“Te Fale Lotu” Mo “Te Pule” Ia ʼAho Nei
“ ʼO ʼuhiga mo te pule ʼaē ʼi te lotolotoiga ʼo nātou, ʼi te temi ʼaē ʼe nātou hū ai ki loto, ʼe tonu anai ke hū ki loto; pea ʼi te temi ʼaē ʼe nātou mavae mai ai, ʼe tonu anai ke mavae mai ai.”—Esekiele 46:10.
1, 2. Koteā te moʼoni maʼuhiga ʼaē ʼe tokoni mai ke tou mahino lahi ai ki te faka ʼuhiga ʼo te fale lotu ʼaē neʼe hā kia Esekiele?
KO ʼIHI lapi ʼo te temi muʼa neʼe mole nātou faʼa leleiʼia te tohi ʼo Esekiele. Ohage ko tona ʼui e te Talmud, neʼe manatu ʼe ʼihi ia nātou ʼaia ke molehi te tohi ʼaia ʼo Esekiele ʼi te Tohi-Tapu. Neʼe faigataʼa kia nātou tanatou fakamahino ia te faka ʼuhiga ʼo te fale lotu ʼaē neʼe hā pea neʼe nātou ʼui ʼe mole feala ia ke mahino kiai he tahi. Neʼe mole mahino lelei ki te tahi ʼu hahaʼi sivi Tohi-Tapu te faka ʼuhiga ʼo te fale lotu ʼa Sehova ʼaē neʼe hā kia Esekiele. E feafeaʼi kia koutou?
2 Talu mai te toe fakatuʼu ʼo te tauhi maʼa, neʼe tapuakina e Sehova tana hahaʼi, ʼo ina foaki kia nātou he mālama lahi ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼo kau kiai mo tanatou mahino ki te faka ʼuhiga ʼo te fale lotu fakalaumālie ʼa Sehova—te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē ʼe fai e Sehova ki te tauhi maʼa, ʼaē ʼe tatau mo te fale lotu.a ʼE tokoni mai te moʼoni maʼuhiga ʼaia ʼo ʼuhiga mo te fale lotu fakalaumālie, ke tou mahino ki te faka ʼuhiga ʼo te fale lotu ʼaē neʼe hā kia Esekiele. Tou vakavakaʼi fakalelei te ʼu koga e fā ʼo te meʼa ʼaia neʼe hā—te fale lotu, mo te kau pelepitelo, mo te pule, pea mo te fenua. Koteā tonatou faka ʼuhiga ia ʼaho nei?
Te Fale Lotu Pea Mo Koutou
3. Koteā ʼaē ʼe tou ako ʼaki te tuʼapatu māʼoluga pea mo te ʼu kaupā ʼaē neʼe togi ʼi te hūʼaga ʼo te fale lotu?
3 Tou fakakaukauʼi age muʼa ʼe tou takafoli te fale lotu ʼaia neʼe hā. ʼE tou fakaōvi atu kiai pea mo tou kake ʼi te ʼu matatuʼuga e fitu ʼo tou aʼu ki te tahi matapā ʼi te ʼu matapā māʼoluga ʼaupito. ʼI tatatou hū kiai, ʼe tou ōfo ʼi te meʼa ʼaē ʼe tou sio kiai ʼi te hūʼaga ʼaia. ʼE meta 30 tupu te māʼoluga ʼo te tuʼapatu! Ko te faʼahi ʼaia, ʼe ina fakamanatu mai te māʼoluga ʼo te ʼu lekula mokā tou fia hū ki te fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai e Sehova ʼo ʼuhiga mo te tauhi. ʼE hū mai te ʼu matapā fakamālama te mālama ʼe ina faka mālamagia te ʼu kaupā ʼaē neʼe togi ai te ʼu fuʼu pālema, ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ʼi te Tohi-Tapu moʼo fakatātā te faitotonu. (Pesalemo 92:12; Esekiele 40:14, 16, 22) ʼE hū ki te koga meʼa taputapu ʼaia ia nātou ʼaē ʼe faitotonu ʼi tanatou ʼu aga pea mo te faʼahi fakalaumālie. ʼO ʼalutahi mo te faʼahi ʼaia, ʼe tou faitotonu anai ke tali e Sehova tatatou tauhi.—Pesalemo 11:7.
