ʼE Agatuʼu Koa Hakotou Tamasiʼi?

1, 2. (a) Koteā te lea fakatātā ʼaē neʼe fai e Sesu moʼo fakahā lelei te heʼe agatonu ʼo te kau takitaki lotu Sutea? (b) ʼAki te lea fakatātā ʼaia, koteā te manatu ʼaē ʼe feala ke tou tāʼofi ʼo ʼuhiga mo te kau tūpulaga?

ʼI TE ʼu ʼaho ʼi muʼa ʼo tona mate, neʼe fai e Sesu te fehuʼi loloto ki te kau takitaki lotu Sutea. Neʼe ina ʼui fēnei: “Koteā takotou manatu? Ko te tagata neʼe ʼi ai tona ʼu foha e lua. ʼI tana fakaōvi ki te ʼuluaki, neʼe ʼui maʼana: ‘Foha, ʼalu ʼi te ʼaho nei ʼo gāue ʼi te vite.’ Neʼe tali ʼe ia nei ʼo ʼui maʼana: ‘ ʼE ʼau ʼalu kiai, ʼaliki,’ kae neʼe mole ʼalu ia. ʼI tana fakaōvi ki te lua, neʼe toe lea feiā pe ki ai. Neʼe tali ʼe ia nei ʼo ʼui maʼana: ‘ ʼE mole ʼau loto kiai.’ Ki muli age, neʼe fakahemala ia pea ʼalu ia kiai. Ko ai ia nāua ʼaē neʼe ina fai te finegalo ʼo tana tāmai?” Neʼe ʼui maʼa te kau takitaki Sutea: “Ko te lua.”—Mateo 21:28-31.

² Neʼe fakahā lelei ʼi henī e Sesu te heʼe agatonu ʼo te kau takitaki Sutea. Neʼe nātou hage ko te foha ʼuluaki, he neʼe nātou fakapapau ʼe nātou fai anai te finegalo ʼo te ʼAtua, kae neʼe mole nātou fakahoko tanatou fakapapau ʼaia. Kae tokolahi te ʼu mātuʼa ʼe nātou fakamoʼoni anai neʼe fai e Sesu te lea fakatātā ʼaia, he neʼe mahino lelei kia ia te ʼuhiga ʼo te maʼuli faka famili. Ohage ko tona fakahā lelei e Sesu, ʼi te agamāhani ʼe faigataʼa hatatou ʼiloʼi pe koteā te meʼa ʼaē ʼe manatu kiai te kau tūpulaga, peʼe tou ʼiloʼi fakatomuʼa te ʼu meʼa ʼaē ka nātou fai anai. Ko he tamasiʼi ʼe lagi ina fakatupu anai he ʼu fihifihia lolotoga tona temi tūpulaga, kae ʼi tana lahilahi ake, kua liliu ko he tahi kua poto ʼi te takitaki ʼo tona maʼuli, pea mo fakaʼapaʼapaʼia. ʼE tou tāʼofi anai te manatu ʼaia ʼi tatatou vakaʼi te fihifihia ʼo he tūpulaga ʼe agatuʼu.

KOTEĀ TE FAKA ʼUHIGA ʼO HE TAMASIʼI ʼE AGATUʼU?

3. He koʼe ʼe mole tonu ke foimo ʼui e te ʼu mātuʼa ʼe agatuʼu tanatou tamasiʼi?

³ ʼI ʼihi temi, ʼe lagi koutou logo ki he ʼu talanoa ʼo ʼuhiga mo te kau tūpulaga ʼaē ʼe nātou agatuʼu ki tanatou ʼu mātuʼa. Peʼe lagi koutou ʼiloʼi he famili ʼe ʼi ai hanatou tamasiʼi ʼe faigataʼa tona akoʼi. Kae ʼe mole faigafua tuʼumaʼu te ʼiloʼi ʼaē peʼe agatuʼu moʼoni he tamasiʼi. Tahi ʼaē meʼa, ʼe feala ke faigataʼa hatatou mahino pe koʼe ʼi he loto fale, ʼe agatuʼu ʼihi fānau kae fakalogo ʼihi. Kapau ʼe fakatokagaʼi e te ʼu mātuʼa ʼe lagi liliu anai hanā tamasiʼi ko he tahi ʼe agatuʼu tuʼumaʼu, pea koteā ʼaē ʼe tonu ke nā fai? Moʼo tali kiai, ʼe tonu muʼa ke tou mahino pe koteā te faka ʼuhiga ʼo he tamasiʼi ʼe agatuʼu.

4-6. (a) Koteā te faka ʼuhiga ʼo he tahi ʼe agatuʼu? (b) Koteā ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe talagataʼa ʼi ʼihi temi tanatou tamasiʼi?

