Tou Tokaga Ki Te Tamaliki Hala Mo Tāmai Pea Mo Te ʼu Vitua ʼi Tonatou ʼu Mamahi
ʼE tou lolotoga sio nei ʼe tou maʼuʼuli ʼi te mālama heʼeʼofa. ʼO ʼuhiga mo te faʼahiga hahaʼi ka maʼuʼuli anai ʼi te ʼu “aho fakamuli,” neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “E mau anai he u temi faigataa. . . . Koteuhi, e liliu anai te hahai o tahi ofa pe kia te ia, . . . o heeʼofa.” (2 Timoteo 3:1-3) ʼI moʼoni leva ʼo te ʼu palalau ʼaia!
ʼUHI ko te aga ʼaē kua mafola ʼi totatou temi, koia ʼaē ʼe mole kei ʼofa ai te tokolahi. Kua tokosiʼi te hahaʼi ʼaē kei tokaga ki te maʼuli fīmālie ʼo ʼihi, māʼiape la mo nātou ʼaē ʼi tonatou famili totonu.
ʼE malave te faʼahi ʼaia ki te tokolahi ʼi te ʼu faʼahiga ʼaluʼaga kehekehe, ʼo tupu ʼaki ai tanatou maʼuli fakaʼofaʼofa. Kua hahaʼi te kau fafine vitua pea mo te tamaliki hala mo tāmai ʼuhi ko te ʼu tau, te ʼu tuʼutāmaki faka natula, pea mo te hahaʼi ʼaē ʼe feholaki ʼi tonatou ʼu fenua. (Tagata Tānaki 3:19) ʼE ʼui fēnei e te Fonds des Nations unies pour lʼenfance: “ ʼE ko te 1 miliona tupu [ʼu tamaliki] kua hala mo tāmai peʼe kua mavete mo tonatou ʼu famili ʼuhi ko te tau.” ʼE koutou toe sisio ki te ʼu faʼe kua maʼuʼuli tokotahi, kua līʼakina nātou peʼe kua mavete, ʼe nātou tau mo te fihifihia ʼaē ko te taupau mo te tokaga tokotahi ki tonatou famili. Kua ʼāsili kovi age te ʼaluʼaga ʼaia heʼe tau te ʼu fenua mo te ʼu fihifihia faka ekonomika ʼo tupu ai te maʼuli fakaʼofaʼofa ʼa te tokolahi.
ʼAki te ʼu faʼahi fuli ʼaia, ʼe ʼi ai koa he ʼamanaki maʼa nātou ʼaē ʼe tau mo te mamahi? E feafeaʼi he lava fakafimālieʼi ʼo te ʼu fafine vitua pea mo te tamaliki hala mo tāmai? ʼE pulihi anai koa ʼi he temi te fihifihia ʼaia?
Te ʼOfa ʼAē Neʼe Fakahā ʼi Te Temi ʼo Te Kau Pateliaka
Neʼe ko he koga maʼuhiga ʼi te tauhi ʼo te ʼAtua ia te tokaga ki te ʼu fafine vitua pea mo te tamaliki hala mo tāmai ʼi te faʼahi fakasino pea mo te faʼahi fakalaumālie. ʼI te temi ʼo te taʼukai neʼe mole tonu ki te kau Iselaele ke nātou tae te ʼu fulumeto peʼe ko te ʼu fua ʼaē neʼe toe ʼi te gāueʼaga ʼi te ʼosi tānaki ʼo te taʼukai. Ko te toe ʼaia neʼe tuku “maʼa te matāpule, maʼa te fānau hala mo tāmai pea mo te fafine vitua.” (Teutalonome 24:19-21) Neʼe fakamahino lelei fēnei e te Lao ʼa Moisese: “ ʼAua naʼa ke fakamamahiʼi he fafine vitua, peʼe ko he tamasiʼi tagata ʼe mole hana tāmai.” (Ekesote 22:22, 23) Ko te ʼu fafine vitua pea mo te tamaliki hala mo tāmai ʼaē ʼe talanoa kiai te Tohi-Tapu, ʼe ina fakatātā lelei te ʼaluʼaga ʼo te hahaʼi masiva, heʼe ka mate he ʼohoana peʼe ko he tāmai peʼe ko te ʼu mātuʼa lualua, ko nātou ʼaē ʼe maʼuʼuli ʼo te famili ʼe feala ke nātou maʼuli tokotahi peʼe nātou fakaʼofaʼofa. Neʼe ʼui fēnei e te pateliaka ko Sopo: “Neʼe ʼau hāofaki ia ia ʼe mamahi ʼaē neʼe kole tokoni, ia ia ʼaē ʼe hala mo tāmai pea mo ʼaē neʼe mole ʼi ai hona falalaʼaga.”—Sopo 29:12.
