Kau Tūpulaga—Koutou Teteke Te Laumālie ʼo Te Mālama

“Nee mole tou tali te laumalie o te malama-nei, kae ko te Laumalie ae mai te Atua.”​—1 Kolonito 2:​12.

1, 2. (a) Koteā te kehekehe ʼo te kau tūpulaga ʼo te mālama pea mo te kau tūpulaga ʼo te ʼu kokelekasio ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova? (b) Koteā te fakavikiviki ʼaē ʼe feala ke fai ki te kau Fakamoʼoni tūpulaga?

“KO TATATOU kau tūpulaga kua nātou loto mafasia, mo līʼakina, pea mo agatuʼu.” ʼE ko te ʼu palalau ʼaia neʼe fai e te sulunale Ositalalia The Sun-Herald. Neʼe ina toe ʼui fēnei: “Ko te ʼu tosie ʼo te telepinale ʼe nātou fakahā mai kua tuputupu ʼo toko 22 ʼi te teau [ʼo laka age ʼi te taʼu ʼaenī kua hili] te kau tūpulaga ʼaē ʼe nātou fai te ʼu agamālohi fakamataku . . . ʼE fetāmateʼiʼaki pe nātou kau tūpulaga, ʼo tuʼa tolu age tona lahi ʼi te temi nei ʼi te ʼu taʼu 1960 . . . Pea kua liliu ia te kehekehe ʼo te ʼu taʼiake ko he toe luo lahi, ʼe tō kiai te tokolahi ki te toloke, mo te ʼinu kava pea mo nātou fakaʼauha pe ia nātou.” ʼE mole hoko te ʼu faʼahi ʼaia ʼi he fenua pe e tahi. ʼI te malamanei katoa ko te kau mātuʼa, mo te hahaʼi faiako, pea mo te ʼu tōketā ʼo te fakakaukau, ʼe nātou tuʼania ki te ʼaluʼaga ʼo te kau tūpulaga.

² ʼE kehekehe ʼaupito te kau tūpulaga ʼo te temi ʼaenī pea mo te kau tūpulaga ʼo te ʼu kokelekasio ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova! ʼE mole ʼui leva ʼe nātou haohaoa, heʼe nātou tauʼi mo nātou “te ʼu holi faka tūpulaga.” (2 Timoteo 2:​22, MN) Kae ko te kau tūpulaga fuli ʼaia kua nātou fili, ʼaki he lototoʼa, ke nātou fai te meʼa ʼaē ʼe totonu pea mo nātou fakafisi ki te ʼu fakaneke ʼo te mālama. ʼE mātou vikiʼi te kau tūpulaga fuli ʼaē ʼe nātou mālo ʼi te tauʼi ʼo “te u puleaki” ʼa Satana! (Efeso 6:​11) Ohage ko te ʼapositolo ko Soane, ʼe mātou fia ʼui fēnei: “Nee au faitohi atu kia koutou, u fanau tupulaga [pea mo finemui], koteuhi kua koutou malohi, pea e mauli te folafola a te Atua ia koutou pea e koutou toà i te Kovi.”​—1 Soane 2:​14.

