Koteā Te Tofiʼa ʼe Koutou Foaki Ki Takotou Fānau?

KO PAVLOS, ko te tāmai mai te potu saute ʼo Eulopa, ʼe tahitahiga tana nofo mo tona ʼohoana pea mo tona ʼu ʼofafine e toko lua, ʼe taʼu 13 pea mo 11, pea mo tona foha ʼe taʼu 7. ʼI te vāhaʼa fuli ko Pavlos ʼe ina fai tona ʼu hola fakalaka ke feʼauga tona totogi moʼo fakahoko te fakatuʼutuʼu ʼaē ʼe loto mālohi kiai. Heʼe ina fia toʼo he kogafale takitahi ʼo tona ʼu ʼofafine, pea mo ina laga he kiʼi matani gāue maʼa tona foha. Ko tona ʼohoana ʼe gāue kinakina moʼo faʼu te ʼu meʼa ʼe gaohi ʼaki te lino, te ʼu meʼa fai kuka, te ʼu pa mo te ʼu ipu maka hihina, pea mo te ʼu pa siliva moʼo teuteuʼi te ʼu loto fale ʼo tanā fānau. ʼI te fehuʼi age ʼaē kia nāua pe koʼe ʼe nā gāue kinakina feiā, neʼe nā tali fakatahi, “Ke maʼuli fīmālie tamā fānau!”

Tokolahi te ʼu mātuʼa ʼi te malamanei ohage ko Pavlos pea mo Sofia, ʼe nātou gāue kinakina moʼo tokoni ki te ka haʼu ʼo tanatou fānau. Ko ʼihi mātuʼa ʼe nātou tānaki he paʼaga maʼa tanatou fānau ke nātou fakaʼaogaʼi ki ʼamuli. Pea ko ʼihi ʼe nātou faigaʼi ke maʼu e tanatou fānau he ako lelei pea mo he ʼu meʼa maʼuhiga ʼe ʼaoga anai kia nātou ki ʼamuli. Logola ko te maʼua ʼa te ʼu mātuʼa ke nātou ʼoʼofa ki tanatou fānau, kae ʼi te agamāhani ko te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaia ʼe fakatupu loto hoha ki te ʼu mātuʼa heʼe tonu ke nātou fakahoko te ʼu fakaʼamu ʼo tonatou ʼu kāiga, tonatou ʼu kaumeʼa, pea mo te agaʼi fenua ʼaē ʼe nātou maʼuʼuli ai. Koia, ʼe tau mo feʼauga mo te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nonofo ʼi te ʼaluʼaga ʼaia ke nātou lagaʼi te fehuʼi ʼaenī: ‘Koteā tomatou ʼu maʼua ki tamatou ʼu fānau?’

Te ʼu Fakatuʼutuʼu Ki Te Ka Haʼu

Logola ko te maʼua ʼa te ʼu mātuʼa ke nātou fai te faʼahi ʼaia, kae ko te Tohi-Tapu ʼe ina fakamaʼua te faʼahi ʼaia kia nātou. Neʼe ʼui e te ʼapositolo ko Paulo ki te kau Kilisitiano ʼo tona temi: “ ʼE tonu ke fai e te ʼu mātuʼa he ʼu fakatuʼutuʼu maʼa tanatou fānau, kae ʼe mole tonu ke fai e te fānau maʼa te ʼu mātuʼa.” (2 Kolonito 12:⁠14, The New English Bible) Neʼe toe ʼui e Paulo ki te ʼu mātuʼa, ko te taupau ʼo te fānau ʼe ko he maʼua maʼuhiga. Neʼe ina ʼui fēnei: “Kapau e i ai he tahi e mole tokaga ki ona kaiga, tafito natou o tona lotofale, kua fakafisi ki te tui, pe e koviʼage ia i he tagata pagani.” (1 Timoteo 5:8) ʼE lahi te ʼu fakamatala ʼi te Tohi-Tapu ʼe fakahā ai neʼe maʼuhiga ki te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ʼo te temi muʼa ke nātou tuku he tofiʼa ki tanatou fānau.​—Lute 2:​19, 20; 3:​9-​13; 4:​1-​22; Sopo 42:15.

