ZAJ KAWM 30
Qhia Kom Raug Cov Tsis Ntseeg Vajtswv Siab
“Kuv yeem ua txhua yam neeg rau txhua tus kom thiaj siv txhua txojkev pab tau qee leej dim.”—1 KHAULEE 9:22.
ZAJ NKAUJ 53 Npaj Mus Tshaj Tawm
ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a
1. Nimno tibneeg txawv thaum ub li cas lawm?
TAU ntau txhiab xyoo los lawm tibneeg feem coob nyias muaj nyias ib txojkev ntseeg. Tiamsis nimno cov uas tsis ntseeg Vajtswv coob zuj zus tuaj lawm. Muaj tej lub tebchaws tibneeg feem coob hais tias lawv tsis coj kev ntseeg dabtsi li.b—Mathai 24:12.
2. Vim li cas tibneeg coob zuj zus tsis coj ib txojkev ntseeg twg li lawm?
2 Vim li cas tibneeg coob zuj zus tsis coj ib txojkev ntseeg twg li lawm? Ib txhia tsuas xam pom kev lomzem xwb hos ib txhia muaj kev nyuaj siab ntau dhau lawm. (Luka 8:14) Yav tas los ib txhia kuj muaj kev ntseeg tiamsis nimno tsis ntseeg tias muaj Vajtswv lawm. Lwm cov ntseeg tias yeej muaj Vajtswv tiamsis xav tias kev ntseeg pab tsis tau peb thiab tsis qhia raws li tej neeg tshawb txujci. Tej zaum lawv niaj hnub hnov lawv tej phoojywg, hnov tej xibhwb, lossis hnov neeg hauv this vis hais tias tibneeg txia ntawm tsiaj los xwb, tiamsis lawv tsis hnov leejtwg hais zoo txog kev ntseeg Vajtswv li. Lwm cov dhuav kev ntseeg vim cov xibhwb ntawm tej kev ntseeg ntxias nyiaj thiab xav tswj lwm tus xwb. Ho muaj tej lub tebchaws nom tswv txwv txojkev ntseeg ib txhia.
3. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?
3 Yexus tau sam hwm kom peb ‘cia li mus coj txhua haiv neeg los ua nws li thwjtim.’ (Mathai 28:19) Peb yuav ua cas pab tau cov tsis ntseeg Vajtswv los paub Yehauvas thiab ua Khetos ib tug thwjtim? Thaum peb tshaj tawm rau ib tug twg, peb yuav tsum paub tias tibneeg yuav coj raws li cov uas lawv loj hlob nrog. Xws li cov neeg hauv sab Yus Luv txojkev xav yuav txawv ntawm cov neeg nyob sab Axia. Cov neeg nyob sab Yus Luv feem coob paub txog phau Vajlugkub thiab hnov dua lawm tias Vajtswv yog tus tswv tsim ib puas tsav yam. Tiamsis cov neeg nyob sab Axia feem coob tsis paub txog phau Vajlugkub thiab tsis ntseeg tias muaj tus Tswv Tsim. Hauv zaj no peb yuav kawm seb yuav ua li cas peb thiaj qhia raug txhua tus neeg siab.
XAV MUS RAU QHOV ZOO
4. Vim li cas peb yuav tsum xav mus rau qhov zoo?
4 Xav Mus Rau Qhov Zoo. Txhua xyoo, muaj coob tus uas tsis ntseeg Vajtswv los ua Yehauvas Cov Timkhawv. Ua ntej ib txhia los ntseeg, lawv twb coj tau zoo lawm thiab dhuav tej kev ntseeg uas tsis coj raws li lawv qhia. Tiamsis ib txhia muaj ntau yam uas lawv yuav tau hloov vim lawv coj lub neej tsis zoo. Vim muaj Yehauvas pab peb, peb yeej yuav nrhiav tau cov uas xav “tau txojsia ib txhis tsis kawg.”—Tubtxib Tes Haujlwm 13:48; 1 Timaute 2:3, 4.
Hloov tej uas koj qhia kom raug cov uas tsis ntseeg phau Vajlugkub siab (Saib nqe 5, 6)c
5. Yuav ua li cas tibneeg thiaj xav mloog tej uas peb hais?
5 Hais Lus Mos Lus Muag Thiab Xam Pom Lwm Tus. Txawm peb yuav hais dabtsi los, yog peb ua tib zoo hais ces luag yuav xav mloog peb dua. Tibneeg nyiam thaum peb hais lus mos lus muag thiab xam pom lawv. Thaum peb mus tshaj tawm, peb tsis mus yuam kom luag yuav li peb hais. Tiamsis peb yuav tsum ua zoo mloog seb ua cas lawv ho ntseeg li lawv ntseeg. Yog peb ua li no, peb yuav pom tias ib txhia tsis nyiam tham txog kev ntseeg. Ib txhia xav tias peb tsis paub cais peb thiaj mus nug lawv txog Vajtswv. Hos ib txhia txaj muag nyeem phau Vajlugkub rau luag pom, thiab yimhuab txaj muag thaum luag pom lawv nyeem Vajlugkub nrog Yehauvas Cov Timkhawv. Txawm peb yuav nrog leejtwg tham los peb yuav tsum xam pom lawv.—2 Timaute 2:24, TMZ.