4. Ko ai ʼaē ʼe mole feala ke hū ki te fale lotu, pea koteā ʼaē ʼe akoʼi mai kia tatou e te faʼahi ʼaia?
4 ʼI te ʼu tafaʼaki ʼo te ala, ʼe ʼi ai te ʼu kogafale leʼo e tolu. ʼE fakagafua anai koa e te ʼu tagata leʼo ke tou hū ki te fale lotu? Neʼe ʼui e Sehova kia Esekiele ʼe mole lava hū kiai te matāpule ʼaē “neʼe mole ina silikosisioʼi tona loto.” (Esekiele 40:10; 44:9) Koteā tona faka ʼuhiga? Ko tona faka ʼuhiga, ko te ʼAtua ʼe ina tali pe te hahaʼi atolasio, ʼaē ʼe manako ki tana ʼu lao pea mo nātou mulimuli kiai. (Selemia 4:4; Loma 2:29) ʼE ina tali lelei ia nātou ʼaia ʼi tona fale fehikitaki fakalaumālie, tona fale tauhi. (Pesalemo 15:1-5) Talu mai te toe fakatuʼu ʼo te tauhi maʼa ʼi te taʼu 1919, neʼe lagolago te kautahi fakakelekele ʼa Sehova ki tana ʼu lao ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai pea mo nātou fakamahino lelei ʼaki te temi. Ko nātou ʼaē neʼe mole nātou fia fakalogo kiai, neʼe mole kei tali ke nātou fakatahi mo tana hahaʼi. Ia ʼaho nei, ʼo fakatafito ki te Tohi-Tapu, ko nātou ʼaē ʼe agahala kae mole nātou fakahemala ʼe fakamavae nātou, pea ʼaki te fai ʼaia neʼe feala ke taupau maʼa tatatou tauhi.—1 Kolonito 5:13.
5. (a) Koteā ʼaē ʼe tatau ai te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele pea mo te meʼa ʼaē neʼe hā kia Soane, ia Apokalipesi 7:9-15? (b) ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, ko ai ʼaē ʼe nātou fakatātā te ʼu telepi e 12 ʼaē ʼe tauhi ʼi te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa?
5 ʼE fakaaʼu te ala ki te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa, ʼaē ʼe tauhi ai te hahaʼi kia Sehova pea mo nātou fakavikiviki kia te ia. ʼE tou manatuʼi ai te meʼa ʼaē neʼe sio kiai te ʼapositolo ko Soane, “te toe hahaʼi tokolahi” ʼaē ʼe nātou tauhi kia Sehova “ ʼi te ʼaho mo te po ʼi tona fale lotu.” ʼI te ʼu meʼa ʼaia e lua ʼaē neʼe hā, ʼe talanoa ai ki te ʼu pālema. ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, neʼe fakaʼaogaʼi te ʼu pālema moʼo fakamataleleiʼi te ʼu kaupā ʼo te hūʼaga. ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kia Soane, neʼe ʼi ai te ʼu pālema ʼi te ʼu nima ʼo te kau atolasio, ʼaē ʼe ina fakatātā tanatou fiafia ʼi te fakavikiviki kia Sehova pea mo tanatou tali ke Hau Sesu kia nātou. (Apokalipesi 7:9-15) ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, ʼe fakatātā e te ʼu telepi e 12 te “tahi ʼu ōvi.” (Soane 10:16; vakaʼi ia Luka 22:28-30.) ʼE koutou kau koa mo koutou ia nātou ʼaē ʼe nātou fiafia ʼi te fakavikiviki kia Sehova, ʼo koutou tala tona Puleʼaga?
6. He koʼe neʼe ʼi ai te ʼu fale kai ʼi te malaʼe ʼaē neʼe tuʼu ʼi tuʼa, pea koteā te pilivilesio ʼaē ʼe feala ke manatu kiai ia nātou ʼaē ʼe nātou kau ki te tahi ʼu ōvi?
6 ʼI tatatou takafoli te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa, ʼe tou sio ki te ʼu fale kai e 30, ʼe vaevae ai e te hahaʼi te ʼu sakilifisio ʼaē neʼe nātou momoli. (Esekiele 40:17) Ia ʼaho nei, ko nātou ʼaē ʼe nātou kau ki te tahi ʼu ōvi ʼe mole kei nātou sakilifisioʼi he ʼu manu, kae ʼe mole nātou ʼōmai ʼātea ki te fale lotu fakalaumālie. (Vakaʼi ia Ekesote 23:15.) Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Aki ia [Sesu], tou momoli tuumau he sakilifisio o te fakavikiviki ki te Atua, ko te fua aia o te u laugutu e natou fakamooni ki tona Huafa. Vakai naa koutou galoi te fai o te mea e lelei pea mo te mauli vaevae, koteuhi ko te u faahiga sakilifisio aia e leleiʼia e te Atua.” (Hepeleo 13:15, 16; Osea 14:2) ʼE ko he pilivilesio lahi tatatou momoli kia Sehova te ʼu sakilifisio ʼaia.—Tāʼaga Lea 3:9, 27.
