KOTEĀ ia te ʼu faʼahi e lua ʼaē neʼe makehe ai ia te minisitelio ʼa Sesu? ʼUluaki, neʼe faigaʼi e Sesu ke ina fetogi ia te maʼuli ʼo te hahaʼi kae mole ko te ʼu kautahi fakapolitike. Ohagē lā, kotou fakatokagaʼi ia te ʼu manatu ʼaē neʼe fakamaʼuhigaʼi e Sesu ʼi tana Akonaki ʼi te Moʼuga. ʼI muʼa ʼo tana talanoa ki te ʼaoga ʼaē ke tou hagē ko te māsima pea mo te mālama, neʼe ʼui e Sesu ki te hahaʼi fakalogo ʼe maʼu ia te fiafia moʼoni e nātou ʼaē ʼe natou mahino ki tonatou “masiva” ʼi te faʼahi fakalaumālie. Neʼe ina toe ʼui fēnei: “Manuia natou ae e agamalu, . . . ae e loto maa, . . . ae e natou ave te tokalelei.” (Mateo 5:1-11) Neʼe tokoni ia Sesu ki tana kau tisipulo ke natou ʼiloʼi ia te maʼuhiga ʼaē ke natou fakaʼalutahi ʼanatou manatu pea mo tonatou loto mo te ʼu lēkula ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ʼe lelei mo ʼaē ʼe kovi. Neʼe ina toe fakahā ia te maʼuhiga ʼo te tauhi ʼaē ki te ʼAtua ʼaki he loto kātoa.

Lua, ʼi te sio ʼa Sesu ki te maʼuli mamahi ʼo te tagata, neʼe uga ia ia e tona ʼofa mamahi ke ina fakafīmālieʼi ia tonatou maʼuli fakaʼofaʼofa. Kae neʼe heʼeki hoko ia te temi ʼaē ke ina pulihi ai ia te ʼu mamahi fuli. (Mateo 20:30-34) Neʼe ina fakamālōlō ia te hahaʼi māhahaki, kae neʼe mole ina pulihi te mahaki. (Luka 6:17-19) Neʼe ina fakalotofīmālieʼi iā nātou ʼaē neʼe fakapōpulaʼi, kae neʼe mole ina pulihi ia te heʼe faitotonu ʼaē ʼe fakatupu mamahi. Neʼe ina fafaga te hahaʼi pakupaku, kae ʼe kei hoko atu pē ia te maʼuli mamahi ʼa te hahaʼi ʼuhi ko te hoge.—Maleko 6:41-44.

Ko Te Fetogi ʼo Te Maʼuli ʼo Te Hahaʼi Pea Mo Te Fakafīmālieʼi ʼo ʼOnatou Mamahi

He koʼē neʼe maʼuhiga age kiā Sesu hana fetogi ia te maʼuli ʼo te hahaʼi pea mo fakafīmālieʼi ʼonatou mamahi, ʼi hana fetogi ia te ʼu kautahi fakapolitike peʼe ko te pulihi ʼo te ʼu mamahi? Neʼe ʼiloʼi e Sesu ʼe fakaʼaogaʼi anai e te ʼAtua ia Tona Puleʼaga moʼo fakaʼauha ia te ʼu puleʼaga fakatagata fuli pea mo pulihi ia meʼa fuli ʼe fakatupu mamahi. (Luka 4:43; 8:1) Koia ʼi te temi ʼaē neʼe kumi ai e te ʼu tisipulo ia Sesu ke hoko atu tana fakamālōlō ia te kau māhahaki, neʼe folafola fēnei age kiā nātou: “Tou olo ki he tahi age kogamea kehe, ki te u kolo e ovi mai, ke au akonaki foki i ai; koteuhi ko te tupuaga aia o taku hau.” (Maleko 1:32-38) Neʼe fakamālōlō e Sesu ia te ʼu mamahi ʼo ʼihi kae neʼe ina fakamuʼamuʼa ia te fai fakamafola pea mo te akoʼi ʼo te folafola ʼa te ʼAtua ki te hahaʼi.

Iā ʼaho nei, ʼe faigaʼi e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ke natou faʼifaʼitakiʼi ia Sesu ʼi tanatou gāue fai fakamafola. ʼI tanatou fia fakafīmālieʼi ia te mamahi ʼa te hahaʼi, ʼe natou foaki he tokoni ʼaoga kiā nātou. Kae ʼe mole natou faigaʼi ke pulihi ia te ʼu aga heʼe faitotonu ʼo te mālamanei. ʼE natou falala ʼe pulihi anai e te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ia te ʼu meʼa fuli ʼaē fakatupu mamahi. (Mateo 6:10) ʼO mulimuli ki te faʼifaʼitaki ʼo Sesu, ʼe natou faiga fakamālotoloto ke fetogi ia te maʼuli ʼo te hahaʼi kae mole ko te ʼu kautahi fakapolitike. ʼE ko he faʼahiga manatu fakapotopoto koteʼuhi ko te ʼu fihifihia tāfito ʼo te tagata ʼe mole fakapolitike kae ʼe ko tona faʼahiga maʼuli.

Ko He ʼu Hahaʼi ʼe Fatogia Lelei Ki Te Puleʼaga

ʼI te tahi faʼahi, ʼe ʼiloʼi e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe ko he maʼua Fakakilisitiano ia hanatou fatogia lelei. Koia, ʼe natou fakalogo pea mo fakaʼapaʼapa ai ki te kau takitaki ʼo te ʼu puleʼaga. ʼE natou fakalotomālohiʼi te hahaʼi, ʼaki ʼanatou tohi pea mo tanatou gāue fai fakamafola, ke natou mulimuli lelei ki te lao. Kae kapau ʼe fakafeagai ia he lao ʼo te puleʼaga ki te ʼu fakatotonu ʼa te ʼAtua, pea ʼe mole natou mulimuli kiai koteʼuhi ʼe tonu ke natou “fakalogo age ki te Atua i te tagata.”—Gaue 5:29; Loma 13:1-7.

ʼE ʼaʼahi e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ia te hahaʼi ʼo tonatou fenua ʼo vakaʼi peʼe mole natou loto ke fai hanatou ako Tohi-Tapu ʼe mole fakatotogi. ʼAki te ako ʼaia, neʼe fetogi ia te maʼuli ʼo te toko lauʼi miliona hahaʼi. ʼI te taʼu fuli, ʼe foaki ia he tokoni ki te toko lauʼi teau afe hahaʼi ke natou ʼāteaina mai te ʼu aga heʼe maʼa ohagē ko te suluka, te konahia, te toloke, te gaoʼi paʼaga pea mo te ʼu felāveʼi fakasino heʼe ʼaoga. ʼE natou liliu ko ni hahaʼi ʼe fatogia lelei ʼuhi ko tanatou maʼuliʼi ia te ʼu pelesepeto Fakatohi-tapu.

Pea tahi, ʼe tokoni te ako ʼo te Tohi-Tapu ki he fāmili ke natou fefakahāʼaki ia he fakaʼapaʼapa pea mo maʼu he felōgoi lelei ʼi te loto fale. Ko te ʼu felōgoi lelei ʼaia ʼe ina fakamālohiʼi ia te maʼuli fakafāmili. Pea ko he ʼu fāmili ʼe mālolohi ʼe natou faʼufaʼu leva he fenua ʼe mālohi.

