Te Akoʼi ʼo Te Fānau ʼi He Tahi Fenua—Te ʼu Faigataʼaʼia Mo Te ʼu Fua Lelei

KO TE ʼu lauʼi miliona hahaʼi ʼe nātou mavae ʼi tonatou fenua ʼo ʼolo ki te tahi fenua mo te ʼamanaki ke nātou kamata honatou maʼuli foʼou. ʼI te temi nei, ʼe nonofo ʼi Eulopa te kau matāpule ʼe fakalaka ʼi te toko 20 miliona; ʼi Amelika, ko te toko 26 miliona tupu hahaʼi matāpule, pea ʼi Ositalalia, ko te 21 ʼi te teau te hahaʼi matāpule ʼaē ʼe nonofo ai. Ko te meʼa ʼe tautau hoko ki te ʼu famili ʼaia, ʼe ko te faigataʼaʼia ʼo te lea ʼo te fenua pea ʼe tonu ke nātou fai he ʼu fetogi ʼo ʼuhiga mo te faʼahiga maʼuli foʼou ʼaia.

ʼI te agamāhani, ko te tamaliki ʼe nātou ako vave te lea ʼo tonatou fenua foʼou pea mo kamata fakakaukau ʼi te lea foʼou ʼaia. Kae ʼe lagi loaloaga age anai ki te ʼu mātuʼa. Mokā lalahi ake te fānau ʼi he fenua ʼe mole māhani kiai te ʼu mātuʼa, ʼe feala ke hoko ai he ʼu faigataʼaʼia ʼi te felogoi, ʼaē ʼe mole faigafua tona fakatokatoka.

Ko te lea foʼou ʼaia ʼe mole ina fulihi pe te faʼahiga manatu ʼa te fānau, kae ʼe toe feala foki ke fetogi ai mo te ʼu meʼa ʼaē ʼi tonatou loto. ʼE lagi mata faigataʼa ki he ʼu mātuʼa hanatou mahino ki te meʼa ʼe hoko ki tanatou ʼu fānau. Koia, ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe ʼolo ʼo nonofo ʼi he tahi fenua pea mo nātou faigaʼi ke nātou ako tanatou fānau ʼi “te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova,” ʼe nātou tau mo te ʼu faigataʼaʼia makehe.—Efeso 6:4, MN.

Te Faigataʼaʼia ʼo Te Fakakaku Ki Te ʼAtamai Pea Mo Te Loto

ʼE loto e te ʼu mātuʼa Kilisitiano pea ʼe ko tonatou maʼua ke nātou ako ki tanatou fānau ia te “lea maʼa” ʼo te moʼoni faka Tohi-Tapu. (Sofonia 3:9) Kae kapau ʼe mole faʼa mahino lelei te fānau ki te lea ʼo tanatou ʼu mātuʼa pea kapau ʼe mole feala ki te ʼu mātuʼa ke nātou popoto lelei ʼi te lea ʼaē kua māhani kiai tanatou fānau, ʼe lava feafeaʼi anai ke nātou akoʼi te lao ʼa Sehova ki te loto ʼo tanatou ʼu fānau? (Teutalonome 6:7) ʼE feala pe ke mahino te fānau ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe palalau kiai tanatou ʼu mātuʼa, kae kapau ʼe mole malave ki tonatou ʼu loto, pea ʼe feala pe anai ke liliu te fānau ohage ko ni ʼu matāpule ʼi tonatou loto fale totonu.

