Koteā Te Ka Haʼu ʼo Te ʼu Ōvi Mo Te ʼu Tao?

“ ʼE ina fevaevae kehe ʼaki anai te hahaʼi, ohage ko te vaheʼi e te tagata tauhi ōvi te ʼu ōvi mai te ʼu tao.”—Mateo 25:32.

1, 2. He koʼe ʼe tonu ke tou tokakaga ki te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao?

ʼE MAHINO ia ko Sesu Kilisito neʼe ko te tagata faiako lahi ʼo te kele. (Soane 7:46) ʼI tana ʼu faiakonaki neʼe ina fakaʼaogaʼi te ʼu lea fakatātā. (Mateo 13:34, 35) Neʼe faigafua te ʼu lea fakatātā ʼaia kae neʼe mālohi he neʼe ina fakahā te ʼu moʼoni ʼe loloto ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo te faʼahi faka polofeta.

² ʼI te lea fakatātā ʼaē ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao, neʼe fakakatofa e Sesu te temi ke ina fai ai te gāue makehe: “Ka haʼu anai te Foha ʼo te tagata ʼi tona kolōlia, pea . . .” (Mateo 25:31) ʼE tonu ke tou tokagaʼi te faʼahi ʼaia, koteʼuhi ʼe ko te lea fakatātā ʼaia ʼe fakaʼosi ʼaki te tali ʼa Sesu ki te fehuʼi ʼaenī: “Koteā anai te fakaʼiloga ʼo tau ʼi henī pea mo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī?” (Mateo 24:3) Kae koteā tona faka ʼuhiga kia tatou?

3. ʼI te kamata ʼo tana akonaki, koteā te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼui e Sesu ʼe hoko anai mokā ʼosi kamata te toe mamahi lahi?

³ Neʼe fakakikite e Sesu ko te ʼu ʼaluʼaga fakaofoofo ʼe hoko anai ‘ ʼi te ʼosi kamata’ ʼo te toe mamahi lahi, pea ʼe tou fakatalitali ki te ʼu ʼaluʼaga ʼaia. Neʼe ina ʼui ki muli age ʼe hā anai “te fakaʼiloga ʼo te Foha ʼo te tagata.” Ko te meʼa ʼaia ʼe malave mālohi anai ki “te ʼu telepi fuli ʼo te kele” ʼaē ʼe “sisio anai ki te Foha ʼo te tagata ʼe haʼu ʼi te ʼu ʼao ʼo te lagi mo te mālohi pea mo te kolōlia lahi.” ʼE kaugā fagona anai mo te Foha ʼo te tagata “tana kau ʼaselo.” (Mateo 24:21, 29-31)a Kae e feafeaʼi ʼo ʼuhiga mo te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao? Ko te ʼu Tohi-Tapu ʼo te temi ʼaenī, ʼe nātou tohi te lea fakatātā ʼaia ʼi te kapite 25, kae ʼe ko he koga ʼo te tali ʼa Sesu, moʼo foaki niʼihi ʼu fakamahinohino ʼo ʼuhiga mo tana haʼu ʼi te kolōlia pea mo fakatokagaʼi tana fakamāu ʼaē ka ina fai ki “te ʼatu puleʼaga katoa.”—Mateo 25:32.

Te ʼu Meʼa ʼAē ʼe Talanoa Kiai ʼi Te Lea Fakatātā

4. Koteā te talanoa ʼe fai ʼo ʼuhiga mo Sesu ʼi te kamata ʼo te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao, pea ko ai ʼihi ʼaē ʼe talanoa kiai te lea fakatātā ʼaia?

⁴ ʼE kamata e Sesu te lea fakatātā ʼaki te ʼu palalau ʼaenī: “Ka haʼu anai te Foha ʼo te tagata.” E lagi ʼe mahino ia kua koutou ʼiloʼi pe ko ai “te Foha ʼo te tagata.” ʼE faka ʼuhigaʼi tuʼumaʼu e te ʼu tagata faitohi Evaselio te ʼu kupuʼi palalau ʼaia kia Sesu. Tatau aipe la mo Sesu neʼe ina fakaʼaogaʼi te ʼu kupuʼi palalau ʼaia kia ia totonu, pea ʼe mahino neʼe ina manatuʼi te meʼa ʼaē neʼe hā kia Taniela ʼo ʼuhiga mo “[ia ʼaē] ʼe hage ko he foha ʼo he tagata” ʼaē neʼe fakaōvi ki te Matuʼa ʼo te ʼu ʼAho moʼo maʼu “te pule, pea mo te fakaʼaliʼaliki, pea mo te puleʼaga.” (Taniela 7:13, 14; Mateo 26:63, 64; Maleko 14:61, 62) Logope la ko Sesu ko te tagata tāfito ʼo te lea fakatātā, kae ʼe mole ko ia tokotahi pe ʼaē ʼe kau kiai. ʼI te kamata ʼo te akonaki ʼaia, ʼaē ʼe tuʼu ia Mateo 24:30, 31, neʼe ina ʼui ʼi te temi ʼaē ‘ ʼe haʼu ai te Foha ʼo te tagata ʼi te mālohi pea mo te kolōlia lahi,’ ʼe ʼi ai anai te gāue maʼuhiga ʼa te kau ʼaselo. ʼO toe feiā aipe mo te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao, ʼe ina fakahā mai ko te kau ʼaselo pea mo Sesu ʼi te temi ʼaē ʼe ‘heka ai ki tona hekaʼaga faka hau faka kolōlia’ moʼo fakamāu. (Vakaʼi ia Mateo 16:27.) Kae ko te Tuʼi Fakamāu pea mo tana kau ʼaselo ʼe nātou nonofo ʼi te lagi, pea ʼe talanoa koa te lea fakatātā ki ni ʼu hahaʼi?