3. Koteā te faka ʼuhiga ʼo te kupu “laumālie”?

³ Kae ke hoko atu takotou mālo ʼi te tauʼi ʼo te kovi, ʼe tonu ke koutou fakafisi mālohi ki te meʼa ʼaē ʼe fakahigoaʼi e te Tohi-Tapu ko “te laumalie o te malama-nei.” (1 Kolonito 2:​12) ʼO mulimuli ki te meʼa ʼaē ʼe ʼui e te tohi faka Keleka, ko te “laumālie” ʼe feala ke faka ʼuhiga ki “te manatu peʼe ko te mālohi ʼaē ʼe maʼu e he tahi pea mo te mālohi ʼaē ʼe ina puleʼi he tahi.” Ohage la, ka koutou sio ki he tahi ʼe ʼita, ʼe feala ke koutou ʼui ʼe “laumālie” kovi. Ko tokotou “laumālie,” takotou manatu peʼe ko te mālohi ʼaē ʼe ina taki koutou ʼe malave ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe koutou filifili; ʼe lave ki takotou ʼu aga pea mo takotou faʼahiga palalau. ʼE lelei tatatou fakatokagaʼi, ʼe feala ki he tahi pea mo he ʼu kūtuga ke nātou maʼu te “laumālie” ʼaia. Neʼe faitohi te ʼapositolo ko Paulo ki te kūtuga Kilisitiano, ʼo ina ʼui fēnei: “Ke afio te kalasia o te Aliki ko Sesu Kilisito [i te laumalie ae e] ia koutou.” (Filemone 25) Ko te faʼahiga laumālie feafeaʼi ʼaē ʼe maʼu e te malamanei? Mai tona ʼaluʼaga ʼaē “e mauli te malama-nei katoa i te Kovi,” ia Satana te Tevolo, koia ʼe mole lelei te laumālie ʼaē ʼe maʼu e te malamanei.​—1 Soane 5:​19.

Koutou Vakaʼi Pe Koteā Te Laumālie ʼo Te Mālama

4, 5. (a) Koteā te laumālie ʼaē neʼe ina takitaki ia nātou ʼo te kokelekasio ʼo Efeso ʼi muʼa ʼo tanatou liliu ko he kau Kilisitiano? (b) Ko ai “te aliki o te malohi o te aele,” pea koteā te faka ʼuhiga ʼo te “aele”?

⁴ Neʼe tohi fēnei e Paulo: “Nee koutou mamate i [takotou] hala mo [takotou] agahala, nee koutou fou muà ai o fai ki te aluaga o te malama-nei, o mulimuli ki te aliki o te malohi o te aele, o te laumalie ae e lolotoga gaue i te u fanau o te talagataa . . . pea mo tatou nee tou fua nofo fuli ai i te u holi o totatou kakano, nee tou fai te u loto o te kakano mo tatatou u fakakaukau, pea i totatou uhiga, hagepe ko natou alâ, nee tou liliu ko he u fanau o te hauhau.”​—Efeso 2:​1-3.

⁵ ʼI muʼa ʼo tanatou ʼiloʼi te maʼuli faka Kilisitiano, neʼe mole ʼiloʼi e te kau Kilisitiano ʼo Efeso neʼe nātou tauhi ki “te aliki o te malohi o te aele,” ia Satana te Tevolo. Ko te “aele” ʼaia ʼe mole ko he koga meʼa moʼoni ʼe nofo ai ia Satana mo ʼana kau temonio. ʼI te temi ʼaē neʼe tohi ai e Paulo te ʼu folafola ʼaia, neʼe kei lava hū ia Satana pea mo ʼana kau temonio ki selo. (Vakaʼi ia Sopo 1:6; Apokalipesi 12:​7-​12.) Ko te kupu “aele” ʼe faka ʼuhiga ki te laumālie, peʼe ko te manatu, ʼaē ʼe ina puleʼi te mālama ʼa Satana. (Vakaʼi ia Apokalipesi 16:17-​21.) Ohage ko te ʼaele ʼaē ʼi ina ʼatakai tatou, ʼe toe maʼu ʼi te potu fuli pe ia te laumālie ʼaia.

6. Koteā “te malohi o te aele,” pea ʼe ina fakaneke feafeaʼi te tokolahi ʼo te kau tūpulaga?

⁶ Kae koteā “te malohi o te aele”? ʼE lagi faka ʼuhiga ki te fakaneke mālohi ʼa te hahaʼi e te “aele” ʼaia. Neʼe ʼui e Paulo ko te laumālie ʼaia ʼe “gaue i te u fanau o te talagataa.” Koia ko te laumālie ʼo te mālama ʼe ina uga te hahaʼi ke nātou talagataʼa pea mo agatuʼu, pea ʼe hā tana pule ʼi te ʼu fakaneke ʼaē ʼe ina fai ki te kau tūpulaga. ʼE ʼui fēnei e te finemui ko te Fakamoʼoni ʼa Sehova: “ ʼI te faleako, ʼe uga tuʼumaʼu pe koutou e he tahi ke koutou agatuʼu. Pea ʼe fakaʼapaʼapa lahi te tamaliki kia koutou mokā koutou fai te aga ʼaia.”