Ko Pedro mo Sandra neʼe mavae ʼi Amelika ʼo te Potu Saute ʼo ʼolo ʼo nonofo ʼi Ositalalia, pea ʼe nā tau mo te faigataʼaʼia ʼo te akoʼi ʼo tanā ʼu tama e lua.a ʼE ʼui fēnei e Pedro: “Ka tou palalau ki te ʼu meʼa fakalaumālie, ʼe pipiki kiai totatou loto pea mo te ʼu meʼa ʼe tou logoʼi. ʼE ʼaoga ke koutou fakahā he ʼu manatu ʼe loloto age, koia ʼe tonu ai ke koutou popoto lelei ʼi te lea ʼaē ʼe mahino kiai takotou ʼu fānau.” ʼE toe ʼui fēnei e Sandra: “Kapau ʼe mole mahino lelei tamā fānau ki tamā lea, pea ʼe feala ke tuʼutāmaki tonā maʼuli fakalaumālie. ʼE feala ke mole nā mahino katoa ki te moʼoni, pea mo te ʼu pelesepeto tāfito ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou ako. ʼE feala ai ke siʼisiʼi ifo tanatou sio mamaʼo fakalaumālie, pea mo haʼele kovi ai tanatou ʼu felogoi mo Sehova.”

Ko Gnanapirakasam mo Helen neʼe ʼōmai mai Sri Lanka ʼo nonofo ʼi Siamani pea ʼe ʼi ai tana ʼu tamaliki e lua. ʼE nā fakamoʼoni fēnei: “ ʼE ma fakafuafua ʼe maʼuhiga ʼaupito ki tamā fānau ke nā palalau ki tamā lea, pea mo akoʼi te faka Siamani. ʼE maʼuhiga kia nāua ke nā lava felogoi mo māua moʼo fakahā mai te ʼu meʼa ʼaē ʼe nā logoʼi, ke nā palalau fakahagatonu mai pea mo palalau ʼaki tonā loto.”

Ko Miguel mo Carmen, ʼaē neʼe ʼōmai mai Uruguay ʼo nonofo ʼi Ositalalia, ʼe nā ʼui fēnei: “ ʼE tonu ki te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nātou hage ko māua ke lahi age tanatou ʼu faiga. Ko faʼahi e lua: peʼe nātou ako ke nātou mahino lelei ki te lea foʼou pea mo fakamahino te ʼu manatu fakalaumālie ʼi te lea ʼaia; peʼe nātou akoʼi tanatou fānau ke nātou popoto ʼi te lea ʼo tanatou ʼu mātuʼa.”

Ko He Tonu Faka Famili

ʼE maʼuhiga ki te maʼuli fakalaumālie ʼa he famili ʼe ʼolo ʼo nonofo ʼi he tahi fenua, ke nātou vakaʼi pe koteā te lea ʼaē ka nātou fakaʼaogaʼi ke ‘akoʼi nātou e Sehova.’ (Isaia 54:13) Kapau ʼe tuʼu ōvi mai he kokelekasio ʼe fakaʼaogaʼi ai te lea ʼo tokotou famili, ʼe lagi filifili anai e te famili ke nātou lagolago ki te kokelekasio ʼaia. ʼI te tahi faʼahi, ʼe nātou fakatotonu anai ke nātou kau ki he kokelekasio ʼe palalau ki te lea ʼo te fenua ʼaē neʼe nātou ʼōmai kiai. Koteā te ʼu faʼahi ʼe tonu ke tokagaʼi ki te tonu ʼaē ka fai?

Ko Demetrios mo Patroulla, ʼaē neʼe ʼōmai mai Sipele ki Pilitania pea neʼe nā akoʼi tanā fānau e toko nima ʼi te fenua ʼaia, ʼe nā fakamahino te koga ʼaē neʼe tupu ai tana fai te tonu ʼaia: “ ʼI muʼa atu, neʼe kau tomatou famili ki te kokelekasio ʼe palalau faka Keleka. Logola ko te faʼahi ʼaia neʼe tokoni lahi mai kia māua ʼaē ko te ʼu mātuʼa, kae neʼe tuta ai ia te tuputupu fakalaumālie ʼo tamā fānau. Logope tanatou maʼu te ʼu tāfito ʼo te lea faka Keleka, kae neʼe nātou mahino gataʼa ki te ʼu puani loloto ʼi te faʼahi fakalaumālie. Neʼe nātou hifohifo māmālie ʼi tonatou maʼuli fakalaumālie. Neʼe mātou fetogi kokelekasio ʼo mātou ʼolo ki te kokelekasio lea faka Pilitania, pea neʼe ʼiloga atu aipe tona ʼu fua lelei ki tamā fānau. Neʼe nātou liliu ʼo mālolohi ʼi te faʼahi fakalaumālie. Neʼe mole ko he faʼahi faigafua te tonu ʼaē ke mātou fetogi kokelekasio, kae neʼe ko he tonu fakapotopoto ia.”

