Tou Nofo Tokaga Pea Mo Faʼa Gāue!

“Koia, koutou alaʼala, he mole koutou iloi te aho mo te hola.”​—Mateo 25:13.

1. Koteā te meʼa ʼaē neʼe talitali kiai te ʼapositolo ko Soane?

ʼI TE ʼu palalau fakaʼosi ʼa te Tohi-Tapu, neʼe fakapapau fēnei e Sesu: “E au vave alu atu!” Pea neʼe tali age e te ʼapositolo ko Paulo: “Ameni, haele mai Aliki Sesu!” Neʼe mole lotolotolua te ʼapositolo ʼo ʼuhiga mo te haʼele mai ʼa Sesu. Neʼe kau ia Soane ʼi te ʼu ʼapositolo ʼaē neʼe nātou fehuʼi age kia Sesu: “Tala mai kia matou, pe ko afea anai e hoko ai te u mea aia, pea kotea anai te fakailoga o tau haele mai [“tau ʼi henī,” MN, ʼi te faka Keleka, ko pa·rou·siʹa] pea mo te fakaosi o te malama-nei?” Ei, neʼe talitali ia Soane ki te ʼi henī ʼa Sesu ʼi te ka haʼu.​—Apokalipesi 22:20; Mateo 24:3.

2. Koteā te ʼaluʼaga ʼa te ʼu ʼēkelesia ʼo ʼuhiga mo te ʼi henī ʼa Sesu?

² ʼE tahitahiga te maʼu ʼo he falala feiā ia ʼaho nei. ʼE tahi ʼalu pe te ʼēkelesia mo tana akonaki ʼo ʼuhiga mo te “haʼele mai” ʼa Sesu, kae ʼe tokosiʼi ia nātou ʼaē ʼe nātou atalitali moʼoni kiai. ʼE mole faʼa maʼuhiga te faʼahi ʼaia ʼi tonatou maʼuli. ʼE ʼui fēnei e te tohi The Parousia in the New Testament (Te ʼi Henī ʼi Te Tauhi Foʼou): “ ʼE mole malave te ʼamanaki ʼo ʼuhiga mo te Parousia ki te maʼuli ʼa te ʼēkelesia, mo tana ʼu manatu, pea mo tana gāue. . . . Kua vaivai pea kua teitei puli te lotomālohi ʼa te ʼēkelesia ke ina fakahoko tana ʼu gāue moʼo fakatafoki te hahaʼi pea mo faka mafola te evaselio.” Kae ʼe mole feiā te hahaʼi fuli!

3. (a) Koteā te manatu ʼa te kau Kilisitiano moʼoni ʼo ʼuhiga mo te pa·rou·siʹa? (b) Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou vakaʼi?

³ Ko te kau tisipulo moʼoni ʼa Sesu, ʼe nātou fakaʼamu lahi ki te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa agakovi ʼaenī. ʼI tatatou nonofo agatonu ʼo talitali ki te faʼahi ʼaia, ʼe maʼua ke tou taupau he manatu lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe pipiki ki te ʼi henī ʼa Sesu pea mo tou gāue ʼo mulimuli kiai. Kapau ʼe tou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe tou ‘kataki anai ki te gataʼaga, pea e tou mauli anai.’ (Mateo 24:​13) ʼI te lea faka polofeta ʼaē ʼe tou maʼu ia Mateo kapite 24 mo te 25, neʼe foaki e Sesu te ʼu tokoni fakapotopoto ʼe feala ke tou fakaʼaogaʼi, pea ʼe feala ke tou maʼu ai he ʼu fua lelei heʼegata. ʼE tuʼu ʼi te kapite 25 he ʼu lea fakatātā ʼe lagi koutou ʼiloʼi, te tahi ʼo ʼuhiga mo te ʼu taupoʼou e toko hogofulu (te ʼu taupoʼou fakapotopoto pea mo nātou ʼaē ʼe lotonoa) pea mo te tahi ʼo ʼuhiga mo te ʼu taleto. (Mateo 25:​1-​30) Koteā te ʼaoga ʼo te ʼu lea fakatātā ʼaia kia tatou?

Tou Nofo Tokaga Ohage Ko Te ʼu Taupoʼou e Toko Nima!