6. Tus tubtxib Povlauj txawj qhia rau txhua haiv neeg li cas? Peb yuav xyaum Povlauj li cas?
6 Yog lo lus “Vajlugkub,” “tsim ntuj tsim teb,” “Vajtswv,” lossis “kev ntseeg,” ua rau tibneeg tsis xav nrog peb tham, peb yuav ua li cas xwb? Peb kuj xyaum ua li tus tubtxib Povlauj ua. Thaum nws nrog cov neeg Yudai tham, nws siv Vajtswv Txojlus los qhia lawv. Tiamsis thaum nws nrog cov xibhwb Kili tham ntawm lub chaw sablaj Ale-aupaka, txawm nws hais txog tej uas nyob hauv Vajtswv Txojlus los nws tsis qhia rau lawv paub. (Tubtxib Tes Haujlwm 17:2, 3, 22-31) Yog li thaum koj nrog ib tug uas tsis nyiam Vajlugkub tham zoo dua yog koj txhob qhia tias tej koj nrog nws tham ntawd yog muab hauv phau Vajlugkub los. Yog nws muaj ntsis txaj muag tsam luag pom nws nrog koj nyeem Vajlugkub ces xav seb koj yuav ua li cas luag thiaj tsis paub tias neb nyeem Vajlugkub ua ke, xws li siv koj lub twj ntawm tes.
7. Raws li 1 Khaulee 9:20-23, peb yuav tsum ua li cas peb thiaj xyaum tau Povlauj tus qauv?
7 Ua Tib Zoo Mloog Thiaj To Taub Luag. Ua zoo xav seb yog vim li cas cov uas koj ntsib thiaj xav li lawv xav. (Paj Lug 20:5) Cia peb rov mus kawm txog Povlauj. Nws loj hlob nrog cov Yudai. Yog li ntawd, thaum nws mus tshaj tawm txoj xov zoo rau lwm haiv neeg nws yuav tau yoog lawv es qhia txawv mentsis vim lawv tsis tau hnov txog Yehauvas lossis nws Txojlus. Tej zaum peb yuav tau kawm kom peb paub mentsis txog cov peb qhia Vajlugkub rau. Lossis peb kuj mus nug cov kwvtij nkauj muam uas paub txog cov neeg nyob peb thaj tsam seb lawv zoo li cas thiab coj li cas. Yog peb ua li no, peb yuav to taub lawv zoo dua.—Nyeem 1 Khaulee 9:20-23.
8. Thaum peb mus tshaj tawm peb yuav nrog neeg tham li cas?
8 Peb lub hom phiaj yog mus nrhiav cov xav kawm Vajlugkub. (Mathai 10:11) Yuav kom peb ua tau li no, peb yuav tsum nug thiab ua tib zoo mloog peb thiaj paub seb lawv xav li cas. Ib tug kwvtij nyob tebchaws Askiv ua li no. Nws nug seb yuav ua li cas ob niam txiv thiaj muaj kev zoo siab, yuav cob qhia menyuam li cas, lossis yuav ua li cas thaum luag ua tsis ncaj rau yus. Tom qab lawv teb nws tas, nws mam nug ntxiv li no: “Koj xav li cas txog cov lus no uas twb sau tseg 2,000 xyoo dhau los lawm?” Nws mam muab nqe Vajlugkub uas nws twb npaj tseg hauv nws lub xov tooj rau tus ntawd nyeem, tiamsis nws tsis qhia tias yog phau Vajlugkub.