5. ʼE lava feafeaʼi ke tou ʼiloʼi te ʼu “tēhina” ʼo Sesu?

⁵ ʼE hā ʼaki ʼi te lea fakatātā ʼaia ko kūtuga e tolu ʼe tonu ke tou fakatokagaʼi. ʼO hilifaki ki te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao, ʼe toe talanoa te Foha ʼo te tagata ki te tolu kūtuga, ʼe tonu ke tou mahino kiai heʼe maʼuhiga ki tatatou mahino ʼaē ki te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao. ʼE higoaʼi e Sesu te tolu kūtuga ʼaia ko tona ʼu tēhina fakalaumālie. (Mateo 25:40, 45) ʼE tonu ke nātou liliu ko ni kau atolasio moʼoni, he neʼe ʼui e Sesu: “He ko ʼaē ʼe ina fai te finegalo ʼo taku Tāmai . . . , ʼe ko ia ia ʼaia ko toku tēhina, pe ko toku tuagaʼane, pe ko taku faʼe.” (Mateo 12:50; Soane 20:17) Moʼo fakamahino lelei, neʼe faitohi ia Paulo ki te kau Kilisitiano ʼaē ʼe kau ki te “hāko ʼo Apalahamo” pea ko te ʼu foha ʼo te ʼAtua. Neʼe ina higoaʼi nātou, ko te ʼu “tēhina” ʼo Sesu pea neʼe nātou “kau ki te pāui ʼaē ke ʼolo ki selo.”—Hepeleo 2:9–3:1; Kalate 3:26, 29.

6. Ko ai ʼaē ʼe “liliki ʼosi” ʼi te ʼu tēhina ʼo Sesu?

⁶ He koʼe neʼe talanoa ia Sesu ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaē “ ʼe liliki ʼosi” ʼi tona ʼu tēhina? Neʼe ko tana ʼu palalau ʼaia neʼe logo ki ai te kau ʼapositolo ki muʼa atu. Neʼe mate ia Soane Patita ka kei maʼuli Sesu, koia ʼe ina maʼu te ʼamanaki ʼaē ke maʼuli ʼi te kele. Koia neʼe fakatatau ia ia e Sesu pea mo nātou ʼaē ʼe ʼamanaki ke nātou ʼolo ʼo maʼuʼuli ʼi selo, ʼo ina ʼui fēnei: “Neʼe heʼeki he tahi kua fakatupu ʼe lahi ake ia Soane Patita; kaʼe ko ʼaē ʼe veliveli ʼi te puleʼaga ʼo selo ʼe lahi ake ia te ia.” (Mateo 11:11) Ko ʼihi neʼe kua ʼolo ki selo neʼe lagi nātou maʼuhiga ʼi te kokelekasio, ohage ko te kau ʼapositolo, pea ko ʼihi neʼe mole faʼa maʼuhiga nātou, kae ko nātou fuli neʼe ko te ʼu tēhina fakalaumālie ʼo Sesu. (Luka 16:10; 1 Kolonito 15:9; Efesi 3:8; Hepeleo 8:11) Koia, ʼe tatau aipe, kapau ko ʼihi neʼe hage neʼe mole faʼa ʼiloa nātou ʼi te kele, kae ko nātou ʼaia ko tona ʼu tēhina pea neʼe tonu ke gaohi fakaleleiʼi nātou.

Ko Ai Koa Te ʼu Ōvi Pea Mo Te ʼu Tao?

7, 8. Koteā te meʼa neʼe ʼui e Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu ōvi, pea koteā te meʼa ʼe feala ke tou ʼui ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaia?

