo te talagataʼa.”—Efesi 2:2, 3.

⁸ Ko te “ ʼaele” peʼe ko te laumālie ʼo te mālamanei, ʼe ko he mālohi fakapulipuli ʼe ina uga te hahaʼi ke natou talagataʼa ki te ʼAtua pea mo ina fakaneke “te holi ʼo te kakano, mo te holi ʼo te ʼu mata.” (1 Soane 2:16; 1 Timoteo 6:9, 10) Ko te laumālie ʼaia ʼe “mālohi” heʼe ina fakaneke te kakano agahala, pea ʼe kākā, ʼe kovi, pea ohagē ko te ʼaele, ʼe maʼu ʼi te potu fuli pē. Tahi ʼaē meʼa, ʼe “gāue” te laumālie ʼaia ki te loto ʼo te tagata, ʼo ina fafaga māmālie ʼaki ni ʼu agaaga ʼe fakafeagai ki te ʼAtua, ohagē lā ko te manatu pē ʼaē kiā kita, te fialahi, te mānumānu, pea mo te maʼuli faʼifaʼitaliha pea mo te agatuʼu.b Moʼo fakanounou, ko te laumālie ʼo te mālamanei ʼe ina fakatuputupu māmālie ʼi te loto ʼo te tagata ia te ʼu agaaga ʼo te Tēvolo.—Soane 8:44; Gāue 13:10; 1 Soane 3:8, 10.

9. ʼE lava hū feafeaʼi te laumālie ʼo te mālamanei ki totatou ʼatamai pea mo totatou loto?

⁹ ʼE feala koa ki te laumālie ʼo te mālamanei ke aka ʼi tokotou ʼatamai pea mo tokotou loto? ʼEī, mo kapau foki ʼe mole kotou haga nonofo tokaga. (Tāʼaga Lea 4:23) ʼI te agamāhani, mokā ina kamata tana ʼu fakahala ʼe mole kita ʼiloʼi, lagi ko nātou ʼaē ʼe tou fakakaugā ki ai ʼe hagē mai ʼe lelei tanatou aga, kae ʼi tona fakahagatonu, ʼe mole natou ʼofa iā Sehova. (Tāʼaga Lea 13:20; 1 Kolonito 15:33) ʼE feala ke toe fakahalaʼi koutou e te laumālie kovi ʼaia, ʼaki he ʼu tohi ʼe kovi, he ʼu pāki e hā ai ni ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga, he ʼu manatu ʼa te kau ʼapositā ʼi te Internet, he ʼu fakafiafia heʼeʼaoga, pea mo he ʼu faigaoʼi ʼe maʼu ai te manatu fakataupiepie. ʼE mahino ia, ʼe feala pē ki he tahi peʼe ko he meʼa ke ina fakahalaʼi tātou ke tou maʼu ai te manatu ʼa Satana peʼe ko te manatu ʼo tona mālama ʼaenī.

10. ʼE tou lava tekeʼi feafeaʼi te laumālie ʼo te mālamanei?

¹⁰ ʼE tou lava tekeʼi feafeaʼi te laumālie kākā ʼaia ʼo te mālamanei pea mo tou haga nonofo ʼi te ʼofa ʼo te ʼAtua? ʼE hoki tou lava tekeʼi, mo kapau pē ʼe tou fakaʼaogaʼi kātoa ia te meʼa kai fakalaumālie ʼaē ʼe foaki mai e Sehova pea mo tou kole tuʼumaʼu ia tona laumālie māʼoniʼoni. ʼE māʼoluga age ia Sehova ʼi te Tēvolo peʼe ʼi te mālama agakovi ʼaenī ʼaē ʼe puleʼi e Satana. (1 Soane 4:4) Koia, ʼe maʼuhiga ke tou nonofo ovi kiā Sehova ʼi te faikole!