ʼI te kamataʼaga ʼo te kokelekasio faka Kilisitiano, neʼe ʼiloga te tauhi moʼoni ʼi tana tokaga kia nātou ʼaē ʼe maʼuli mamahi pea mo faigataʼaʼia moʼoni ʼuhi ko te kua mate ʼa te ʼu mātuʼa peʼe ko te tagata ʼohoana. Moʼo tokaga ki te fīmālie ʼo te hahaʼi ʼaia, neʼe tohi fēnei e te tisipulo ko Sakopo: “Ko te tauhi ʼaē ʼe maʼa pea mo imakulata ʼi te manatu ʼo totatou ʼAtua pea mo Tāmai, ʼe koʼeni: ko te tokaga ki te ʼu fānau ʼaē ʼe hala mo tāmai pea mo te ʼu fafine vitua ʼi tonatou ʼu mamahi pea mo nofo tokaga ʼo ʼāteaina ʼi te mele fuli pe ʼo te malamanei.”—Sakopo 1:27, MN.
Neʼe mole gata pe te palalau ʼa Sakopo ki te tamaliki hala mo tāmai pea mo te ʼu fafine vitua, kae neʼe toe tokaga lahi ki te hahaʼi ʼaē neʼe māsisiva pea mo faigataʼaʼia. (Sakopo 2:5, 6, 15, 16) Neʼe toe fakahā e te ʼapositolo ko Paulo te taʼi tokaga ʼofa ʼaia. ʼI te temi ʼaē neʼe fakahā age kia ia pea mo Palenapasi tanā gāue faka mafola, neʼe toe fakatotonu age ke nā ‘manatuʼi te hahai masiva.’ Neʼe feala ke ʼui e Paulo ʼaki he leʼo lotolelei: “Ko te mea aeni nee i toku loto ke vave taku fai te mea aia.” (Kalate 2:9, 10) Hili te kiʼi temi ki te kua fakatuʼu ʼo te kokelekasio faka Kilisitiano, ʼe tala fēnei ʼo ʼuhiga mo te ʼu gāue ʼaē neʼe fai: “Nee mole he tahi nee fakaofaofa ia natou . . . Nee vahevahe ia kia natou o faipe ki te mea e aoga ki te tagata takitahi.” (Gaue 4:34, 35) Ei neʼe toe maʼu ʼi te kokelekasio faka Kilisitiano te fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai ʼi Iselaele ʼo ʼuhiga mo te tokaga ʼaē ki te tamaliki hala mo tāmai pea mo te ʼu fafine vitua, ʼo toe feiā ki te hahaʼi fakaʼofaʼofa.
ʼE moʼoni, neʼe tuʼakoi te tokoni ʼaē neʼe foaki pea neʼe fai ʼo mulimuli pe ki te ʼu fealagia ʼo te ʼu kokelekasio takitokotahi. Neʼe mole pulinoa te falā, pea neʼe fai tāfito te tokoni kia nātou ʼaē neʼe ʼaoga moʼoni ki ai. Neʼe mole he Kilisitiano neʼe ina toʼo maʼa ia he falā mai te fakatuʼutuʼu ʼaia, pea neʼe mole ko he kavega neʼe fakamaʼua ki te kokelekasio. Neʼe ʼiloga lelei te faʼahi ʼaia ʼi te ʼu fakatotonu ʼa Paulo ʼaē ʼe tuʼu ia 1 Timoteo 5:3-16. ʼI te ʼu fakatotonu ʼaia ʼe tou mahino ai, neʼe ko te maʼua ʼo te famili mokā ʼe nātou fealagia ke nātou tokoni ki tonatou ʼu kāiga ʼaē ʼe fakaʼofaʼofa. Pea ki te ʼu fafine vitua neʼe tonu ke ʼalutahi tonatou maʼuli mo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai ke foaki ai te tokoni ʼaia kia nātou. Koia ʼe hā mai neʼe ko te fakatuʼutuʼu poto ʼa Sehova moʼo tokaga kia nātou ʼaē ʼe fakaʼofaʼofa. Kae ʼe toe hā ai te fakafuafua lelei ʼo te fakatuʼutuʼu, koteʼuhi ke foaki pe te tokoni ʼofa ʼaia kia nātou ʼaē neʼe ʼaoga moʼoni ki ai.—2 Tesalonika 3:10-12.