⁴ ʼI tona fakanounou, ko he tahi ʼe agatuʼu ʼe ko he tahi ʼe talagataʼa ʼaki tona loto katoa pea ʼe fakafifihi pea mo fakafeagai kia ia ʼaē ʼe pule. ʼE moʼoni, ‘ ʼe nonoʼo te agavale ʼi te loto ʼo he kiʼi tamasiʼi.’ (Tāʼaga Lea 22:15) Koia, ʼe ʼi ai te ʼu temi ʼe fakafeagai ai te ʼu fānau ki te takitaki ʼo tanatou ʼu mātuʼa pe ko he tahi age takitaki. ʼE moʼoni tāfito te faʼahi ʼaia lolotoga te temi ʼaē ʼe lahilahi ake ai te tamasiʼi, ʼo fetogi ai te ʼu agaaga ʼo tona sino, pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina logoʼi ʼi tona loto, ʼaē ʼe higoa ko te temi tūpulaga. Ka hoko he ʼu fetogi ʼi te maʼuli ʼo he tahi, pea ʼe ko he ʼu meʼa fakatupu lotohoha kia ia, pea ʼi te temi tūpulaga ʼe hoko ai te ʼu tuʼuga fetogi. Ko takotou tama pe ko takotou taʼahine ʼe lahilahi ake pea ʼe liliu anai ko he fotufotuʼa tagata pe ko he fotufotuʼa fafine. Ko te tupuʼaga la ʼaia, lolotoga te temi tūpulaga, ʼe faigataʼa ai te ʼu felogoi ʼa te ʼu mātuʼa mo tanatou ʼu fānau. ʼI ʼihi temi ʼe faiga e te ʼu mātuʼa ke nātou tāʼofi te fetogi ʼaia ʼo tanatou ʼu fānau, kae loto e te ʼu fānau ke foimo hoko fakavilivili.

⁵ Ko he tūpulaga ʼe agatuʼu, ʼe ina līaki te meʼa ʼaē ʼe akoʼi age e tana ʼu mātuʼa. Kae koutou manatuʼi, ka talagataʼa ʼi ʼihi temi he tūpulaga, ʼe mole faka ʼuhiga leva ko he tahi ʼe agatuʼu. Pea ʼi te faʼahi fakalaumālie, ko ʼihi fānau ʼe mole nātou faʼa leleiʼia te ʼu moʼoni ʼo te Tohi-Tapu, kae ʼe mole lagi nātou agatuʼu. ʼI tokotou ʼuhiga mātuʼa, ʼaua naʼa koutou foimo manatu kovi ʼo ʼuhiga mo takotou tamasiʼi.

⁶ ʼE fakaʼiloga koa te temi tūpulaga ʼo te ʼu tamaliki fuli ʼaki hanatou agatuʼu ki te pule ʼa te ʼu mātuʼa? Kailoa. Kae ʼe ʼi ai te ʼu fakamoʼoni ʼe nātou fakahā ai ʼe tokosiʼi te kau tūpulaga ʼaē ʼe nātou agatuʼu moʼoni. Kae e feafeaʼi ki he tamasiʼi ʼe logogataʼa pea mo agatuʼu tuʼumaʼu? Koteā ʼaē ʼe tupu ai te agatuʼu ʼaia?

TE ʼU TUPUʼAGA ʼO TE AGATUʼU

7. ʼE lava fakaneke feafeaʼi e te malamanei ʼa Satana he tamasiʼi ke agatuʼu?

⁷ ʼE agatuʼu tāfito he tamasiʼi ʼuhi ko te malamanei ʼa Satana. “Ko te malamanei katoa ʼe takoto ʼi te mālohi ʼo te agakovi.” (1 Soane 5:19) Neʼe fakatupu e te malamanei ʼaē ʼe puleʼi e Satana te ʼu hahaʼi agakovi, pea ʼe tonu ke tauʼi e te kau Kilisitiano te malamanei ʼaia. (Soane 17:15) Ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe tou maʼu tāfito ʼi te malamanei ʼaia, ʼe ko he ʼu hahaʼi ʼe gutu tauvele, mo agamālohi, pea kua lahi age te ʼu aga kovi ʼaē ʼe tou maʼu ai ʼi te temi nei. (2 Timoteo 3:1-5, 13) Kapau ʼe mole akoʼi, mo tokakaga, pea mo puipui e te ʼu mātuʼa tanatou ʼu fānau, pea ʼe faigafua anai tonatou fakahalaʼi e “te laumālie ʼaē ʼe gāue ʼi te temi nei ki te ʼu foha ʼo te talagataʼa.” (Efesi 2:2) ʼO ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, ʼe mālohi te ʼu fakahala ʼo te ʼu kaugā ako. ʼE ʼui fēnei e te Tohi-Tapu: “ ʼE hoko anai he malaʼia kia ia ʼaē ʼe fakatahi mo te kau vavale.” (Tāʼaga Lea 13:20) ʼO toe feiā pe, ko ia ʼaē ʼe fakatahi tuʼumaʼu mo nātou ʼaē ʼe nātou leleiʼia te ʼu meʼa ʼo te mālama ʼaenī, ʼe mahino ia ʼe higa anai ʼo mulimuli ki te ʼu manatu ʼo te malamanei. ʼE tonu ke tou tokoni tuʼumaʼu ki te kau tūpulaga, ke mahino kia nātou ko te fakalogo ki te ʼu pelesepeto fakaʼatua ʼe ko te tafitoʼaga ʼaia ʼo te maʼuli ʼaē ʼe lelei kia nātou.—Isaia 48:17, 18.

8. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke tupu ai te agatuʼu ʼa he tamasiʼi?