TOU AGA FAKAPOIPOI ʼI TOTATOU ʼU FAʼAHIGA TEU PEA MO TE GAOHI ʼO TOTATOU ʼULU

11. ʼE malave feafeaʼi te laumālie ʼo te mālamanei ki te ʼu faʼahiga faiteuteu iā ʼaho nei?

¹¹ ʼE tou lava ʼiloʼi te laumālie ʼaē ʼe mulimuli kiai he tahi ʼaki tona ʼu faʼahiga teu, mo te gaohi ʼo tona ʼulu, pea mo tona maʼa. ʼE lahi te ʼu fenua, ʼi te mole kei mata fakaʼapaʼapa ʼo tonatou ʼu teu, neʼe ʼui ai e te tagata ʼe palalau ʼi te televisio, ʼe faifai pē pea ʼe mole kei feala anai hatatou fakakehekeheʼi ʼuhi ko te ʼu teu, ia he finemui mo he fafine paomutu. Māʼiapē lā mo te ʼu taʼahine kei tamasiʼi kae kua natou faʼifaʼitakiʼi te ʼu agaaga ʼaenī neʼe talanoa kiai te tagata fai sulunale: “Kua lahi te fakahāhā ʼo te ʼu koga ʼo te sino, kua puli ia te aga fakapoipoi.” Ko te tahi faʼahiga faiteuteu ʼe ko te ʼu mutuʼi meʼa fālahi, ʼaē ko he faʼahiga fakahā ʼaia ʼo te agatuʼu pea mo te kua puli ʼo tata fakaʼapaʼapa pē kiā kita totonu.

12, 13. Ko te ʼu pelesepeto fea ʼaē ʼe tonu ke tou mulimuli kiai ʼo ʼuhiga mo totatou ʼu faʼahiga teu pea mo te gaohi ʼo totatou ʼulu?

¹² ʼI totatou ʼuhiga kaugana ʼa Sehova, ʼe tou faiga ke lelei totatou ʼu faʼahiga teu, ke maʼa, ke mole valokiʼi tātou e te hahaʼi, pea ke tuha mo te ʼu gāue ʼaē ʼe tou fai. ʼI te temi fuli pē, ʼe tonu ke hā ʼi tatatou ʼu agaaga te “agavaivai pea mo te fakapotopoto,” pea mo “he ʼu gāue ʼe lelei,” ʼe tuha mo nātou ʼaē ʼe natou “lau ʼe natou fakaʼapaʼapa ki te ʼAtua.” ʼE moʼoni, ʼe mole tou loto anai ke tokagaʼi tātou e te hahaʼi, kae ke tou “haga nonofo ʼi te ʼofa ʼo te ʼAtua.” (1 Timoteo 2:9, 10; Suta 21) ʼEī, ʼe tou loto ke matalelei age totatou “ ʼuhigaʼi tagata fufū ʼaē ʼo te loto . . . , ʼaē ʼe ko he meʼa maʼuhiga ʼaupitō kiā mata ʼo te ʼAtua.”—1 Petelo 3:3, 4.

¹³ Kotou toe manatuʼi foki, ʼaki totatou ʼu faʼahiga teu pea mo te gaohi ʼo totatou ʼulu ʼe maʼu e te hahaʼi tanatou manatu ʼo ʼuhiga mo te tauhi moʼoni. Ko te kupu Fakakeleka ʼaē neʼe fakaliliu ʼaki te kupu “agavaivai,” kā fakaʼaogaʼi ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai, pea ko tona fakaʼuhiga ʼe tou tokagaʼi te manatu ʼa ʼihi pea mo fakaʼapaʼapa kiai. Koia, ʼe tonu ke tou fakamuʼamuʼa te leʼo ʼo loto ʼo ʼihi ʼi te ʼu fealagia ʼaē ʼe tou maʼu. Kae ʼe tou loto tāfito anai, ke tou fakamaʼuhigaʼi ia Sehova pea mo tana hahaʼi, pea mo tou fakahā ko tātou ko te ʼu minisi ʼa te ʼAtua, ʼo tou fai “te ʼu meʼa fuli moʼo fakakolōliaʼi ʼo te ʼAtua.”—1 Kolonito 4:9; 10:31; 2 Kolonito 6:3, 4; 7:1.