ʼI te hili ʼo takotou vakaʼi ia te ʼu puani ʼi te ʼu ʼalatike ʼaenī, koteā takotou manatu: ʼE fakagafua koa ʼi te Tohi-Tapu ke gāue fakatahi ia te lotu pea mo te politike? Kailoa. Kae ʼe tonu koa ki te kau Kilisitiano moʼoni ke natou fatogia lelei? ʼEī, ʼe maʼua ia. ʼO feafeaʼi? ʼO natou mulimuli ki te fakatotonu ʼa Sesu ʼaē ke natou hagē ko he māsima pea mo he mālama ʼo te mālamanei.

ʼE maʼu tapuakina iā nātou pea mo ʼonatou fāmili ʼi tanatou faigaʼi ʼaē ke natou mulimuli ki te ʼu tokoni ʼaia ʼa Kilisito, ʼo toe lelei ki te fenua ʼaē ʼe natou māʼuʼuli ai. ʼE fiafia anai ia te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo tokotou fenua ʼi hanatou foaki atu ia he ʼu fakamahino ʼo ʼuhiga mo te polokalama ako ʼo te Tohi-Tapu ʼaē ʼe lolotoga fai.a

“E mooni, ko tokotou Atua ko te Atua ia o te atu atua pea ko te Aliki ia o te atu hau, pea e ina fakaha te u mea ae e fufu.”—TAN. 2:47.

ʼE KOTOU TALI FEAFEAʼI ANAI?

Koteā ʼaē neʼe fakahā mai e Sehova ʼo ʼuhiga mo te kā haʼu?

Ko te ʼu puleʼaga fea ʼaē ʼe fakatā e te ʼu foʼi ʼulu e ono ʼo te manu fekai?

Koteā te pikipikiga ʼo te manu fekai pea mo te fakatātā ʼaē neʼe sio kiai ia Nepukatenesale?

1, 2. Koteā ʼaē neʼe fakamahino mai e Sehova, pea he koʼē neʼe ina fai te faʼahi ʼaia?

KO TE ʼu puleʼaga fea ʼaē kā natou puleʼi anai te kele ʼi te temi kā fakaʼauha ai e te Puleʼaga ʼo te ʼAtua te ʼu puleʼaga fakatagata? ʼE tou ʼiloʼi tona tali koteʼuhi neʼe kua fakamahino mai e Sehova ʼAtua, ia ia ʼaē ʼe ina “fakaha te u mea ae e fufu.” ʼE ina fakafealagia ke tou ʼiloʼi pe ko ai te ʼu puleʼaga ʼaia ʼaki te ʼu tohi ʼa te polofetā ko Taniela pea mo te ʼapositolo ko Soane.

² Neʼe fakahā age e Sehova ki te ʼu tagata ʼaia te ʼu manu neʼe fefakahoahoaʼaki. Neʼe ina toe fakamahino kiā Taniela te moemisi ʼaē ʼe hā ai te fakatātā lahi. Pea neʼe loto e Sehova ke tohi te ʼu fakamatala ʼaia pea mo taupau ʼi te Tohi-Tapu ke ʼaoga kiā tātou. (Loma 15:4) ʼE ina fakamālohiʼi ai tatatou ʼamanaki ʼaē kua vave pē anai te maumauʼi ʼo te ʼu puleʼaga fakatagata e tona Puleʼaga.—Tan. 2:44.

3. Ke tou mahino lelei ki te ʼu lea fakapolofetā, koteā ʼaē ʼe tonu muʼa ke tou mahino kiai, pea koteā tona tupuʼaga?

³ Ko te ʼu fakamatala ʼa Taniela mo Soane ʼe nā fakahāhā pe ko ai te ʼu hau, peʼe ko te ʼu puleʼaga fakatagata e valu, pea mo tonatou fakahoahoa. Kae ke tou mahino lelei ki te ʼu lea fakapolofetā ʼaia ʼe tonu muʼa ke tou mahino ki te ʼuluaki lea fakapolofetā ʼaē ʼe tuʼu ʼi te Tohi-Tapu. Koteʼuhi ko te Tohi Tapu kātoa pea mo te ʼu lea fakapolofetā fuli ʼe pipiki ki te fakahoko ʼo te lea fakapolofetā ʼaia.

TE HĀKOGA ʼO TE GATA PEA MO TE MANU FEKAI

4. Ko ai te hākoga ʼo te fafine, pea koteā ʼaē kā ina fai anai?

⁴ ʼI te hili ʼo te agatuʼu ʼaē ʼi Eteni, neʼe fakapapau e Sehova ʼe tupu anai he “hakoga” mai he “fafine.”a (Lau ia Senesi 3:15.) Ko te hākoga ʼaia ʼe ina malamalaki anai te ʼulu ʼo te gata, ia Satana. Ki muli age, neʼe fakahā e Sehova ko te koga maʼuhiga ʼo te hākoga ʼaia ʼe hifo anai mai iā Apalahamo, ʼe kau anai ʼi te puleʼaga ʼo Iselaele, ʼe ko he tagata Sutea pea ʼe toe hifo anai mai te Hau ko Tavite. (Sen. 22:15-18; 49:10; Pes. 89:3, 4; Luka 1:30-33) Ko te koga maʼuhiga ʼo te hākoga ʼaia ʼe ko Kilisito Sesu. (Kal. 3:16) Pea ko te lua koga ʼo te hākoga ʼaia ʼe ko te kau Kilisitiano fakanofo. (Kal. 3:26-29) Ko Sesu pea mo te kau fakanofo ʼe natou faʼufaʼu te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, ʼaē kā fakaʼauha ʼaki anai e te ʼAtua ia Satana.—Luka 12:32; Loma 16:20.

5, 6. (1) Ko puleʼaga mālohi e fia neʼe talanoa kiai ia Taniela pea mo Soane? (2) ʼE fakaʼuhiga kiteā te ʼu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai ʼaē iā Apokalipisi?

⁵ Ko te ʼuluaki lea fakapolofetā ʼaia neʼe fai ʼi Eteni ʼe toe ʼui ai ko Satana ʼe ina maʼu anai hona “hakoga.” Pea ʼe fehiʼa anai tona hākoga ki te hākoga ʼo te fafine. Ko ai te hākoga ʼo te gata? Ko nātou fuli ʼaē ʼe fēhihiʼa ki te ʼAtua pea mo fakafeagai ki tana hahaʼi, ohagē pē ko Satana. Lolotoga te hisitolia, neʼe fakatuʼutuʼu e Satana tona hākoga ko he ʼu kautahi fakapolitike peʼe ko he ʼu puleʼaga. (Luka 4:5, 6) Kae ko ʼihi ʼi te ʼu puleʼaga ʼaia neʼe natou tauʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ʼaē neʼe ko te kau Iselaele pea ki muli age ko te kōkelekāsio ʼo te kau Kilisitiano fakanofo. He koʼē ʼe maʼuhiga te faʼahi ʼaia? Koteʼuhi ʼe tou mahino ai pe koʼē ko puleʼaga mālohi pē e valu neʼe hā kiā Taniela pea mo Soane.