Te ʼu Faʼahi ʼAē ʼe Hā Ai Te Laumālie ʼo Te Mālama

7-9. (a) Koutou fakahā he ʼu faʼahi ʼe hā ai te laumālie ʼo te mālama ʼi te kau tūpulaga ʼo te temi ʼaenī. (b) ʼE hoko koa te ʼu faʼahi ʼaia ʼi te fenua ʼaē ʼe koutou nonofo ai?

⁷ Ko te ʼu faʼahi fea ʼaē ʼe hā ai te laumālie ʼo te mālama ʼi te kau tūpulaga ʼo te temi ʼaenī? ʼE hā ʼi tanatou aga fakakākā pea mo tanatou agatuʼu. Neʼe ʼui e te sulunale, ko te toko 70 tupu ʼi te teau te tamaliki liliki ʼo te ʼu kolesi pea mo te tamaliki lalahi, neʼe nātou ʼui neʼe nātou kākā [ʼi tanatou ʼu sivi] lolotoga tanatou ako. ʼE toe lahi ai mo te ʼu aga heʼe fakaʼapaʼapa, mo te ʼu fakahuahua kovi, pea mo te ʼu tauvele. ʼE moʼoni, ʼi ʼihi lakaga neʼe fakaʼaogaʼi e Sopo pea mo te ʼapositolo ko Paulo he ʼu palalau ʼe feala ke tou ʼui neʼe ko he ʼu palalau manukinuki moʼo fakahā ʼo tanā ʼiʼita. (Sopo 12:2; 2 Kolonito 12:13) Kae ko te ʼu fakahuahua kovi ʼaē ʼe fai e te kau tūpulaga ʼe hage ko he ʼu tauvele.

⁸ Ko te manatu ʼo te mālama, ʼe toe hā ʼi te kua lahi fau ʼo te ʼu temi fakafiafia. Kua māhani te kau tūpulaga ki te ʼu fale meʼe, mo te ʼu raves,a pea mo te tahi ʼu faʼahiga lafeti fakalialia. Kua lahi ʼi te temi nei te ʼu lamote heʼe fakaʼapaʼapa ʼo te ʼu mutuʼi meʼa pea mo te faʼahiga gaohi ʼo te ʼulu. Mai te faʼahiga teu pātotoho, ʼaē ʼe fakahigoa ko te ʼu teu hip-hop ʼo aʼu ki te puhi ʼo te ʼu koga ʼo tonatou sino moʼo tau ʼo ni ʼu hau, ʼe tokolahi te kau tūpulaga ʼi totatou temi ʼe nātou fakahā ai te manatu agatuʼu ʼo te mālama. (Vakaʼi ia Loma 6:​16.) ʼE toe hā te manatu ʼaia ʼi te fia maʼu koloā ʼa te kau tūpulaga. ʼE ʼui e te sulunale ʼo te faiako, “ ʼe fakahā tuʼumaʼu e te hahaʼi fakatau koloā he ʼu tuʼuga meʼa ki te tamaliki.” ʼI te temi ʼaē ʼe hiki kalasi ai te kau tūpulaga Amelika ʼi te ʼu faleako lalahi, kua nātou sio ʼi te televisio ki he ʼu fakahāhā meʼa e tuʼa 360 000. ʼE toe feala foki ke fakaneke koutou e takotou ʼu kaumeʼa ke koutou toʼo he ʼu meʼa. ʼE ʼui fēnei e te finemui ʼe tau 14: “ ʼE fehuʼi tuʼumaʼu atu pe e he tahi, ‘Koteā te make ʼo tou māfana, ʼo tou kofu, peʼe ʼo tou vāvaʼe tagakili?’ ”