4. Koteā ʼaē ʼe hoko ʼi te lea fakatātā ʼo te ʼu taupoʼou?

⁴ ʼE lagi koutou toe fia lau anai te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te ʼu taupoʼou, ʼaē ʼe tou maʼu ia Mateo 25:​1-​13. ʼE talanoa ai ki te fai ʼohoana Sutea lahi, pea ʼe ʼalu te tagata ʼohoana ki te ʼapi ʼo te tāmai ʼo te fafine ʼohoana ke nā ʼolo ki tona ʼapi (peʼe ki te ʼapi ʼo tana tāmai). Ko te polosesio ʼaia neʼe lagi kau kiai he kau mahōlō pea mo he kau hiva, pea neʼe mole ʼiloʼi pe ko te hola fia ʼaē ka nātou tau mai ai. ʼI te lea fakatātā, ko te ʼu taupoʼou ʼe toko hogofulu neʼe nātou talitali ʼi te pōʼuli ke tau mai te tagata ʼohoana. Ko te toko nima ia nātou neʼe nātou lotonoa ʼo mole nātou toʼo mo nātou he lolo ki tanatou ʼu mālama, koia neʼe tonu ai ke nātou ʼolo ʼo totogi hanatou lolo. Ko te tahi toko nima taupoʼou neʼe nātou fakapotopoto ʼo nātou toʼo mo nātou he lolo moʼo fakafonu ʼaki ʼanatou ʼu mālama mo kapau ʼe fualoa anai tanatou talitali. Neʼe ko te toko nima pe ʼaia ʼaē neʼe nonofo teuteu ʼi te temi ʼaē neʼe haʼu ai te tagata ʼohoana. Koia, neʼe fakagafua pe kia nātou ʼaia ke nātou hū ki te kātoaga. ʼI te liliu mai ʼa te ʼu taupoʼou lotonoa e toko nima, neʼe mole kei feala hanatou hū kiai.

5. Koteā te ʼu vaega ʼaē ʼe tokoni mai kia tatou ke tou mahino ki te faka ʼuhiga fakatā ʼo te lea fakatātā ʼo te ʼu taupoʼou?

⁵ ʼE lahi te ʼu faʼahi ʼo te lea fakatātā ʼaia, ʼe ʼi ai tonatou faka ʼuhiga fakatā. Ohage la, ʼe ʼui e te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo Sesu, ʼe ko he tagata ʼohoana. (Soane 3:​28-​30) Neʼe ʼui e Sesu ʼo ʼuhiga mo ia, ʼe hage ia ko te foha ʼa he hau, pea ʼe teuteuʼi he kātoaga ki tona fai ʼohoana. (Mateo 22:​1-​14) ʼE toe fakatatau e te Tohi-Tapu ia Kilisito ki he tagata ʼohoana. (Efeso 5:​23) Tahi puani ʼe feala ke tou fakatokagaʼi, ʼe ʼui ʼo ʼuhiga mo te kau Kilisitiano fakanofo ʼe ko te “hoa” ʼa Kilisito, kae ʼe mole talanoa te lea fakatātā ki he fafine ʼohoana. (Soane 3:​29; Apokalipesi 19:7; 21:​2, 9) Kae ʼe talanoa ai ki he ʼu taupoʼou ʼe toko hogofulu, pea ʼi te tahi vaega Tohi-Tapu ʼe fakatatau te kau Kilisitiano fakanofo ki he taupoʼou kua ʼamanaki ʼohoana mo Kilisito.​—2 Kolonito 11:2.a

6. Koteā te fakaloto mālohi ʼaē neʼe fai e Sesu ʼi te fakaʼosi ʼo te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te ʼu taupoʼou?

⁶ ʼO hilifaki ki te ʼu fakahoko faka polofeta ʼo te lea fakatātā ʼaia, ʼe ʼi ai te ʼu pelesepeto lelei ʼaē ʼe feala ke tou ako mai ai. Ohage la, koutou manatuʼi te ʼu palalau fakaʼosi ʼaenī ʼa Sesu: “Koia, koutou alaʼala, he mole koutou iloi te aho mo te hola.” Koia ʼe fakahā mai e te lea fakatātā ʼaia te ʼaoga ʼaē ke tou nonofo tokaga, pea ke tou nofo teuteu ki te kua ōvi mai ʼo te fakaʼosi ʼo te mālama agakovi ʼaenī. ʼE hoko moʼoni anai te fakaʼosi, logope la ʼe mole feala ke tou ʼiloʼi tona temi totonu. ʼO ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, tou vakaʼi te manatu ʼa te ʼu kūtuga taupoʼou e lua ʼo te lea fakatātā.