7. Koteā ʼaē ʼe tou ʼiloʼi papau ʼaki te fuafua ʼo te fale lotu?
7 Neʼe sio ia Esekiele ki te ʼaselo ʼe ina fuafua te fale lotu ʼaē ʼe hā kia ia. (Esekiele 40:3) ʼO toe feiā aipe, neʼe ʼui fēnei ki te ʼapositolo ko Soane: “Tuuake, pea ke fuafua te faletapu o te Atua, mo te aletale pea mo natou e atolasio ai.” (Apokalipesi 11:1) Koteā koa te faka ʼuhiga ʼo te fuafua ʼaia? ʼI te ʼu faʼahi ʼaia e lua, neʼe ko he fakamoʼoni, peʼe ko he fakaʼiloga ʼe mole he meʼa ʼe ina tāʼofi anai ia Sehova ke ina fakahoko tana fakatuʼutuʼu ʼo ʼuhiga mo te tauhi maʼa. ʼO toe feiā pe ia ʼaho nei, ʼe tou ʼiloʼi papau ʼe mole he meʼa—māʼia mo te fakafeagai lahi ʼo te ʼu puleʼaga mālohi—ʼe ina tāʼofi anai te fakatuʼu ʼo te tauhi maʼa.
8. Ko ai ʼaē ʼe hū ʼi te ʼu matapā ʼo te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi loto, pea koteā ʼaē ʼe fakamanatuʼi mai e te ʼu matapā ʼaia?
8 ʼI tatatou haʼele ʼi te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa, ʼe tou sio ai ki te ʼu matapā e tolu ʼaē ʼe ina taki tatou ki te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi loto; ko te ʼu matapā ʼaē ʼe tuʼu ʼi loto ʼe fakaʼatu tahi pea ʼe nātou māʼoluga ohage ko te ʼu matapā ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa. (Esekiele 40:6, 20, 23, 24, 27) ʼE gata pe ki te kau pelepitelo te fealagia ʼaē ke nātou hū ki te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi loto. Ko te ʼu matapā ʼaē ʼe tuʼu ʼi loto ʼe nātou fakamanatuʼi mai, ko te kau fakanofo ʼaē ʼe tonu ke nātou mulimuli fakalelei ki te ʼu lekula pea mo te ʼu lao ʼa te ʼAtua, kae ʼe toe maʼua foki mo te kau Kilisitiano moʼoni fuli ke nātou mulimuli kiai. Kae koteā te gāue ʼa te kau pelepitelo, pea koteā tona faka ʼuhiga ia ʼaho nei?
Ko He Kau Pelepitelo Agatonu
9, 10. ʼE fakahoko feafeaʼi e “te kautahi fakapelepitelo” te akoʼi ʼo te hahaʼi ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼaē neʼe fakatātā e te kalasi ʼa te kau pelepitelo ʼaē neʼe hā kia Esekiele?
9 ʼI muʼa ʼo te temi ʼo te kau Kilisitiano, neʼe gāue kinakina te kau pelepitelo ʼi te fale lotu. Neʼe ko he gāue kinakina te matehi ʼo te ʼu manu ki te sakilifisio, tanatou momoli ʼi te ʼaletale, pea mo tona vaevae ki te tahi ʼu pelepitelo pea mo te hahaʼi. Kae neʼe ʼi ai tanatou tahi gāue maʼuhiga. Neʼe fakatotonu fēnei e Sehova ʼo ʼuhiga mo te kau pelepitelo: “ ʼE tonu ke nātou akoʼi ki taku hahaʼi te kehekehe ʼo te meʼa ʼaē ʼe maʼoniʼoni pea mo te meʼa ʼaē ʼe ʼuli; pea ʼe tonu ke nātou fakahā kia ia te kehekehe ʼo te meʼa ʼaē ʼe heʼemaʼa pea mo te meʼa ʼaē ʼe maʼa.”—Esekiele 44:23; Malakia 2:7.
10 ʼE koutou leleiʼia koa te gāue kinakina pea mo te tauhi agavaivai ʼaē ʼe fai e te kalasi ʼo te kau fakanofo, “te kautahi fakapelepitelo,” ʼo ʼuhiga mo te tauhi maʼa? (1 Petelo 2:9) Ohage ko te kau pelepitelo Levite ʼo te temi muʼa, ʼe nātou takitaki te akoʼi ʼo te hahaʼi ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼo nātou tokoni kia nātou ke nātou mahino pe koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe maʼa pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe leleiʼia e te ʼAtua pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe mole ina leleiʼia. (Mateo 24:45) Ko te ako ʼaia, ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te ʼu tohi faka Tohi-Tapu, mo te ʼu fono pea mo te ʼu fakatahi faka Kilisitiano, neʼe tokoni ki te lauʼi miliona hahaʼi ke nātou tokalelei mo te ʼAtua.—2 Kolonito 5:20.