Neʼe haga taupau aipe e te famili ia te lea ʼa te ʼu mātuʼa pea neʼe lahi te ʼu fua lelei neʼe nātou maʼu. ʼE fakamatala fēnei e te fānau: “ ʼE maʼuhiga hakita poto ʼi te palalau ki he tahi ʼu lea. Logope ko tamatou lea ʼuluaki ʼe ko te Fakapilitānia, kae neʼe mātou fakatokagaʼi ko te mahino ki te faka Keleka neʼe ina faka fealagia ke mālohi pea mo lelei age te ʼu felogoi faka famili, tāfito la mo te ʼu kui. Neʼe ina toe faka fealagia mai foki ke mātou lotomahino ki te hahaʼi ʼaē ʼe ʼōmai mai te tahi ʼu fenua, pea neʼe mātou falala ai ʼe mātou lava ako he tahi lea. Koia ʼi tamatou lalahi ake, neʼe mātou fetogi kokelekasio ʼo mātou kau ki te kokelekasio lea faka Alepania.”

Ko Christopher mo Margarita neʼe nā ʼōmai mai Sipele ʼo nonofo ʼi Pilitania, pea neʼe nā akoʼi ai tana ʼu tamaliki e toko tolu ʼi te fenua ʼaia. Neʼe nā fakatuʼutuʼu ke nātou lagolago ki te kokelekasio lea faka Keleka. Ko tanā tama ko Nikos, ko te tagata ʼāfea ʼi te temi nei ʼi te kokelekasio lea faka Keleka, ʼe ina fakamatala fēnei: “Neʼe fakaloto mālohiʼi mātou ke mātou ʼolo ki te kokelekasio foʼou ʼe lea faka Keleka. Neʼe faka ʼuhiga e tomatou famili ia te faʼahi ʼaia ohage ko he fakatuʼutuʼu faka teokalatike.”

Koʼeni te meʼa ʼe fakatokagaʼi e Margarita: “ ʼI te fakaaʼu ʼo taʼu fitu pea mo taʼu valu tamā ʼu tama, neʼe nā kau ki te Ako ʼo Te Minisitelio Faka Teokalatike. ʼI tomā ʼuhiga mātuʼa, neʼe ma tuʼania ki tanā mole faʼa mahino lelei ki te lea faka Keleka. Kae ko te ʼu akonaki fuli neʼe ko te fakatuʼutuʼu faka famili, pea neʼe lahi te temi neʼe ma tokoni ai kia nāua ki te teuteuʼi ʼo tanā ʼu akonaki.”

ʼE ʼui fēnei e tana taʼahine ko Joanna: “ ʼE ʼau manatuʼi te akoʼi mai e Papa ia te lea faka Keleka: neʼe ina tohi te ʼu mataʼi tohi ʼi te papa faitohi, pea neʼe tonu ke mātou maʼu fakaʼatamai. Tokolahi te hahaʼi ʼe nātou fakaʼaogaʼi ni ʼu taʼu loaloaga moʼo ako he lea, kae ʼaki te tokoni ʼa Mama mo Papa, neʼe mātou ako vave te lea faka Keleka.”