⁷ ʼE tou lau fēnei ʼo ʼuhiga mo te fakamāuʼi ʼo te ʼu ōvi: “ ʼE ʼui anai [e Sesu] kia nātou ʼaē ka tutuʼu anai ʼi tona toʼomataʼu: ‘Koutou ʼōmai, ia koutou ʼaē neʼe tapuakina e taku Tāmai, ʼo maʼu te puleʼaga ʼaē neʼe teuteuʼi maʼa koutou talu mai te kamataʼaga ʼo te malamanei. He neʼe ʼau fia kai pea neʼe koutou foaki mai kia te ʼau he meʼa ke ʼau kai; neʼe ʼau fia ʼinu pea neʼe koutou foaki mai kia te ʼau he meʼa ke ʼau ʼinu. Neʼe ʼau matāpule pea neʼe koutou fakaafeʼi ʼau; neʼe ʼau telefua pea neʼe koutou fakavalaʼi ʼau. Neʼe ʼau mahaki pea neʼe koutou taupau ʼau. Neʼe ʼau ʼi te pilisoni pea neʼe koutou ʼōmai kia te ʼau.’ Pea ʼe tali age anai e te kau agatonu kia te ia, ʼo ʼui maʼa nātou: ‘ ʼAliki, ko ʼanafea ʼaē neʼe mātou sio ai kia te koe ʼe ke fia kai pea mātou fafaga ai koe? pea mo fia ʼinu pea mātou foaki atu ai kia te koe he meʼa ke ke ʼinu? Ko ʼanafea ʼaē neʼe mātou sio ai kia te koe ʼe ke matāpule pea mātou fakaafeʼi ai koe? pea mo ke telefua pea mātou fakavalaʼi ai koe? Ko ʼanafea ʼaē neʼe mātou sio ai kia te koe ʼe ke mahaki peʼe ke ʼi te pilisoni pea mātou ʼolo atu ai kia te koe?’ Pea ʼe tali age anai e te hau ʼo ʼui maʼana kia nātou: ‘ ʼE ʼau tala moʼoni atu kia koutou: ʼI te fakafuafua ʼo te meʼa ʼaē neʼe koutou fai ki he tahi ia nātou ʼaē ʼe liliki ʼosi ʼo toku ʼu tēhina ʼaenī, neʼe ko ʼau ia ʼaē neʼe koutou fai kiai.’ ”—Mateo 25:34-40.

⁸ ʼE mahino ia, ko te ʼu ōvi ʼaē neʼe fakafuafua ʼe tāu mo nātou ke nātou tutuʼu ʼi te tuʼulaga maʼuhiga pea mo fakaʼofa, ʼaē ko te toʼomataʼu ʼo Sesu, ʼe nātou fakatātā te ʼu hahaʼi. (Efesi 1:20; Hepeleo 1:3) Koteā ʼaē neʼe nātou fai pea neʼe nātou fai ʼi te temi fea? ʼE ʼui e Sesu neʼe nātou foaki age kia te ia ʼaki te aga fakaʼapaʼapa pea mo manavaʼofa tana meʼa kai, tana meʼa ʼinu, pea mo tona ʼu mutuʼi meʼa, ʼo tokoni kia ia ʼi te temi ʼaē neʼe mahaki ai pea mo tana nofo ʼi te fale pilisoni. ʼI te temi ʼaē ʼe ʼui ai e te ʼu ōvi neʼe mole nātou fai te faʼahi ʼaia kia Sesu, ʼe ina fakahā age neʼe nātou fai te faʼahi ʼaia ʼi tanatou tokoni ʼaē ki tona ʼu tēhina fakalaumālie, te toe ʼo te kau Kilisitiano fakanofo, koia la ʼaē neʼe ina ʼui ai neʼe nātou fai kia te ia te ʼu meʼa ʼaia.

9. He koʼe ʼe mole feala ke ʼui ʼe hoko te lea fakatātā ʼi te lolotoga ʼo te ʼu taʼu e Afe?

⁹ ʼE mole hoko te lea fakatātā ʼaia ʼi te lolotoga ʼo te ʼu taʼu e Afe, heʼe mole tau anai mo te kau fakanofo te fia kai, te fia ʼinu, te mahaki, pea mo te pilisoni. Kae tokolahi ia nātou, neʼe nātou felāveʼi mo te ʼu ʼaluʼaga ʼaia ʼi te lolotoga ʼo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī. Talu mai te lī ifo ʼo Satana ki te kele, kua liliu te toe ʼo te kau fakanofo ko te meʼa ʼaē ʼe hoko tāfito kiai tona ʼita, ʼo ina fakalainoaʼi nātou, pea mo fakamamahiʼi nātou, pea mo tāmateʼi nātou.—Fakahā 12:17.

10, 11. (a) He koʼe ʼe mole ko he manatu fakapotopoto ke ʼui ko te ʼu ōvi, ʼe ko te hahaʼi fuli ʼaē ʼe nātou fai he faʼahiga aga ʼe lelei ki te ʼu tēhina ʼo Sesu? (b) Ko ai ʼaē ʼe nātou fakafofoga lelei e te ʼu ōvi?

¹⁰ Neʼe ʼui koa e Sesu ko he tahi ʼe ina fai he kiʼi meʼa ʼofa ki he tahi ʼi tona ʼu tēhina, ohage ko te foaki ʼo he moʼi pane peʼe ko he ipu vai, ʼe faka ʼuhiga ʼe kau ki te ʼu ōvi ʼaia? ʼE moʼoni, ko te fakahā ʼo te taʼi agaʼofa ʼaia ʼe feala ke ina fakahā te faʼahiga agaʼofa ʼa te hahaʼi tagata, kae ʼi tona fakahagatonu, ʼe lahi age te ʼu meʼa ʼe fakapipiki ki te ʼu ōvi ʼo te lea fakatātā ʼaia. ʼE mahino ia, neʼe mole talanoa Sesu ki te hahaʼi ʼaē ʼe mole tui ki te ʼAtua peʼe ko te kau takitaki lotu ʼaē ʼe feala ke nātou fai he gāue ʼofa ki he tahi ʼi tona ʼu tēhina, koteʼuhi e tuʼa lua te higoaʼi e Sesu te ʼu ōvi ko “te kau agatonu.” (Mateo 25:37, 46) Koia ko te ʼu ōvi ʼe ko te hahaʼi ʼaē neʼe tokoni—pea mo lagolago mālohi—ʼi te lolotoga ʼo he temi ki te ʼu tēhina ʼo Kilisito pea ʼe nātou haga tui ʼo aʼu ki tanatou maʼu te tuʼulaga ʼaē ko te kau agatonu ʼi muʼa ʼo te ʼAtua.