⁸ ʼE toe feala foki ke agatuʼu he tūpulaga, ʼuhi ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi tona loto fale. Ohage la, kapau ko te tāmai pe ko te faʼe ʼe ʼinu kava, peʼe toloke, peʼe agamālohi ki tona hoa, pea ʼe feala anai ke hala ai te manatu ʼa te tūpulaga ʼo ʼuhiga mo te maʼuli. Māʼia la mo te ʼu loto fale ʼaē ʼe hage ʼe nātou maʼuli fīmālie, ʼe feala ke agatuʼu he tamasiʼi mokā ʼe hage kia ia ʼe mole tokagaʼi ia ia e tana ʼu mātuʼa. Kae ko te agatuʼu ʼa he tūpulaga ʼe mole tupu tuʼumaʼu mai te ʼu meʼa ʼo tuʼa. Ko ʼihi fānau neʼe nātou līaki te ʼu meʼa ʼaē ʼe akoʼi age e tanatou ʼu mātuʼa, logope la ko tanatou ʼu mātuʼa ʼe nātou maʼuliʼi te ʼu pelesepeto fakaʼatua, pea mo puipui nātou mai te malamanei. Koteā tona tupuʼaga? Lagi ʼuhi ko te tahi fihifihia, ʼaē ko te ʼuhiga heʼe haohaoa ʼo te hahaʼi. Neʼe ʼui fēnei e Paulo: “ ʼAki pe te tagata e tahi [ko Atama], kua hū te agahala ki te malamanei, pea ʼaki te agahala te mate, pea koia kua mafola ai te mate ki te tagata fuli pe koteʼuhi kua nātou agahala fuli.” (Loma 5:12) Ko Atama neʼe agatuʼu pea mo manatu pe kia ia, pea neʼe maʼu ʼe tona hōloga fuli te aga ʼaia. Ohage ko te meʼa ʼaē neʼe fai e tanatou kui, ʼe filifili e ʼihi kau tūpulaga ke nātou agatuʼu.

KO ELIA NEʼE FAKAPELEPELE VALE PEA KO LOPOAME NEʼE AGA FEFEKA FAU

9. Koteā te ʼu faʼahiga ako ʼe feala ke tupu ai te agatuʼu ʼa he tamasiʼi?

⁹ Ko te tahi meʼa ʼaē ʼe tupu ai te agatuʼu ʼa te kau tūpulaga, ʼe ko te mole faʼa poto ʼa te ʼu mātuʼa ʼi te akoʼi ʼo te fānau. (Kolose 3:21) Ko ʼihi ʼu mātuʼa, ʼi tanatou fia fakahoko lelei tonatou tuʼulaga, ʼe nātou fai he ʼu tuʼakoi fefeka pea mo nātou akonakiʼi fakafefeka tanatou fānau. Ko ʼihi ʼe nātou fakapelepele vale, ʼo mole nātou foaki te takitaki ʼaē ka ina puipui anai tanatou ʼu fānau ʼaē ʼe mole heʼeki māhani mo te ʼu meʼa ʼo te maʼuli. ʼE mole faigafua tuʼumaʼu te fakafuafua lelei ʼo te ʼu faʼahiga ako ʼaia ʼe lua. Pea ʼi te kehekehe ʼo te ʼu fānau, ʼe toe kehekehe foki mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga kia nātou. ʼE lagi ʼi ai he tamasiʼi ʼe tonu ke lahi age tona leʼoleʼohi ʼi he tahi age. Koia, ʼe fakahā anai e te ʼu faʼifaʼitaki e lua ʼo te Tohi-Tapu te ʼu tuʼutāmaki ʼo te aga fefeka fau pea mo te fakapelepele vale.

10. Logope la ko Elia neʼe ko he pelepitelo lahi pea mo agatonu, kae he koʼe neʼe mole ko he tāmai lelei?

¹⁰ Neʼe ʼi ai te ʼu fānau ʼa Elia, te pelepitelo lahi ʼo Iselaele ʼo te temi muʼa. Neʼe pelepitelo lolotoga taʼu e 40, pea ʼe mahino papau ia neʼe ina ʼiloʼi lelei te Lao ʼa te ʼAtua. ʼE hā mai, neʼe fakahoko tuʼumaʼu e Elia tana ʼu gāue ʼi tona ʼuhiga pelepitelo pea mo agatonu, pea neʼe lagi ina akoʼi fakalelei te Lao ʼa te ʼAtua ki tona ʼu foha, ia Ofeni mo Fineasi. Kae neʼe fakapelepele vale e Elia te aga ʼo tona ʼu foha. Ko Ofeni mo Fineasi neʼe ko te ʼu pelepitelo, kae neʼe ko “te ʼu tagata noa,” neʼe nā fia fakahoko pe nāua tana ʼu aga fakalialia pea mo tanā ʼu holi heʼeʼaoga. Kae ʼi te temi ʼaē neʼe nā fai ai te ʼu aga fakaufiufi ʼi te koga meʼa taputapu, neʼe mole lototoʼa ia Elia ke ina fakahifo ia nāua ʼi tonā tuʼulaga pelepitelo, kae neʼe ina pupulaʼi pe ia nāua. ʼI tana fakapelepele vale ʼaia ia nāua, neʼe lahi age te faka maʼuhigaʼi e Elia tona ʼu foha ʼi tana faka maʼuhigaʼi ia te ʼAtua. Ko te meʼa ʼaē neʼe hoko, neʼe agatuʼu ai tona ʼu foha ki te tauhi maʼa ʼa Sehova pea neʼe hoko ai te malaʼia ki te loto fale katoa ʼo Elia.—1 Samuele 2:12-17, 22-25, 29; 3:13, 14; 4:11-22.