Ko ʼihi famili ʼe nātou lagolago anai ki he kokelekasio ʼe palalau ki te lea ʼa te ʼu mātuʼa, koteʼuhi ʼe fakatuputupu tanatou “mahino fakalaumalie” pea mo haʼele ki muʼa, pea ʼe ʼaoga ke akoʼi te ʼu mātuʼa ʼi tanatou lea. (Kolose 1:9, 10; 1 Timoteo 4:13, 15) Peʼe lagi fakaʼaogaʼi anai e he famili tonatou poto ʼi tanatou lea moʼo ako te moʼoni ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou poto ʼi te lea ʼaia.

ʼI te tahi faʼahi, ʼe lagi fakafuafua e he famili ʼe lelei age hana kau ki he kokelekasio ʼo te lea ʼo te fenua ʼaē neʼe nātou ʼōmai kiai. (Filipe 2:4; 1 Timoteo 3:5) ʼI tanatou ʼosi talagaʼi te ʼaluʼaga ʼaia ʼi te famili, ʼe fai anai he tonu e te pule famili ʼi te faikole. (Loma 14:4; 1 Kolonito 11:3; Filipe 4:6, 7) Koteā he tokoni ʼe feala ke ʼaoga ki te ʼu famili ʼaia?

Ko He ʼu Manatu ʼAoga

ʼE ʼui fēnei e Pedro mo Sandra, ʼaē neʼe kua tou palalau ki ai: “ ʼE ʼi ai tamatou fakatuʼutuʼu ʼi tomatou loto fale: ʼe mātou palalau faka Sepania ke ʼaua naʼa puli tamatou lea. ʼE ko he fakatuʼutuʼu faigataʼa, koteʼuhi ʼe ʼiloʼi e tamā fānau ʼe ma mahino ki te faka Pilitania. Kae kapau ʼe mole ma taupau te fakatuʼutuʼu ʼaia, ʼe faifai pea puli māmālie tanā mahino ki te faka Sepania.”

ʼE fai te tokoni ʼaenī e Miguel mo Carmen, ʼaē neʼe kua tou palalau kia nāua ʼi muʼa atu: “Kapau ʼe fai tuʼumaʼu e te ʼu mātuʼa he ako faka famili ʼaki tanatou lea pea mo fakaʼaogaʼi moʼo palalau ʼi te ʼaho fuli ki te kogaʼi tohi ʼo te ʼaho, ʼe mole akoʼi pe anai e te fānau ia te ʼu tāfito ʼo te lea—kae ʼe nātou akoʼi anai ia te fakahā ʼo te ʼu manatu fakalaumālie ʼi te lea ʼa te ʼu mātuʼa.”

ʼE toe ʼui fēnei e Miguel: “Koutou fakaliliu te gāue fai faka mafola ko he lakaga fakafiafia. ʼI tomatou telituale ʼe ʼi ai te toe potu lahi ʼo te kolo lahi, pea ʼe lahi te temi ʼe mātou feʼoloʼaki ai ʼi te motokā, moʼo kumi te hahaʼi ʼaē ʼe nātou palalau ki tamatou lea. Lolotoga tomatou temi feʼoloʼaki, ʼe mātou fai te ʼu gaoʼi faka Tohi-Tapu pea mātou palalau ki te ʼu meʼa maʼuhiga. ʼE ʼau faigaʼi ke mātou fakatuʼutuʼu lelei tamatou ʼu feʼoloʼaki ke lahi hamatou ʼu fai palalau lelei mo te hahaʼi. Koia ʼi te ʼosi ʼo te ʼaho ʼaia, neʼe kau te fānau ki he fai palalau lelei pea mo ʼaoga.”

Ko Te Faka ʼAlutahi ʼo Te ʼu Kehekehe

ʼE fakaloto mālohiʼi fēnei te kau tūpulaga e te Folafola ʼa te ʼAtua: “Fakalogo, Ê toku foha, ki te akonaki ʼo tau tāmai, pea ʼaua naʼa ke līaki te lao ʼo tau faʼe.” (Tāʼaga Lea 1:8) Kae ʼe feala ke ʼi ai he ʼu fihifihia mo kapau ko te akonaki ʼa te tāmai pea mo te “lao” ʼa te faʼe ʼe fai ʼo mulimuli ki he ʼu agamāhani ʼe kehe ia mo te koga meʼa ʼaē ʼe lalahi ake ai te fānau.