¹¹ ʼI te ʼu sēkulō, tokolahi ohage ko Apalahamo neʼe nātou agatonu. (Sake 2:21-23) Ko Noe, Apalahamo, pea mo te tahi ʼu hahaʼi agatonu ʼe nātou kau ʼi te “tahi ʼu ōvi” ʼaē ka maʼuʼuli anai ʼi te Palatiso ʼaē ka takitaki e te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. ʼI te ʼu temi ʼaenī, ko te lauʼi miliona hahaʼi neʼe nātou tali te tauhi moʼoni ʼo faka ʼuhiga ʼe nātou kau ki te tahi ʼu ōvi pea kua nātou liliu mo te kau fakanofo ko te “faga ōvi pe e tahi.” (Soane 10:16; Fakahā 7:9) Ko te hahaʼi ʼaia ʼaē ʼe nātou maʼu te ʼamanaki ke nātou maʼuʼuli ʼi te kele, ʼe nātou fakamoʼoni ko te ʼu tēhina ʼo Sesu ko te kau fakafofoga ʼo te Puleʼaga pea ʼe nātou tokoni kia nātou—ʼi te faʼahi fakasino pea mo te faʼahi fakalaumālie. ʼE hage pe kia Sesu neʼe fai kia te ia te ʼu meʼa ʼaē neʼe fai e te tahi ʼu ōvi ki tona ʼu tēhina ʼaē ʼi te kele. ʼI te temi ʼaē ka haʼu ai ʼo fakamāu te ʼu puleʼaga, kapau ʼe kei maʼuʼuli te ʼu hahaʼi ʼaia, ʼe ina faka ʼuhigaʼi anai nātou ko te ʼu ōvi.

12. He koʼe ʼe feala ke fehuʼi e te ʼu ōvi, pe neʼe feafeaʼi tanatou fai he aga ʼe lelei kia Sesu?

¹² ʼI te temi nei ʼe faka mafola e te tahi ʼu ōvi te logo lelei mo te kau fakanofo pea mo tokoni kia nātou, he koʼe ʼe nātou fai anai te fehuʼi ʼaenī: “ ʼAliki, ko ʼanafea ʼaē neʼe mātou sio ai kia te koe ʼe ke fia kai pea mātou fafaga ai koe? pea mo fia ʼinu pea mātou foaki atu ai kia te koe he meʼa ke ke ʼinu?” (Mateo 25:37) ʼE feala ke lahi tona ʼu tupuʼaga koteʼuhi ʼe ko te lea fakatātā. ʼAki te lea fakatātā ʼaia, ʼe fakahā e Sesu tana tokaga tāfito ki tona ʼu tēhina fakalaumālie; ʼe ina logoʼi te meʼa ʼaē ʼe nātou logoʼi ʼi tonatou loto, ʼe kau kia nātou ʼi tanatou ʼu mamahi. Neʼe ʼuluaki ʼui e Sesu: “Ko ʼaē ʼe ina tali koutou ʼe ina [toe] tali mo ʼau, pea ko ʼaē ʼe ina tali ʼau ʼe ina [toe] tali foki mo ia ʼaē neʼe ina fekauʼi mai ʼau.” (Mateo 10:40) ʼI tana lea fakatātā ʼaenī, ʼe fakahā e Sesu te manatu maʼuhiga, ko te meʼa ʼaē neʼe fai (peʼe lelei peʼe kovi) ki tona ʼu tēhina ʼe aʼu ki te lagi; ʼe hage pe ko he meʼa neʼe fai age kia te ia ʼi te lagi. Tahi ʼaē meʼa, ʼe faka maʼuhigaʼi ʼi henī e Sesu te lekula ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te fakamāu, ʼo ina fakamahino lelei te fakamāu ʼaē ka fai e te ʼAtua, peʼe lelei peʼe kovi, ko he tautea mole feala hona fihiʼi pea ʼe faitotonu. ʼE mole feala ke maʼu e te ʼu tao te takuʼaki ʼaenī, ‘Kanapaula neʼe mātou sisio fakahagatonu kia te koe.’

