Te Laumālie Māʼoniʼoni—Koteā Te Tupuʼaga ʼo Te Mahino Kehekehe ʼa Te Hahaʼi?

KOTEĀ ia te laumālie māʼoniʼoni? ʼE hagē ʼe faigafua ia te fehuʼi ʼaia, kae ko te maʼu ʼo he tali kiai ʼe feala ke faigataʼa. Ko te Tuʼi Tapu ko Benoît 16, neʼe ina ʼui fēnei ki te hahaʼi kaugamālie ʼi Ositalalia: “ ʼE teitei ke mole feala hatatou mahino lelei ki te Laumālie.”

ʼE mahino papau ia, ʼe ʼi ai te ʼu tuʼuga manatu pea mo he ʼu lotolotolua ʼo ʼuhiga mo te fehuʼi ʼaenī: Koteā ia te laumālie māʼoniʼoni? Koʼenī he ʼu tali ʼe fai māhani e te hahaʼi:

• ʼE ko he tahi ʼe moʼoni pea mo maʼuli ʼi te loto ʼo te ʼu tisipulo ʼa Kilisito.

• Ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e te ʼAtua moʼo ʼafio ʼi te mālamanei.

• Ko te tolu ʼipotasi ʼo te Tahitolu.

He koʼē ʼe lahi te ʼu mahino kehekehe? Neʼe kamata talu mai te fā sēkulō ʼo totatou temi, ʼi te temi ʼaē neʼe ʼui ai e ʼihi kau teolosia, ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe ko he tahi ʼe tatau mo te ʼAtua. Kae ʼe mole ko he manatu ʼe akoʼi ʼi te Tohi-Tapu pe neʼe akoʼi e te ʼu ʼuluaki tisipulo ʼa Kilisito. ʼE fakamahino fēnei ʼi te tohi (New Catholic Encyclopedia): “ ʼE hā lelei mai ʼe mole ʼui ʼi te Tauhi ʼĀfea ko te laumālie ʼo te ʼAtua ʼe ko he tahi. . . . Ko te laumālie ʼo te ʼAtua ʼe ko te mālohi pē ia ʼo te ʼAtua.” ʼE toe ʼui fēnei ʼi te tohi ʼaia: “ ʼE lahi te ʼu vaega Tohi-Tapu ʼo te Tauhi Foʼou ʼe fakahā ai ko te laumālie ʼo te ʼAtua ʼe hagē ia ko he meʼa, kae mole ko he tahi; pea ʼe hā tāfito ia te faʼahi ʼaia ʼi te fakaʼuhiga tatau ʼo te laumālie pea mo te mālohi ʼo te ʼAtua.”

ʼE tou mahino ai ki te faigataʼa maʼa te hahaʼi hanatou fakakaukau ko te mālohi ʼe hagē ia ko he tahi. Koia, ʼi te sivi neʼe fai mole heʼeki faʼa fualoa ʼi Amelika, neʼe fakahā ai, ʼe tokolahi age ia te hahaʼi ʼaē ʼe natou fakafisi ki te manatu ʼaē ko te laumālie māʼoniʼoni ʼe ko “he tahi ʼe moʼoni.” ʼE totonu koa tanatou manatu ʼaia? Peʼe tonu koa ke tou tui ki te kau teolosia ʼaē ʼe natou ʼui ko “te Laumālie Māʼoniʼoni ʼe ko he ʼIpotasi ʼe kehekehe ia mo te Tamai pea mo te ʼAlo?”

Ke tou maʼu he tali ʼe feala ke tou falala kiai, ʼe tonu ke tou vakaʼi ia te Folafola ʼa te ʼAtua, te Tohi-Tapu, ʼaē ʼe fakamahino lelei ai pe koteā te laumālie māʼoniʼoni. Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “Ko te Tohi-Tapu kātoa ʼe haʼu mai te ʼAtua pea ʼe ʼaoga moʼo akoʼi, moʼo fakatonutonuʼi.”—2 Timoteo 3:16.

He koʼē ʼe tonu ke kotou kumi ke kotou ʼiloʼi ia te moʼoni ʼo ʼuhiga mo te laumālie māʼoniʼoni? Koteʼuhi kapau ʼe kotou ʼiloʼi ia te moʼoni ʼaia, pea ʼe feala ai anai ke kotou maʼu ia te tokoni ʼa te ʼAtua. ʼE hagē koa kiā koutou ʼi ʼihi temi ʼe mole kei kotou maʼu he mālohi moʼo kātakiʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko kiā koutou ʼi tokotou maʼuli? Neʼe fakapapau fēnei e Sesu ki tana ʼu tisipulo: “Kotou haga kole, pea ʼe foaki atu anai kiā koutou . . . Kapau ko koutou . . . ʼe kotou popoto ʼi te foaki ki ʼakotou ʼu fānau he ʼu meʼa ʼofa ʼe lelei, ʼe feafeaʼi leva lā te lahi ake ia ʼo te foaki e te Tamai ʼaē ʼi selō te laumālie māʼoniʼoni kiā nātou ʼaē ʼe natou kole kiā te ia!”—Luka 11:9, 13.

ʼI te ʼu ʼalatike ʼaē kā hoa mai, ʼe tou tuku anai ia te Tohi-Tapu ke ina fakamahino mai pe koteā ia te laumālie māʼoniʼoni. Pea ʼe tou vakaʼi ai anai peʼe lava liliu feafeaʼi ia te laumālie ʼe ko he mālohi ʼe fua lelei ki totatou maʼuli.

[Fakamatala ʼo te pasina 3]

ʼI te Tohi-Tapu, ʼe fakahā mai kiā tātou peʼe feafeaʼi ia te laumālie māʼoniʼoni