⁶ ʼI te teitei taʼu 96 H.T.S.,b neʼe fakahā e Sesu ʼaē kua fakatuʼuake he ʼu meʼa fakaofoofo ki te ʼapositolo ko Soane. (Apk. 1:1) Neʼe sio ia Soane ki he gata, ʼaē ʼe ina fakatā te Tiapolo, ʼe tuʼu ʼi te ʼone ʼo te tai. (Lau ia Apokalipisi 12:18–13:2.) Neʼe toe sio foki ia Soane ki he manu ʼe malaga ake ʼi te tai ʼaia pea neʼe foaki ki ai e te Tiapolo he pule lahi. Ki muli age neʼe fakamahino e te ʼāselo kiā Soane ko te ʼu foʼi ʼulu e fitu ʼo te manu kula, ʼaē ko te fakatā ʼo te manu ʼaē iā Apokalipisi 13:1, ʼe ko “hau . . . e fitu” peʼe ko he ʼu puleʼaga. (Apk. 13:14, 15; 17:3, 9, 10) ʼI te temi ʼaē neʼe tohi ai e Soane te tohi ʼo Apokalipisi, neʼe kua tō te ʼu puleʼaga e nima, pea neʼe kei lolotoga pule te tahi kae neʼe “heeki hau” te tahi. Ko ai te ʼu puleʼaga peʼe ko te ʼu mālohi fakamālamanei ʼaia? Tou vakaʼi te ʼu foʼi ʼulu takitahi ʼo te manu ʼaē ʼe fakamatalatala iā Apokalipisi. ʼE tou maʼu anai te tahi ʼu manatu neʼe tohi e Taniela ʼo ʼuhiga mo te ʼu puleʼaga ʼaia, pea ko ʼihi manatu neʼe tohi ʼi ni taʼu e lauʼi teau ʼi muʼa ʼo tanatou hā ki mālamanei.

TE ʼULUAKI PEA MO TE LUA FOʼI ʼULU, KO ESIPITO MO ASILIA

7. Koteā ʼaē ʼe fakatā e te ʼuluaki foʼi ʼulu, pea koteā tona tupuʼaga?

⁷ Ko te ʼuluaki foʼi ʼulu ʼo te manu ʼe ina fakatā ia te puleʼaga ʼo Esipito. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi neʼe ko te ʼuluaki mālohi maʼuhiga ʼaia neʼe fehiʼa ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI Esipito neʼe liliu ʼo kaugamālie te hōloga ʼo Apalahamo, ʼaē ʼe tupu mai ai anai te hākoga ʼo te fafine. Pea neʼe gaohi koviʼi leva e te kau Esipito ia te kau Iselaele. Neʼe faigaʼi e Satana ke ina pulihi te hahaʼi ʼa te ʼAtua ke ʼaua naʼa tupu mai te hākoga. ʼO feafeaʼi? ʼAki tana uga ʼaē ia Falaone ke ina matehi te ʼu fānau tagata fuli ʼo Iselaele. Kae neʼe fakaiku noa e Sehova te faiga ʼaia pea neʼe ina fakaʼāteaina tana hahaʼi mai tonatou pōpula ʼi Esipito. (Eke. 1:15-20; 14:13) Ki muli age, neʼe ina foaki leva ki te kau Iselaele te Kele ʼo Te Fakapapau.

8. Koteā ʼaē ʼe fakatā e te lua foʼi ʼulu, pea koteā ʼaē neʼe ina faigaʼi ke ina fai?

⁸ Ko te lua foʼi ʼulu ʼo te manu ʼe ina fakatā ia te puleʼaga ʼo Asilia. Neʼe toe faigaʼi mo te puleʼaga mālohi ʼaia ke ina pulihi te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼE moʼoni neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova ia Asilia moʼo tauteaʼi te ʼu telepī e hogofulu ʼo Iselaele ʼuhi ko tanatou tauhi taulāʼatua pea mo tanatou agatuʼu. Kae neʼe ʼohofi leva e Asilia ia Selusalemi. Neʼe lagi loto e Satana ke ina pulihi te hōloga hau ʼaē ʼe tupu mai ai anai ia Sesu. Kae ko te ʼohofi ʼaia neʼe mole kau ia ʼi te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova. Koia neʼe ina haofaki fakamilakulo ai tana hahaʼi agatonu ʼaki tana fakaʼauha te foʼi kautau Asilia.—2 Hau 19:32-35; Esa. 10:5, 6, 12-15.

TE TOLU FOʼI ʼULU, KO PAPILONE

9, 10. (1) Koteā ʼaē neʼe fakagafua e Sehova ke fai e te kau Papilone? (2) Ke fakahoko te ʼu lea fakapolofetā, koteā ʼaē neʼe tonu ke hoko?

⁹ Ko te tolu foʼi ʼulu ʼo te manu ʼaē neʼe sio kiai ia Soane, ʼe ina fakatā te puleʼaga ʼaē neʼe ko tona kolo muʼa ko Papilone. Neʼe fakagafua e Sehova ke fakaʼauha e Papilone ia Selusalemi pea ke natou fakaʼaunofo ia tana hahaʼi. Kae ʼi muʼa ʼo tonatou fakalainoa ʼaia, neʼe fakatokaga e Sehova ki te kau Iselaele agatuʼu ʼe hoko anai te malaʼia ʼaia kiā nātou. (2 Hau 20:16-18) Neʼe ina fakakikite ʼe fakagata anai te hōloga ʼo te ʼu hau fakatagata ʼaē neʼe ʼafio ʼi te “hekaaga fakahau” ʼa Sehova ʼi Selusalemi. (1 Klk. 29:23) Kae neʼe toe fakapapau foki e Sehova ko he tahi ʼi te hōloga ʼo te Hau ko Tavite, ʼe ina toe maʼu anai te tuʼulaga ʼaia.—Pes. 132:11.

¹⁰ Neʼe fakahā ʼi te tahi lea fakapolofetā ko te kau Sutea ʼe kei natou lolotoga tauhi pē anai ʼi te fale tapu ʼo Selusalemi, mokā haʼu anai te Mēsia peʼe ko te Fakanofo ʼaē neʼe fakapapauʼi mai. (Tan. 9:24-27) ʼI muʼa atu ʼo te ʼave pōpula ʼo Iselaele ki Papilone, neʼe kua fakakikite ʼe tupu anai ia ia ʼi Petelehemi. (Mik. 5:1) Ke fakahoko te ʼu lea fakapolofetā ʼaia, neʼe tonu ke fakaʼāteaina ia te kau Sutea, ke natou toe liliu mai ki tonatou fenua pea mo natou toe laga te fale tapu. Kae ʼi te agamāhani neʼe mole fakaʼāteaina e te kau Papilone ʼanatou hahaʼi pilisoni. ʼE feafeaʼi anai he toe liliu ʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua ki tonatou fenua? Neʼe fakahā e Sehova tona tali ki ʼana polofetā.—Amo. 3:7.