13. He koʼe e lagi feala ke talanoa te hahaʼi ʼaē ʼe hage ko ni ʼu tao kia Sesu ohage ko te “ ʼAliki”?

¹³ Kapau ʼe tou mahino ki te temi ʼaē ʼe fakahoko ai te fakamāu ʼaē ʼe talanoa kiai te lea fakatātā ʼaia, pea ʼe tou mahino lelei anai pe ko ai te ʼu tao. ʼE hoko te lea fakatātā ʼaia ʼi te temi ʼaē “ ʼe hā mai anai ʼi te lagi te fakaʼiloga ʼo te Foha ʼo te tagata, pea ʼe tuki fatafata ai anai mo fetāgihi ia te ʼu telepi fuli ʼo te kele, pea ʼe nātou sisio anai ki te Foha ʼo te tagata ʼe haʼu . . . mo te mālohi pea mo te kolōlia lahi.” (Mateo 24:29, 30) Ko nātou ʼaē neʼe mole mamate ʼi te temi ʼaē neʼe fakaʼauha ai ia Papiloni Lahi, ia nātou ʼaē neʼe fehihiʼa ki te ʼu tēhina ʼo te Hau, ʼe mole kei feala hanatou fakakolekole ki te Tuʼi Fakamāu ʼi tona ʼuhiga “ ʼAliki,” ke ina hāofaki tonatou maʼuli.—Mateo 7:22, 23; vakaʼi ia Fakahā 6:15-17.

14. Koteā ʼaē ka fakatafito anai kiai te fakamāu ʼa Sesu ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao?

¹⁴ Kae, ko te fakamāu ʼa Sesu ʼe mole fakatafito anai ki he ʼu pāui lotomamahi mai he ʼu hahaʼi agakovi, he ʼu hahaʼi ʼe mole tui ki te ʼAtua, peʼe ko niʼihi. (2 Tesalonika 1:8) Kailoa, ʼe vakaʼi anai e te tuʼi fakamāu te ʼuhiga ʼo te loto pea mo te ʼu gāue ʼaē neʼe fai e te hahaʼi ki “he tahi ia nātou ʼaē ʼe liliki ʼosi [ʼo tona ʼu tēhina].” Koia, ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼe kei maʼuʼuli ʼi te kele ʼe kua nātou tokosiʼi. Kae, kapau ko te kau fakanofo, ʼaē ʼe nātou faʼufaʼu “te tagata kaugana agatonu mo poto,” ʼe kei hoko atu tanatou tufa te meʼa kai fakalaumālie, ko nātou ʼaē ʼe feala ke nātou liliu ko he ʼu ōvi, ʼe nātou maʼu te fealagia ʼaē ke nātou fai he meʼa ʼe lelei ki te kalasi ʼo te kaugana ʼaia, ohage ko tona fai e ‘te toe hahaʼi tokolahi mai te ʼu fenua kehekehe pea mo te ʼu telepi kehekehe pea mo te ʼu hahaʼi kehekehe.’—Fakahā 7:9, 14.

15. (a) Neʼe fakahā feafeaʼi e te tokolahi ʼe nātou hage ko ni ʼu tao? (b) He koʼe ʼe tonu ke tou tokakaga ke ʼaua naʼa tou fakamāuʼi he tahi ko he ōvi peʼe ko he tao?

¹⁵ Neʼe feafeaʼi te gaohi ʼo te ʼu tēhina ʼo Kilisito pea mo te ʼu lauʼi miliona hahaʼi ʼo te tahi ʼu ōvi ʼaē kua logo tahi mo nātou? ʼE mahino ia, ko te tokolahi ʼo te hahaʼi neʼe mole nātou fakafeagai totonu ki te kau fakafofoga ʼo Kilisito, kae neʼe mole nātou gaohi tana hahaʼi ʼaki te ʼofa. ʼI tanatou leleiʼia te mālama agakovi, ko te hahaʼi ʼaē ʼe hage ko ni ʼu tao ʼe nātou fakafisi ki te logo ʼo te Puleʼaga, pe neʼe nātou logo fakahagatonu kiai peʼe kailoa. (1 Soane 2:15-17) ʼIo, ki muli age, ʼe ko Sesu ʼaē neʼe hinoʼi ke ina fakahoko te fakamāu. ʼE mole ʼa tatou te fakafuafua pe ko ai ia nātou ʼaē ko te ʼu ōvi pea ko ai ia nātou ʼaē ko te ʼu tao.—Maleko 2:8; Luka 5:22; Soane 2:24, 25; Loma 14:10-12; 1 Kolonito 4:5.

Koteā Anai Te Ka Haʼu ʼo Te ʼu Kūtuga ʼAia e Lua?

16, 17. ʼE feafeaʼi anai te ka haʼu ʼo te ʼu ōvi?

¹⁶ Neʼe fakahā e Sesu tana fakamāu ʼo ʼuhiga mo te ʼu ōvi: “Koutou ʼōmai, ia koutou ʼaē neʼe tapuakina e taku Tāmai, ʼo maʼu te puleʼaga ʼaē neʼe teuteuʼi maʼa koutou talu mai te kamataʼaga ʼo te malamanei.” ʼE ko he fakaafe lotoʼofa ʼi tana ʼui ʼaē—“Koutou ʼōmai”! Kae ʼe fakaafe nātou kiteā? Ki te maʼuli heʼegata, ohage ko tana fakahā ʼi tana palalau: “Ko te kau agatonu [ʼe nātou hū anai], ki te maʼuli heʼegata.”—Mateo 25:34, 46.