11. (a) Neʼe fakahā feafeaʼi e te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele te maʼuhiga ʼaē ki te kau pelepitelo ke nātou maʼa? (b) ʼI te ʼu ʼaho fakamuli, neʼe fakamaʼa feafeaʼi te kau fakanofo ʼi te faʼahi fakalaumālie?
11 Kae ko te kau pelepitelo, ʼe mole tonu pe ke nātou ako ki te hahaʼi ke nātou maʼa; ʼe tonu foki mo nātou ke nātou maʼa. Koia, neʼe ʼuluaki sio ia Esekiele ki te fakamaʼa ʼo te kau pelepitelo ʼo Iselaele. (Esekiele 44:10-16) ʼO toe feiā pe, neʼe fakahā ʼi te hisitolia, ʼi te taʼu 1918, neʼe heka ia Sehova “ohage ko he tagata fakamaʼa” ʼi tona fale lotu fakalaumālie, ʼo ina vakavakaʼi te kalasi ʼo te kau pelepitelo fakanofo. (Malakia 3:1-5) Ko nātou ʼaē kua maʼa ʼi te faʼahi fakalaumālie peʼe ko nātou ʼaē neʼe nātou fakahemala mai tanatou tauhi ʼāfea ki te ʼu tamapua, neʼe fakagafua ke nātou hoko atu tanatou pilivilesio ʼaē ko te tauhi ʼi tona fale lotu fakalaumālie. Kae, ohage pe ko te hahaʼi fuli, ʼe feala ke liliu he tahi ʼi te kau fakanofo ʼo ʼuli—ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo ina fai he ʼu aga heʼemaʼa. (Esekiele 44:22, 25-27) ʼE tonu ke nātou faiga mālohi ke nātou ‘taupau tanatou maʼa ʼo mamaʼo mai te malama-nei.’—Sake 1:27; vakaʼi ia Maleko 7:20-23.
12. He koʼe ʼe tonu ke tou leleiʼia te gāue ʼaē ʼe fai e te kau fakanofo?
12 ʼE feala ke tou tahi fai te ʼu fehuʼi ʼaenī, ‘ ʼE ʼau leleiʼia koa te faʼifaʼitaki ʼaē ʼe tuku mai e te kau fakanofo talu mai te ʼu taʼu ʼaē ʼe nātou tauhi agatonu ai? ʼE ʼau faʼifaʼitakiʼi koa tanatou tui?’ ʼE ko he meʼa lelei ki te toe hahaʼi tokolahi tanatou manatuʼi ʼe mole nonofo tuʼumaʼu anai te kau fakanofo mo nātou ʼi te kele. ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, neʼe ʼui fēnei e Sehova ʼo ʼuhiga mo te kau pelepitelo: “ ʼE mole koutou foaki age anai kia nātou he kele [ʼo te fenua] ʼi Iselaele: ko ʼau tanatou kele.” (Esekiele 44:28) ʼO toe feiā pe, ʼe mole maʼuʼuli ʼo heʼegata te kau fakanofo ʼi te kele. Ko tanatou tofiʼa ʼe ʼi selo, pea maʼa te toe hahaʼi tokolahi, ʼe ko he pilivilesio tanatou lagolago pea mo fakaloto mālohiʼi ia nātou ʼi te temi ʼaē ʼe kei nātou maʼuʼuli ai ʼi te kele.—Mateo 25:34-40; 1 Petelo 1:3, 4.
Ko Ai Te Pule?
13, 14. (a) He koʼe ʼe kau te pule ʼi te tahi ʼu ōvi? (b) Ko ai ʼaē ʼe ina fakatātā te pule?