7. He koʼe ʼe ʼui ko te toko nima ʼi te ʼu taupoʼou ʼo te lea fakatātā, neʼe nātou lotonoa?

⁷ Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Ko te toko nima o natou nee lotonoa.” Neʼe tupu koa ko tanatou mole tui ʼaē ʼe haʼu anai te tagata ʼohoana? Neʼe nātou ʼolo koa ki he ʼu fakafiafia? Pe neʼe kākāʼi koa nātou? Kailoa. Neʼe ʼui e Sesu ʼo ʼuhiga mo te toko nima ʼaia, “nee [natou] olo . . . o fakafelavei ki te tagata ohoana.” Neʼe nātou ʼiloʼi ʼe haʼu anai, pea neʼe nātou fia kau ki te “fakafiafia” ʼaē neʼe fai. Kae neʼe nātou nonofo teuteu lelei koa ki te faʼahi ʼaia? Neʼe nātou talitali lolotoga he temi kia ia, ʼo aʼu ki “te vaelua po,” kae neʼe mole nātou nonofo teuteu ki tona haʼele mai tatau aipe pe ko te hola fia ʼaē ka haʼu ai​—peʼe tuai mai peʼe vave mai ohage ko tanatou fakaʼamu kiai.

8. Neʼe hā feafeaʼi te aga fakapotopoto ʼa te tahi toko nima ʼo te ʼu taupoʼou ʼo te lea fakatātā?

⁸ Ko te tahi toko nima​—ʼaē ʼe ʼui e Sesu neʼe nātou fakapotopoto​—neʼe nātou toʼo mo nātou ʼanatou ʼu mālama, pea mo nātou talitali ki te tauʼage ʼa te tagata ʼohoana. Neʼe tonu mo nātou ke nātou talitali, kae neʼe nātou “fakapotopoto.” Ko te kupu faka Keleka ʼaē ʼe fakaliliu ʼaki te kupu “fakapotopoto,” ʼe feala ke faka ʼuhiga ki he tahi ʼe “aga fakaʼeteʼete, mo manatu fakapotopoto, pea mo maʼu puleʼaki.” Neʼe fakahā e te toko nima ʼaia tanatou fakapotopoto ʼo nātou ʼave mo nātou he lolo ke nātou fakafonu ʼaki tanatou ʼu mālama mo kapau ʼe ʼaoga. ʼI tona fakahagatonu, neʼe maʼuhiga tāfito kia nātou ke nātou nofo teuteu ki te haʼu ʼa te tagata ʼohoana, koia neʼe mole nātou fia vaevae ai tanatou moʼi lolo. Neʼe tonu tanatou aga fakapotopoto ʼaia, he neʼe lava ai tanatou fetaulaki mo te tagata ʼohoana pea nātou tokalelei ki tana tau age. Ko nātou ʼaē “nee nofo teuteu nee hu ki fale mo ia ki te u fakafiafia pea nee tapunu mo te matapa.”

9, 10. Koteā te manatu tāfito ʼo te lea fakatātā ʼo te ʼu taupoʼou, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼaē ʼe tonu ke tou fai kia tatou?