⁹ Talu mai te ʼu temi ʼāfea, ʼe fakaʼaogaʼi e Satana te musika heʼeʼaoga moʼo uga te hahaʼi ke nātou fai he ʼu aga heʼemaʼa. (Vakaʼi ia Ekesote 32:17-​19; Pesalemo 69:12; Isaia 23:16.) Koia ʼe mole tou punamaʼuli ai ki te leleiʼia ʼa te kau tūpulaga te ʼu hiva mo te ʼu musika ʼaē ʼe nātou palalau fakahagatonu peʼe fakaū ai te ʼu felāveʼi fakasino, pea ʼi te ʼu hiva ʼaia ʼe maʼu ai te ʼu tauvele, pea ko te ʼu musika ʼaia ʼe nātou uga te kau tūpulaga ke nātou fai he ʼu aga heʼeʼaoga. Ko te tahi faʼahi ʼaē ʼe hā ai te manatu heʼemaʼa ʼo te mālama ʼaenī ʼe ko te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga. (1 Kolonito 6:​9-​11) ʼE fakamatala fēnei e te sulunale The New York Times: “Ko te ʼu felāveʼi fakasino ʼe kua liliu maʼa te tokolahi ʼo te kau tūpulaga ko he meʼa ʼe tonu ke nātou fai ke tali ai nātou . . . ʼI he ʼu tūpulaga ʼe toko tolu, ko te toko lua kua nā fai he ʼu felāveʼi fakasino.” Neʼe fakahā e te alatike ʼi te The Wall Street Journal, ko te ʼu tamaliki ʼaē ʼe taʼu 8 ʼo aʼu ki te taʼu 12 kua “lahi tanatou felāveʼi fakasino.” ʼE ʼui fēnei e te fafine fai tokoni ʼi te faleako, neʼe hoki letelete pe: “Kua mātou kamata sio ki te ʼu taʼahine kua faitatama ʼi te sixième.”b

Koutou Līaki Te Laumālie ʼo Te Mālama

10. Neʼe muliʼi feafeaʼi e ʼihi kau tūpulaga ʼo te ʼu famili Kilisitiano te laumālie ʼo te mālama?

¹⁰ Meʼa fakaʼofaʼofa foki, he neʼe muliʼi e ʼihi kau Kilisitiano tūpulaga te laumālie ʼo te mālama. ʼE ʼui fēnei e te finemui Saponia: “Neʼe lelei taku aga ʼi taku nofo mo taku ʼu mātuʼa pea mo te kau Kilisitiano. Kae neʼe ʼau maʼuli kākā.” ʼE ʼui fēnei e te finemui ʼi Kenia: “Lolotoga te temi ʼaē neʼe ʼau maʼuli kākā ai, neʼe ʼau ʼalu ki te ʼu lafeti, mo fakalogo te musika rock, pea mo fakatahi mo he ʼu fakakaugā kovi. Neʼe ʼau ʼiloʼi ʼe kovi te ʼu meʼa ʼaia, kae neʼe mole ʼau fia tokagaʼi te faʼahi ʼaia, ʼi taku manatu ʼaē ʼe ʼau fakagata anai te faʼahi ʼaia ʼi he temi pe. Kae neʼe mole fakagata ia, he neʼe ʼāsili kovi taku aga ʼaia.” ʼE ʼui fēnei e te tahi finemui Siamani: “Neʼe ʼau kamata fakakaumeʼa mo te kau tūpulaga ʼe mole lelei tanatou aga. Pea neʼe ʼau suluka. Neʼe ʼau loto ke lotomamahi taku ʼu mātuʼa, kae neʼe ko ʼau ia ʼaē neʼe lotomamahi.”

