ʼE Ko Totatou Maʼua Ke Tou Tokakaga Ki Totatou Famili

“ ʼU TĀMAI, ʼaua naʼa koutou fakatupu ʼita ki takotou fānau, kae ke koutou haga ako ia nātou ke nātou maʼu te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova.” (Efesi 6⁠:⁠4) Ko te ʼu palalau ʼaia ʼaē neʼe tohi e te ʼapositolo ko Paulo ʼaki te laumālie maʼoniʼoni, ʼe nātou fakahā lelei mai pe ko ai ʼaē ʼe tonu ke ina taupau te famili—ʼe ko te tāmai.

ʼE lahi te ʼu famili ʼe mole taupau tokotahi e te tāmai tana fānau. Ko tona ʼohoana, te faʼe ʼo tana fānau, ʼe ina toe fakahoko foki mo ia te maʼua ʼaia ʼaki he loto fiafia. Koia neʼe ʼui fēnei e te Hau ko Salomone: “Fakalogo, Ê toku foha, ki te akonaki ʼo tau tāmai, pea ʼaua naʼa ke līaki te lao ʼo tau faʼe.”​—Tāʼaga Lea 1:⁠8.

ʼI Te Faʼahi Fakalaumālie Pea Mo Te Faʼahi Fakasino

Ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe ʼoʼofa ki tanatou fānau ʼe mole nātou fia tuku feiāʼi nātou. Kapau ʼe fai te faʼahi ʼaia e te ʼu mātuʼa Kilisitiano pea ʼe hage pe ʼe nātou līaki tanatou tui, ohage ko tona fakahā mai e Paulo ʼi tana faitohi kia Timoteo: “ ʼIo, kapau ʼe mole tokaga he tahi ki tona ʼu kāiga, kae tāfito kia nātou ʼo tona loto fale, pea ʼe kua fakafisi ia ki te tui pea ʼe kovi age ia ʼi he tagata ʼe mole tui.” (1 Timoteo 5⁠:⁠8) ʼE mahino ki te kau Kilisitiano, ko te akoʼi ʼo te fānau ʼi “te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova” ʼe mole gata ʼaki pe tanatou taupau nātou ʼi te faʼahi fakasino.

Koutou fakatokagaʼi te fakaloto mālohi ʼaē neʼe fai e Moisese ki te puleʼaga ʼo Iselaele, ʼi te temi ʼaē neʼe nātou nonofo ai ʼi te ʼu mafa ʼo Moape, ʼi muʼa pe ʼo tanatou hū ki te Kele ʼo te Fakapapau. ʼI ai neʼe ina toe fakahā age kia nātou te ʼu lao ʼa te ʼAtua pea neʼe ina fakatotonu fēnei age kia nātou: “ ʼE tonu anai ke koutou ʼai ki ʼokotou loto pea mo ʼokotou nefesi taku ʼu folafola.” (Teutalonome 11⁠:18) ʼI muʼa atu, neʼe kua ina fakamanatu age kia nātou ʼe tonu ke nātou ʼofa kia Sehova ʼaki tonatou loto katoa, mo tonatou nefesi katoa pea mo tonatou mālohi maʼuli katoa, ʼo ina toe ʼui fēnei: “Ko te ʼu folafola ʼaenī ʼaē ʼe ʼau fakatotonu atu kia te koe ʼi te ʼaho nei, ʼe tonu anai ke nofo ʼi tou loto.” (Teutalonome 6:​5, 6) Neʼe maʼuhiga ʼaupito ki te ʼu mātuʼa Iselaelite ke nātou fakahū ki tonatou loto te ʼu folafola ʼo te Lao ʼo te ʼAtua. ʼAki he loto fakafetaʼi lahi ki te ʼu meʼa fakalaumālie, neʼe feala ai leva ki te ʼu mātuʼa Iselaelite ke nātou mulimuli ki te ʼu palalau ʼaenī ʼa Moisese: “ ʼE tonu ke ke akoʼi [te ʼu folafola ʼo te Lao ʼo te ʼAtua] ki tou foha pea mo ke talanoa kiai mokā ke heka anai ʼi tou loto fale, mokā ke haʼele anai ʼi te ala, mokā ke takoto anai, pea mokā ke tuʼu ake anai.”​—Teutalonome 6:​7; 11:19; vakaʼi ia Mateo 12:​34, 35.

