Kapite 100

Ko Te Lea Fakatātā ʼo Te ʼu Mina

E LAGI kei nofo nei pe ia Sesu ʼi te ʼapi ʼo Sakeo, ʼaē neʼe nofo ai lolotoga tana fagona ʼaē ki Selusalemi. Neʼe manatu tana ʼu tisipulo ʼi tanatou tau anai ki Selusalemi ʼe ina tala anai, ko ia ko te Mesia pea ʼe ina fakatuʼu anai tona Puleʼaga. Moʼo fakatotonuʼi ʼo te manatu ʼaia pea mo fakahā age ko te Puleʼaga ʼe kei mamaʼo, neʼe fai age e Sesu te lea fakatātā.

“Ko he tagata ʼaliki neʼe ʼalu ki he fenua mamaʼo ke tuku kia te ia te pule faka hau pea toe liliu mai.” Ko “te tagata ʼaliki”, ko Sesu, pea ko te “fenua mamaʼo”, ko selo. ʼI tana kaku ki selo, neʼe maʼu e Sesu mai tana Tāmai te pule faka hau.

Kae, ʼi muʼa ʼo tana ʼalu, neʼe pāuiʼi e te tagata ʼaliki tana ʼu tagata kaugana e toko hogofulu pea ina foaki age kia nātou takitokotahi te mina siliva e tahi, ʼo ʼui maʼana: “Koutou gāueʼi ʼo aʼu ki taku liliu mai.” ʼI tona ʼuluaki hoko, ko te ʼu tagata kaugana ʼaia e hogofulu ʼe nātou fakatātā te ʼu ʼuluaki tisipulo ʼa Sesu. ʼI tona faka ʼuhiga ʼaē e lahi ake, ʼe nātou fakatātā ia nātou fuli ʼaē ʼe nātou maʼu te fealagia ʼaē ke nātou ʼafio mo ia ʼi te Puleʼaga ʼo selo.

Ko te ʼu mina siliva ʼe ko te ʼu piesi maʼuhiga ia, ko tona fakatatau ko te totogi ʼo he tagata gāue kele ʼi te ʼu māhina e tolu. Kae koteā koa ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu mina ʼaia? Ko te ʼu faʼahiga meʼa feafeaʼi koa ʼaē ʼe tonu ke fakaʼaogaʼi ai te ʼu mina ʼaia e te ʼu tagata kaugana?

Ko te ʼu mina ʼe nātou fakatātā he koloā ʼe feala ke fakaʼaogaʼi e te kau tisipulo ʼaē kua fakanofo ʼaki te laumālie moʼo fakatuputupu ke ʼāsili hahaʼi age ia nātou ʼaē ʼe nātou maʼu te tofiʼa ʼo te Puleʼaga ʼo selo ʼo kaku ki te haʼu ʼa Sesu ko te Hau ʼo te Puleʼaga ʼaia ʼaē neʼe fakapapauʼi mai. ʼI tona ʼosi fakatuʼuake pea mo hā ki tana kau tisipulo, neʼe foaki age e Sesu kia nātou te ʼu mina fakatātā ʼaia, ke nātou faigaʼi ke lahi he kau tisipulo ke kau ki te kalasi ʼaē ʼo te Puleʼaga ʼo selo.

Neʼe toe hoko atu te palalau ʼa Sesu: “Kae ko te hahaʼi ʼo tona fenua (...) neʼe fehiʼa [ki te tagata ʼaliki], pea neʼe nātou fekauʼi atu ʼi ʼona tuʼa te kau fakafofoga ke ʼolo ʼo fakahā: ‘ ʼE mole mātou loto ke hau te tagata ʼaenā kia mātou.’ ” Ko te hahaʼi ʼaia ʼo tona fenua ko te kau Iselaele, ʼi tona tahi faʼahiga ʼui ko te kau Sutea, kae mole kau ai te kau tisipulo ʼa Sesu. ʼI te ʼosi mavae ʼa Sesu ʼo hake ki selo, neʼe fakatagaʼi e te kau Sutea tana kau tisipulo, ʼo nātou fakahā ai ʼe mole nātou loto ke hau ia ia kia nātou. ʼE ko te faka ʼuhiga la ʼaia ʼo tanatou aga ohage ko te hahaʼi ʼaē neʼe nātou fekauʼi ko te kau fakafofoga.

Kae koteā koa te meʼa neʼe fai e te ʼu tagata kaugana ʼaē e toko hogofulu ki tanatou ʼu mina? ʼE fakamahino e Sesu: “Pea, ʼi tana toe liliu mai, ʼi te ʼosi tuku kia te ia ʼo te pule faka hau, neʼe ina fekau ke pāuiʼi mai ki ʼona tafa tana ʼu tagata kaugana ʼaē neʼe ina foaki age kia nātou te paʼaga, ke ina ʼiloʼi te meʼa neʼe nātou maʼu ʼi tanatou ʼu gāue. Pea neʼe haʼu te ʼuluaki tagata kaugana pea ina ʼui age: ‘ ʼAliki, ko tau mina neʼe ina maʼu te tahi ʼu mina e hogofulu.’ Pea ina ʼui age: ‘ ʼE lelei, tagata kaugana lelei! ʼUhi neʼe ke agatonu ʼi te kiʼi gāue siʼisiʼi, maʼu e koe te pule ki te ʼu kolo e hogofulu.’ Pea haʼu mo te lua tagata kaugana ʼo ʼui maʼana: ‘Ko tau mina, ʼAliki, neʼe ina fai ia mina e nima.’ Kia ia foki ʼaia neʼe ina toe ʼui age ki ai: ‘ ʼE toe feiā mo koe, ke ke maʼu e koe te pule ki te ʼu kolo e nima.’ ”