11. Koteā ʼaē neʼe tokoni kia Kalepe ke mole mataku, ʼi te ʼu fakamatala loi ʼaē neʼe fai e te toko hogofulu kau malomu?

¹¹ Kae ʼe feala ke koutou tauʼi te laumālie ʼo te mālama, ei ke koutou fakafisi kiai. Koutou fakatokagaʼi te faʼifaʼitaki ʼa Kalepe. ʼI te temi ʼaē neʼe fai ai e te toko hogofulu kau malomu fula te fakamatala hala ʼo ʼuhiga mo te Fenua ʼo te Fakapapau, ko ia pea mo Sosue, neʼe mole nā matataku. Neʼe nā tala ʼaki he lototoʼa: “Ko te fenua ʼaē neʼe mātou fakalaka ai moʼo vakaʼi, ʼe ko he fenua lelei ʼaupito. Kapau ʼe leleiʼia tatou e Sehova, pea ʼe ina fakahū moʼoni anai tatou ki te fenua ʼaia pea mo ina foaki mai anai kia tatou, ko te fenua ʼe tafe ai te huʼa pipi pea mo te meli.” (Faka au 14:​7, 8) Koteā ʼaē neʼe tokoni kia Kalepe ke mole mataku? Neʼe ʼui e Sehova ʼo ʼuhiga mo Kalepe: “Neʼe ia te ia he laumālie kehe.”​—Faka au 14:24.

Koutou Fakahā “He Laumālie Kehe”

12. He koʼe ʼe maʼuhiga ke kita fakahā “he laumālie kehe” ʼo ʼuhiga mo tatatou faʼahiga palalau?

¹² Ia ʼaho nei, ʼe tonu ke kita lototoʼa pea mo mālohi moʼo fakahā “he laumālie kehe,” peʼe ko he manatu ʼe kehe mo te mālama. Ko te meʼa ʼaē ʼe feala ke koutou fai, ʼe ko te fakafisi ki te ʼu fakahuahua kovi pea mo heʼe fakaʼapaʼapa. ʼE lelei hatatou fakatokagaʼi, ko te kupu “fakahuahua” ʼe haʼu mai te kupu faka Keleka pea ʼe faka ʼuhiga ʼuluaki ki te “haeʼi ʼo te kakano ohage ko tona fai e te ʼu kuli.” (Vakaʼi ia Kalate 5:​15.) Ohage pe ko te haeʼi e te ʼu nifo ʼo te ʼu kuli te kakano mai te foʼi hui, ʼo toe feiā pe ko te fakahuahua kovi ʼe feala ke ina pulihi ia te matagafua ʼa he tahi. Kae ʼe fakaloto mālohiʼi koutou ia Kolose 3:​8, ke “koutou situà kia meafuape alâ: te itaita, te agakovi, te tauvele mai [takotou] gutu.” Pea ʼe ʼui fēnei ia Tāʼaga Lea 10:19: “ ʼI te mahu ʼo te ʼu palalau ʼe mole masiva ai te agahala, kae ko ʼaē ʼe ina tāʼofi tona ʼu laugutu ʼe poto ia.” Kapau ʼe tauveleʼi koutou e he tahi, pea koutou loto lolomi ʼo ‘fakahaga ki ai tokotou tahi kauahe,’ ʼo koutou palalau fakalelei age ki ai ʼi te tokalelei mokā koulua ʼāteaina.​—Mateo 5:​39; Tāʼaga Lea 15:1.

13. ʼE lava fakahā feafeaʼi e te kau tūpulaga he fakasiosio poto ʼo ʼuhiga mo te ʼu koloā?