11. Koteā te ʼu fakatā kehekehe ʼaē ʼe fakaʼuhiga ki te Puleʼaga ʼo Papilone? (Vakaʼi te kiʼi nota.)

¹¹ Ko te polofetā ko Taniela neʼe toe ʼaunofo mo ia ʼi Papilone. (Tan. 1:1-6) Neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova ia ia moʼo fakahā te fakahoahoa ʼo te ʼu puleʼaga ʼaē kā hoa anai ki te mālohi fakamālamanei ʼaia. Neʼe fakamahino e Sehova ia te ʼu meʼa ʼaia ʼe fufū ʼo ina fakaʼaogaʼi he ʼu fakatā kehekehe. Ohagē lā neʼe ina fakahā ʼi he moemisi ki te Hau ʼo Papilone ko Nepukatenesale ia he fakatātā lahi. (Lau ia Taniela 2:1, 19, 31-38.c) Neʼe fakamahino e Sehova ʼaki ia Taniela ko te foʼi ʼulu ʼaulo ʼo te fakatātā ʼe ina fakatā te Puleʼaga Papilone.d ʼE fakatā e te fatafata pea mo te ʼu nima siliva ia te mālohi fakamālamanei ʼaē kā hoa ki Papilone. Ko ai te mālohi ʼaia, pea koteā ʼaē kā ina fai ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua?

TE FĀ FOʼI ʼULU, KO METI MO PELESI

12, 13. (1) Koteā ʼaē neʼe fakahā e Sehova ʼo ʼuhiga mo te tō ʼaē ʼa Papilone? (2) He koʼē ʼe feala ke tou ʼui ko te fā foʼi ʼulu ʼo te manu fekai neʼe ina fakatā ia Meti mo Pelesi?

¹² ʼI ni taʼu e teau tupu ʼi muʼa ʼo te temi ʼo Taniela, neʼe fakahā e Sehova ʼaki ia te polofetā ko Esaia he ʼu manatu ʼo ʼuhiga mo te mālohi fakamālamanei ʼaē kā mālo iā Papilone. Neʼe ina fakahā peʼe tō feafeaʼi anai ia te kolo ʼo Papilone pea mo te higoa ʼo ia ʼaē kā mālo ai. Ko te pule ʼaia neʼe ko Silusi, te tagata Pelesi. (Esa. 44:28–45:2) Neʼe hā kiā Taniela ia faʼahi e lua ʼe fakaʼuhiga ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Meti mo Pelesi. ʼUluaki, neʼe sio ki he uluso ʼe nofo fakafahaʼi pea neʼe ʼui age ke ina “kai fakalahi” te kakano. (Tan. 7:5) Lua, neʼe sio ki te ovi tagata mo ʼona tala e lua.—Tan. 8:3, 20.

¹³ Moʼo fakahoko ia te ʼu lea fakapolofetā ʼaia, neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova ia Meti mo Pelesi moʼo fakaʼauha ia Papilone pea mo fakaliliu te kau Iselaele ki tonatou fenua. (2 Klk. 36:22, 23) Kae ki muli age neʼe faigaʼi e te puleʼaga ʼaia ke ina pulihi te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI te tohi Fakatohi-tapu ʼo Esitele ʼe tou lau ai neʼe fakatotonu e Amane, te ʼuluaki minisi ʼo Pelesi ke pulihi te kau Sutea fuli ʼaē neʼe māʼuʼuli ʼi te Puleʼaga lahi ʼaia. Pea neʼe ina toe fakatuʼutuʼu mo te ʼaho ʼaē neʼe tonu ke hoko ai te mātea ʼaia. Neʼe toe puipui aipē e Sehova ia Tana hahaʼi mai te fehiʼa ʼo te hākoga ʼa Satana. (Esite. 1:1-3; 3:8, 9; 8:3, 9-14) Koia ʼe feala ai ke tou ʼui ko te fā foʼi ʼulu ʼo te manu ʼaē iā Apokalipisi neʼe ina fakatā ia Meti mo Pelesi.

TE NIMA FOʼI ʼULU, KO KELEKA

14, 15. Koteā te ʼu manatu ʼaē neʼe fakahā e Sehova ʼo ʼuhiga mo te Puleʼaga Keleka ʼāfea?

¹⁴ Ko te nima foʼi ʼulu ʼo te manu fekai ʼaē iā Apokalipisi ʼe ina fakatā te puleʼaga ʼo Keleka. ʼI muʼa atu neʼe fakamahino e Taniela ia te moemisi ʼa Nepukatenesale, pea neʼe ina fakahā ʼe fakatā e te fatu mo te ʼu kauaga ʼo te fakatātā ia te mālohi fakamālamanei ʼaia. Neʼe toe hā kiā Taniela ia faʼahi e lua ʼe maʼu ai he ʼu manatu fakaofoofo, ʼo ʼuhiga mo te ʼu agaaga ʼo te puleʼaga ʼaia pea mo tona tagata takitaki ʼaē neʼe lahi tokotahi.

¹⁵ ʼUluaki, neʼe sio ia Taniela ki he leopale mo ʼona kapakau e fā neʼe ina fakatā ia Keleka, ʼo hā ʼaki ai ʼe vave anai tana mālo ʼi te tahi ʼu puleʼaga. (Tan. 7:6) Lua, neʼe fakamatalatala e Taniela pe neʼe feafeaʼi te haga ʼaē ʼa te tao tagata mo he tala lahi e tahi ʼo matehi fakavilivili te ovi tagata mo ʼona tala e lua, ia Meti mo Pelesi. Neʼe ʼui e Sehova kiā Taniela ko te tao tagata neʼe ina fakatā ia “Sava” ʼaē ʼe fakaʼuhiga ki Keleka pea ko te tala lahi ʼe ko te tahi ʼo ʼona hau. Neʼe toe tohi e Taniela ko te tala lahi ʼaia ʼe fasi anai pea ʼe malaga ake anai ni tala veliveli e fā. Logolā neʼe tohi te lea fakapolofetā ʼaia ʼi ni taʼu e lauʼi teau ʼi muʼa ʼo te liliu ʼa Keleka ko he mālohi fakamālamanei, kae neʼe hoko fuli te ʼu faʼahi ʼaia. Ko Alesatelo Lahi, te hau maʼuhiga ʼo te Keleka ʼāfea, neʼe laga tau ia ki Meti mo Pelesi. Kae mole faʼa fualoa pea neʼe fasi te tala ʼaia, he neʼe mate te hau lahi ʼaia ʼi tona taʼu 32 ʼi te temi ʼaē neʼe mālohi ai tona ʼuhiga pule. Pea neʼe vahe leva ia tona puleʼaga e ʼana senelale e toko fā.—Lau ia Taniela 8:20-22.