¹⁷ ʼI te lea fakatātā ʼo te ʼu taleta, neʼe fakahā e Sesu te meʼa ʼaē ʼe fakamaʼua kia nātou ʼaē ka pule fakatahi anai mo ia ʼi selo, kae ʼi te lea fakatātā ʼaia ʼe ina fakahā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu hahaʼi fakalogo ʼo te Puleʼaga. (Mateo 25:14-23) ʼI tona fakahagatonu, ʼi tanatou tokoni ʼaki tonatou loto katoa ki te ʼu tēhina ʼo Sesu, ʼe maʼu anai e te ʼu ōvi te nofoʼaga ʼi te potu fakakelekele ʼo tona Puleʼaga. ʼE nātou maʼuʼuli anai ʼi te palatiso ʼi te kele—ko te ʼamanaki neʼe teuteuʼi e te ʼAtua maʼa nātou “talu mai te kamataʼaga ʼo te malamanei” ʼo te ʼu hahaʼi ʼaē neʼe toe totogi.—Luka 11:50, 51.

18, 19. (a) Koteā anai te fakamāu ʼaē ka fai e Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu tao? (b) ʼE lava feafeaʼi ke tou ʼiloʼi ko te ʼu tao ʼe mole nātou felāveʼi anai mo he fakamamahi ʼe heʼegata?

¹⁸ ʼI kehekehe leva mo te fakamāu ʼaē ka hoko ki te ʼu tao! “ ʼE ina toe ʼui anai kia nātou ʼaē ka tutuʼu anai ʼi tona toʼohema: ‘Koutou ʼolo kehe atu ke koutou mamaʼo ia te ʼau, ia koutou ʼaē kua fakamalaʼia, ki te afi heʼegata ʼaē neʼe teuteuʼi ki te Tevolo pea mo tana kau ʼaselo. He neʼe ʼau fia kai, kaʼe neʼe mole koutou foaki mai kia te ʼau he meʼa ke ʼau kai, pea neʼe ʼau fia ʼinu, kaʼe neʼe mole koutou foaki mai kia te ʼau he meʼa ke ʼau ʼinu. Neʼe ʼau matāpule, kaʼe neʼe mole koutou fakaafeʼi ʼau; neʼe ʼau telefua, kaʼe neʼe mole koutou fakavalaʼi ʼau; neʼe ʼau mahaki pea mo nofo ʼi te pilisoni, kaʼe neʼe mole koutou taupau ʼau.’ Pea ʼe nātou toe tali age anai mo nātou, ʼo ʼui maʼa nātou: ‘ ʼAliki, ko ʼanafea ʼaē neʼe mātou sio ai kia te koe ʼe ke fia kai, pe neʼe ke fia ʼinu, pe neʼe ke matāpule, pe neʼe ke telefua, pe neʼe ke mahaki, pe neʼe ke ʼi te pilisoni, ka neʼe mole mātou tauhi ai koe?’ Pea ʼe ina tali anai kia nātou ʼo ʼui maʼana: ‘ ʼE ʼau tala moʼoni atu kia koutou: ʼI te fakafuafua ʼo te meʼa ʼaē neʼe mole koutou fai ki he tahi ia nātou ʼaē ʼe liliki ʼosi ʼo toku ʼu tēhina ʼaenī, neʼe ko ʼau ia ʼaē neʼe mole koutou fai kiai.’ ”—Mateo 25:41-45.

¹⁹ ʼE ʼiloʼi e te kau ako ʼo te Tohi-Tapu, ko te faʼahi ʼaia ʼe mole feala ke faka ʼuhiga ko te ʼu nefesi tuputupua ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe fakatatau ki ni ʼu tao ʼe fakamamahiʼi anai nātou ʼi he afi heʼegata. Kailoa, heʼe ko te hahaʼi ʼe ko nātou totonu te ʼu nefesi; ʼe mole nātou maʼu he ʼu nefesi tuputupua. (Senesi 2:7; Tagata Tānaki 9:5, 10; Esekiele 18:4) ʼAki te tauteaʼi ʼaē ʼo te ʼu tao ki te “afi heʼegata,” ʼe talanoa te Tuʼi Fakamāu ki te fakaʼauha ʼe mole toe ʼi ai he ʼamanaki ki he ka haʼu, ʼaē ʼe toe fakapipiki ki te fakaʼosi ʼo talu ai ʼo te Tevolo pea mo tana kau temonio. (Fakahā 20:10, 14) Koia, ko te Tuʼi Fakamāu ko Sehova ʼe ina fai te ʼu fakamāu kehekehe ʼe mole tatau. ʼE ina ʼui fēnei ki te kau ōvi, “Koutou ʼōmai”; pea ki te kau tao, “Koutou ʼolo kehe atu ke koutou mamaʼo ia te ʼau.” ʼE maʼu anai e te ʼu ōvi te “maʼuli heʼegata.” ʼE ʼolo anai te ʼu tao ki te “pulinoa heʼegata.”—Mateo 25:46.b

Koteā Tona Faka ʼUhiga Kia Tatou?