Koutou fakatokagaʼi neʼe tonu ki te ʼu tāmai ke nātou “akoʼi” te ʼu folafola ʼaia ki tanatou fānau pea mo “talanoa kiai.” ʼE fakahā mai e te tikisionalio Merriam-Webster’s Collegiate Dictionary, ko te kupu “akoʼi” ʼe faka ʼuhiga ki te “fakahū ʼo he ʼu palalau pea mo he ʼu tokoni ʼe fai liuliuga.” Ka palalau te ʼu mātuʼa ki te Lao ʼa te ʼAtua ʼi te ʼaho fuli​—ʼi te uhu, mo te fetapā pea mo te afiafi​—pea neʼe malave te faʼahi ʼaia ki te ʼu fānau. Kapau neʼe logoʼi e te ʼu fānau te ʼofa ʼo tanatou ʼu mātuʼa ki te Lao ʼa te ʼAtua, pea neʼe tupu ai tanatou fia felogoi lelei mo te ʼAtua. (Teutalonome 6:​24, 25) Neʼe fakatotonu e Moisese ki te ʼu tāmai ke nātou akoʼi tanatou fānau ‘mokā nātou heheka ʼi tonatou ʼapi.’ Ko te ako ʼaia neʼe kau ki te taupau ʼo te famili. Kae e feafeaʼi ʼi te temi nei?

“Mokā Ke Heka Anai ʼi Tou Loto Fale”

ʼE fakamahino fēnei e Janet, te faʼe Kilisitiano ko ʼana fānau e toko fā:a “ ʼE mole faigafua te faʼahi ʼaia.” Pea ʼe ʼui fēnei e tona ʼohoana ko Paul: “ ʼE ʼaoga ke kita faʼa kātaki.” Ohage ko te tokolahi ʼo te ʼu mātuʼa Fakamoʼoni, ko Paul pea mo Janet ʼe nā faiga ke fai tuʼa tahi te ako ʼo tanā fānau ʼi te vāhaʼa fuli. ʼE ʼui fēnei e Paul: “ ʼE mātou faiga ke fai te ako ʼi te Mōnite afiafi ʼi te hola pe e tahi. Kae ʼe mole mātou lava fai tuʼumaʼu.” ʼI tona ʼuhiga tagata ʼāfea ʼi tona kokelekasio, ʼi ʼihi temi ʼe kole age ki ai ke ina fakatokatoka he meʼa maʼuhiga ʼaupito. Ko te toko lua ʼo tana ʼu fānau lalahi, ʼe nā pionie. ʼE nā fakatokagaʼi ʼe fua lelei te fai faka mafola ʼi te afiafi heʼe nā maʼu ai te hahaʼi. Koia neʼe fetogi ai leva e te famili te hola ʼo tanatou ako. ʼE ʼui fēnei e Paul: “ ʼI ʼihi temi ʼe mātou fai te ako ʼi te hili pe ʼo tamatou temi kai afiafi.”

Logope ʼe ko he aga fakapotopoto ke fetogi te temi ʼo te ako mokā ʼe ʼaoga, kae ʼe faiga e te ʼu mātuʼa ke nātou fai tuʼumaʼu. ʼE fakahā mai e te taʼahine ko Clare: “Kapau ʼe tonu ke fetogi te temi ʼo te ako, pea ʼe ʼai e taku mātuʼa he kiʼi nota ki te matapā ʼo te ʼaisi, ke mātou ʼiloʼi fuli ai peʼe ko ʼafea ʼaē ka mātou fai ai te ako.”