¹³ Ko te tahi faʼahiga fai moʼo fakahā he “laumālie kehe” ko te taupau ʼo he manatu fakapotopoto ʼo ʼuhiga mo te ʼu koloā. ʼE mahino ia, ʼe tou loto fuli ke tou maʼu he ʼu meʼa matalelei. ʼE hā mai ko Sesu Kilisito neʼe ʼi ai tona kofu totogi kovi. (Soane 19:23, 24) Kae kapau ʼe koutou manatu tuʼumaʼu ke koutou maʼu he ʼu meʼa pea mo koutou kole tuʼumaʼu ki ʼakotou ʼu mātuʼa ke nātou totogi he ʼu meʼa ʼe totogi kovi fau, peʼe kapau ʼe koutou fia faʼifaʼitaki ki te tahi kau tūpulaga, pea ko tona faka ʼuhiga ʼe puleʼi mālohi koutou e te laumālie ʼo te mālama. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “Koteuhi ko meafuape e mau i te malama-nei, te holi a te kakano mo te holi a te mata pea mo te fiaha i te u koloa, e mole haù ia mai te Tamai, kae e haù mai te malama-nei.” Ei, ʼaua naʼa koutou tuku ke puleʼi koutou e te laumālie ʼo te mālama ʼaē ʼe fia maʼu koloā! Koutou ako ke koutou fakafeauga ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe koutou maʼu.​—1 Soane 2:​16; 1 Timoteo 6:​8-​10.

14. (a) Neʼe fakahā feafeaʼi e te kau Iselaelite ʼo te temi ʼo Isaia, tanatou mole fakasiosio poto ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakafiafia? (b) Koteā te ʼu tuʼutāmaki ʼaē ʼe hoko ki te kau tūpulaga Kilisitiano ʼi te ʼu fale meʼe pea mo te ʼu lafeti ʼaē ʼe fai ai te ʼu aga fakavale?

¹⁴ ʼE toe maʼuhiga foki ke tou fakapotopoto ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakafiafia. Neʼe tala fēnei e te polofeta ko Isaia: “Malaʼia kia nātou ʼaē ʼe nātou ʼaʼala kei uhuuhu moʼo kumi he ʼu meʼa ʼinu ʼe fakatupu konahia, ʼaē ʼe nātou fakatuatuai ʼo aʼu ki te tō ʼo te afiafi, ʼo tutu ai nātou e te vino! Pea ʼe mahino ia ʼe ʼi ai te alepa, mo te meʼa fai musika ʼaki te ʼu kauʼi filo, mo te tasitala ta nafa pea mo te puhi fagufagu pea mo te vino ʼi tanatou ʼu kātoaga; kae ki te gāue ʼa Sehova ʼe mole nātou sisio kiai, pea neʼe mole nātou sio ki te gāue ʼo tona ʼu nima.” (Isaia 5:​11, 12) Meʼa fakaʼofaʼofa foki, he neʼe kau ʼihi kau Kilisitiano tūpulaga ki te ʼu lafeti neʼe fai ai te ʼu aga fakavale. Neʼe fehuʼi ki te kau Kilisitiano tūpulaga ʼaia ke nātou fakamatala te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te fale meʼe, pea neʼe ʼui fēnei e te tuagaʼane kei finemui: “Neʼe ʼi ai tuʼumaʼu te ʼu fuhu, pea neʼe ʼau kau ʼi te ʼu fuhu ʼaia.” Neʼe toe ʼui fēnei e te tahi tēhina tūpulaga: “ ʼE lahi ai te ʼinu kava ʼa te hahaʼi, ʼe nātou suluka, pea ʼe nātou fai mo te tahi ʼu meʼa kovi.” Neʼe ʼui fēnei e te tēhina tūpulaga: “Ko te hahaʼi ʼe nātou konānā pea mo nātou fai he ʼu aga fakavale, pea ʼe nātou toloke. ʼE lahi te ʼu māmio kovi ʼaē ʼe fai ai e te hahaʼi. ʼE koutou faihala, mo kapau ʼe koutou ʼolo kiai ʼaki te manatu ʼaē ʼe mole koutou fai anai ohage ko nātou.” Ko te tupuʼaga la ʼaia ʼo te ʼui ʼa te Tohi-Tapu, ʼe kau te ʼu “fakafiafia fakavalevale” ki te ʼu “gāue ʼo te kakano.”​—Kalate 5:​19-​21; Byington; Loma 13:13.