16. Koteā ʼaē neʼe fai e Antiochus 4?

¹⁶ ʼI tana ʼosi mālo ʼaē ʼi Pelesi, neʼe puleʼi e te kau Keleka te fenua ʼo te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼI te temi ʼaia neʼe kua toe nonofo te kau Sutea ʼi te Kele ʼo Te Fakapapau pea mo natou toe laga te fale tapu ʼi Selusalemi. Neʼe kei tali pē nātou e te ʼAtua ko tana hahaʼi, pea neʼe kei fakahoko te tauhi moʼoni ʼi te fale tapu ʼaē neʼe toe laga. Kae ʼi te taʼu 168 I.M.T.S.,e ko Keleka te nima foʼi ʼulu ʼo te manu fekai neʼe ina ʼohofi ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua. Ko Antiochus 4, ʼaē neʼe ina maʼu he vahe ʼo te puleʼaga ʼo Alesatelo, neʼe ina fakatuʼu leva he ʼaletale pagani ʼi te fale tapu ʼo Selusalemi. Pea ko he tahi pē neʼe kau ki te lotu Sutea neʼe matehi ia. ʼE ʼiloga ai te fehiʼa ʼo te tahi koga ʼo te hākoga ʼa Satana ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua! Kae mole faʼa fualoa kiai neʼe fetogi leva ia Keleka e te tahi mālohi fakamālamanei. Ko ai anai te ono foʼi ʼulu ʼo te manu fekai?

TE ONO FOʼI ʼULU, KO LOMA ʼAĒ NEʼE “FAKAMATAKUTAKU . . . MO FAKALIALIA”

17. Koteā te koga tāfito ʼo Senesi 3:15 neʼe fakahoko e te ono foʼi ʼulu?

¹⁷ Neʼe ko Loma te mālohi fakamālamanei ʼi te temi ʼaē neʼe sio ai ia Soane ki te manu fekai. (Apk. 17:10) Neʼe fakahoko e te ono foʼi ʼulu ʼaia he koga tāfito ʼo te lea fakapolofetā ʼaē iā Senesi 3:15. Neʼe lavea te hākoga ʼo te fafine, pe neʼe ʼuʼusi “tona mulivae” e te ʼu pule Loma ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e Satana. ʼO feafeaʼi? Neʼe natou fakamāuʼi mo tukugākoviʼi ia Sesu ko he tahi ʼe fakafeagai ki tonatou puleʼaga pea neʼe natou matehi ia ia. (Mat. 27:26) Kae neʼe vave te mole ʼo tona lavea ʼaia he neʼe fakatuʼuake ia Sesu e Sehova.

18. (1) Ko te puleʼaga foʼou fea ʼaē neʼe filifili e Sehova, pea koteā tona tupuʼaga? (2) Neʼe feafeaʼi te hoko atu ʼo te fehiʼa ʼa te hākoga ʼo te gata ki te hākoga ʼo te fafine?

¹⁸ Neʼe fonofono te kau takitaki lotu ʼo Iselaele mo te kau fakafofoga ʼo Loma ke natou matehi ia Sesu. Pea neʼe tokolahi te kau Iselaele neʼe mole natou tui ko ia te Mēsia. Koia neʼe liʼaki ai e Sehova te kau Iselaele ʼaē neʼe ko tana hahaʼi. (Mat. 23:38; Gaue 2:22, 23) Neʼe ina filifili leva he puleʼaga foʼou, ia “te Iselaele a te Atua.” (Kal. 3:26-29; 6:16) Ko te puleʼaga ʼaia neʼe ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē ʼe kau ai te kau Sutea pea mo te kau Senetile. (Efe. 2:11-18) Hili te mate mo te fakatuʼuake ʼo Sesu, neʼe kei hoko atu pē te fehiʼa ʼa te hākoga ʼo te gata ki te hākoga ʼo te fafine. Neʼe tuʼa lahi te faiga ʼaē ʼa Loma ke ina pulihi te kōkelekāsio Fakakilisitiano, te lua koga ʼo te hākoga ʼo te fafine.f

19. (1) Koteā ʼaē neʼe sio kiai ia Taniela ʼo ʼuhiga mo te ono mālohi fakamālamanei? (2) Koteā ʼaē kā tou vakaʼi anai ʼi te tahi ʼalatike?

¹⁹ ʼI te moemisi ʼaē neʼe fakamahino e Taniela kiā Nepukatenesale, neʼe fakatā ai ia Loma e te ʼu vaʼe ukamea. (Tan. 2:33) ʼI te tahi moemisi ʼa Taniela neʼe toe sio ia ki he manu ʼe ina fakatā te Puleʼaga Loma pea mo te mālohi fakamālamanei ʼaē kā tupu mai ai. (Lau ia Taniela 7:7, 8.) Lolotoga ni taʼu ʼe lauʼi teau, neʼe “fakamatakutaku, . . . mo fakalialia, mo malohi lahi aupito” ia Loma ki ʼona fili. Kae neʼe fakakikite ʼe malaga ake anai mai te puleʼaga ʼaia te ʼu “tala e hogofulu” pea ʼe toe malaga ake anai te tahi ʼo liliu ia ʼo mālohi age. Ko ai te ʼu tala e hogofulu ʼaia, pea ko ai te kiʼi tala siʼisiʼi? Ko te koga fea ʼo te fakatātā lahi ʼaē neʼe sio kiai ia Nepukatenesale ʼe fakaʼuhiga ki te kiʼi tala siʼisiʼi? ʼE tou vakaʼi anai ʼona tali ʼi te ʼalatike ʼaē ʼi te pāsina 14.

[ʼU nota]

“Fakaha o Sesu-Kilisito, ae nee tuku e te Atua kia ia ke fakaha ki ana tagata faifekau te u mea ae e tonu ke hoko vave.” —APK. 1:1.

ʼE KOTOU TALI FEAFEAʼI ANAI?

Ko te koga fea ʼo te fakatātā lahi ʼe fakaʼuhiga ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika?

ʼI te meʼa ʼaē neʼe sio kiai Soane, koteā ʼaē ʼe hā ai neʼe maʼu e te ʼu Puleʼaga Fakatahi tona mālohi mai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika?

ʼE fakamatalatala feafeaʼi e Taniela mo Soane ia te fakaʼauha ʼo te ʼu puleʼaga fuli ʼo te mālamanei?

1, 2. (1) Koteā ʼaē ʼe tou mahino kiai mokā tou fakatatau te ʼu lea fakapolofetā ʼa Taniela pea mo Soane? (2) Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai te ʼu ʼuluaki foʼi ʼulu e ono ʼo te manu fekai?

MOKĀ tou fakatatau te ʼu lea fakapolofetā ʼa Taniela pea mo Soane, ʼe lahi te ʼu faʼahi ʼe tou mahino kiai ʼe hoko iā ʼaho nei pea mo te kā haʼu. Koteā ʼaē ʼe tou ako mai te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu ʼaē neʼe sio kiai Soane? Koteā ʼaē ʼe tou ako mai te manu fekai mo ʼona tala e hogofulu ʼaē neʼe sio kiai Taniela pea mo tana fakamahino ia te fakatātā lahi ʼaē neʼe moemisi kiai ia Nepukatenesale? Pea koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fai ʼi tatatou mahino ki te ʼu lea fakapolofetā ʼaia?