Ka fakatahi tuʼumaʼu te famili moʼo fai te ako, pea ʼe feala ai anai kia nātou ʼaē ʼe veliveli ʼi te famili ke nātou fakahā ki tanatou ʼu mātuʼa tonatou fihifihia pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou hoha kiai. Ko te faʼahiga ako feiā, ʼe fua lelei anai mo kapau ʼe mole faka tuʼakoi pe ki te ʼu fehuʼi ʼaē ʼe tuʼu ʼi te tohi ako, pea mo te lau pe e te ʼu fānau te ʼu tali. ʼE fakamatala fēnei e Martin ʼaē ko ʼona foha e toko lua: “Ko tomatou ako faka famili ʼe ko he temi faigamālie ʼaia ke mātou fefaipalalauʼaki ai. Ka koutou fakatahi mo tokotou famili tuʼa tahi ʼi te vāhaʼa fuli moʼo fai palalau ki te Tohi-Tapu, pea ʼe feala ai ke koutou sio peʼe feafeaʼi tokotou famili ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼE lahi te ʼu meʼa ʼaē ʼe hā ʼi te lolotoga ʼo te fai palalau. ʼE nātou fakahā atu pe koteā ʼaē neʼe hoko ʼi te faleako, pea ko te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito, ko takotou ʼiloʼi ʼaē peʼe feafeaʼi te aga ʼo takotou fānau.” ʼE manatu tahi mo ia tona ʼohoana ko Sandra pea ʼe toe maʼu mo ia te ʼu fua lelei ʼi te ako faka famili. ʼE ina fakamatala fēnei: “Lolotoga te fai ʼo te ako e toku ʼohoana, ʼe lahi te ʼu meʼa ʼe ʼau ako ʼi taku fakalogo ki te ʼu tali ʼaē ʼe fai e taku ʼu tama.” Pea ʼe fai e Sandra hana ʼu tali ʼe ʼaoga moʼo tokoni ki tana ʼu tama. ʼE toe lahi age tana leleiʼia te ako heʼe kau kiai. ʼIo, ko te ako faka famili ʼe tokoni ki te ʼu mātuʼa ke nātou ʼiloʼi lelei te loto ʼo tanatou fānau.​—Tāʼaga Lea 16:23; 20:⁠5.

Koutou Faʼa Kātaki Pea Ke Koutou Fakapotopoto

Ka hoko mai te temi ʼo te ako faka famili, ʼe lagi koutou fakatokagaʼi ko te tahi tamasiʼi ʼe ʼalaʼala lelei pea ʼe fia fai ki te ako, kae ko te tahi tamasiʼi ʼe lagi ʼaoga ke fakaloto mālohiʼi ke fakalogo ki te ako. Neʼe ʼui fēnei e te faʼe Kilisitiano: “ ʼE feiā te maʼuli faka famili! ʼE kita ʼiloʼi pe koteā ʼaē ʼe tonu ke kita fai ʼi tokita ʼuhiga mātuʼa. Koia ka kita faiga ke kita fakahoko tokita maʼua pea ʼe tokoni mai ia Sehova pea ʼe kita maʼu ai he ʼu fua lelei.”