Ko te tagata kaugana ʼo te ʼu mina ʼaē e hogofulu ʼe ina fakatātā te kalasi peʼe ko he kaugā tisipulo, ʼaia ʼe kau ai mo te kau ʼapositolo, ʼaē neʼe fakatuʼu talu mai te Penikosite ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi ʼo kaku mai ki te temi nei. Pea ko ia ʼaē neʼe ina maʼu te ʼu mina ʼaē e nima ʼe ina toe fakatātā mo ia te kāuga hahaʼi, ʼi te temi pe ʼaia, ʼo fai pe ki tonatou ʼu fealagia pea mo te meʼa ʼe nātou lavaʼi, ʼe nātou fakatuputupu te ʼu koloā ʼaē ʼi te kele ʼo tonatou hau. Ko te ʼu kaugā hahaʼi ʼaia e nātou faka mafola fakamalotoloto te logo lelei pea, ko tona fua, ko te hahaʼi tokolahi ʼe totonu ʼe nātou liliu ʼo kilisitiano. Ko te toko hiva ʼi te ʼu tagata kaugana neʼe lelei tanatou gāue pea neʼe nātou fakatuputupu te koloā ʼaē neʼe foaki age kia nātou.

“Kae, neʼe haʼu te tahi, ko te hoko atu ʼaia ʼa Sesu, ʼo ʼui maʼana: ‘ ʼAliki, koʼeni tau mina, ʼaē neʼe ʼau taupau ʼo tuku ʼi te kie. Sio mai, neʼe ʼau mataku kia te koe, koteʼuhi ko te tagata fefeka koe; ʼe ke toʼo te meʼa ʼaē neʼe mole ke tuku ki he fale paʼaga pea ʼe ke tuʼusi taʼukai te meʼa ʼaē neʼe mole ke tūtū.’ Neʼe ina ʼui age: ‘ ʼE ʼau fakamāuʼi koe mai tou gutu, tagata kaugana agakovi! He tālā ʼe ke ʼiloʼi ko ʼau ko te tagata fefeka, ʼe ʼau toʼo te meʼa ʼaē neʼe mole ʼau tuku ki he fale paʼaga pea ʼe ʼau tuʼusi taʼukai te meʼa ʼaē neʼe mole ʼau tūtū. He koʼe koa la neʼe mole ke tuku taku paʼaga ki he fale paʼaga? Pea ko ʼau, ʼi taku liliu mai, ʼe ʼau toʼo anai mo hona tupu.’ Pea neʼe ina ʼui age ai kia nātou ʼaē neʼe tutuʼu ʼi ai: ‘Koutou toʼo ia te ia te mina pea ke koutou foaki kia te ia ʼaē ʼe ina maʼu te ʼu mina e hogofulu.’ ”

Ki te tagata kaugana agakovi, ko te puli ʼo te mina fakatātā ko tona faka ʼuhiga ko te puli ʼo he nofoʼaga ʼi te Puleʼaga ʼo selo. ʼIo, ko te toʼo ia te ia te pilivilesio ʼaē ko te hau, ki he ʼu kolo e hogofulu peʼe nima. ʼE koutou fakatokagaʼi foki ko te tagata kaugana neʼe mole ʼui ʼe agakovi he neʼe ina fai he gāue kovi, kae ʼuhi pe ko tana mole gāue ʼaē ke ina fakatuputupu ke lahi te ʼu koloā ʼo te Puleʼaga ʼo tona pule.

ʼI te temi ʼaē neʼe foaki ai te mina ʼa te tagata kaugana agakovi ki te ʼuluaki tagata kaugana, neʼe fai te fakafeagai: “ ʼAliki, ko tana ʼu mina e hogofulu!” Kae, neʼe tali age e Sesu: “Ki te tagata fuli pe ʼe ina maʼu ʼe toe foaki age anai kia te ia; kae kia ia ʼaē ʼe mole ina maʼu ʼe toʼo anai ia te ia mo te meʼa ʼaē ʼe ina maʼu. Kae kia nātou ʼaenā, ko toku ʼu fili, ʼaē neʼe mole nātou loto ke ʼau liliu ko honatou hau, ʼaumai ia nātou ki henī pea ke koutou matematehi ia nātou ʼi ʼoku muʼa.” Luka 19:11-27; Mateo 28:19, 20.

▪ Koteā ʼaē neʼe ina uga ia Sesu ke ina fai te lea fakatātā ʼo te ʼu mina?

▪ Ko ai te tagata ʼaliki, pea ko ai te fenua ʼaē ʼe ʼalu kiai?

▪ Ko ai te ʼu tagata kaugana, pea koteā ʼaē ʼe fakatātā e te ʼu mina?

▪ Ko ai te hahaʼi ʼaē e fenua tahi mo ia, pea neʼe feafeaʼi tanatou fakahā tonatou fehiʼa?

▪ He koʼe neʼe ʼui ki te tahi ʼi tana ʼu tagata kaugana, ʼe agakovi, pea koteā te faka ʼuhiga ʼo te puli ʼo tana mina?