² Neʼe tou ako ʼi te ʼalatike ʼaē neʼe hoki ʼosi atu ʼo ʼuhiga mo te manu fekai ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼaē iā Apokalipisi kāpite 13. Ko te ʼu ʼuluaki foʼi ʼulu e ono ʼo te manu ʼaia ʼe fakaʼuhiga ki te ʼu puleʼaga mālohi ʼo Esipito, mo Asilia, mo Papilone, Meti mo Pelesi, mo Keleka pea mo Loma. Neʼe fakaʼaogaʼi e Satana te ʼu mālohi fakamālamanei fuli ʼaia moʼo tauʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, koteʼuhi neʼe fehiʼa ia ki te hākoga ʼo te fafine. (Sen. 3:15) ʼI te temi ʼaē neʼe tohi ai Soane ʼo ʼuhiga mo te meʼa neʼe sio kiai, neʼe ko Loma te mālohi fakamālamanei. Hili kiai ni taʼu e lauʼi teau neʼe kei mālohi pē te puleʼaga ʼaia. Kae neʼe ʼi ai te fitu foʼi ʼulu kā ina fetogi anai ia Loma. Ko ai te mālohi fakamālamanei ʼaē neʼe fakaʼuhiga kiai te fitu foʼi ʼulu, pea neʼe feafeaʼi tana aga ki te hākoga ʼo te fafine?

TE LILIU ʼA TE PULEʼAGA ʼO PILITĀNIA MO TE PULEʼAGA ʼO AMELIKA ʼO MĀLOLOHI

3. Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai te manu fakamatakutaku mo ʼona tala e hogofulu? Koteā te fakaʼuhiga ʼo te ʼu tala e hogofulu?

³ ʼE feala hatatou ʼiloʼi te fitu foʼi ʼulu mokā tou fakatatau te meʼa ʼaē neʼe ʼui e Soane ʼo ʼuhiga mo te manu fekai ʼaē iā Apokalipisi kāpite 13, pea mo te meʼa ʼaē neʼe ʼui e Taniela ʼo ʼuhiga mo te manu fakamatakutaku mo ʼona tala e hogofulu.a (Lau ia Taniela 7:7, 8, 23, 24.) Ko te manu fekai ʼaia mo ʼona tala e hogofulu ʼe fakaʼuhiga ki te mālohi fakamālamanei ʼo Loma. (Vakaʼi te ʼu pāki ʼi te pāsina 14 ki te 15.) Hili taʼu ʼe teitei 400 ki te temi ʼo Sesu, neʼe kamata mavetevete ai te Puleʼaga ʼo Loma ko ni puleʼaga veliveli. Ko te ʼu tala e hogofulu ʼo te manu ʼaē neʼe sio kiai ia Taniela ʼe fakaʼuhiga ki te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe tutupu mai te Puleʼaga ʼo Loma.

4, 5. (1) Koteā ʼaē neʼe fai e te kiʼi tala siʼisiʼi? (2) Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai?

⁴ ʼI te lea fakapolofetā ʼa Taniela ʼo ʼuhiga mo te manu mo ʼona tala e hogofulu, neʼe ʼi ai te tahi kiʼi tala siʼisiʼi neʼe homo ake, pea neʼe ina fetogi te ʼu tala e tolu ʼi te ʼu tala e hogofulu. Neʼe hoko feafeaʼi te faʼahi ʼaia? Ko Pilitānia neʼe ko he koga veliveli ʼo te Puleʼaga ʼo Loma, kae neʼe liliu ki muli age ko he puleʼaga. ʼO toe fēia mo Sepania, mo Holani pea mo Falani neʼe ko te tahi ʼu koga ʼo te Puleʼaga ʼo Loma. ʼO aʼu ki te ʼu taʼu 1600, neʼe maʼuhiga age te ʼu puleʼaga ʼaia ʼi te puleʼaga ʼo Pilitānia. Kae ki muli age neʼe tauʼi e Pilitānia te ʼu puleʼaga takitahi ʼaia pea neʼe liliu ai ʼo maʼuhiga age iā nātou. Lolotoga te ʼu taʼu 1700, neʼe liliu ia Pilitānia ko te puleʼaga mālohi tokotahi ʼi te mālamanei. Kae neʼe heʼeki liliu ia ko te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai.

⁵ Logolā ko Pilitānia neʼe ko te puleʼaga mālohi tokotahi ʼi te mālamanei, kae ko te ʼu telituale ʼaē neʼe ina puleʼi ʼi te Potu Noleto ʼo Amelika neʼe natou agatuʼu kiā ia pea mo natou faʼufaʼu ai te puleʼaga Amelika. Neʼe mole tāʼofi e Pilitānia te liliu ʼaē ʼa te puleʼaga ʼo Amelika ʼo mālohi, kae neʼe ina puipui ʼaki ʼana vaka tau. ʼI te taʼu 1914, ʼaē neʼe kamata ai te ʼaho ʼo te ʼAliki, ko Pilitānia neʼe ko te Puleʼaga ʼaē neʼe mālohi tokotahi pea ko te puleʼaga ʼo Amelika neʼe mālohi tokotahi ʼi te faʼahi ʼo te ʼu matani gāue.b Lolotoga te ʼUluaki Tau Fakamālamanei, neʼe liliu ia te puleʼaga ʼo Amelika pea mo te puleʼaga ʼo Pilitānia ʼo felōgoi tahi. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe nā kamata gāue fakatahi ʼi hona ʼaluʼaga makehe, neʼe nā liliu ai ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika. Ko te mālohi fakamālamanei ʼaia ʼe ko te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu. Neʼe feafeaʼi tana aga ki te hākoga ʼo te fafine?

6. Koteā ʼaē neʼe fai e te fitu foʼi ʼulu ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua?

⁶ Hili pē te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki neʼe ʼasi leva te fitu foʼi ʼulu pea neʼe ina ʼohofi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ia te ʼu tehina ʼo Kilisito ʼaē ʼe kei ʼi te kele. (Mat. 25:40) Ohagē ko tona ʼui e Sesu ko ʼihi ʼi te hākoga ʼo te fafine ʼe kei natou nonofo anai ʼi te kele ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki pea ʼe natou fakahoko anai te gāue ʼaē neʼe tuku age e Sesu. (Mat. 24:45-47; Kal. 3:26-29) Kae neʼe ʼui age e Sehova kiā Soane ʼi te meʼa neʼe hā kiā ia, ʼe hoko anai he tahi ʼaluʼaga ki te kau māʼoniʼoni ʼaia. Ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼe ina tauʼi anai nātou. (Apk. 13:3, 7) Lolotoga te ʼUluaki Tau Fakamālamanei, neʼe ina fakatagaʼi nātou, mo tapuʼi ʼanatou tohi, pea mo pilisoniʼi ʼihi tehina fakanofo neʼe takitaki gāue. Pea neʼe teitei pē ke ina fakagata tanatou gāue fai fakamafola. Kae neʼe toe ʼui age foki e te ʼAtua ko te kau māʼoniʼoni ʼaia, ʼaē ʼe ko he koga ʼo te hākoga ʼo te fafine, ʼe natou toe hoko atu anai te gāue fai fakamafola. (Apk. 11:3, 7-11) Ohagē pē ko tona ʼui e Sehova ko nātou ʼaē ʼo te hākoga ʼo te fafine ʼaē ʼe kei ʼi te kele, neʼe natou toe kamata fai fakamafola ʼaki he faʼafai.