11. Koteā te meʼa ʼaē ʼe feala ke tāʼofi e te ʼu mātuʼa ʼaki te faʼifaʼitaki kovi ʼo Elia?

¹¹ Neʼe kua lalahi te ʼu foha ʼo Elia ʼi te temi ʼaē neʼe hoko ai te ʼu meʼa ʼaia, kae ʼe fakahā lelei e te hisitolia ʼaia te tuʼutāmaki ʼaē ʼe feala ke hoko mo kapau ʼe mole fai he akonaki ki te fānau. (Vakaʼi ia Tāʼaga Lea 29:21.) Ko ʼihi ʼu mātuʼa ʼe mole lagi nātou mahino ki te kehekehe ʼo te ʼofa pea mo te fakapelepele vale, ʼo mole nātou fakatuʼutuʼu he ʼu lekula lelei, ʼe fai fakatatau pea mo fakapotopoto. ʼE mole nātou fakahoko te akonakiʼi ʼaē ʼe fai ʼaki te ʼofa, māʼiape la mokā maumauʼi e tanatou fānau te ʼu pelesepeto ʼa te ʼAtua. ʼI tanatou fakapelepele vale ʼaia, ʼe mole kei tokagaʼi e te ʼu fānau te takitaki ʼaē ʼe fai age e te ʼu mātuʼa pe ko te takitaki ʼa he tahi kehe.—Vakaʼi ia Tāʼaga Lea 8:11.

12. Koteā te hala ʼaē neʼe fai e Lopoame ʼi tana fakahoko tona ʼuhiga hau?

¹² ʼE fakahā e te faʼifaʼitaki ʼo Lopoame te tahi faʼahiga fakaʼaogaʼi ʼo te pule. Neʼe ko ia te hau fakamuli ʼo te puleʼaga ʼo Iselaele ʼi muʼa ʼo tona vaheʼi lua, kae neʼe mole ko he hau lelei. Neʼe puleʼi e Lopoame te fenua neʼe meo ai te hahaʼi, ʼuhi ko te ʼu kavega ʼaē neʼe tuku age kia nātou e tana tāmai, ia Salomone. Neʼe tokagaʼi koa e Lopoame te ʼu meo ʼa te hahaʼi? Kailoa. Ko te kau fakafofoga ʼo Iselaele, neʼe nātou kole age kia ia ke ina fakamaʼamaʼa he tahi ʼu kavega, kae neʼe mole mulimuli ki te ʼu tokoni ʼaē neʼe fai age e te ʼu hahaʼi matutuʼa, pea neʼe ina fakatotonu ke toe fakaʼāsili te mamafa ʼo te ʼu kavega ʼa te hahaʼi. ʼI tana agakovi ʼaia, neʼe tupu ʼaki ai te agatuʼu ʼa te ʼu telepi e hogofulu ʼo te potu tokelau, pea neʼe vaheʼi lua ai te puleʼaga.—1 Hau 12:1-21; 2 Fakamatala 10:19.

13. ʼE lava feafeaʼi ki te ʼu mātuʼa ke ʼaua naʼa nātou tō ki te hala ʼaē neʼe fai e Lopoame?

¹³ ʼE lahi te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke tāʼofi e te ʼu mātuʼa ʼi te fakamatala ʼaē ʼe fakahā mai e te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo Lopoame. ʼE tonu ke nātou “kumi ia Sehova” ʼi te faikole pea mo nātou vakavakaʼi tanatou faʼahiga akoʼi ʼo tanatou fānau ʼaki te ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu. (Pesalemo 105:4) ʼE ʼui fēnei ia Tagata Tānaki 7:7: “Ko te fakamālohi ʼe feala ke ina fakaliliu he tagata poto ʼo vale.” Ko he ʼu tuʼakoi neʼe fakakaukau leleiʼi ʼe nātou tuku anai ki te kau tūpulaga honatou faʼahiga faʼifaʼitaliha pea mo nātou puipui ia nātou naʼa nātou tuʼutāmaki. Kae ʼe mole tonu ke fefeka fau te ʼu lekula ʼaē ʼe fai age kia nātou, peʼe fakakinau fau, ʼo mole feala ai ke nātou maʼu he faʼahiga ʼāteaina pea mo he faʼahiga falala kia nātou totonu. Kapau ʼe faiga e te ʼu mātuʼa ke nātou maʼu he fakafuafua lelei ʼi te fakapelepeleʼi ʼo tanatou fānau pea mo fakatuʼu he ʼu lekula ke nātou mulimuli kiai, pea ʼe mahino ia ʼe mole fia agatuʼu anai tanatou fānau.

TE ʼU MEʼA ʼAĒ ʼE FEALA KE FAI KE ʼAUA NAʼA AGATUʼU TE ʼU FĀNAU

14, 15. ʼE tonu ke faka ʼuhiga feafeaʼi e te ʼu mātuʼa te tuputupu ʼo tanatou tamasiʼi?