13 ʼI te temi leva ʼaenī, ʼe tou fia ʼiloʼi pe ko ai ʼaē ʼe ina fakatātā te pule. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ʼe fakahā ʼi te tahi faʼahi ʼe ko he tokotahi pea ʼi te tahi age faʼahi ʼe ko he kūtuga, koia ʼe feala ke tou ʼui ai ʼe ina fakatātā he kalasi fakatagata. (Esekiele 44:3; 45:8, 9) Kae ko ai koa? ʼE mahino ia ʼe mole ko te kau fakanofo. ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā, ʼe gāue fakatahi te pule mo te kau pelepitelo, kae ʼe mole kau ia nātou. ʼO mole hage ko te kau pelepitelo, ʼe foaki age ki ai he tofiʼa ʼi te fenua, koia ʼe maʼuli anai ʼi te kele, kae mole ʼi selo. (Esekiele 48:21) Tahi ʼaē meʼa, ʼe ʼui fēnei ia Esekiele 46:10: “ ʼO ʼuhiga mo te pule ʼaē ʼi te lotolotoiga ʼo nātou, ʼi te temi ʼaē ʼe nātou [te ʼu telepi ʼaē ʼe mole kau ki te kau pelepitelo] hū ai ki loto [ki te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa ʼo te fale lotu], ʼe tonu anai ke hū ki loto; pea ʼi te temi ʼaē ʼe nātou mavae mai ai, ʼe tonu anai ke mavae mai ai.” ʼE mole hū ia ki te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi loto kae ʼe tauhi ʼi te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa, ʼo hū ki loto pea mo mavae mai te fale lotu ʼaki te hahaʼi. ʼE hā ʼaki mai, ʼe kau te pule ʼi te toe hahaʼi tokolahi ʼo te tahi ʼu ōvi.
14 ʼE hā lelei mai, ʼe ʼi ai te ʼu maʼua ʼo te pule ʼi te lotolotoiga ʼo te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI te malaʼe ʼaē ʼe tuʼu ʼi tuʼa, ʼe nofo te pule ʼi te hūʼaga ʼo te Matapā ʼo te Potu Hahake. (Esekiele 44:2, 3) ʼE fakahā mai e te faʼahi ʼaia tona tuʼulaga tagata taupau, ohage ko te ʼu tagata ʼāfea ʼi Iselaele ʼaē neʼe nonofo ʼi te matapā ʼo te kolo pea mo faifakamāu. (Lute 4:1-12; Tāʼaga Lea 22:22) Ia ʼaho nei, ko ai ʼaē ʼe nātou maʼu te maʼua ʼaē ke nātou taupau ʼi te lotolotoiga ʼo te ʼu ōvi? Ko te kau tagata ʼāfea ʼaē ka nātou maʼuʼuli anai ʼi te kele, ia nātou ʼaē neʼe fili e te laumālie maʼoniʼoni. (Gāue 20:28) Koia ʼi te temi nei, ʼe teuteuʼi te kalasi ʼo te pule ʼaki te ʼamanaki ʼaē ke nātou tauhi ki ʼamuli moʼo fakaʼaluʼalu lelei te ʼu gāue ʼi te mālama foʼou.
15. (a) ʼE fakahā feafeaʼi mai e te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, te felogoi ʼa te kau tagata ʼāfea ʼo te toe hahaʼi tokolahi pea mo te kalasi ʼo te kau pelepitelo fakanofo? (b) Koteā te takitaki ʼaē neʼe fai e te kau tagata ʼāfea fakanofo ʼi te kautahi fakakelekele ʼa te ʼAtua?
15 Kae ia ʼaho nei, e feafeaʼi te felogoi ʼa te kalasi ʼo te kau pelepitelo fakanofo pea mo te ʼu tagata matutuʼa ʼaia, ʼaē ʼe nātou kau ʼi te toe hahaʼi tokolahi pea mo tauhi ohage ko he ʼu tagata taupau? ʼE fakahā mai e te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, ko te kau tagata ʼāfea ʼaē ʼe kau ki te toe hahaʼi tokolahi ʼe nātou lagolago pea mo fakalogo, kae ko te kau fakanofo ʼaē ʼe nātou takitaki ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼO feafeaʼi? Koutou manatuʼi, ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, neʼe foaki ki te kau pelepitelo te maʼua ʼaē ke nātou akoʼi ki te hahaʼi te ʼu meʼa fakalaumālie. Neʼe toe ʼui foki kia nātou ke nātou faifakamāu. Tahi ʼaē meʼa, neʼe hinoʼi te kau Levite ki “te gāue taupau” ʼi te ʼu matapā ʼo te fale lotu. (Esekiele 44:11, 23, 24) ʼE hā lelei mai, neʼe tonu ke fakalogo te pule ki te ʼu gāue fakalaumālie pea mo te takitaki ʼo te kau pelepitelo. Koia, ʼe tau mo feʼauga ʼi totatou temi, ke takitaki e te kau fakanofo te tauhi maʼa. Ohage la, ko te ʼu tēhina ʼi te Kolesi Pule ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, neʼe fili nātou ʼi te kau fakanofo. Ko te kau tagata ʼāfea fakanofo pea mo agatonu ʼaia neʼe nātou akoʼi te kalasi ʼo te pule ʼaē ʼe tuputupu talu mai ni ʼu taʼu, moʼo teuteuʼi ʼihi ʼo te kalasi ʼaia ki te temi ʼaē ka foaki ai kia nātou te pule katoa ʼi te mālama foʼou ʼa te ʼAtua ʼaē ka hoko mai.