14. ʼO ʼuhiga mo tatatou faʼahiga faiteuteu, koteā te ʼu fehuʼi ʼe tonu ke tou fai kiā tātou totonu?

¹⁴ Pea kā tou kau ki te minisitelio pea mo te ʼu fono, ʼe toe maʼuhiga age ʼi te ʼu ʼaluʼaga ʼaia ke maʼa ia totatou ʼu faʼahiga teu pea mo tou gaohi fakalelei totatou ʼulu. Kotou fai te ʼu fehuʼi ʼaenī: ‘ ʼE tokagaʼi fau koa au e te hahaʼi ʼuhi ko taku faʼahiga faiteuteu? Peʼe tupu ai koa hanatou fakamamaʼo iā te au? ʼE au fakamuʼamuʼa koa toku ʼu fealagia ʼaia ʼi haku faigaʼi ke tuha mo au ni ʼu pilivilēsio ʼi te kōkelekāsio?’—Pesalemo 68:6; Filipe 4:5; 1 Petelo 5:6.

15. He koʼē ʼe mole tuʼu ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua he lisi ʼo he ʼu lao ʼo ʼuhiga mo te ʼu mutuʼi meʼa, te gaohi ʼo te ʼulu pea mo te fakamaʼa ʼo tota sino?

¹⁵ ʼE mole tuʼu ʼi te Tohi-Tapu he lisi ʼo he ʼu lao ʼo ʼuhiga mo te ʼu mutuʼi meʼa, te gaohi peʼe ko te faʼu ʼo te ʼulu pea mo te fakamaʼa ʼo tota sino. ʼE loto ia Sehova ke tou fakaʼaogaʼi totatou loto faʼitaliha peʼe ko totatou ʼu fealagia fakakaukau ʼo ʼuhiga te ʼu meʼa ʼaia. ʼE loto ia ke tou liliu ko ni hahaʼi kua kātoa ʼi totatou ʼuhigaʼi tagata, ʼe tou fakakaukauʼi te ʼu pelesepeto Fakatohi-tapu pea ‘ ʼaki tatatou fakaʼaogaʼi māhani ia totatou ʼu fealagia fakakaukau ke tou ʼiloʼi ai te meʼa ʼaē ʼe lelei pea mo te meʼa ʼaē ʼe kovi.’ (Hepeleo 5:14) Kae ʼe loto tāfito Sehova ke takitaki tātou e totatou ʼofa ʼaē kiā te ia pea mo totatou tatau. (Maleko 12:30, 31) ʼE lahi te ʼu faʼahiga teu pea mo te gaohi ʼo te ʼulu ʼe feala ke tou filifili, ʼo mulimuli pē ki tona ʼu tuʼakoi. ʼE hā te faʼahi ʼaia ʼi te ʼu teu lanu kehekehe ʼa te toe hahaʼi fiafia pea mo tokolahi ʼa Sehova ʼi he potu pē ʼo te kele ʼaē ʼe natou fakatahi ai.

TOU TAUPAU HE MATA ʼE “LELEI”

16. ʼE fakafeagai feafeaʼi te laumālie ʼo te mālamanei ki te ʼu akonaki ʼa Sesu, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼe tonu ke tou fai kiā tātou totonu?