¹⁴ ʼE moʼoni ʼe fiafia te ʼu mātuʼa mokā nātou sisio kua lalahi ake tanatou ʼu tamaliki, kae ʼe mole lagi nātou faʼa tali tanatou mole kei fia fakalogo pea mo tanatou fakahoko faʼifaʼitaliha te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou loto kiai. Lolotoga te fetogi ʼaia, ʼaua naʼa koutou punamaʼuli mo kapau ʼi ʼihi temi ʼe talagataʼa peʼe mole fia tokoni atu takotou ʼu tamaliki. Koutou manatuʼi ko te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼu mātuʼa Kilisitiano ko te akoʼi ʼo tanatou ʼu tamaliki ke nātou liliu ko he ʼu Kilisitiano kua fakapotopoto, mo mālohi, pea mo feala hanatou falala kia nātou.—Vakaʼi ia 1 Kolonito 13:11; Efesi 4:13, 14.

¹⁵ Logope la peʼe faigataʼa, ʼe tonu ke tekeʼi e te ʼu mātuʼa tanatou agamāhani ʼaē ko te fakafisi ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe kole age e tanatou ʼu tamaliki, mo kapau ʼe loto e te fānau ke lahi age tanatou faʼifaʼitaliha ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou loto kiai. Ke maʼuli fiafia te tamasiʼi, ʼe tonu ke liliu ko he tahi ʼe poto ʼi te takitaki tokotahi ʼo tona maʼuli. Logope la tonatou ʼuhiga tūpulaga, kae ko ʼihi kua nātou maʼu he ʼu fakakaukau fakapotopoto. Ohage la ʼe ʼui fēnei e te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te Hau ko Sosiasi ʼaē neʼe kei tamasiʼi: “ ʼI tana kei tamasiʼi [neʼe lagi taʼu 15], neʼe ina kamata kumi te ʼAtua ʼo Tavite.” Ko te kiʼi tama makehe ʼaia, ʼe mahino ia neʼe ko he tahi neʼe ina fakahoko fakaleleiʼi tona ʼu maʼua.—2 Fakamatala 34:1-3.

16. Kapau ʼe koutou tuku ki takotou tamasiʼi he faʼahiga loto faʼifaʼitaliha, koteā ʼaē ʼe tonu ke mahino kiai?

¹⁶ Kae ko te maʼuli faʼitaliha ʼe toe pipiki foki kiai mo tona ʼu maʼua. Koia, koutou tuku ki takotou tamasiʼi ʼaē kua lahi ke ina ʼiloʼi te ʼu fua ʼo tana ʼu fakatuʼutuʼu pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina fai. Ko te pelesepeto ʼaē ʼe ina ʼui, “ko te meʼa ʼaē ʼe to e te tagata, ʼe ko te meʼa pe ʼaia ʼaē ka ina utu,” ʼe moʼoni ʼo ʼuhiga mo te kau tūpulaga pea mo te hahaʼi lalahi. (Kalate 6:7) ʼE mole feala hatatou puipui tuʼumaʼu tatatou ʼu fānau. ʼE feafeaʼi anai mo kapau ʼe fia fai e takotou tamasiʼi he meʼa ʼe kovi? ʼI tokotou ʼuhiga tāmai mo faʼe, ʼe koutou ʼui anai kia ia ke ʼaua naʼa ina fai te faʼahi ʼaia. Pea kapau ʼe koutou fakamahino age ki ai te meʼa ʼaē ʼe tupu ai takotou fakafisi kiai, pea ʼe mole tonu anai ke ina fetogi te tonu ʼaē kua koutou fai. (Vakaʼi ia Mateo 5:37.) Kae kapau ʼe koutou fakafisi age ki te meʼa ʼaē ʼe ina fia fai, pea ʼe lelei ke koutou palalau age kia ia ʼaki he agamālū pea mo he aga fakapotopoto, koteʼuhi “ko he tali mālū ʼe ina tekeʼi te ʼita.”—Tāʼaga Lea 15:1.

17. Koteā te tahi ʼu maʼua ʼo te ʼu mātuʼa ki te kau tūpulaga?

¹⁷ ʼE ʼaoga ke fai tuʼumaʼu ki te kau tūpulaga te akonaki ʼaē ʼe ina puipui nātou, tatau aipe peʼe mole nātou leleiʼia tuʼumaʼu te ʼu tapu ʼaē ʼe koutou fai pea mo takotou ʼu lekula. ʼE ko he meʼa fakatupu ʼita mokā fetogi tuʼumaʼu te ʼu lekula, ʼo mulimuli ki te agaaga ʼo te ʼu mātuʼa ʼi te moʼi temi ʼaia. Tahi ʼaē meʼa, kapau ʼe foaki ki te kau tūpulaga te ʼu fakaloto mālohi pea mo te ʼu tokoni ʼaē ʼe ʼaoga kia nātou moʼo tauʼi tonatou lotolotolua, mo tonatou umiuminoa, ʼe mahino papau ia ʼe nātou lahilahi ake anai ʼo liliu ko he ʼu hahaʼi lalahi ʼe nātou pipiki maʼu ki te ʼu tonu ʼaē ʼe nātou fai. ʼE toe leleiʼia foki e te kau tūpulaga mokā falala tanatou ʼu mātuʼa kia nātou.—Vakaʼi ia Isaia 35:3, 4; Luka 16:10; 19:17.