Kae ʼi ʼihi temi, ʼe tuʼaniaʼi fau e te ʼu mātuʼa te tofiʼa ʼaē ʼe tonu ke nātou tuku maʼa tanatou fānau. Koteā tona tupuʼaga? Ko Manolis, te tāmai neʼe haʼu ki Amelika mai te potu saute ʼo Eulopa, ʼe ina ʼui fēnei: “Ko te ʼu mātuʼa ʼaē neʼe sio ki te hoge pea mo te maʼuli masiva lolotoga te Lua Tau Faka Malamanei, ʼe nātou faiga mālohi ke lelei ʼaupito te maʼuli ʼo tonatou fānau.” ʼE ina toe ʼui fēnei: “ ʼI tanatou tuʼaniaʼi fau tonatou ʼu maʼua ʼi tonatou ʼuhiga mātuʼa pea mo tanatou fia foaki he maʼuli ʼe lelei age maʼa tanatou fānau, ʼi ʼihi temi ʼe fakatupu lotomamahi te ʼu faʼahi ʼaia ki te ʼu mātuʼa.” ʼE moʼoni, ko ʼihi mātuʼa ʼe nātou maʼuli faka sakilifisio ke feala hanatou tānaki he ʼu koloā maʼa tanatou fānau. Kae ʼe ko he aga fakapotopoto koa ki te ʼu mātuʼa hanatou fai te faʼahi ʼaia?

‘ ʼE Vaʼiganoa Pea ʼe Ko He Malaʼia Lahi’

Neʼe fai e Salomone te Hau ʼo te Iselaele ʼāfea te fakatokaga ʼo ʼuhiga mo te ʼu tofiʼa. Neʼe ina ʼui fēnei: “Pea neʼe ʼau fehiʼa ki taku ʼu gāue fuli ʼaē neʼe ʼau gāue kinakina ai ʼi te lalo laʼā, pea ʼe ʼau tuku anai ki te tagata ʼaē ka muli mai. Pea ko ai ʼaē ka ina ʼiloʼi peʼe poto anai peʼe vale anai? Heʼe ina puleʼi anai taku ʼu gāue kinakina fuli ʼaē neʼe ʼau kinakina ai, pea neʼe ʼau gāue fakapotopoto kiai ʼi te lalo laʼā. ʼE toe vaʼiganoa te meʼa ʼaia. . . . Heʼe ʼi ai te tagata neʼe gāue kinakina ʼaki he aga fakapotopoto, ʼaki te ʼatamai mālama pea mo te faiva, kae ko he tagata neʼe mole gāue kinakina ʼaē ka ina maʼu anai te vaega gāue ʼa te tagata ʼaia. ʼE toe vaʼiganoa pea ʼe ko he malaʼia lahi.”​—Tagata Tānaki 2:​18-​21.

Ohage ko tona ʼui e Salomone, ko nātou ʼaē ʼe nātou maʼu he tofiʼa, ʼe lagi mole nātou mahino anai ki tona maʼuhiga koteʼuhi neʼe mole nātou gāue kinakina kiai. Koia, ʼe mole popoto anai te kau maʼu tofiʼa ʼi te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu koloā ʼaē neʼe tānaki e tanatou ʼu mātuʼa maʼa nātou. ʼE lagi nātou maumauʼi anai te ʼu koloā ʼaia neʼe faigataʼa tona maʼu. (Luka 15:​11-​16) ʼE ko he “vaʼiganoa pea ʼe ko he malaʼia” anai!

Te Tofiʼa Pea Mo Te Mānumānu

ʼE ʼi ai te tahi meʼa ʼe tonu ke tokagaʼi e te ʼu mātuʼa. ʼI te ʼu agaʼi fenua ʼaē ʼe maʼuhiga ʼaupito ai te ʼu tofiʼa, ʼe feala ke liliu te ʼu fānau ʼo mānumānu, ʼo nātou fakamaʼua ki tanatou ʼu mātuʼa he ʼu koloā ʼe mole feala ke nātou foaki age. ʼE ʼui e te manatu fakapotopoto ʼaenī ʼa Loukas, te tāmai Keleka: “ ʼE ko he meʼa fakaʼofaʼofa ki te tāmai ʼaē ko tona ʼu ʼofafine e toko lua peʼe toko tolu. ʼE lagi manatu anai e te ʼu taʼahine ʼaia ko tanatou tāmai ʼe ina lava foaki ‘fakalahi’ he ʼu koloā maʼa tanatou fānau, heʼe fealagia e te tahi ʼu mātuʼa ia te faʼahi ʼaia. ʼE lagi nātou ʼui anai, ʼe mole maʼu anai honatou ʼohoana koteʼuhi ʼe mole feʼauga te falā.”