¹⁶ ʼE kākā te laumālie ʼo te mālamanei pea ʼe ina uga te ʼu toko lauʼi miliona hahaʼi ke natou kumi te maʼuli fiafia ʼi te paʼaga pea mo te ʼu koloa. Kae neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Tatau aipē peʼe nofo he tahi ʼi te mahu, ko tona maʼuli ʼe mole haʼu ia mai te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina maʼu.” (Luka 12:15) Logolā neʼe mole ina fakalotomālohiʼi ia te maʼuli fakamamahi, peʼe ko te fakamamaʼo mai iā meʼa fuli ʼaē ʼe fakafiafia, kae neʼe akoʼi e Sesu ko te maʼuli pea mo te fiafia moʼoni ʼe maʼu e nātou ʼaē ʼe “natou ʼiloʼi tonatou masiva fakalaumālie” pea mo nātou ʼaē ʼe natou taupau he mata ʼe “lelei,” ʼe natou tōkakaga moʼoni pea mo ʼāteaina pē ki te ʼu faʼahi fakalaumālie. (Mateo 5:3; 6:22, 23) Kotou fai te ʼu fehuʼi ʼaenī: ‘ ʼE au tui moʼoni koa ki te ʼu akonaki ʼa Sesu, peʼe au mulimuli koa au ki “te tamai ʼo te loi”? (Soane 8:44) Koteā ʼaē ʼe hā ʼi taku ʼu palalau, ʼi taku ʼu fakatuʼutuʼu, mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe au fakamuʼamuʼa, pea mo toku faʼahiga maʼuli?’—Luka 6:45; 21:34-36; 2 Soane 6.

17. Kotou fakahā he ʼu lelei ʼe maʼu e nātou ʼaē ʼe maʼuli fakafeʼauga.

¹⁷ Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Ko te poto neʼe hā mai ia ʼe tonu ʼaki tana ʼu gāue.” (Mateo 11:19) Tou vakaʼi he ʼu lelei ʼe maʼu e nātou ʼaē ʼe maʼuli fakafeʼauga. ʼE natou maʼu te fiafia moʼoni ʼi tanatou gāue ʼaē maʼa te Puleʼaga. (Mateo 11:29, 30) ʼE mole natou hoha fau ki te ʼu meʼa ʼo te maʼuli, ʼo feala ai ke mole lotomamahi tonatou ʼatamai pea mo tonatou loto ki te ʼu faʼahi ʼaia. (1 Timoteo 6:9, 10) ʼI tanatou maʼuli fakafeʼauga pē ʼaki te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga tāfito ki ʼonatou maʼuli, ʼe lahi age tonatou temi maʼa tonatou fāmili pea mo tonatou ʼu tehina mo tuagaʼane. ʼE natou momoe fīmālie ai. (Tagata Tānaki 5:12) ʼE natou ʼiloʼi ai te fiafia lahi ʼaē ʼe tupu mai te foaki, ʼi te ʼu ʼaluʼaga fuli pē ʼaē ʼe feala ke natou fai ai te faʼahi ʼaia. (Gāue 20:35) Pea ʼe natou “mahu ʼi te falala” pea mo natou maʼu he loto ʼe tokalelei pea mo he maʼuli fakafeʼauga. (Loma 15:13; Mateo 6:31, 32) ʼE maʼuhiga ʼaupitō ia te ʼu tapuakina ʼaia!

TOU KOFUʼI IA “TE TEU TAU KĀTOA”

18. Koteā ʼaē ʼe ʼui ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo totatou fili, tana fakatuʼutuʼu tau, pea mo te agaaga ʼo tatatou tau?