ʼE moʼoni ia, ʼe ʼa te pule famili ia te fakafuafua peʼe ina takitaki feafeaʼi tona loto fale, pea ʼe mole tonu ke ina fai ʼo mulimuli ki he faʼahiga fai ʼa he tahi ʼu famili. (Kalate 6:4, 5) Kae kapau ʼe felogoi lelei te ʼu mātuʼa pea mo te fānau, pea ʼe feala ai anai ki te ʼu mātuʼa ke nātou tali he ʼu faʼahiga agaʼi fenua foʼou.

ʼE lahi te ʼu agaʼi fenua peʼe ko he ʼu aga ʼe mafola ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe tuputupu, ʼe fakatupu tuʼutāmaki ki te maʼuli fakalaumālie ʼo te kau Kilisitiano. Ko te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga, te mānumānu, te agatuʼu ʼe ko he ʼu meʼa ʼe fakaneke e te ʼu musika pea mo te ʼu fakafiafia ʼaē ʼe leleiʼia e te tokolahi. (Loma 1:26-32) ʼE mole feala ia ki te ʼu mātuʼa Kilisitiano ke nātou fakatō laloʼi tonatou ʼu maʼua ʼaē ko te tokakaga ki te ʼu faʼahiga musika pea mo te ʼu fakafiafia ʼe filifili e tanatou ʼu fānau, ʼuhi pe heʼe mole mahino lelei te ʼu mātuʼa ki te lea. ʼE tonu ke nātou fakatuʼu fakalelei he ʼu lekula. Kae ko te fai ʼo te faʼahi ʼaia ʼe faigataʼa.

ʼE ʼui fēnei e Carmen: “Ko te meʼa ʼe tautau hoko, ʼe mole ma mahino ki te ʼu palalau ʼo te ʼu musika ʼaē ʼe fakalogo e tamā fānau. ʼE feala ke logo mālie te fasi, kae kapau la ʼe ʼi ai he tahi faka ʼuhiga ʼo te ʼu palalau ʼo te hiva peʼe fai ai he ʼu palalau kovi, ʼe mole ma ʼiloʼi.” ʼE nātou fai puleʼaki feafeaʼi ki te ʼaluʼaga ʼaia? ʼE ʼui fēnei e Miguel: “ ʼE lahi te temi ʼe mātou fakaʼaogaʼi ki te akoʼi ki tamā fānau ia te tuʼutāmaki ʼo te musika ʼaē ʼe fakaneke ai ia te aga heʼeʼaoga, pea ʼe ma faigaʼi ke mātou tokoni age kia nātou ki te filifili ʼo te ʼu musika ʼe tali leleiʼi e Sehova.” ʼE ʼaoga ia te nofo tokaga pea mo te fakapotopoto ki te fakaʼaluʼalu ʼo te ʼu kehekehe ʼaia.—Teutalonome 11:18, 19; Filipe 4:5.

Te ʼu Fua Lelei ʼe Maʼu

Ko te akoʼi ʼo te fānau ʼi he fenua kehe ʼe fakamaʼua kiai he temi pea mo he ʼu faiga. Pea ʼe moʼoni te koga ʼaia. Kae ʼe feala ke utu e te ʼu mātuʼa mo te fānau he tahi ʼu fua lelei ki ʼanatou faiga.

Ko Azzam mo tona ʼohoana ia Sara, neʼe ʼōmai mai Tulukia ʼo nonofo ʼi Siamani ʼo nā akoʼi ai tanā fānau e toko tolu. Ko tanā tama lahi ʼe gāue nei ʼi te filiale ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Selters, ʼi Siamani. ʼE ʼui fēnei e Azzam: “Ko he toe fua lelei ki te fānau hanatou lava fakatuputupu he ʼu kalitate ʼe ʼaoga ki te ʼu faʼahiga maʼuli kehekehe.”