Ko Manolis ʼaē neʼe tou talanoa ki ai ʼi muʼa atu, ʼe ina ʼui fēnei: “ ʼE feala ki he talavou ke ina hoko atu tana fakatahi ʼo aʼu ki te foaki e te tāmai ʼa te taʼahine he meʼa maʼa tona ʼofafine, pea ʼi te agamāhani ʼe ko he toe paʼaga lahi ʼaē ka foaki. ʼE feala ke liliu te faʼahi ʼaia ko he meʼa moʼo takuʼaki.”

ʼE fakatokagaʼi mai e te Tohi-Tapu te ʼu faʼahiga mānumānu kehekehe. Neʼe ʼui fēnei e Salomone: “ ʼI te kamata ʼe maʼu te tofiʼa ʼaki te mānumānu, kae ʼe mole tapuakina anai tona ka haʼu.” (Tāʼaga Lea 20:21) Neʼe fakahā fakalelei e te ʼapositolo ko Paulo: “Ko te aka o te kovi fuape e ko te manumanu.”​—1 Timoteo 6:​10; Efeso 5:5.

“Ko Te Poto Mo Hona Tofiʼa”

ʼE moʼoni, ʼe ʼi ai te ʼaoga ʼo te tofiʼa, kae ko te poto ʼe ʼaoga ʼaupito age ia ʼi te ʼu koloā. Neʼe ʼui fēnei e te Hau ko Salomone: “Ko te poto mo hona tofiʼa ʼe lelei pea mo ʼaoga . . . Heʼe ʼaoga te poto moʼo puipui ohage ko te falā ʼe ʼaoga ki te puipui; kae ko te maʼuhiga ʼo te mālama, heʼe ko te poto ʼe ina taupau ke maʼuʼuli ia nātou ʼaē ʼe nātou maʼu.” (Tagata Tānaki 7:​11, 12; Tāʼaga Lea 2:7; 3:​21) Logola ʼe foaki e te falā he faʼahiga puipui, pea mo faka fealagia ki ʼaē ʼe maʼu meʼa ke ina toʼo te meʼa ʼaē ʼe ʼaoga kia ia, kae ʼe feala pe ke puli te falā ʼaia. Kae ko te poto​—te fealagia ʼaē ke fakaʼaogaʼi te ʼatamai mālama moʼo fakatokatoka te ʼu fihifihia peʼe mo fakahoko he ʼu fakatuʼutuʼu​—ʼe feala ke ina hāofaki he tahi mai ni ʼu fakatuʼutuʼu vale. Kapau ʼe fakatafito ki te manavasiʼi ki te ʼAtua, pea ʼe tokoni anai kia ia ke ina maʼu te maʼuli heʼegata ʼi te mālama foʼou ʼaē kua vave fakatuʼu e te ʼAtua​—ʼe ko he tofiʼa taulekaleka ia!​—2 Petelo 3:​13.

ʼE maʼu e te ʼu mātuʼa Kilisitiano te poto ʼaia ʼi tanatou fakamuʼamuʼa te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga tāfito maʼa nātou totonu pea mo tanatou fānau. (Filipe 1:​10) Ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou faiga kiai maʼa tanatou fānau, ʼe mole tonu anai ke maʼuhiga age ʼi te ʼu meʼa fakalaumālie. Neʼe fakaloto mālohiʼi fēnei e Sesu tana kau tisipulo: “Kae koutou fua kumi te Puleaga o Selo mo tana susitisia pea e foaki atu anai kia koutou ia meafuape alâ.” (Mateo 6:​33) Ko te ʼu famili ʼaē ʼe nātou fai te ʼu fakatuʼutuʼu fakalaumālie maʼa tonatou famili faka Kilisitiano ʼe feala ke nātou maʼu he fakapale lahi. Neʼe ʼui fēnei e te Hau ko Salomone: “Ko te tāmai ʼo te tagata faitotonu ʼe fiafia anai ia; ko ʼaē ʼe liliu ko te tāmai ʼo te tagata poto ʼe toe fakafiafia anai ia te ia. Ko tau tāmai pea mo tau faʼe ʼe nā fakafiafia anai, pea ko ia ʼaē neʼe ina fānauʼi koe ʼe fiafia anai ia.”​—Tāʼaga Lea 23:​24, 25.