⁹ Neʼe mole fia talanoa ia Sesu ki te ʼu aga ʼaē ʼe tau mo feʼauga ke fai ʼi he fai ʼohoana, pea neʼe mole fai tokoni ʼo ʼuhiga mo te maʼuhiga ʼaē ke tou vaevae mo ʼihi. Kae neʼe ina fia fakahā te meʼa ʼaenī: “Koia, koutou alaʼala, he mole koutou iloi te aho mo te hola.” Koutou fai te fehuʼi ʼaenī kia koutou, ‘ ʼE ʼau nofo teuteu moʼoni koa ki te haʼele mai ʼa Sesu?’ ʼE tou faka tui, kua ʼafio Sesu ʼi te lagi, kae ʼe mahino koa kia tatou te moʼoni ʼo te ‘haele mai o te Foha o te tagata i te u fuga ao o te lagi fakatahi mo te mafimafi pea mo te kololia lahi’? (Mateo 24:30) ʼI “te vaelua po,” neʼe kua ōvi mai te haʼu ʼa te tagata ʼohoana ʼi te temi ʼaē neʼe teuteu ai te ʼu taupoʼou ke nātou felāveʼi mo ia. ʼO toe feiā pe, ko te haʼele mai ʼa te Foha ʼo te tagata ke ina fakaʼauha te tuʼu agakovi ʼaenī, kua ōvi mai ʼi te temi ʼaē neʼe tou kamata talitali ai kiai. (Loma 13:11-​14) Neʼe tou taupau koa pea mo fakatuputupu tatatou nofo tokaga ʼi te fakaōvi mai ʼo te fakaʼosi?

¹⁰ Moʼo fakalogo ki te fakatotonu ʼaē ke tou “alaʼala,” ʼe maʼua ke tou haga nofo tokaga. Ko te ʼu taupoʼou ʼe toko nima neʼe mole feʼauga tanatou lolo pea neʼe nātou ʼolo ʼo totogi mai he tahi moʼi lolo. ʼO toe feiā aipe ia ʼaho nei, ʼe feala ki he meʼa ke ina fakahalaʼi he Kilisitiano ke mole nofo teuteu lelei ki te kua vave tau mai ʼa Sesu. Neʼe hoko te faʼahi ʼaia ki ʼihi Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō. ʼE feala ke toe hoko kia tatou ʼi te temi ʼaenī. Koia tou fai te fehuʼi ʼaenī kia tatou, ‘ ʼE hoko koa te faʼahi ʼaia kia ʼau?’​—1 Tesalonika 5:​6-8; Hepeleo 2:1; 3:​12; 12:3; Apokalipesi 16:15.

Koutou Faʼa Gāue ʼi Te Kua Ōvi Mai ʼo Te Fakaʼosi

11. Koteā te lua lea fakatātā ʼaē neʼe fai e Sesu, pea neʼe tatau mo teā?

¹¹ ʼI tana lua lea fakatātā, neʼe mole gata ʼaki pe te fakaloto mālohiʼi e Sesu tana kau tisipulo ke nātou nofo tokaga. ʼI tana ʼosi talanoa ki te ʼu taupoʼou fakapotopoto pea mo nātou ʼaē ʼe lotonoa, neʼe ina fai te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te ʼu taleto. (Lau ia Mateo 25:14-​30.) ʼE lahi tona ʼu faʼahi ʼe tatau mo te lea fakatātā ʼaē neʼe fai e Sesu ʼi muʼa atu ʼo ʼuhiga mo te ʼu minase, koteʼuhi ko te tokolahi “nee natou manatu e fokifape kua ha te Puleaga o te Atua.”​—Luka 19:11-​27.

12. Koteā te meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te ʼu taleto?

¹² ʼI te lea fakatātā ʼo te ʼu taleto, neʼe talanoa ia Sesu ki he tagata neʼe ina pāui tana ʼu tagata kaugana e tolu ʼi muʼa ʼo tana folau ki he tahi fenua. Ki he tahi neʼe ina foaki age ia taleto e nima, ki he tahi age ko taleto e lua, pea ki te kaugana fakamuli ko te taleto e tahi​—“o faipe ki onatou faiva takitahi.” ʼE mahino ia, neʼe ko te taleto siliva, pea neʼe ko he toe falā ʼaia, he neʼe fakafuafua ʼe ko te falā ʼaē ʼe feala ke maʼu e he tagata gāue kele ʼi tana gāue lolotoga taʼu e 14! ʼI te liliu mai ʼa te tagata, neʼe ina pāui tana ʼu tagata kaugana ke nātou fakahā pe koteā ʼaē neʼe nātou fai lolotoga te “temi fualoa” ʼaē neʼe folau ai. Ko te ʼu ʼuluaki tagata kaugana e lua, neʼe nā fakatuputupu ʼo liuga lua te falā ʼaē neʼe ina tuku age kia nāua. Neʼe ina ʼui age, ‘ ʼE lelei,’ pea fakapapau age ʼe toe tuku age anai kia nāua te tahi ʼu fekau, pea neʼe ina fakaʼosi fēnei: “[Koulua] hu mai ki te fiafia o tou aliki.” ʼI tana ʼui ʼaē ko tona pule neʼe ko he tagata aga fefeka, neʼe mole fakaʼaogaʼi e te kaugana fakamuli te taleto e tahi ʼaē neʼe tuku age kia ia. Neʼe ina fufū te falā, ʼo mole ina tuku pe la ki te fale paʼaga ke maʼu ai hona tupu. Neʼe ʼui age e te pule, ʼe “agakovi mo fakapikopiko” he neʼe mole gāue moʼo lagolago ki tona pule. Koia, neʼe toʼo ia te ia te taleto, pea neʼe kapu ki tuʼa, ki “te faahi e i ai anai te tagi mo te gugu o nifo.”