TE MĀLOHI FAKAMĀLAMANEI ʼO PILITĀNIA MO AMELIKA PEA MO TE ʼU ʼULUʼULU VAʼE UKAMEA MO KELE

7. Ko te koga fea ʼo te fakatātā lahi ʼaē ʼe tatau tona fakaʼuhiga mo te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai?

⁷ Ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā lahi pea mo te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai ʼe nā fakaʼuhiga tatau ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika. Ko Pilitānia neʼe tupu ia mai te Puleʼaga ʼo Loma. Pea ʼuhi neʼe tupu ia Amelika mai te puleʼaga ʼo Pilitānia, koia ʼaē ʼe feala ai ke tou ʼui ko te puleʼaga ʼo Amelika neʼe toe tupu mai te puleʼaga ʼo Loma. Koia ʼaē ʼe maʼu ai ʼi te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ia te ukamea. Kae ʼe toe maʼu ai foki mo te kele. (Lau ia Taniela 2:41, 42.) Ko te fakamatalatala ʼaia ʼo te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼe toe fakaʼuhiga ki te temi ʼaē kā tuʼu ai anai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, ʼaē ʼe ko te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai. Ohagē pē ko te ukamea ʼaē ʼe fio ʼaki te kele ʼe mole mālohi age ia ʼi te meʼa ʼaē ʼe faʼu ʼaki pē te ukamea, pea ʼe toe fēia mo te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼe mole mālohi age ia ʼi te Puleʼaga ʼaē neʼe tupu mai ai. Koteā tona tupuʼaga?

8, 9. (1) Neʼe fakahā feafeaʼi e te fitu mālohi fakamālamanei tona mālohi ohagē ko te ukamea? Neʼe hoko ʼanafea te faʼahi ʼaia? (2) Koteā te fakaʼuhiga ʼo te kele ʼaē ʼi te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā?

⁸ ʼI ʼihi temi ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika neʼe mālohi ohagē ko te ukamea. Ohagē lā, neʼe ina fakahā tona mālohi ʼi tana mālo ʼaē ʼi te ʼUluaki pea mo te Lua Tau Fakamālamanei, pea talu mai ai neʼe tuʼa lahi tana fakahoko ni gāue mālohi ohagē ko te ukamea.c Kae talu mai te temi ʼaē neʼe tuʼu ai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, ko te ukamea ʼaia neʼe fio ʼaki te kele.

⁹ Talu mai fualoa ko te ʼu kaugana ʼa Sehova neʼe natou fia mahino pe koteā te fakaʼuhiga ʼo te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā. ʼE fakahā iā Taniela 2:41 ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ukamea ʼaē neʼe fio ʼaki te kele ʼe mole ko he atu puleʼaga ia kae ʼe ko he “puleaga” pē ia e tahi. Koia ʼe tou mahino ai ko te kele ʼe fakaʼuhiga ki he faʼahi ʼi te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, ʼaē ʼe tupu ʼaki ai tana vaivai age ʼi te Puleʼaga ʼo Loma. Heʼe ko te Puleʼaga ʼaia ʼo Loma neʼe fakaʼuhiga ki te ʼu vaʼe ukamea mālohi. ʼE ʼui ʼi te lea fakapolofetā ʼa Taniela ko te kele ʼe fakaʼuhiga ki “te hōloga ʼo te mālamanei” peʼe ko te hahaʼi fakalogo. (Lau ia Taniela 2:43.d) ʼE ko te hahaʼi ʼaē ʼe natou fakavaivaiʼi ia te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, he neʼe natou fai he ʼu laka ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼe tonu ke natou maʼu tatau, ke lahi age ʼonatou fealagia ʼi tanatou gāue pea ke natou liliu ko he ʼu puleʼaga faʼitaliha. Neʼe faigataʼa ai ki te mālohi fakamālamanei ʼaia ke liliu ʼo mālohi ohagē ko te ukamea ʼuhi ko te hahaʼi fakalogo ʼaia. ʼO ʼuhiga mo te faʼahi fakapolitike, ʼe maʼu e te hahaʼi he ʼu faʼahiga manatu kehekehe. Pea mokā mālo he tagata takitaki ʼi he vote kae neʼe mole vote fuli te hahaʼi kiā ia, koia lā ʼaē ʼe mole feala hana fakahoko te ʼu fakapapau ʼaē neʼe ina fai. Ohagē pē ko tona ʼui fēnei e Taniela: “E malohi anai te tahi fahai o te puleaga aia kae e gaegae anai te tahi faahi.”—Tan. 2:42; 2 Tim. 3:1-3.

10, 11. (1) Koteā ʼaē kā hoko ki te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā? (2) Koteā ʼaē ʼe tou mahino kiai ʼo ʼuhiga mo te ʼu kauʼi vaʼe?

¹⁰ ʼI totatou temi ʼe kei gāue tahi ia te puleʼaga ʼo Pilitānia mo te puleʼaga ʼo Amelika ʼi hona ʼaluʼaga makehe. ʼE nā tautau felagolagoʼaki ʼo ʼuhiga mo he ʼu faʼahi maʼuhiga. ʼI te lea fakapolofetā ʼo ʼuhiga mo te fakatātā lahi, ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼe ko te koga fakaʼosi ʼaia ʼo te fakatātā. Pea ʼi te lea fakapolofetā ʼo ʼuhiga mo te manu fekai, ko te fitu foʼi ʼulu ʼe ko tona foʼi ʼulu fakaʼosi ʼaia. Ko tona fakaʼuhiga ʼe mole toe fetogi anai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika e he tahi age mālohi fakamālamanei. Pea tatau aipē, peʼe vaivai age ʼi te puleʼaga ʼo Loma, ia te ʼu vaʼe ukamea, kae ʼe mole ko te tupuʼaga ʼaia ʼo tona fakaʼosi anai.

¹¹ ʼE maʼuhiga koa ke tou ʼiloʼi pe ko kauʼi vaʼe e fia ʼo te fakatātā? ʼI te tahi age ʼu meʼa ʼaē neʼe sio kiai ia Taniela, neʼe ina fakahā pe ko tala e fia ʼaē ʼe maʼu e te manu fekai, pea ʼe ko he faʼahi ʼe maʼuhiga. Kae neʼe mole fakahā ia e Taniela pe ko kauʼi vaʼe e fia ʼaē neʼe maʼu e te fakatātā. Koia ʼe hā mai ai ʼe mole maʼuhiga ke tou ʼiloʼi te lahi ʼo te ʼu kauʼi vaʼe, ʼo toe fēia pē mo te ʼu nima, mo te ʼu ʼuluʼuluʼi nima, mo te ʼu kauʼi tuhi, mo te ʼu vaʼe pea mo te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā. Kae neʼe fakahā lelei e Taniela ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe neʼe faʼu ʼaki te ukamea mo te kele. ʼE tou mahino ai ʼe kei tuʼu pē anai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼi te temi ʼaē kā tāʼi ai te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā e te “foi maka,” ʼaē ʼe ko te Puleʼaga ʼo te ʼAtua.—Tan. 2:45.