Ko He Tofiʼa Heʼegata

Neʼe maʼuhiga ki te kau Iselaele ʼo te temi ʼāfea ia te maʼu tofiʼa. (1 Hau 21:​2-6) Kae neʼe tokoniʼi fēnei nātou e Sehova: “Ko te ʼu folafola ʼaenī ʼe ʼau fakatotonu atu kia te koe ʼi te ʼaho nei [te lao ʼa te ʼAtua], ʼe tonu anai ke nofo ʼi tou loto pea ʼe tonu anai ke ke akoʼi ki tou foha pea mo ke talanoa kiai mokā ke heka anai ʼi tou loto fale, mokā ke haʼele anai ʼi te ala, mokā ke takoto anai, pea mokā ke tuʼu ake anai.” (Teutalonome 6:​6, 7) ʼE toe ʼui fēnei ki te ʼu mātuʼa Kilisitiano: “Koutou haga akoʼi age [ki takotou fānau] te akonaki pea mo te ʼu manatu ʼa Sehova.”​—Efeso 6:⁠4, MN.

Ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe nātou maʼu te sio fakalaumālie ʼe nātou mahino ko te tokaga ki tonatou famili, ʼe ko tanatou foaki te ako mai te Tohi-Tapu. ʼE ʼui fēnei e Andreas, te tāmai ʼaē ko tana ʼu toe e toko tolu: “Kapau ʼe akoako e te fānau te maʼuliʼi ʼo te ʼu pelesepeto ʼa te ʼAtua, ʼe nātou teuteu lelei anai ki tonatou ka haʼu.” ʼAki te tofiʼa ʼaia, ʼe toe hā ai te maʼuhiga ʼaē ki te ʼu mātuʼa ke nātou tokoni kia nātou ke nātou maʼu pea mo fakatuputupu hanatou ʼu felogoi lelei mo tonatou Tupuʼaga.​—1 Timoteo 6:​19.

Neʼe kua koutou fakakaukauʼi koa ke koutou teuteuʼi fakalelei he ka haʼu fakalaumālie ki takotou ʼu fānau? Ohage la, koteā he meʼa ʼe lava fai e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe kau tanatou ʼu fānau ki te selevisi temi katoa? ʼI tona ʼuhiga minisi temi katoa, ʼe mole tonu anai ke ina fakamaʼua he tokoni faka paʼaga, kae ʼe feala ki te ʼu mātuʼa ʼofa ke nātou fakatuʼutuʼu ke ‘totogi te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki ai’ moʼo tokoni kiai ke nofo ʼi tana selevisi temi katoa. (Loma 12:13; 1 Samuele 2:​18, 19; Filipe 4:​14-​18) ʼE mahino ia ʼe fiafia anai ia Sehova ki te ʼu taʼi tokoni ʼaia.

Koia, koteā te ʼu maʼua ʼo te ʼu mātuʼa ki tanatou fānau? Tatau aipe peʼe nātou tokaga ki te ʼu koloā fakamālama ʼaē ʼe ʼaoga ki tanatou fānau, kae ʼe tokakaga anai te ʼu mātuʼa Kilisitiano ke maʼu e tanatou fānau he tofiʼa lahi fakalaumālie ʼe ʼaoga anai kia nātou ʼo heʼegata. Kapau ʼe nātou fai feiā, pea ʼe nātou fakamoʼoni anai ki te ʼu palalau ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te Pesalemo 37:⁠18: “Ko Sehova ʼe ina ʼiloʼi te ʼu ʼaho ʼo te tagata haohaoa, pea ʼe nonofo anai mo tonatou tofiʼa ʼo ʼau ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga.”

[Paki ʼo te pasina 26]

Koteā te ka haʼu ʼe koutou teuteuʼi maʼa takotou fānau?