20, 21. (a) Koteā te gāue maʼuhiga ʼaē ʼe tonu ke fai e te kau Kilisitiano? (b) Koteā ʼaē ʼe lolotoga fakamavaevae ʼi te temi nei? (c) ʼE feafeaʼi anai te ʼaluʼaga ʼo te hahaʼi mokā kamata fakahoko anai te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao?

²⁰ Ko te ʼu ʼapositolo e toko fā ʼaē neʼe nātou fagono ki te tali ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fakaʼiloga ʼo tana ʼi henī pea mo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī, neʼe tonu ke nātou tokakaga ʼaupito ki te tali ʼaia. Neʼe tonu ke nātou nofo ʼalaʼala pea mo nofo fakaonoono. (Mateo 24:42) Tahi ʼaē meʼa, neʼe toe maʼua kia nātou ke nātou fagonogono ʼo ʼuhiga mo te gāue ʼaē ʼe tuʼu ia Maleko 13:10. ʼE kau mālohi te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ki te gāue ʼaia ia ʼaho nei.

²¹ Kae, koteā te faka ʼuhiga ʼo te fakamahino foʼou ʼaia ʼo ʼuhiga mo te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao kia tatou? Ko te hahaʼi ʼe kua nātou fakahā nātou pe koteā te meʼa ʼaē ʼe nātou loto kiai. Ko ʼihi ʼe nātou ʼolo ʼi te ‘ala laulahi ʼaē ʼe fakatau ki te fakaʼauha,’ kae ki ʼihi ʼe nātou faiga ke nātou nonofo ʼi te ‘ala lauveliveli ʼaē ʼe fakatau ki te maʼuli.’ (Mateo 7:13, 14) Kae ko te temi ʼaē ka fakahoko ai anai e Sesu te fakamāu fakaʼosi ʼaē ki te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao ʼaē ʼe talanoa kiai te lea fakatātā, ʼe mole heʼeki hoko ia. ʼI te temi ʼaē ka haʼu ai te Foha ʼo te tagata ʼi tona tuʼulaga Tuʼi Fakamāu, ʼe ina fakahā anai ko te kau Kilisitiano moʼoni e tokolahi—ʼaē ʼi te temi nei ko te “toe hahaʼi tokolahi” ko te ʼu ōvi kua nātou foaki tonatou maʼuli—ʼe tāu anai ke nātou fakalaka ki te mālama foʼou ʼi te fakaʼosi ʼo “te toe mamahi lahi.” Ko te ʼamanaki ʼaia ʼe fakatupu fiafia ʼi te temi nei. (Fakahā 7:9, 14) ʼI te tahi faʼahi, ko te hahaʼi kehekehe ʼo te “ ʼatu puleʼaga katoa,” ʼe nātou fakahā anai ʼe nātou hage ko te ʼu tao ulu fefeka. ʼE nātou “ ʼolo ai anai ki te pulinoa heʼegata.” ʼI meʼa fakafimālie ki te kele!

22, 23. Mai tona ʼuhiga ʼaē ko te lea fakatātā ʼe hoki hoko ʼi he temi ki ʼamuli, he koʼe koa ʼe maʼuhiga ʼaupito tatatou gāue faka mafola ia ʼaho nei?

²² Logope la ko te fakamāu ʼaia ʼaē ʼe talanoa kiai te lea fakatātā ʼe hoko anai ʼi he temi ki ʼamuli, kae ʼi te temi nei ʼe hoko te meʼa maʼuhiga. ʼI totatou ʼuhiga Kilisitiano, ʼe tou kau ʼi te gāue ʼaē ko te hāofaki ʼo te hahaʼi, ʼaki te kalagaʼi ʼo te logo ʼaē ʼe fakatupu ʼaki te fakamavaevae ʼo te hahaʼi ʼo ʼuhiga mo te faka mafola ʼo te logo ʼi te lotolotoiga ʼo te hahaʼi. (Mateo 10:32-39) Neʼe tohi fēnei e Paulo: “He ko ʼaē ia ʼe pāui ki te huafa ʼo Sehova ʼe hāo anai ia. Ka ʼe nātou pāui feafeaʼi kia ia mo kapau ʼe mole nātou tui ki ai? Pea ʼe nātou tui feafeaʼi ki ai, mo kapau ʼe mole heʼeki nātou logo ki he talanoa ʼo ʼuhiga mo ia? Pea ʼe nātou logo feafeaʼi anai ki ai, mo kapau ʼe mole he tahi ʼe fai faka mafola?” (Loma 10:13, 14) Ko tatatou minisitelio ki te hahaʼi ʼo ʼuhiga mo te huafa ʼo te ʼAtua pea mo te logo ʼo ʼuhiga mo te hāofaki, kua aʼu ki te ʼu fenua e 230 tupu. Ko te ʼu tēhina fakanofo ʼo Kilisito ʼe kei nātou takimuʼa ʼi te fai ʼo te gāue ʼaia. E lagi ko te tahi ʼu ōvi e toko nima miliona ʼe kau nei mo nātou ki te gāue ʼaia. Pea ko te hahaʼi ʼi te malamanei katoa kua nātou tali ki te logo ʼaē ʼe tala e te ʼu tēhina ʼo Sesu.