15. Koteā te fakasiosio poto ʼaē ʼe foaki mai e te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakafiafia?

¹⁵ Ko takotou mole kau ki te ʼu lafeti ʼaē ʼe mole lelei, ʼe mole faka ʼuhiga leva ʼe mole koutou fiafia ʼi tokotou maʼuli. ʼE tou tauhi ki he “ ʼAtua ʼe fiafia,” pea ʼe ina loto ke koutou fiafia ʼi tokotou temi tūpulaga! (1 Timoteo 1:​11, MN; Tagata Tānaki 11:9) Kae ʼe foaki mai e te Tohi-Tapu te fakatokaga ʼaenī: “Ko ʼaē ʼe fia fai lafeti [“fakafiafia,” Lamsa] ʼe liliu anai ia ko he tagata masiva.” (Tāʼaga Lea 21:17) Ei, kapau ʼe liliu te fakafiafia ko te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito ʼi tokotou maʼuli, pea ʼe koutou liliu anai ʼo masiva ʼi te faʼahi fakalaumālie. Koia koutou mulimuli ki te ʼu pelesepeto ʼa te Tohi-Tapu mokā koutou filifili takotou ʼu fakafiafia. ʼE lahi te ʼu ʼaluʼaga ʼe feala ke koutou fiafia ai, pea ʼe ʼaoga anai kia koutou pea ʼe mole koutou lotomamahi ai anai.c​—Tagata Tānaki 11:10.

16. ʼE lava fakahā feafeaʼi e te kau tūpulaga Kilisitiano ʼe nātou kehe?

¹⁶ ʼE koutou toe fakahā anai ʼe mole koutou mulimuli ki te faʼahiga teu ʼo te mālama, ʼi takotou teu fakapotopoto pea mo te faʼahiga faʼu ʼo tokotou ʼulu. (Loma 12:2; 1 Timoteo 2:9) Tahi ʼaē meʼa, ʼe koutou filifili lelei anai takotou ʼu musika. (Filipe 4:​8, 9) ʼE ʼui fēnei e te finemui Kilisitiano: “ ʼE ʼi ai te ʼu musika ʼe ʼau fakalogo kae ʼe ʼau ʼiloʼi ʼe mole lelei, kae ʼe ʼau mālieʼia!” Neʼe ʼui fēnei e te tahi tūpulaga: “Ko te musika ʼe ko he hele koteʼuhi ʼe ko he meʼa ʼe ʼau leleiʼia ʼaupito. Kapau ʼe ʼau fakatokagaʼi ʼe kovi te musika ʼaia, peʼe fakahā mai e taku ʼu mātuʼa, pea ʼe tonu ke ʼau fakakinauʼi toku ʼatamai ke mole mulimuli ki toku loto, heʼe leleiʼia e toku loto te musika ʼaia.” ʼE “mole puli [ki te kau tūpulaga te ʼu] fakakaukau [ʼa Satana]”! (2 Kolonito 2:​11) ʼE ina fakaʼaogaʼi te musika moʼo fakahēʼi te kau tūpulaga Kilisitiano mai ia Sehova! Neʼe tā te ʼu alatike ʼi Te Tule Leʼo neʼe talanoa ai ʼo ʼuhiga mo te ʼu faʼahiga musika ʼaē ko te rap, mo te heavy metal, pea mo te rock alternatif.d Kae ʼe mole feala ke talanoa te ʼu tohi ʼo te Sosiete ki te ʼu tuʼuga musika foʼou fuli ʼaē kua maʼu. Koia ʼe tonu ke koutou fakaʼaogaʼi takotou ʼu “fealagia fakakaukau” mokā koutou filifili takotou musika.​—Tāʼaga Lea 2:​11.