16. ʼO mulimuli kia Isaia 32:1, 2, ʼe tonu ke feafeaʼi te agaaga ʼo te kau tagata ʼāfea fuli?
16 E feafeaʼi te agaaga ʼo te ʼu tagata taupau ʼaia ʼaē ka tuku age kia nātou te ʼu maʼua ʼaia, ʼi tonatou ʼuhiga kalasi ʼo te pule? ʼE ʼui fēnei e te lea faka polofeta ʼaē ʼe tou maʼu ia Isaia 32:1, 2: “Koʼeni! ʼE pule anai he hau ki te faitotonu; pea ki te kau tama ʼaliki, ʼe nātou pule anai ohage ko he ʼu tama ʼaliki ki te faitotonu. Pea ʼe tonu anai ke nātou tahi liliu ko he nonoʼaga mokā matagi pea ko he holaʼaga mokā afā, ohage ko he ʼu kiʼi vaitafe ʼi he potu moamoa, ohage ko te malumalu ʼo he maka lahi ʼi he kele kakā.” Kua hoko te lea faka polofeta ʼaia ʼi te temi nei, ʼi te gāue ʼaē ʼe fai e te kau tagata ʼāfea—fakanofo pea mo nātou ʼo te tahi ʼu ōvi—moʼo puipui te faga ōvi mai ‘te ʼu afā,’ ohage la ko te ʼu fakataga pea mo te lotovaivai.
17. ʼE tonu ke manatu feafeaʼi te kau tagata tauhi ōvi Kilisitiano ʼo ʼuhiga mo nātou totonu, pea ʼe tonu ke faka ʼuhiga feafeaʼi nātou e te faga ōvi?
17 Ko te ʼu kupu “tama ʼaliki” pea mo “pule,” ʼaē ʼe tatau tanā faka ʼuhiga ʼi te lea faka Hepeleo, ʼe mole fakaʼaogaʼi ohage ko he tuʼulaga moʼo vikiʼi he ʼu tagata. Kae, ʼe faka ʼuhiga ki te maʼua ʼaē ʼe fakahoko e te ʼu tagata ʼaia ʼi tanatou tokakaga ki te ʼu ōvi ʼa te ʼAtua. ʼE fai e Sehova te fakatokaga fefeka ʼaenī: “Kua feʼauga, ʼu pule ʼo Iselaele! Koutou fakamamaʼo te agamālohi pea mo te kaihaʼa, pea koutou maʼuliʼi te faitotonu.” (Esekiele 45:9) ʼE ko he meʼa lelei ki te kau tagata ʼāfea fuli ia ʼaho nei ke nātou taupau te tokoni ʼaia ʼi tonatou loto. (1 Petelo 5:2, 3) Pea ko te faga ōvi, ʼe nātou fakamoʼoni ko Sesu neʼe ina foaki mai te ʼu tagata tauhi ōvi ʼe “ko he ʼu meʼa ʼofa tagata.” (Efeso 4:8) ʼE hinoʼi nātou ʼo mulimuli ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakamaʼua e te Folafola ʼa te ʼAtua. (1 Timoteo 3:1-7; Tito 1:5-9) Koia ʼe mulimuli ai te kau Kilisitiano ki te takitaki ʼa te kau tagata ʼāfea.—Hepeleo 13:7.
18. ʼI te temi nei, ko te ʼu maʼua fea ʼe maʼu e nātou ʼaē ka nātou ʼamanaki faʼufaʼu te kalasi ʼo te pule, pea koteā anai tonatou ʼu maʼua ʼi te temi ka haʼu?
18 ʼI te ʼu temi faka Tohi-Tapu, ko ʼihi pule neʼe maʼuhiga tonatou ʼuhiga pule, kae ko ʼihi neʼe mole faʼa maʼuhiga. Ia ʼaho nei, ʼe maʼu e te kau tagata ʼāfea ʼi te toe hahaʼi tokolahi te ʼu maʼua kehekehe. ʼE tauhi ʼihi ʼi te kokelekasio e tahi; ko ʼihi ʼe lahi te ʼu kokelekasio ʼaē ʼe nātou tauhi ai heʼe ko he ʼu tagata taupau feʼoloʼaki; ko ʼihi ʼe nātou tauhi he ʼu fenua heʼe nātou kau ki te Komite ʼo te Filiale; ko ʼihi ʼe nātou tokoni ki te ʼu komite kehekehe ʼo te Kolesi Pule. ʼI te mālama foʼou, ʼe hinoʼi anai e Sesu “te ʼu tama ʼaliki ʼi te kele katoa” pea ʼe nātou takitaki anai te hahaʼi atolasio ʼa Sehova ʼi te kele. (Pesalemo 45:16) ʼE mahino ia ʼe tokolahi anai ia nātou ʼaē ka ina filifili ʼi te kau tagata ʼāfea agatonu ʼo te temi nei. Mai tona ʼuhiga ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi te ʼu tagata ʼaia ʼi te temi ʼaenī, koia ʼe ina filifili anai nātou ke nātou maʼu he ʼu pilivilesio lahi ʼi te ka haʼu, ʼi te temi ʼaē ka ina fakahā ai te gāue ʼo te kalasi ʼo te pule ʼi te mālama foʼou.