²³ Tokolahi ʼe nātou fagono ki tatatou logo mokā tou fai faka mafola ʼi te ʼu ʼapi peʼe ʼi te fagonogono faigamālie. Ko ʼihi ʼe feala ke nātou mahino ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova pea mo totatou ʼuhiga ʼi te tahi ʼu ʼaluʼaga ʼe mole tou ʼiloʼi. Ka hoko anai te temi ʼo te fakamāu, ʼe fakafuafua feafeaʼi anai e Sesu te maʼua ʼaē neʼe tuku ki te hahaʼi pea mo te ʼiloʼi ʼaē pe ko ai ʼaē ka hāo ʼi te famili? ʼE mole tou ʼiloʼi, pea ʼe mole he ʼuhiga ke tou talanoa kiai. (Vakaʼi ia 1 Kolonito 7:14.) Tokolahi ʼi te temi nei ʼe mole nātou tokagaʼi te logo, peʼe nātou fakalainoaʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua pea mo kau fakahagatonu ki tonatou fakatagaʼi. Koia, ʼe ko he temi maʼuhiga ʼaenī; ko te ʼu taʼi hahaʼi ʼaia ʼe feala ke nātou liliu ʼo kau ia nātou ʼaē ka fakamāuʼi e Sesu ohage ko he ʼu tao.—Mateo 10:22; Soane 15:20; 16:2, 3; Loma 2:5, 6.

24. (a) He koʼe ʼe maʼuhiga ki te hahaʼi ke nātou tali fakaleleiʼi tatatou gāue faka mafola? (b) ʼI te ako ʼo te alatike ʼaenī, koteā te tokoni ʼaē neʼe koutou maʼu ʼo ʼuhiga mo takotou minisitelio?

²⁴ Kae meʼa lelei pe la, ʼe tali leleiʼi e te tokolahi, ʼo nātou ako te Folafola ʼa te ʼAtua, pea ʼe nātou liliu ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Ko ʼihi ʼi te temi nei ʼe hage ko ni ʼu tao ʼe feala ke nātou fetogi pea mo nātou liliu ko ni ʼu ōvi. Ko te manatu tāfito, ʼe ko nātou ʼaē neʼe nātou tali pea mo tokoni ki te ʼu tēhina ʼo Kilisito ʼaē kei maʼuʼuli ʼi te kele, ʼe ko hanatou aga ʼe fakamoʼoni ʼaki ai, ʼe feala anai kia nātou ʼaia, ke nātou nonofo ʼi te toʼomataʼu ʼo Sesu, mokā heka anai ʼi tona hekaʼaga faka hau, ʼo fai te fakamāu ʼi te temi ka haʼu ʼaē kua ōvi mai. Ko nātou ʼaia ʼe nātou maʼu te ʼu tapuakina ʼi te temi nei, pea ʼe nātou toe maʼu anai te tahi ʼu tapuakina. Koia, ko te lea fakatātā ʼaia ʼe tonu anai ke ina uga tatou ke ʼāsili age tatatou gāue fakamalotoloto ʼi te minisitelio faka Kilisitiano. ʼI muʼa ʼo te hoko ʼo te faʼahi ʼaia, ʼe tou fakaʼamu ke tou fai ia meʼa fuli, ʼo mulimuli ki tatatou ʼu fealagia, moʼo kalagaʼi te logo lelei ʼo te Puleʼaga, ke tou faka fealagia ai ki niʼihi ke nātou tali te logo. Pea ʼe ko Sesu ʼaē ka ina fakahoko te fakamāu, peʼe ko he fakamāu ki te maʼuli, peʼe ko he fakamāu ki te mate.—Mateo 25:46.

[Nota ʼi te lalo pasina]

Kei Koutou Manatuʼi Koa?

◻ Koteā te ʼu manatu ʼe tatau ʼe tuʼu ia Mateo 24:29-31 pea mo Mateo 25:31-33, ʼe hā ʼaki ai ko te lea fakatātā ʼo te ʼu ōvi pea mo te ʼu tao ʼe hoko ia ki he temi ki ʼamuli, pea ko te temi fea ʼaia?

◻ Ko ai ʼaē ʼe “liliki ʼosi” ʼi te ʼu tēhina ʼo Sesu?

◻ ʼE tokoni feafeaʼi kia tatou te kupusiga palalau ʼaē ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te “kau agatonu” ke tou ʼiloʼi pe ko ai ʼaē ʼe nātou fakafofoga pea mo ʼaē ʼe mole nātou fakafofoga?

◻ Logope la ko te lea fakatātā ʼe fakahoko anai ʼi te temi ka haʼu, he koʼe ʼe maʼuhiga ʼi te temi nei tatatou faka mafola pea ke tou foimo fakahoko?

[Talanoa ʼo te pasina 24]

KOUTOU FAKATOKAGAʼI TE ʼU MANATU ʼE TATAU

Mateo 24:29-31 Mateo 25:31-33

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Garo Nalbandian