Te Tokaga Ki Te Fānau Hala Mo Tāmai Pea Mo Te ʼu Vitua Ia ʼAho Nei
Ko te ʼu pelesepeto ʼaē neʼe mulimuli kiai te kau kaugana ʼa te ʼAtua ʼo te temi muʼa ʼe kei fakaʼaogaʼi pe ʼi te ʼu kokelekasio ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te tokaga pea mo te tokoni ke foaki kia nātou ʼaē ʼe maʼuli mamahi. Ko te ʼofa fakatautehina ʼe ko he fakaʼiloga mālohi ʼaia, ohage ko tona ʼui ʼaenī e Sesu: “Aki te mea aia, e iloi anai e te tagata fuape, ko koutou ko aku tisipulo, kapau e koutou maù te feʼofaʼofani.” (Soane 13:35) Kapau ʼe maʼuli fakaʼofaʼofa niʼihi peʼe nātou tau mo he tuʼutāmaki faka natula peʼe ko he tau peʼe ko te ʼu fihifihia faka sivile, pea ʼe tokaga te famili fakatautehina ʼo te malamanei ʼo fai te ʼu fakatuʼutuʼu moʼo foaki kia nātou te tokoni ʼaē ʼe ʼaoga ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo te faʼahi fakasino. Tou tokagaʼi te ʼu meʼa neʼe hoko ia ʼaho nei ʼe hā ai te ʼu meʼa ʼaē neʼe fai.
Ko Pedro ʼe mole kei ina faʼa manatuʼi lelei pe neʼe feafeaʼi tana faʼe he neʼe mate kae neʼe ko tona taʼu tahi vaelua. ʼI tona taʼu nima, neʼe toe mate mo tana tāmai. Pea ko Pedro mo tona ʼu tēhina neʼe nātou maʼuʼuli tokotahi. Ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova neʼe kua nātou ʼaʼahi tanatou tāmai, koia ko Pedro pea mo tona ʼu tēhina fuli neʼe nātou kamata ako te Tohi-Tapu.
ʼE fakamatala fēnei e Pedro: “Ko te vāhaʼa ʼaē neʼe hoa kiai, neʼe mātou kamata kau ki te ʼu fono. Neʼe mātou logoʼi te ʼofa ʼaē neʼe fakahā mai e te ʼu tēhina ʼi tamatou fakatahi tuʼumaʼu mo nātou. Neʼe liliu te kokelekasio ko hoku ʼapi he neʼe ʼofa pea mo tokaga te ʼu tēhina pea mo te ʼu tuagaʼane kia ʼau ohage pe ko haku ʼu mātuʼa.” ʼE manatuʼi e Pedro ko te tahi tagata ʼāfea neʼe ina fakaafe ia ia kiō ia. ʼI te famili ʼaia neʼe fai palalau ai Pedro pea neʼe logo fīmālie. “Kei ʼau manatuʼi pe te ʼu meʼa ʼaia,” ko te ʼui ʼaia ʼa Pedro, ʼaē neʼe kamata fai faka mafola ʼi tona taʼu 11 pea mo papitema ʼi tona taʼu 15. Mo tona ʼu taʼokete neʼe nātou tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie ʼaki te tokoni ʼa te kokelekasio.