17. (a) Koteā te faka ʼuhiga ʼo te kupu por·neiʹa, pea koteā te ʼu aga ʼaē ʼe faka ʼuhiga kiai? (b) Koteā te finegalo ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke tou fai?

¹⁷ Moʼo fakaʼosi, ʼe tonu ke koutou nonofo maʼa ʼi te ʼu aga ʼaē ʼe tonu ke fai. ʼE uga fēnei e te Tohi-Tapu: “Koutou hola mai te feauaki.” (1 Kolonito 6:​18) Ko te kupu faka Keleka ki te feʼauʼaki ʼe ko te kupu por·neiʹa, pea ʼe faka ʼuhiga ki te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ai te ʼu koga tapu ʼo te sino ʼi tuʼa atu ʼo te nofo ʼohoana. ʼE kau kiai te ʼu felāveʼi fakasino ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ai te ʼu koga ʼo te sino ohage ko te gutu pea mo te mulu. Ko te tokolahi ʼo te kau tūpulaga Kilisitiano ʼe nātou fai te ʼu aga ʼaia, heʼe nātou manatu ʼe mole nātou fai feʼauʼaki moʼoni. Kae ʼe ʼui fakalelei e te Folafola ʼa te ʼAtua: “Ko te finegalo aeni o te Atua, [ke koutou] fakamaonioni, ke koutou ateaina mai te feauaki, ke tahi iloi e koutou te taupau tona ohoana i te maonioni mo te fakaapaapa.”​—1 Tesalonika 4:​3, 4.

18. (a) Koteā ʼaē ʼe lava fai e he tūpulaga ke mole ʼulihi ia ia e te laumālie ʼo te mālama? (b) Koteā ʼaē ka talanoa anai kiai te alatike ʼaē ka hoa mai?

¹⁸ Ei, ʼaki te tokoni ʼa Sehova, ʼe koutou lava tekeʼi anai te laumālie ʼo te mālama, ke mole ina ʼulihi koutou! (1 Petelo 5:​10) Kae ʼi te agamāhani, ko Satana ʼe ina fakaū tana ʼu hele ʼaē ʼe feala ke koutou mamate ai, pea ʼe ʼaoga ʼi ʼihi temi ke kita maʼu te fakasiosio tonu ke feala hakita ʼiloʼi te ʼu tuʼutāmaki ʼaia. ʼE tokoni anai te alatike ʼaē ka hoa mai ki te kau tūpulaga ke nātou fakaʼaogaʼi tonatou ʼu fealagia fakakaukau.

[Nota ʼi te lalo pasina]

Fehuʼi Fakamanatu

◻ Koteā “te laumalie o te malama,” pea ʼe malave feafeaʼi tona “malohi” ki te hahaʼi?

◻ Ko te ʼu faʼahi fea ʼaē ʼe hā ai te laumālie ʼo te mālama ʼi te kau tūpulaga ʼo te temi ʼaenī?

◻ ʼE lava fakahā feafeaʼi e te kau tūpulaga Kilisitiano “he laumālie kehe” ʼi tanatou ʼu palalau pea mo tanatou ʼu fakafiafia?

◻ ʼE lava fakahā feafeaʼi e te kau tūpulaga Kilisitiano “he laumālie kehe” ʼi te aga ʼaē ʼe tonu ke nātou fai pea mo tanatou ʼu faʼahiga musika?

[Paki ʼo te pasina 9]

ʼAki tanatou ʼu aga, ko te tokolahi ʼo te kau tūpulaga ʼe nātou fakahā ʼe nātou fakalogo ki te “malohi” ʼo te laumālie ʼo te mālama

[Paki ʼo te pasina 10]

Koutou filifili lelei takotou ʼu musika

[Paki ʼo te pasina 11]

Koutou lototoʼa moʼo tauʼi te laumālie ʼo te mālama