Te Fenua ʼa Te Hahaʼi ʼo Te ʼAtua Ia ʼAho Nei
19. Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te fenua ʼaē neʼe hā kia Esekiele?
19 ʼE toe fakahā foki ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, te fenua ʼo Iselaele ʼaē kua ʼosi toe laga. Koteā ʼaē ʼe ina fakatātā? Ko te tahi ʼu lea faka polofeta ʼo ʼuhiga mo te toe laga ʼo te fenua, neʼe nātou fakakikite ʼe liliu anai Iselaele ko he palatiso ohage ko Eteni. (Esekiele 36:34, 35) Ia ʼaho nei, ʼe tou maʼuʼuli ʼi “he fenua” kua toe laga, pea ʼi hona faʼahiga ʼaluʼaga, ʼe toe hage ko Eteni. Koia ʼe tou tau ʼui ʼe ko he palatiso fakalaumālie. Neʼe fakamahino e Te Tule Leʼo ko tatatou “fenua” ʼe ko te “potu fenua ʼaē ʼe gāueʼi” e te hahaʼi ʼaē neʼe fili e te ʼAtua.b Tatau aipe pe kofea te koga meʼa ʼaē ʼe nofo ai he kaugana ʼa Sehova, kae ʼe nofo ʼi te fenua ʼaia neʼe toe laga mo kapau ʼe faiga ke lagolago ki te tauhi moʼoni, ʼo haʼele ʼi te ʼu tafuga vaʼe ʼo Sesu Kilisito.—1 Petelo 2:21.
20. ʼI te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele, koteā te ako ʼe tou maʼu mai “te meʼa ʼofa taputapu ʼaē neʼe foaki,” pea ʼe lava feafeaʼi hatatou maʼuliʼi te faʼahi ʼaia?
20 E feafeaʼi ki te koga kele ʼo te fenua ʼaē neʼe fakahigoa ko “te meʼa ʼofa taputapu ʼaē neʼe foaki”? Ko te meʼa ʼaia neʼe foaki e te hahaʼi moʼo lagolago ki te kau pelepitelo pea mo te kolo. Pea “ko te hahaʼi fuli ʼo te puleʼaga” neʼe tonu ke nātou foaki he koga kele ʼo te fenua ki te pule. Koteā tona faka ʼuhiga ia ʼaho nei? ʼE mahino ia ʼe mole faka ʼuhiga ʼe tonu ke foaki e te hahaʼi ʼo te ʼAtua he falā ki he kalasi ʼo he ʼu tagata lotu. (2 Tesalonika 3:8) Kae ko te tokoni ʼaē ʼe fai ki te kau tagata ʼāfea ʼe ko he tokoni fakalaumālie. ʼE kau kiai tatatou tokoni ki te gāue ʼaē ʼe lolotoga fai nei pea mo tou fakahā tatatou lagolago pea mo tatatou fakalogo. Kae, ohage ko te temi ʼo Esekiele, ko te meʼa ʼofa ʼaia ʼe fai “kia Sehova,” kae mole fai ki he tagata.—Esekiele 45:1, 7, 16.
21. Koteā te ako ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā kia Esekiele ʼo ʼuhiga mo te vaevae ʼo te fenua?
21 ʼE mole gata pe ki te pule pea mo te kau pelepitelo te maʼu ʼo he nofoʼaga ʼi te fenua ʼaia kua toe laga. ʼE fakahā mai ʼaki te vaevae ʼo te fenua, ʼe tahi maʼu e te ʼu telepi e 12 tona tofiʼa. (Esekiele 47:13, 22, 23) Koia, ʼe mole maʼu pe e te hahaʼi tokolahi honatou nofoʼaga ʼi te palatiso fakalaumālie ia ʼaho nei, kae ʼe nātou toe maʼu anai he koga kele, ʼi te temi ʼaē ka foaki ai kia nātou he tofiʼa ʼi te kele, ʼaē ka puleʼi e te Puleʼaga ʼa te ʼAtua.