18. Koteā he ʼu moʼoni fakaloto mālohi ʼo ʼuhiga mo te kau tūpulaga?

¹⁸ ʼE feala ke loto fīmālie te ʼu mātuʼa ʼi tanatou ʼiloʼi ʼaē, ʼi te agamāhani ʼe fiafia te ʼu fānau mo kapau ʼe maʼu te tokalelei, te fakafuafua lelei, pea mo te ʼofa ʼi he loto fale. (Efesi 4:31, 32; Sake 3:17, 18) Tokolahi te kau tūpulaga neʼe nātou lalahi ake ʼi he loto fale, neʼe lahi ai te ʼinu kava, te ʼu agamālohi, peʼe ko ʼihi ʼu aga ʼe kovi, kae neʼe nātou liliu ko he ʼu hahaʼi lalahi ʼe agalelei. Koia kapau ʼe lalahi ake takotou ʼu fānau ʼi he loto fale ʼe nātou logo fīmālie ai, pea mo nātou ʼiloʼi ʼe nātou maʼu ai anai te ʼofa, pea mo tokagaʼi nātou tatau aipe peʼe tonu ke fai he ʼu tapu ʼe fakapotopoto pea mo he akonaki ʼe ʼalutahi mo te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu—ʼe mahino ia ʼe nātou lahilahi ake anai ʼo liliu ko he ʼu hahaʼi lalahi ʼe nātou fakafiafia tokotou loto.—Vakaʼi ia Tāʼaga Lea 27:11.

KA HOKO HE ʼU FAIGATAʼA KI TE FĀNAU

19. Logope la ʼe tonu ke akoʼi e te ʼu mātuʼa te tama ke haʼele ʼi te ala ʼaē ʼe tonu ke haʼele ai, koteā te maʼua ʼo te tamasiʼi?

¹⁹ ʼE mahino ia ʼe ko he meʼa lelei mo kapau ʼe lelei takita ʼu mātuʼa. ʼE ʼui fēnei ia Tāʼaga Lea 22:6: “Akoʼi te tama ki te ala ʼaē ʼe ʼaoga kia te ia; koteʼuhi ka matuʼa anai, pea ʼe mole maliu kehe anai ia mai ai.” Kae e feafeaʼi ki te ʼu fānau ʼaē ʼe hoko kia nātou he ʼu fihifihia lahi logope la ʼe ʼi ai tanatou ʼu mātuʼa lelei? ʼE feala koa ke hoko te faʼahi ʼaia? Ei. ʼE tou mahino anai ki te faka ʼuhiga ʼo te vaega ʼaia mo kapau ʼe tou vakaʼi te tahi ʼu vaega, ʼe fakahā lelei ai te maʼua ʼo te ʼu tamaliki ke nātou “fakalogo” pea mo nātou fai te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakatotonu age e tanatou ʼu mātuʼa. (Tāʼaga Lea 1:8) Ke feala ki te famili ke logo tahi, ʼe tonu ke gāue fakatahi te ʼu mātuʼa pea mo te fānau ʼo nātou fakaʼaoga te ʼu pelesepeto faka Tohi-Tapu. Kapau ʼe mole gāue fakatahi te ʼu mātuʼa pea mo te fānau, pea ʼe hoko anai te ʼu faigataʼaʼia.

20. Kapau ʼe lākahala te fānau he neʼe mole nātou fakakaukauʼi te meʼa ʼaē neʼe nātou fai, koteā ʼaē ʼe lelei age ke fai e te ʼu mātuʼa?

²⁰ Koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu mātuʼa mokā lākahala te tamasiʼi pea mo hoko kia ia he ʼu fihifihia? ʼE ko te temi tonu ʼaia ʼaē ʼe ʼaoga ai ke nā tokoni ki tanā tamasiʼi. Kapau ʼe manatuʼi e te ʼu mātuʼa ʼe ko he tūpulaga ʼe mole heʼeki māhani mo te ʼu meʼa ʼo te maʼuli, pea ʼe faigafua age anai kia nāua ke mole nā ʼiʼita vave. Neʼe tokoniʼi fēnei e Paulo te hahaʼi ʼaē kua fakapotopoto ʼi te kokelekasio: “Māʼiape la peʼe lākahala he tagata, ʼi muʼa ʼo hana ʼiloʼi, ko koutou ʼaē ʼe koutou maʼu te ʼu kalitate fakalaumālie, koutou faigaʼi te fakatonutonuʼi ʼo te tagata ʼaia ʼaki he agamālū.” (Kalate 6:1) ʼE feala ke mulimuli te ʼu mātuʼa ki te faʼahiga fai ʼaia, mo kapau ʼe ko he tūpulaga neʼe ina fai hana hala he neʼe mole ina fakakaukauʼi te meʼa ʼaē neʼe ina fai. Kapau ʼe nā fakamahino lelei age pe koʼe neʼe kovi tana aga pea koteā te meʼa ʼaē ʼe feala ke ina fai ke mole ina toe fai te hala ʼaia, pea ʼe tonu ke fakahā lelei e te ʼu mātuʼa ʼe ko tana aga ʼaē ʼe kovi kae mole ko ia.—Vakaʼi ia Suta 22, 23.

21. ʼO mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼo te kokelekasio faka Kilisitiano, koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe fai e tanatou tamasiʼi he agahala mamafa?