Ko te loaloaga ʼo te temi ʼaē ʼe feala ke fakakaukauʼi ai te tamasiʼi ʼe fakalogo ki tona taʼu. ʼE tonu ke manatuʼi te faʼahi ʼaia e te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe fakasiosio poto. Ko te taumatuʼa ʼe ʼi ai tanā fānau e toko nima, ko ia ʼaē ʼe veliveli ʼe taʼu 6 pea ko ia ʼaē ʼe lahi ʼe taʼu 20 tupu. ʼE ʼui fēnei e tanatou tāmai ko Michael: “Koutou tuku muʼa kia nātou liliki ke nātou fai hanatou tali. ʼOsi ʼaia pea ʼe feala leva kia nātou lalahi ke nātou fakahā he tahi ʼu manatu pea mo te ʼu fakamahino ʼaē neʼe nātou teuteuʼi.” Ko te aga fakapotopoto ʼaia ʼaē ʼe fai ki te ʼu fānau, ʼe feala ai ke akoʼi e te ʼu mātuʼa kia nātou te maʼuhiga ʼaē ke nātou tokagaʼi ia ʼihi. ʼE ʼui fēnei e Martin: “ ʼI ʼihi temi, ko tamā tahi tama ʼe mahino vave ki he puani, kae ko te tahi ʼe ʼaoga ke ma tokoni lahi ki ai ke mahino ki te puani ʼaia. ʼI taku manatu, ko te ako ʼe ina akoʼi mai kia tatou ke tou fakahā ai te loto lolomi faka Kilisitiano pea mo te tahi ʼu fua ʼo te laumālie.”​—Kalate 5:​22, 23; Filipe 2:⁠4.

Koutou teuteu ke koutou faka ʼalutahi te ako mo te ʼu fealagia ʼo tokotou fānau pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke nātou mahino kiai. Ko te ʼu tūpulaga ko Simon pea mo Mark, ʼe nā manatuʼi ʼi tanā kei veliveli, neʼe nā leleiʼia ʼaupito te ako ʼaē neʼe nā fai mo tanā ʼu mātuʼa ki te tohi Te tagata ʼaē ʼe lahi tokotahi ʼo te ʼu temi fuli. “Ko tamā tāmai neʼe ina kole mai kia māua ke ma fakaʼaogaʼi te ʼu kapite moʼo fai ʼaki he ʼu kiʼi gaoʼi.” ʼE manatuʼi e tanā tāmai, neʼe totolo moʼo fai mo tona ʼu foha te gaoʼi ʼo te lea fakatātā ʼo te tagata Samalitana lotoʼofa. (Luka 10:30-35) “Ko te gaoʼi ʼaē neʼe mātou fai neʼe ʼalutahi mo te hisitolia ʼaia pea neʼe mātou fiafia ʼaupito ai.”

ʼE tokolahi te ʼu tamaliki ʼe mole nātou leleiʼia te fai māhani ʼo te ako faka famili. ʼE tonu koa ke tāʼofi e te faʼahi ʼaia te ʼu mātuʼa ke nātou fai te ako mo kapau neʼe kua fakatuʼutuʼu kiai? Kailoa. ʼE ʼui fēnei ia Tāʼaga Lea 22⁠:15: “ ʼE nonoʼo te agavale ʼi te loto ʼo te tama [peʼe ko te taʼahine].” Ko te tahi faʼe neʼe ina taupau tokotahi tana fānau, neʼe manatu ia ʼe mole ina lavaʼi te ako ʼo tana fānau he neʼe lahi te ʼu lakaga, neʼe tonu ke fakagata ai te ako ʼuhi ko te mole tokaga ʼa te fānau. Kae neʼe kātaki aipe. ʼI te temi nei, ʼe fakaʼapaʼapa tana ʼu fānau kia ia pea kua mahino kia nātou ʼe ko tana ʼofa pea mo tona lototokaga ʼaē neʼe nā uga ia ia ke ina haga fai te ako faka famili.

Tou Tokoni Ki Te ʼu Tama Mo Te ʼu Taʼahine ʼAē “ ʼe Hala Mo Tāmai”

ʼE ko te maʼua ʼa te kau tagata ʼāfea ke nātou “tauhi ki te faga ōvi ʼo te ʼAtua.” (1 Petelo 5:​2, 3) Ka nātou fai putuputu te ʼu ʼaʼahi ki te ʼu famili ʼo te kokelekasio, pea ʼe feala ai ke nātou fakavikiviki ki te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nātou fakahoko tonatou maʼua faka Kilisitiano. Ko ai ʼaē ʼe tonu ke ina akoʼi te ʼu fānau ʼo nātou ʼaē ʼe nātou taupau tokotahi tonatou famili? ʼAua naʼa galo kia koutou, ko te akoʼi ʼo te fānau ʼe ko te maʼua ʼo te tāmai peʼe ʼo te faʼe.