Ko Antonio mo Lutonadio neʼe ʼōmai mai Angola ʼo nonofo ʼi Siamani pea nā akoʼi ai tanā fānau e toko hiva. Ko te famili ʼe lea faka Lingala, faka Falani pea mo faka Siamani. ʼE ʼui fēnei e Antonio: “Ko tamatou poto ʼi te ʼu lea kehekehe ʼe faka fealagia ai ki tomatou famili ke mātou fagonogono ki te hahaʼi ʼo te tahi ʼu fenua. Ko he meʼa fakatupu fiafia kia mātou.”

ʼE ʼui e te ʼu tamaliki e toko lua ʼa te taumatuʼa Saponia neʼe ʼōmai ʼo maʼuʼuli ʼi Pilitania, ʼe ko he faigamālie lahi kia nātou hanatou popoto ʼi te faka Saponia pea mo te Fakapilitānia. ʼE nā ʼui fēnei e te ʼu tūpulaga ʼaia: “Ko tamā popoto ʼi te ʼu lea ʼaia e lua, neʼe tokoni kia māua ki te maʼu gāue. Neʼe mātou kau ki te ʼu fakatahi lalahi ʼi te lea Fakapilitānia. Pea ʼe mātou toe maʼu mo te pilivilesio ʼaē ke mātou gāue ʼi te kokelekasio ʼo te lea faka Saponia, ʼaē ʼe lahi ai te ʼu gāue ʼe tonu ke fai.”

ʼE Koutou Lavaʼi

Ko te akoʼi ʼo te fānau ʼi te lotolotoiga ʼo he hahaʼi ʼe mole ʼalutahi te ʼu faʼahiga manatu, ʼe ko he faigataʼaʼia ʼe tau mo te kau kaugana ʼa te ʼAtua talu mai te temi muʼa. Neʼe lavaʼi te faʼahi ʼaia e te ʼu mātuʼa ʼa Moisese logola neʼe akoʼi ia ia ʼi Esipito. (Ekesote 2:9, 10) Neʼe kaugamālie te kau Sutea neʼe ʼaunofo ʼi Papiloni neʼe nātou akoʼi tanatou fānau, ʼaē ki muli age neʼe nātou lotolelei ke nātou toe liliu ki Selusalemi ke nātou toe fakatuʼu te tauhi moʼoni.—Esitalasi 2:1, 2, 64-70.

ʼE toe feiā pe ʼi te temi nei, ʼe lavaʼi te faʼahi ʼaia e te ʼu mātuʼa Kilisitiano. ʼE nātou lava maʼu te fakapale ʼaē neʼe maʼu e te ʼu mātuʼa, ʼaē neʼe fai age ki ai e tanatou fānau te ʼu palalau ʼaenī: “Ko mātou ʼe ko he famili ʼe faifaitahi koteʼuhi neʼe ʼofa lelei ia Papa pea mo Mama kia mātou, pea ʼe mātou felogoi lelei tuʼumaʼu mo nāua. ʼE mātou fiafia heʼe mātou kau ki te famili ʼi te kele katoa ʼe tauhi kia Sehova.”

[Kiʼi nota]

[Paki ʼo te pasina 24]

Ko te fakaʼaogaʼi ʼo takotou lea ʼi te loto fale ʼe faka fealagia ai ki takotou fānau ke nātou maʼu te ʼu tāfito ʼo te lea ʼaia

[Paki ʼo te pasina 24]

Ko te felogoi ʼi te lea e tahi ʼe ina taupau ai te ʼu felogoi ʼo te ʼu kui pea mo te ʼu mokopuna

[Paki ʼo te pasina 25]

Ko te ako ʼo te Tohi-Tapu mo takotou fānau ʼe ina fakaʼala ai tanatou “mahino fakalaumalie”