13. He koʼe ko Sesu neʼe hage ko te pule ʼo te lea fakatātā?

¹³ ʼI te lea fakatātā ʼaia, ʼe feala ke ʼi ai tona tahi ʼu fakahoko. Ohage la ko Sesu, ʼaē ʼe fakatātā e te tagata ʼaē neʼe folau, neʼe tonu ke mavae ʼi tana kau tisipulo, pea ke ʼalu ki selo, ʼo talitali fualoa ai ke ina tali ai tona tuʼulaga hau.b (Pesalemo 110:​1-4; Gaue 2:​34-​36; Loma 8:​34; Hepeleo 10:12, 13) Kae ʼe toe ʼi ai mo te pelesepeto ʼaē ʼe feala ke ʼaoga kia tatou fuli ʼi totatou maʼuli. Koteā te pelesepeto ʼaia?

14. Koteā te meʼa maʼuhiga ʼaupito ʼaē ʼe fakahā mai e te lea fakatātā ʼo te ʼu taleto?

¹⁴ Tatau aipe peʼe tou ʼamanaki ki te maʼuli tuputupua ʼi selo peʼe tou ʼamanaki ki te maʼuli heʼegata ʼi te kele, kae ʼe hā lelei mai ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu, ʼe tonu ke tou lotomālohi ʼi te ʼu gāue faka Kilisitiano. ʼI tona fakahagatonu, ʼe feala ke fakanounou fēnei te manatu maʼuhiga ʼo te lea fakatātā ʼaia: ʼe tonu ke tou faʼa gāue. Neʼe tuku e te kau ʼapositolo he faʼifaʼitaki lelei ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia talu mai te Penikosite ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi. ʼE tou lau fēnei: “Pea nee fakamooni mo fakalotoa natou e Petelo aki he tahiʼage u lea nee ui maʼana: ‘Koutou haofaki outou mauli mai te taitupu kaka aeni.’ ” (Gaue 2:​40-​42) Pea neʼe maʼu he ʼu fua lelei ʼo tana gāue kinakina ʼaia! Neʼe fakatahi ʼihi mo te kau ʼapositolo moʼo fakahoko te gāue fai faka mafola ʼa te kau Kilisitiano, pea neʼe nātou gāue kinakina mo nātou, ʼo faka “lakalaka ki mua i te malama-nei katoa” te logo lelei.​—Kolose 1:​3-6, 23; 1 Kolonito 3:​5-9.