²¹ E feafeaʼi mo kapau ʼe kovi ʼaupito te agatuʼu ʼa te tamasiʼi? Kapau koia ʼaia, pea ʼe ʼaoga ki te tamasiʼi he tokoni makehe pea mo he takitaki fakapotopoto. Ka agahala mamafa he tahi ʼi te kokelekasio, pea ʼe fakaloto mālohiʼi ia ia ke fakahemala pea ke ʼalu ki te ʼu tagata ʼāfea ke nātou tokoni kia ia. (Sake 5:14-16) Kapau kua fakahemala, pea ʼe tokoni anai te kau tagata ʼāfea kia ia, ke toe mālohi ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI te famili, ko he maʼua ʼo te ʼu mātuʼa ke nā tokoni ki tanā tamasiʼi ʼaē neʼe agahala, ʼo lagi tonu anai ke nā palalau ki te faʼahi ʼaia mo te ʼu tagata ʼāfea. Ei, ʼe mole nā faiga anai ke mole ʼiloʼi e te kau tagata ʼāfea te agahala mamafa ʼaē neʼe fai e hanā tamasiʼi.

22. ʼO mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼa Sehova, koteā te aga ʼaē ʼe faiga anai e te ʼu mātuʼa ke nātou taupau, mo kapau ʼe fai e tanatou fānau he agahala mamafa?

²² ʼE ko he meʼa fakakinakina mo kapau neʼe agahala mamafa hakita tamasiʼi. ʼI tonatou lotomamahi, ʼe lagi ʼiʼita anai te ʼu mātuʼa ki te tamasiʼi ʼaē neʼe kovi tana aga; kae ʼe toe mamahi ai mo te tamasiʼi. Koutou manatuʼi ʼe fakalogo te ka haʼu ʼo te tūpulaga ʼaia ki te aga ʼaē ka koutou fai kia ia lolotoga te temi faigataʼa ʼaia. Tahi ʼaē meʼa, koutou manatuʼi, neʼe tali lelei e Sehova ke ina fakamolemole ki tana hahaʼi ʼi te temi ʼaē neʼe nātou hēhē ai mai te ala ʼaē ʼe lelei—mo kapau foki neʼe nātou fakahemala. Koutou fakalogo ki tana ʼu palalau ʼofa ʼaenī: “ ‘Koutou ʼōmai ʼi te temi ʼaenī, pea ke tou fefakatokatokaʼaki,’ ko te ʼui ʼaia ʼa Sehova. ‘Kapau ʼe kula ʼahoʼaho takotou ʼu agahala, pea ʼe nātou toe liliu anai ʼo hina ohage ko te nive; kapau ʼe nātou kula ohage ko te kie ʼaē ʼe kula fakapōʼuli, pea ʼe nātou liliu anai ohage ko he fuluʼi akeno.’ ” (Isaia 1:18) ʼE ko he faʼifaʼitaki lelei ʼaia ki te ʼu mātuʼa!

23. Kapau neʼe agahala mamafa hanatou tamasiʼi, koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu mātuʼa, pea koteā ʼaē ʼe mole tonu ke nātou fai?

²³ Koia, koutou fakaloto mālohiʼi te tamasiʼi ʼaē neʼe agahala, ke ina fetogi tana aga. Koutou kumi tokoni ki te ʼu mātuʼa ʼaē neʼe hoko kia nātou te ʼu faigataʼa ʼaia, pea mo te ʼu tagata ʼāfea ʼo te kokelekasio. (Tāʼaga Lea 11:14) ʼAua naʼa koutou fai fakaʼita he ʼu meʼa, pea mo palalau fakaʼita, heʼe faigataʼa anai ki takotou tamasiʼi hana toe liliu mai kia koutou. ʼAua naʼa koutou hoko ʼita. (Kolose 3:8) ʼAua naʼa koutou lotovaivai vave. (1 Kolonito 13:4, 7) Koutou fehiʼa ki te aga ʼaē ʼe kovi, kae ʼaua naʼa koutou aga fefeka peʼe koutou agakovi ki takotou tamasiʼi. Pea ko te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito, ʼe tonu ke faiga e te ʼu mātuʼa ke nātou tuku he faʼifaʼitaki lelei pea mo taupau mālohi tanatou tui ki te ʼAtua.

KO TE AGA ʼAĒ ʼE TONU KE FAI KI ʼAĒ ʼE MOLE TUKU TANA AGATUʼU

24. ʼI ʼihi temi, koteā te ʼu meʼa fakaloto mamahi ʼaē ʼe hoko ʼi he famili Kilisitiano, pea koteā te aga ʼaē ʼe tonu ke maʼu e te ʼu mātuʼa?

²⁴ ʼI te tahi ʼu faʼahi, ʼe hā lelei ai te fia agatuʼu moʼoni ʼa te tamasiʼi, pea mo tana mole fia mulimuli ki te ʼu moʼoni faka Kilisitiano. Koia ʼe tonu anai ke koutou tokakaga tāfito ʼo taupau pea mo toe faʼufaʼu tokotou maʼuli faka famili mo takotou ʼu fānau ʼaē ʼe mole agatuʼu. Koutou tokaga ke ʼaua naʼa lahi fau takotou tokaga ki te tamasiʼi ʼaē ʼe agatuʼu, ʼo mole kei koutou tokagaʼi takotou tahi ʼu fānau. ʼAua naʼa koutou faiga ke koutou fufū te fihifihia ki takotou fānau, kae koutou palalau mo nātou ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke nātou ʼiloʼi, ʼi hona ʼaluʼaga ʼe lelei.—Vakaʼi ia Tāʼaga Lea 20:18.