ʼE tonu ke tokakaga te kau tagata ʼāfea naʼa nātou toʼo te tuʼulaga ʼo te tāmai, heʼe mole ʼalutahi mo te ʼu pelesepeto faka Kilisitiano. Logope la ʼe feala ke ʼaʼahi e te ʼu tēhina e toko lua te tuagaʼane Kilisitiano ʼaē ʼe ina taupau tokotahi tana fānau, kae ʼe tonu ke nātou fakaʼeteʼete mo kapau ʼe nātou fai he ʼu fakatuʼutuʼu moʼo lagolago ki te ako faka famili ʼo te tuagaʼane ʼaia. ʼE ko he meʼa fakaloto mālohi anai ki te ʼu fānau pea mo tanatou faʼe, mo kapau ʼe fakaafe nātou ʼi ʼihi temi ki te ako faka famili ʼo he tagata ʼāfea. Kae ʼaua naʼa galo kia koutou ko Sehova ʼe ko totatou Tāmai ʼaē ʼe ʼi selo. ʼE mahino papau ia, ʼe tokoni anai ki te faʼe ʼaia mokā ina fai te ako ʼo tana ʼu fānau, tatau aipe peʼe ina fai tokotahi.

Kae e feafeaʼi mo kapau ʼe leleiʼia e he tūpulaga te ʼu meʼa fakalaumālie, kae ʼe mole maʼuhiga ki tana ʼu mātuʼa te ʼu meʼa ʼaia? ʼE mole tonu ʼi he temi ke lahi fau te lotohoha ʼo te ʼu kaugana agatonu ʼa Sehova. Neʼe hiva fēnei te tagata fai pesalemo: “ʼE ʼalu atu kia te koe [Sehova ʼAtua] ia ia ʼaē ʼe fakaʼofaʼofa, te tama ʼaē ʼe hala mo tāmai. Kua ke liliu ko tana tokoni.” (Pesalemo 10:14) Ko te kau tagata ʼāfea ʼo te kokelekasio, ʼe nātou toe faiga ʼaupito ke nātou fakaloto mālohiʼi te ʼu mātuʼa ke nātou taupau fakalelei tanatou fānau. ʼE feala ke nātou uga nātou ke nātou fakatuʼutuʼu he ako pea ke nātou kau kiai moʼo foaki he ʼu tokoni ʼaoga. Kae ʼe mahino papau ia, ʼe mole nātou fai anai te ako heʼe ko te maʼua ʼaia ʼa te mātuʼa, ohage ko tona fakahā mai e te Tohi-Tapu.

ʼE ʼaoga ʼaupito ke tou lagolago ki te ʼu fānau ʼaē ʼe mole tauhi tanatou ʼu mātuʼa kia Sehova. ʼE feala ke ʼaoga kia nātou mo kapau ʼe koutou fakaafe nātou ke nātou kau ki tokotou ako faka famili, pea mo kapau foki ʼe ʼio kiai tanatou ʼu mātuʼa. Ko Robert ʼaē kua maʼu fānau ʼi te temi nei, neʼe kau ki te ʼu fono mo tana ʼu mātuʼa ʼi tona kei taʼu tolu. ʼE ʼi ai tana ʼu suvenia lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼu fono ʼaia, logope la ki muli age neʼe mole kei kau tana ʼu mātuʼa ki te kokelekasio faka Kilisitiano. ʼI tona taʼu hogofulu, neʼe felāveʼi mo te tama ko te Fakamoʼoni ʼa Sehova pea neʼe ina ʼave ia ia ki te ʼu fono. Ko te ʼu mātuʼa ʼo te tama Fakamoʼoni ʼaia neʼe nā tokaga kia ia ʼaki he loto fiafia pea nā fai tana ako, he neʼe hage ko he tama ʼe hala mo tāmai pea mo faʼe ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼUhi ko tanā tokaga kia ia ʼaki he ʼofa, neʼe tuputupu lelei ai pea ʼi te temi nei ʼe ko te tagata ʼāfea ʼi tona kokelekasio.