15. Koteā te ʼaluʼaga ʼaē ʼe tonu ke tou maʼuliʼi tāfito ai te tokoni ʼo te lea fakatātā ʼo te ʼu taleto?

¹⁵ Tou manatuʼi te tupuʼaga ʼo te lea fakatātā ʼaia​—ʼe ko he lea faka polofeta ʼo ʼuhiga mo te ʼi henī ʼa Sesu. Kua lahi te ʼu fakamoʼoni ʼo te kua kamata ʼo te pa·rou·siʹa ʼa Sesu, pea ʼe kua vave hoko mai tona fakaʼosi. Koutou manatuʼi, neʼe fakapipiki e Sesu “te fakaosi” pea mo te gāue ʼaē ʼe maʼua ke fai e te kau Kilisitiano: “Ka fagonogono anai te Logolelei aeni o te Puleaga ki te kelekele katoa, ko he fakamooni ki te hahai pagani fuape pea e hoko anai mo te fakaosi.” (Mateo 24:14) ʼI tatatou ʼiloʼi te faʼahi ʼaia, ʼe tou hage ko te kaugana fea? Koutou fai te fehuʼi ʼaenī kia koutou: ‘ ʼE ʼau hage koa ko te kaugana ʼaē neʼe ina fufū te falā ʼaē neʼe tuku age kia ia, pea neʼe lagi tokaga pe ki te ʼu meʼa ʼaʼana? Peʼe ʼau hage koa ko nāua ʼaē neʼe lelei pea mo agatonu? ʼE ʼau lotomālohi koa ke ʼau fakatuputupu te ʼu koloā ʼo te ʼAliki ʼi te ʼu temi fuli pe?’

Tou Nofo Tokaga Pea Mo Faʼa Gāue ʼi Te Lolotoga ʼo Tana ʼi Henī

16. Koteā te logo ʼaē ʼe koutou tāʼofi ʼi te ʼu lea fakatātā e lua ʼaē neʼe tou vakavakaʼi?

¹⁶ Ei, ʼo hilifaki ki te faka ʼuhiga faka polofeta ʼo te ʼu lea fakatātā ʼaia e lua, ʼe tou maʼu ai he ʼu fakaloto mālohi ʼe foaki tonu mai e Sesu kia tatou. Koʼeni tana manatu tāfito: Koutou nofo tokaga; koutou faʼa gāue, tāfito mokā koutou siosio anai ki te fakaʼiloga ʼo te pa·rou·siʹa ʼa Sesu. Ko te meʼa ʼaia ʼaē ʼe hoko ʼi te temi ʼaenī. Koia ʼe tou nofo tokaga moʼoni koa pea mo tou faʼa gāue?

17, 18. Koteā te tokoni ʼaē neʼe fai e te tisipulo ko Sake ʼo ʼuhiga mo te ʼi henī ʼa Sesu?

¹⁷ Ko Sake te tēhina ʼa Sesu, neʼe mole logo ki te lea faka polofeta ʼa Sesu ʼi te Moʼuga ʼo Oliveto; kae neʼe logo kiai ki muli age, pea neʼe mahino ki tona maʼuhiga. Neʼe ina tohi fēnei: “Koia, koutou kataki, u tehina, o kaku ki te haele mai a te Aliki. Koutou mamata ki te tagata gaue kele, e nofo amanaki ki te fua mauhiga o te kele, e kataki o tatali ki ai, o kaku ki tana tali te uluaki ua mo te ua fakaosi. Pea mo koutou, koutou kataki; [“koutou tāʼofi maʼu tokotou ʼu loto,” MN] koteʼuhi kua ōvi mai te ʼi henī ʼo te ʼAliki.”​—Sakopo 5:​7, 8.

¹⁸ ʼI tana ʼosi fakapapau ʼaē ʼe fakamāu anai e te ʼAtua ia nātou ʼaē ʼe mole nātou fakaʼaogaʼi fakapotopoto tanatou ʼu koloā, neʼe fakaloto mālohiʼi e Sake te kau Kilisitiano ke nātou lotoʼūtaki ʼi tanatou talitali kia Sehova. Ko he Kilisitiano ʼe mole lotoʼūtaki ʼe lagi hoko ʼita anai, pea ʼe ina faigaʼi anai ke ina fakatonutonuʼi e ia totonu te ʼu hala ʼaē ʼe fai e ʼihi. Kae ʼe mole tonu ke feiā, heʼe hoko moʼoni anai te ʼaho ʼo te fakamāu. ʼE hā lelei te faʼahi ʼaia ʼi te faʼifaʼitaki ʼo te tagata gāue kele ʼaē neʼe talanoa ki ai Sake.