22. (a) Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te kolo ʼaē neʼe hā kia Esekiele? (b) Koteā ʼaē ʼe tou ako ʼi te ʼu matapā ʼaē ʼe tuʼu ʼi te ʼu tafa fuli?
22 Moʼo fakaʼosi, koteā ʼaē ʼe fakatātā e te kolo ʼaē neʼe hā? ʼE mole ko he kolo ʼi selo, koteʼuhi ʼe tuʼu ʼi te lotomalie ʼo he fenua “ ʼe mole taputapu.” (Esekiele 48:15-17) Koia, ʼe lagi ko he meʼa ʼe tuʼu ʼi te kele. Koteā te faka ʼuhiga ʼo he kolo? ʼE mole faka ʼuhiga koa la ki he ʼu hahaʼi ʼe nātou kau fakatahi, ohage he kūtuga, pea ʼe nātou faʼufaʼu he meʼa ʼe fakatuʼutuʼu lelei? ʼE mahino ia. Koia, ʼe hā mai ai ʼe fakatātā e te kolo he fakatuʼutuʼu ʼe fai ʼi te kele, ʼe fua lelei kia nātou fuli ʼaē ʼe nātou faʼufaʼu te sosiete faitotonu ʼi te kele. ʼE ina fakahoko katoa anai tana gāue ʼi te “kele foʼou” ʼaē ka hoko mai. (2 Petelo 3:13) Ko te ʼu matapā ʼo te kolo ʼi te ʼu tafa fuli, ʼaē ʼe maʼu takitahi e te ʼu telepi, ʼe nātou fakatātā lelei te fai fakahagatonu ʼo te ʼu meʼa. Ia ʼaho nei, ʼe mole gāue fakafūfū te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼE tonu ke faigafua hatatou fai palalau mo te ʼu tēhina ʼaē ʼe ʼi ai tonatou ʼu maʼua; ʼe ʼiloʼi lelei e te hahaʼi fuli te ʼu pelesepeto ʼaē ʼe nātou mulimuli kiai. ʼE ʼui ko te ʼu hahaʼi mai te ʼu telepi kehekehe ʼe nātou gāueʼi te kele ʼaē ʼe ʼaoga ki te kolo, pea ko te faʼahi ʼaia ʼe ina fakamanatuʼi mai kia tatou ʼe lagolago te tahi ʼu ōvi ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē ʼe fai maʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼi te malamanei katoa, pea ʼe feala ke nātou fai ʼaki he ʼu koloā.—Esekiele 48:19, 30-34.
23. Koteā ʼaē ka tou vakaʼi anai ʼi te alatike ʼaē ka hoa mai?
23 Kae e feafeaʼi ʼo ʼuhiga mo te vaitafe ʼaē ʼe tatafe mai te sagatualio ʼo te fale lotu? ʼE talanoa anai te tolu alatike fakaʼosi ʼaē ka hoa mai ki te faka ʼuhiga ʼo te vaitafe ʼaia ʼi te temi ʼaenī pea ʼi te ka haʼu.
[Nota ʼi te lalo pasina]
Te ʼu Puani Ke Fakamanatuʼi
◻ Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te fale lotu ʼaē neʼe hā kia Esekiele?
◻ Ko ai ʼaē ʼe fakatātā e te kau pelepitelo ʼaē ʼe tauhi ʼi te fale lotu?
◻ Ko ai te kalasi ʼo te pule, pea koteā tonatou ʼu maʼua?
◻ Koteā te fenua ʼaē neʼe hā kia Esekiele, pea koteā te faka ʼuhiga ʼo tana vaevae ki te ʼu telepi e 12?
◻ Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te kolo?
[Mape ʼo te pasina 15]
(Vakaʼi te nusipepa]
Te vaevae ʼo te fenua ohage ko tona hā kia Esekiele
TE ʼU TELEPI E 12
Te Tai Lahi
Te Tai ʼo Kalilea
Te Vaitafe ʼo Solotane
Te Tai Kona
TANE
ASELE
NEFETALI
MANASE
EFALAIME
LUPENI
SUTA
TE PULE
PESAMINO
SIMEONE
ISAKALE
SAPULONE
KATE
TE PAKI FAKALAHI ʼO TE MEʼA ʼOFA TAPUTAPU ʼAĒ NEʼE FOAKI
A. “ ʼE Nofo Tonu Ai Sehova”
(Sehova-Shammah); B. te kele lelei ʼo te kolo
Vahe ʼo Te Kau Levite
Sagatualio ʼo Sehova
Vahe ʼo Te Kau Pelepitelo
B A B