KO PILITĀNIA MO AMELIKA PEA MO TE MANU FEKAI MO ʼONA TALA E LUA

12, 13. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te manu fekai mo ʼona tala e lua? Koteā ʼaē neʼe ina fai?

¹² Neʼe fakahā e Sesu kiā Soane tatau aipē peʼe faʼu te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼaki te ukamea mo te kele, kae ʼe ina fakahoko te gāue maʼuhiga lolotoga te ʼu ʼaho fakaʼosi ʼaenī. Neʼe sio ia Soane ki he manu fekai mo ʼona tala e lua pea neʼe palalau ohagē he gata. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te manu ʼaia? ʼE maʼu e te manu ʼaia ʼona tala e lua, ʼo tou mahino ai ʼe fakaʼuhiga kiā puleʼaga e lua ʼe nā gāue tahi. Koia ʼe toe fakaʼuhiga te manu fekai ʼaia ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, kae ʼi te temi nei ʼe ina fakahoko he gāue makehe.—Lau ia Apokalipisi 13:11-15.

¹³ Ko te manu ʼaia mo ʼona tala e lua neʼe ina “ui” ki te hahaʼi ke natou faʼu he fakatātā ʼo te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu. Neʼe ʼui e Soane ko te fakatātā ʼaia ʼo te manu fekai ʼe hā anai, mo puli anai pea ʼe toe hā anai. Pea ko te faʼahi ʼaia neʼe hoko ki he kautahi neʼe hā ʼi te hili ʼo te ʼUluaki Tau Fakamālamanei. Neʼe uga leva e Pilitānia mo Amelika te tahi ʼu puleʼaga ke natou fakatahi ki te kautahi ʼaia. Neʼe tonu ki te kautahi ʼaia ke ina fakatahiʼi te ʼu puleʼaga pea mo fakafofoga nātou.e Neʼe fakahigoa te kautahi ʼaia ko te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga. Pea ko te Sōsiete ʼaia ʼo Te ʼu Puleʼaga neʼe puli leva ʼi te kamata ʼo te Lua Tau Fakamālamanei. Lolotoga te tau ʼaia neʼe tala e te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼe toe hā anai te kautahi ʼaia ohagē pē ko tona fakakikite ʼi te tohi ʼo Apokalipisi. Ko te faʼahi ʼaia neʼe hoko, pea ʼi te temi nei kua fakahigoa te kautahi ʼaia ko te ʼu Puleʼaga Fakatahi.—Apk. 17:8.

14. He koʼē neʼe ʼui e Soane ko te fakatātā ʼo te manu fekai ʼe ko he valu “hau”?

¹⁴ Neʼe fakamatalatala e Soane ko te fakatātā ʼo te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu ʼe ko he valu “hau.” Kae ʼe mole ko he valu foʼi ʼulu ia ʼo te manu fekai. Koia he koʼē neʼe ʼui e Soane ko te fakatātā ʼaia ʼe ko he valu “hau”? Neʼe ko he fakatātā pē ia ʼo te manu fekai ʼaia. Ko te mālohi ʼo te fakatātā ʼaia ʼe haʼu ia mai te ʼu puleʼaga ʼaē ʼe kau ki te ʼu Puleʼaga Fakatahi, kae tāfito mai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika. (Apk. 17:10, 11) Koia neʼe ʼui ai e Soane ko te fakatātā ʼe ko he “hau” koteʼuhi neʼe foaki age te pule ke ina fai he gāue ʼe ina fetogi anai te mālamanei kātoa.

KO TE FAKATĀTĀ ʼO TE MANU FEKAI ʼE INA FAKAʼAUHA TE FAFINE FAI FEʼAUʼAKI

15, 16. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te fafine fai feʼauʼaki ʼaē neʼe sio ki ai Soane? Koteā ʼaē ʼe lolotoga hoko nei ki te ʼu lotu?

¹⁵ Neʼe toe fakamatalatala e Soane ʼe ʼi ai te fafine fai feʼauʼaki ʼe heka ʼi he manu fekai lanu kula. Ko te manu ʼaia ʼe ko te fakatātā ʼo te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu. ʼE higoa te fafine fai feʼauʼaki ʼaia ko “Papilone lahi.” (Apk. 17:1-6) ʼE fakaʼuhiga te fafine fai feʼauʼaki ʼaia ki te ʼu lotu hala fuli. ʼE mahino ia ko te ʼu lotu ʼo te Keletiate ʼe kau kiā Papilone lahi. ʼE ʼui e Soane ko te fafine fai feʼauʼaki ʼaia ʼe heka ʼi te fakatātā ʼo te manu fekai, ko tona fakaʼuhiga neʼe lagolago fakahāhā te ʼu lotu ki te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga pea mo te ʼu Puleʼaga Fakatahi, pea mo natou faigaʼi ke natou puleʼi te ʼu kautahi ʼaia.

Ko te ʼu fakamatala ʼa Taniela mo Soane ʼe nā fakahāhā pe ko ai te ʼu hau, peʼe ko te ʼu puleʼaga fakatagata e valu, pea mo tonatou fakahoahoa. Ke tou mahino lelei ki te ʼu lea fakapolofetā ʼaia, ʼe tonu muʼa ke tou mahino ki te ʼuluaki lea fakapolofetā ʼaē ʼe tuʼu ʼi te Tohi-Tapu.

Lolotoga te hisitolia, neʼe fakatuʼutuʼu e Satana tona hākoga ko he ʼu kautahi fakapolitike peʼe ko he ʼu puleʼaga. (Luka 4:5, 6) Kae ko ʼihi ʼi te ʼu puleʼaga ʼaia neʼe natou tauʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ʼaē neʼe ko te kau Iselaele pea ki muli age ko te kōkelekāsio ʼo te kau Kilisitiano fakanofo. Ko puleʼaga mālohi pē e valu neʼe hā kiā Taniela pea mo Soane.

[Mape ʼo te pāsina 14]

(Vakaʼi te nusipepa)

1. Esipito

2. Asilia

3. Papilone

5. Keleka

6. Loma

TE HAHAʼI ʼA TE ʼATUA

2000 I.M.T.S.

Apalahamo

1500

Te Puleʼaga ʼo Iselaele

1000

Taniela 500

I.M.T.S./H.T.S.

Soane

Te Iselaele ʼa Te ʼAtua 500

1000

1500

2000 H.T.S.

[Nota]

[Paki]

Te fakatātā lahi (Tan. 2:31-45)

Ko te ʼu manu e fā ʼe hahake mai te tai (Tan. 7:3-8, 17, 25)

Te ovi tagata pea mo te tao tagata (Tan. kāp. 8)

Te manu fekai mo foʼi ʼulu e fitu (Apk. 13:1-10, 16-18)

Te manu mo ʼona tala e lua ʼe ina uga ke faʼu he fakatātā ʼo te manu fekai (Apk. 13:11-15)

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Photo credits: Egypt and Rome: Photograph taken by courtesy of the British Museum; Medo-Persia: Musée du Louvre, Paris