19. Koteā te faʼahiga kātaki ʼaē neʼe ʼaoga ki te tagata gāue kele Iselaelite?

¹⁹ Ko te tagata gāue kele Iselaelite ʼaē neʼe to pulapula, neʼe maʼua ke talitali, ʼuluaki ke homo ake te ʼu lau, pea ke tuputupu, pea ke maʼu leva hona ʼu fua. (Luka 8:​5-8; Soane 4:​35) Lolotoga te ʼu māhina ʼaia, neʼe tonu ke talitali, pea neʼe lagi lotohoha. ʼE ʼua moʼoni anai koa, pea ʼe feʼauga anai koa? Pea ʼe feafeaʼi anai ki te ʼua fakaʼosi? ʼE mate anai koa te pulapula ʼuhi ko te ʼu kiʼi manu pe ko he afā? (Vakaʼi ia Soele 1:4; 2:​23-​25.) Kae neʼe feala ke falala te tagata gāue kele Iselaelite kia Sehova pea mo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼo te natula ʼaē neʼe ina fakatupu. (Teutalonome 11:14; Selemia 5:​24) Ko te kātaki fualoa ʼa te tagata gāue kele neʼe faka ʼuhiga, ʼe maʼua anai ke talitali ʼaki he loto falala. ʼI tona fakahagatonu, neʼe ina ʼiloʼi papau ʼe hoko moʼoni anai te meʼa ʼaē neʼe talitali kiai.

20. ʼE tou lava fakahā feafeaʼi te faʼa kātaki ʼo mulimuli ki te tokoni ʼa Sake?

²⁰ Ko te tagata gāue neʼe feala hana fakafuafua te temi ʼaē ka hoko ai te taʼukai, kae neʼe mole feala ke fakafuafua e te kau Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō, te temi ʼaē ka haʼele mai ai Sesu. Kae neʼe nātou ʼiloʼi, ʼe hoko moʼoni anai. Neʼe tohi fēnei e Sake: “Kua ōvi mai te ʼi henī [ʼi te faka Keleka, pa·rou·siʹa] ʼo te ʼAliki,” (MN). ʼI te temi ʼaē neʼe tohi ai e Sake te ʼu palalau ʼaia, neʼe mole heʼeki hā te fakaʼiloga lahi ʼo te ʼi henī ʼa Kilisito. Kae kua hā lelei ʼi te temi nei! Koia, ʼe tonu ke tou feafeaʼi ʼi te temi makehe ʼaenī? Kua tou sio nei ki te fakaʼiloga, ei kua tou sio mata kiai. ʼE feala hatatou ʼui papau, ‘ ʼE ʼau sio ki te lolotoga fakahoko ʼo te fakaʼiloga.’ ʼE tou falala mokā tou ʼui: ‘Kua hoko te ʼi henī ʼo te ʼAliki, pea kua ōvi mai tona fakaʼosi.’

21. Koteā ʼaē ʼe tou lotomālohi ke tou fai?

²¹ ʼI te hoko moʼoni ʼo te faʼahi ʼaia, ʼe maʼuhiga tāfito ke tou mahino pea mo maʼuliʼi te ʼu pelesepeto maʼuhiga ʼo te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu ʼaē neʼe tou vakavakaʼi. Neʼe ina ʼui fēnei: “Koia, koutou alaʼala, he mole koutou iloi te aho mo te hola.” (Mateo 25:13) ʼI te temi ʼaenī ʼe tonu ai ke tou gāue mālohi ʼi te selevisi faka Kilisitiano. Tou fakahā ʼi te ʼaho fuli ʼo totatou maʼuli, kua tou mahino ki te manatu ʼa Sesu. Tou nofo tokaga! Tou faʼa gāue!

[Nota ʼi te lalo pasina]

ʼE Kei Koutou Manatuʼi Koa?

◻ Koteā te manatu tāfito ʼaē neʼe koutou tāʼofi ʼi te lea fakatātā ʼo te ʼu taupoʼou aga fakapotopoto pea mo nātou ʼaē ʼe lotonoa?

◻ ʼAki te lea fakatātā ʼo te ʼu taleto, koteā te tokoni maʼuhiga ʼaē ʼe fai atu e Sesu?

◻ ʼI takotou talitali lolotoga te pa·rou·siʹa, he koʼe ʼe tatau takotou kātaki pea mo te kātaki ʼaē ʼo te tagata gāue kele Iselaelite?

◻ He koʼe ʼe maʼuhiga pea mo faigataʼa ʼaupito te temi ʼaē ʼe tou lolotoga maʼuli ai?

[Paki ʼo te pasina 23]

Koteā ʼaē ʼe koutou ako mai te lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo te ʼu taupoʼou pea mo te ʼu taleto?