Tatau aipe peʼe fakafeagai te ʼu mātuʼa ki te tuputupu fakalaumālie ʼo tanatou fānau, kae ʼe mole tokotahi te ʼu fānau ʼaia. Ko Sehova ʼe ko he Tāmai ʼofa. ʼE ʼui fēnei ia Pesalemo 68⁠:5: “Ko te ʼAtua ʼi tona nofoʼaga maʼoniʼoni, ʼe ko te tāmai ʼo te ʼu tama ʼaē ʼe hala mo tāmai.” Ko te tamaliki tagata pea mo fafine ʼaē ʼe hala mo tāmai, ʼe nātou ʼiloʼi papau ʼe feala ke nātou fakaōvi ki te ʼAtua ʼi te faikole, pea ʼe lagolago anai kia nātou. (Pesalemo 55:22; 146:⁠9) Ko te kautahi ʼa Sehova, ʼaē ʼe hage ko he faʼe, ʼe ina fakahoko fakalelei tona maʼua ʼo ina teuteuʼi te ʼu meʼa kai fakalaumālie ʼaē ʼe tufa ki te ʼu kokelekasio faka Kilisitiano e 85 000 ʼi te malamanei katoa, ʼi te ʼu tohi pea mo te ʼu fono. Koia, ʼaki te tokoni fakalaumālie ʼaē ʼe foaki mai e totatou tāmai ko Sehova pea mo tana kautahi ʼaē ʼe hage ko he faʼe, ʼe feala pe ke tou ʼui, māʼiape la mo nātou ʼaē ʼe hala mo tāmai, ʼe fai tanatou ako Tohi-Tapu.

ʼE tonu ke tou vikiʼi te ʼu mātuʼa Kilisitiano ʼaē ʼe nātou fai tuʼumaʼu te ako Tohi-Tapu ʼo tanatou fānau. Ko te ʼu tāmai pe ko te ʼu faʼe ʼaē ʼe nātou taupau tokotahi tanatou fānau pea mo loto faʼa kātaki ʼo akoʼi kia nātou te ʼu ala ʼa Sehova, ʼe tāu mo feʼauga ke vikiʼi nātou pea ke tou tokakaga kia nātou. (Tāʼaga Lea 22:⁠6) Ko nātou fuli ʼaē ʼe tokakaga ki te ʼu fānau ʼe hala mo tāmai ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼe nātou ʼiloʼi ko te meʼa ʼaē ʼe nātou fai ʼe leleiʼia e Sehova, totatou Tāmai ʼaē ʼe ʼi selo. Ko te tokaga ki te ʼu meʼa fakalaumālie ʼaē ʼe ʼaoga ki te famili, ʼe ko he maʼua mamafa. Kae ‘ ʼaua naʼa koutou fiu ʼi te fai ʼo te meʼa ʼaē ʼe lelei, heʼe koutou utu anai ʼi tona temi totonu, mo kapau ʼe mole koutou fiu.’​—Kalate 6:⁠9.

[Nota ʼi te lalo pasina]

[Paki ʼo te pasina 23]

Ko te ako faka famili ʼe ko he fealagia lelei kia nātou veliveli ke nātou fakahā ki tanatou ʼu mātuʼa te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou hoha kiai

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 20]

Harper’s