ʼE ʼi ai mo te hisitolia ʼo David. ʼI te temi ʼaē neʼe mavete ai tanā ʼu mātuʼa neʼe līʼakina ia ia mo tona māhaga fafine. Ko te ʼu mātuʼa ʼo tanā faʼe pea mo tanā kiʼi faʼe ʼaē neʼe nātou taupau nāua. “ ʼI tamā lahilahi ake pea mo mahino ki te ʼaluʼaga ʼo tomā maʼuli, neʼe ma lotomamahi ʼaupito. Neʼe ʼaoga ke ma falala ki he tahi. Neʼe ma ako leva te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu he neʼe liliu tomā mahikitaga ko te Fakamoʼoni ʼa Sehova. Ko te ʼu tēhina neʼe ʼofa pea mo aga fakakaumeʼa kia māua. Neʼe lahi tonatou ʼofa ʼaē kia māua pea mo tanatou fakaloto mālohiʼi māua ke ma fakahoko tamā ʼu fakatuʼutuʼu pea ke ma haga gāue maʼa Sehova. ʼI toku taʼu hogofulu, neʼe ʼave ʼau e te tēhina faifekau faka minisitelio ki te gāue fai faka mafola. Ko te tahi tēhina neʼe tokaga kia ʼau ki te totogi ʼo taku ʼu meʼa ʼi te ʼu fakatahi lalahi. Ko te tahi tēhina neʼe tokoni mai kia ʼau ke ʼau tokoni ki te ʼu meʼa ʼofa ʼaē ʼo te Fale ʼo Te Puleʼaga.”
Neʼe papitema David ʼi tona taʼu 17, pea ki muli age neʼe gāue ʼi te Petele ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Mekesike. Māʼiape la mo te temi nei, ʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe lahi te kau tagata ʼāfea neʼe nātou kau ki toku ako pea mo foaki mai te ʼu tokoni ʼaoga. ʼO feala ai ke ʼau tekeʼi te ʼu manatu ʼaē ʼe mole lelei pea mo lolomi toku lotomamahi ʼaē ʼo taku hala mo tāmai.”
Ko Abel, te tagata ʼāfea ʼi te kokelekasio ʼo Mekesike ʼaē neʼe lahi ai te ʼu fafine vitua pea neʼe ʼaoga kia nātou he tokoni, ʼe ina ʼui fēnei: “ ʼI taku manatu ko te tokoni ʼaē ʼe ʼaoga tāfito ki te kau fafine vitua ʼe ko te tokaga ʼaē ki te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼonatou ʼu loto. ʼI ʼihi temi ʼe nātou lotovaivai; ʼe nātou logoʼi tanatou kua nofo tokotahi. Koia ʼaē ʼe maʼuhiga ai ke tou lagolago pea mo fakalogo mokā nātou fia palalau. ʼE mātou [tagata ʼāfea ʼo te kokelekasio] ʼaʼahi ia nātou tuʼumaʼu. ʼE maʼuhiga ke tou maʼu he temi moʼo tokaga ki tonatou ʼu fihifihia, heʼe feala ai ke faigafua te fakafimālieʼi ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼonatou loto ʼi te faʼahi fakalaumālie.” Kae ʼi ʼihi temi ʼe toe ʼaoga he tokoni ʼi te faʼahi ʼo te paʼaga. Kua hili kiai te kiʼi temi, ʼe ʼui fēnei e Abel: “ ʼE mātou laga nei te fale ʼo te tuagaʼane vitua. ʼE mātou ʼolo ʼo gāue iō ia ʼi te tahi ʼu Moeaki pea mo te tahi ʼu hili hoʼatā ʼo te vāhaʼa.”
ʼO ʼuhiga mo te tokoni neʼe foaki ki te tamaliki hala mo tāmai pea mo te ʼu fafine vitua, ʼe ʼui fēnei e te tagata ʼāfea ʼo te tahi kokelekasio: “ ʼI taku manatu ʼe ʼaoga tāfito age te ʼofa faka Kilisitiano ki te tamaliki hala mo tāmai ʼi te ʼu fafine vitua. Neʼe ʼau fakatokagaʼi ko nātou ʼaia ʼaē ʼe nātou logoʼi ʼe līʼakina nātou, ʼi te ʼu tamaliki pea mo te kau tūpulaga ʼaē ʼe kei maʼuʼuli tanatou ʼu mātuʼa. ʼE ʼaoga ke fakahā lahi kia nātou te ʼofa fakatautehina. ʼE lelei ʼi te hili ʼo te ʼu fono ke tou ʼolo kia nātou moʼo vakaʼi peʼe nātou lelei. ʼI te kokelekasio neʼe ʼi ai te tagata ʼohoana ʼi tana kei veliveli neʼe hala mo tāmai. ʼI te fono ʼe ʼau ʼalofa tuʼumaʼu kia ia, pea ka sio kia ʼau pea ʼe ina fāʼufua ʼau. ʼE ko he faʼahi ʼe ina fakamālohiʼi te ʼu noʼo ʼo te ʼofa fakatautehina moʼoni.”