25. (a) ʼO mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼo te kokelekasio, koteā ʼaē ʼe tonu ke fai e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe mole fia fetogi te aga ʼa te tamasiʼi agatuʼu? (b) Koteā ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi e te ʼu mātuʼa mo kapau ʼe agatuʼu hanatou tamasiʼi?

²⁵ Neʼe ʼui fēnei e te ʼapositolo ko Soane ʼo ʼuhiga mo ia ʼaē ʼe mole ina fia līaki tana agatuʼu ʼi te kokelekasio: “ ʼAua naʼa koutou tali ia ia ʼi tokotou ʼapi, pe koutou fakaʼalofa ki ai.” (2 Soane 10) ʼE lagi mulimuli anai te ʼu mātuʼa ki te fakatotonu ʼaia mo kapau kua aʼu te tamasiʼi ki tona temi faʼitaliha, pea mo ina līaki katoa te ʼu fakatotonu faka Tohi-Tapu. (Vakaʼi ia Teutalonome 21:18-21.) Logope la te faigataʼa pea mo te fakaloto mamahi ʼo te faʼahi ʼaia, kae ʼi ʼihi temi ʼe maʼua ke fai e te ʼu mātuʼa moʼo puipui tanā fānau ʼaē ʼe mole agatuʼu. ʼE tonu ke koutou puipui tokotou loto fale mo leʼoleʼo tuʼumaʼu ia nātou. Koia koutou fakatuʼutuʼu ki takotou ʼu fānau he ʼu tuʼakoi ʼe nātou mahino lelei kiai, pea mo fakapotopoto. Koutou palalau mo takotou ʼu fānau ʼaē ʼe fakalogo lelei. Koutou vakavakaʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fai ʼi te faleako pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fai ʼi te kokelekasio. Tahi ʼaē meʼa, koutou fakahā age kia nātou, ʼe mole koutou leleiʼia te ʼu meʼa ʼaē ʼe fai e takotou tamasiʼi ʼaē ʼe agatuʼu, kae ʼe mole koutou fehiʼa kia ia. Koutou fehiʼa ki te aga ʼaē ʼe kovi kae mole ki te tamasiʼi. ʼI te temi ʼaē neʼe hoko ai te fehiʼaʼinaʼi ʼo tona famili ʼuhi ko te ʼu fakapō ʼaē neʼe fakahoko e tona ʼu foha, neʼe fakamalaʼia e Sakopo tanatou agamālohi, kae neʼe mole ina fakamalaʼia tona ʼu foha totonu.—Senesi 34:1-31; 49:5-7.

26. Koteā te manatu ʼaē ʼe feala ke ina fakaloto fīmālieʼi he ʼu mātuʼa neʼe nā faiga fakamalotoloto ke līaki e tanā tamasiʼi tana agatuʼu?

²⁶ ʼE lagi koutou manatu ʼe ko hakotou hala mo kapau ʼe hoko te meʼa ʼaia ki tokotou loto fale. Kae kapau, ʼaki te faikole, neʼe koutou fai ia meʼa fuli ʼaē ʼe koutou lavaʼi, ʼo koutou faiga ke koutou mulimuli ki te ʼu tokoni ʼa Sehova, pea ʼe mole tonu ke koutou manatu feiā. Koutou loto fīmālie ʼo koutou manatuʼi ʼe mole koutou haohaoa. Kae neʼe koutou faiga, ʼi tokotou loto katoa, ke koutou liliu ko he ʼu mātuʼa ʼe lelei. (Vakaʼi ia Gāue 20:26.) ʼE ko he meʼa fakaloto mamahi mokā agatuʼu hakita tamasiʼi, ʼo mole ina fia fetogi tana aga, kae kapau ʼe hoko te faʼahi ʼaia kia koutou, koutou ʼiloʼi papau ʼe mahino kiai te ʼAtua pea ʼe mole ina līaki anai tana ʼu kaugana ʼaē ʼe tauhi fakamalotoloto kia te ia. (Pesalemo 27:10) Koutou faiga mālohi ke koutou taupau tokotou ʼapi, ʼe ko he holaʼaga fakalaumālie ki takotou ʼu fānau ʼaē ʼe mole agatuʼu.

27. Kapau ʼe nātou manatuʼi te lea fakatātā ʼo te foha maumau koloā, koteā te meʼa ʼaē ʼe feala ke ʼamanaki kiai te ʼu mātuʼa?

²⁷ Tahi ʼaē meʼa, ʼaua naʼa koutou manatu ʼe mole kei ʼi ai he ʼamanaki ki takotou tamasiʼi ʼaē ʼe agatuʼu. Ko takotou ʼu ʼuluaki faiga ʼaē moʼo akoʼi takotou tamasiʼi, ʼe lagi lave anai ki tona loto pea mo fakahemala anai. (Tagata Tānaki 11:6) Ko te meʼa ʼaē ʼe hoko kia koutou neʼe kua hoko ki te tahi ʼu famili, pea ko te ʼu famili ʼaia neʼe nātou sisio ki te toe liliu mai ʼo tanatou ʼu fānau ʼaē neʼe agatuʼu, ohage pe ko te meʼa ʼaē neʼe hoko ki te tāmai ʼo te lea fakatātā ʼo te foha maumau koloā. (Luka 15:11-32) Ei, ʼe feala ke hoko te meʼa ʼaia kia koutou.