¹⁸ Ko nātou ʼaē ʼe natou haga nonofo ʼi te ʼofa ʼo te ʼAtua, ʼe toe puipui ai ia nātou ʼi te faʼahi fakalaumālie mai te ʼu faiga ʼaē ʼa Satana ke ina toʼo tonatou maʼuli fiafia pea ke mole natou toe maʼu mo te maʼuli heʼegata. (1 Petelo 5:8) Neʼe ʼui fēnei e Paulo: “Ko tatatou tau ʼe mole fai ʼo fakafeagai ki te toto pea mo te kakano, kae ʼe fakafeagai ki te ʼu puleʼaga, ʼe fakafeagai ki te kau takitaki, ʼe fakafeagai ki te kau pule ʼo te mālamanei ʼo te ʼu fakapōʼuli ʼaenī, ʼe fakafeagai ki te ʼu mālohi fakalaumālie agakovi ʼaē ʼe nonofo ʼi te ʼu potu ʼo te lagi.” (Efesi 6:12) Ko te kupu “tau” ʼe mole fakaʼuhiga ki hatatou vaha mamaʼo mo ia ʼaē ʼe fetauʼaki mo tātou, ohagē ʼe tou tutuʼu ʼi he tule māʼoluga, kae ʼe ko he fehōkosi. Koia ʼaki te fakaʼaogaʼi ʼaē ʼi te Tohi-Tapu ia te ʼu kupu “puleʼaga,” “takitaki,” pea mo “te kau pule ʼo te mālamanei,” ʼe fakahā ai ia te ʼohofiʼi moʼoni ʼaē ʼo tātou e te ʼu laumālie fakapulipuli, pea kua fakatuʼutuʼu lelei tanatou tau ʼaē kiā tātou.

19. Kotou fakamatalatala ia te agaaga ʼo te teu tau fakalaumālie ʼa te Kilisitiano.

¹⁹ Logolā totatou ʼu vaivaiʼaga pea mo totatou ʼu tuʼakoi, kae ʼe tou lava mālo ʼi te tau ʼaia. ʼO feafeaʼi? ʼE tonu ke tou kofuʼi ia “te teu tau kātoa ʼa te ʼAtua.” (Efesi 6:13) ʼI tana fakamatalatala ia te agaaga ʼo te teu tau ʼaia, ʼe tou lau fēnei iā Efesi 6:14-18: “Koia, kotou nonofo mālohi, ʼo kotou nonoʼo ʼokotou ʼu koga loto ʼaki te moʼoni, ʼo kotou kofuʼi te kofu ukamea ʼo te faitotonu, mo te ʼu vaʼe ʼe fakatui ʼaki te logo lelei ʼo te tokalelei. Kae tāfito foki, ke kotou toʼo te meʼa tali tau lahi ʼo te tui, ʼaē ʼe feala ai anai ke kotou matehi te ʼu mahafu kakaha fuli ʼa te agakovi. Pea kotou tali foki mo te puloga tau [peʼe ko te ʼamanaki] ʼo te haofaki, pea mo te heletā ʼo te laumālie, ʼaē ko te folafola ʼa te ʼAtua, pea ʼaki te ʼu faʼahiga faikole fuapē pea mo te ʼu kole mamahi, kotou faikole ʼi te lakaga fuapē ʼi te laumālie.”

20. ʼE kehekehe feafeaʼi totatou ʼaluʼaga pea mo ʼaē ʼa he tagata sōlia?

²⁰ Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ko he teu tau ia ʼe foaki mai e te ʼAtua, ʼe puipui tuʼumaʼu anai tātou ʼi te faʼahi fakalaumālie mokā ʼe tou kofuʼi te teu tau ʼaia ʼi te temi fuli pē. ʼE kehekehe ia mo te ʼu tagata sōlia heʼe feala ʼi ʼihi temi ke natou maʼu tonatou ʼu temi tokalelei ʼi te tau, kae ko te kau Kilisitiano ʼe natou kau nātou ki te tau fakamataku ʼe hoki fakaʼosi pē anai mokā fakaʼauha e te ʼAtua te tuʼu ʼa Satana pea mo lī te ʼu laumālie agakovi ki te vanu. (Fakahā 12:17; 20:1-3) Koia ʼaua naʼa kotou lotovaivai mokā ʼe kotou lolotoga tauʼi nei hokotou ʼu vaivaiʼaga peʼe ko he ʼu holi ʼe kovi, heʼe ko tātou fuli ʼe tonu ke tou “hoka tāmateʼi” ia tātou ke tou nonofo agatonu kiā Sehova. (1 Kolonito 9:27) ʼE mahino ia, kapau ʼe mole tou lolotoga tauʼi nei hotatou ʼu vaivaiʼaga peʼe ko he ʼu holi ʼe kovi, pea ʼe tonu ke tou fakakaukauʼi pe koʼē ʼe mole ʼahiʼahiʼi tatatou tui!