Ko Sehova ʼe “Ina Hāofaki Anai Te Masiva”
ʼE maʼuhiga te falala ʼaē kia Sehova moʼo fakatokatoka te ʼu fihifihia ʼaē ʼe tau mo te ʼu fafine vitua pea mo te tamaliki hala mo tāmai. ʼE ʼui fēnei ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua: “ ʼE taupau e Sehova te kau matāpule; ʼe tokoni ki te tamaliki hala mo tāmai pea mo te fafine vitua.” (Pesalemo 146:9) Ko te fakatokatoka katoa ʼo te ʼu fihifihia ʼaia ʼe hoki hoko anai ʼi te temi ʼo Sesu Kilisito ʼaki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. ʼO mulimuli ki te fakakikite ʼo ʼuhiga mo te pule ʼo te Mesia, neʼe tohi fēnei e te tagata fai pesalemo: “[ʼE] ina hāofaki anai te masiva ʼaē ʼe pāui ke tokoni age ki ai, ʼo toe feiā mo ia ʼaē ʼe lotomamahi pea mo ia ʼaē ʼe mole he tahi ke tokoni age ki ai. ʼE fakaʼofaʼofa anai kia ia ʼaē ʼe veliveli pea mo ʼaē ʼe masiva, pea ʼe ina hāofaki anai te ʼu nefesi ʼo te kau masiva.”—Pesalemo 72:12, 13.
ʼI te kua ōvi mai ʼo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī, ʼe tuputupu anai te ʼu faigataʼaʼia ʼe tau mo te kau Kilisitiano. (Mateo 24:9-13) Koia ʼi te ʼaho fuli ʼe ʼaoga ai ki te kau Kilisitiano ke nātou fakahā tanatou fetokagaʼaki pea “ke mālohi tanatou feʼofaʼofani.” (1 Petelo 4:7-10, MN ) ʼE tonu ki te ʼu tēhina, pea tāfito ki te kau tagata ʼāfea, ke nātou tokaga pea mo ʼofa ki te tamaliki ʼaē ʼe hala mo tāmai. Pea ʼe lava tokoni mālohi te ʼu tuagaʼane kua fakapotopoto ki te ʼu fafine vitua pea mo fai kia nātou he ʼu palalau fakaloto fīmālie. (Tito 2:3-5) ʼE feala pe kia tatou fuli ke tou fakahā totatou ʼofa kia nātou ʼaē ʼe mamahi.
Ko te kau Kilisitiano moʼoni ʼe mole nātou ‘tāpunuʼi anai tonatou loto’ mokā nātou ‘sio ki tonatou ʼu tēhina ʼe ʼaoga kia nātou he tokoni.’ ʼE nātou tokagaʼi te tokoni ʼaenī ʼa te ʼapositolo ko Soane: “U kiʼi fanau, aua naa tou ofa aki te lea mo te alelo, kae i te u gaue mo te mooni.” (1 Soane 3:17, 18) “[Tou] tokaga ki te ʼu fānau ʼaē ʼe hala mo tāmai pea mo te ʼu fafine vitua ʼi tonatou ʼu mamahi.”—Sakopo 1:27, MN.
[Talanoa ʼo te pasina 11]
“Aua naa tou ofa aki te lea mo te alelo, kae i te u gaue mo te mooni.” 1 Soane 3:18
[Paki ʼo te pasina 10]
ʼE tokaga te kau Kilisitiano moʼoni ki te tamaliki hala mo tāmai pea mo te ʼu fafine vitua ʼi te faʼahi fakasino, te faʼahi fakalaumālie, mo te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼonatou loto