21. Koteā ʼaē ʼe tou lava fai ke tou mālo ai ʼi tatatou tau fakalaumālie?

²¹ Tahi ʼaē meʼa, ʼe mole feala hatatou mālo ʼi te tau ʼaia ʼaki pē totatou mālohi fakatagata. Koia, ʼe fakamanatuʼi mai e Paulo te ʼaoga ʼaē ke tou faikole kiā Sehova “ ʼi te lakaga fuapē ʼi te laumālie.” Pea ʼe tonu ke tou fakalogo kiā Sehova, ʼo tou ako tana Folafola pea mo tou fakatahi mo tana kau “sōlia” ʼi te lakaga fuli pē, heʼe mole ko tātou ʼāteaina pē ʼaē ʼe kau ki te tau ʼaia! (Filemone 2; Hepeleo 10:24, 25) Ko nātou ʼaē ʼe nonofo agatonu ʼi te ʼu faʼahi fuli ʼaia, ʼe natou mālo anai ʼi te tau pea ʼe toe feala ai anai ke natou puipui ia tanatou tui mokā ʼe fakafihiʼi.

TOU NONOFO TEUTEU MOʼO PUIPUI IA TATATOU TUI

22, 23. (a) He koʼē ʼe tonu ke tou nofo teuteu ʼi te temi fuli pē moʼo puipui ʼo tatatou tui, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼe tonu ke tou fai kiā tātou totonu? (b) Koteā ʼaē kā tou vakaʼi anai ʼi te kāpite kā hoa mai?

²² Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Mai tona ʼuhiga ʼaē ʼe mole kotou kau ʼi te mālamanei, . . . [ʼe] fehiʼa . . . te mālamanei kiā koutou.” (Soane 15:19) Koia ʼaē ʼe tonu ai ke nonofo teuteu tuʼumaʼu pē ia te kau Kilisitiano moʼo puipui ia tanatou tui pea mo natou fai te faʼahi ʼaia ʼaki he aga fakaʼapaʼapa pea mo he agamalū. (1 Petelo 3:15) Kotou fai te ʼu fehuʼi ʼaenī: ‘ ʼE au mahino koa pe koʼē ʼi ʼihi temi ʼe tonu ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ke mole natou mulimuli ki te manatu ʼa te tokolahi? Pea kapau ʼe au felāveʼi mo he faʼahi fēia, ʼe au tui mālohi koa ʼe moʼoni ia te meʼa ʼaē ʼe ʼui mai ʼi te Tohi-Tapu pea mo te kalasi ʼa te kaugana agatonu? (Mateo 24:45; Soane 17:17) Pea ʼo ʼuhiga mo te fai ʼo te meʼa ʼaē ʼe totonu kiā mata ʼo Sehova, kua au nofo teuteu koa ke mole au mulimuli ki te hahaʼi fuli pea ke au fiafia ʼi taku mole fai ohagē ko nātou?’—Pesalemo 34:2; Mateo 10:32, 33.

²³ Kae ʼi ʼihi temi ʼe ʼahiʼahiʼi totatou loto ʼaē ke mole tou kau ki te mālamanei, ʼi ni ʼu ʼaluʼaga kākā. Ohagē lā ko te meʼa ʼaē neʼe tou ʼui ʼi te kamata, ʼe faiga ia te Tēvolo ke kau te ʼu kaugana ʼa Sehova ki te mālamanei ʼaki te ʼu fakafiafia fakamālama. Kae ʼe feafeaʼi hatatou filifili he ʼu fakafiafia lelei ʼe tou loto mālohi ai pea mo tou maʼu he leʼo ʼo loto ʼe maʼa? ʼE tou vakaʼi anai te faʼahi ʼaia ʼi te kāpite ʼaē kā hoa mai.