QHIA KOM RAUG SIAB
9. Peb yuav tham txog tej yam twg thiaj raug cov uas tsis nyiam tham txog Vajtswv lub siab?
9 Muaj tej tug tsis nyiam tham txog Vajtswv. Yog li ntawd zoo rau peb tham txog tej yam uas lawv nyiam, thiaj li raug lawv siab. Tibneeg feem coob nyiam tham txog tsiaj txhu. Yog li ntawd, peb kuj hais tau li no: “Ntau yam uas tibneeg tsim txua los twb yog lawv kawm ntawm tsiaj txhu los xwb. Xws li cov uas tsim txua lub paj taub kawm los ntawm tsiaj txhu lub qhov ntsej, thiab cov uas tsim txua lub koob thaij kawm los ntawm tsiaj txhu lub qhov muag. Koj xav, leejtwg yog tus tsim tej tsiaj txhu?” Tom qab koj ua tib zoo mloog nws tas, tej zaum koj kuj hais tau li no: “Thaum tibneeg kawm txog lub qhov ntsej thiab lub qhov muag, twb yog lawv kawm ntawm tus uas tsim tej ntawd, puas yog? Ua rau kuv xav txog ib tug sau nkauj puag thaum ub. Nws hais tias: ‘Tus uas tsim qhov ntsej nws tseem tsis hnov thiab lov? Tus uas tsim qhov muag nws tseem tsis pom thiab lov? . . . Tus uas qhia neeg nws tseem tsis txawj tsis ntse lov?’ Ib txhia neeg tshawb txujci kuj pom tias yeej muaj li no tiag.” (Ntawv Nkauj 94:9, 10) Tom qab ntawd tso zaj yeeb yaj kiab “Koj Tej Npoj Xav Li Cas Txog Kev Ntseeg Vajtswv” rau nws saib. (Mus rau VAJLUGKUB TEJ LUS QHIA > COV HLUAS > KOJ TEJ NPOJ XAV LI CAS.) Lossis muab phau ntawv Was Life Created? rau nws.
10. Peb yuav tham nrog cov uas tsis nyiam tham txog Vajtswv li cas?
10 Tibneeg feem coob yeej xav tau lub neej zoo xwb. Tiamsis lawv ntshai tias lub ntiajteb yuav raug puam tsuaj lossis yuav tsis zoo rau neeg nyob lawm. Ib tug kwvtij uas ncig xyuas cov koom txoos hauv tebchaws Nuavem hais tias txawm tibneeg tsis nyiam tham txog Vajtswv los, lawv nyiam tham txog tej uas tabtom muaj tshwm sim tamsim no. Thaum nws ntsib tibneeg, nws nug lawv li no: “Koj xav, lub neej yav tom hauv ntej yuav zoo li cas? Leejtwg thiaj kho tau lub ntiajteb no kom xis nyob? Puas yog nom tswv, cov neeg tshawb txujci, los yog lwm tus?” Tom qab nws mloog lawv teb tas, nws mam nyeem lossis qhia ib nqe Vajlugkub ntsig txog lub neej zoo yav tom hauv ntej rau lawv. Ib txhia xav tsis thoob txog phau Vajlugkub cov lus cog tseg tias lub ntiajteb yuav nyob ruaj khov thiab cov ncaj ncees yuav tau nyob hauv mus ib txhis.—Ntawv Nkauj 37:29; Laj Lim Tswvyim 1:4.
11. Vim li cas peb yuav tau xyaum kom txawj nrog txhua tus tham? Peb yuav xyaum Povlauj tus quav hauv Loos 1:14-16 li cas?
11 Peb yuav tau xyaum kom txawj nrog txhua tus uas peb ntsib tham. Yog vim li cas? Vim rau qhov tibneeg nyias txawv nyias. Tej yam uas ib tug nyiam lwm tus yuav tsis xav hnov li. Thaum tham txog Vajtswv lossis phau Vajlugkub tej tug yuav tsis xav li cas, tiamsis lwm tus nyiam kom peb sib zeem ua ntej tso. Txawm li cas los, peb yuav tau nrog txhua tus tham. (Nyeem Loos 1:14-16.) Tiamsis nco ntsoov tias tsuas yog Yehauvas tib leeg xwb thiaj ua tau lawv txojkev ntseeg loj hlob.—1 Khaulee 3:6, 7.
QHIA QHOV NTSEEB RAU COV NEEG AXIA
Cov tshaj tawm coob tus xam pom cov uas tuaj lwm lub tebchaws tuaj. Txawm lawv tsis ntseeg Vajtswv los, cov tshaj tawm qhia tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub uas yuav pab tau lawv (Saib nqe 12, 13)
12. Yuav ua li cas peb thiaj qhia Vajlugkub tau rau cov tuaj sab Axia tuaj uas tsis tau xav dua tias muaj tus Tswv Tsim?
12 Thoob ntiajteb, cov tshaj tawm coob tus kheev ntsib cov neeg tuaj sab Axia tuaj. Ib txhia tuaj ntawm tej lub tebchaws uas nom tswv txwv kev pe hawm Vajtswv tuaj. Hos ib txhia ib txwm tsis tau xav dua tias muaj tus Tswv Tsim los tsis muaj. Thaum nug seb lawv puas xav kawm Vajlugkub, ib txhia kuj teb tias lawv xav kawm thiab. Tiamsis lwm cov ho muaj ntsis ntshai rau qhov lawv tsis tau hnov dua txog phau Vajlugkub. Peb yuav ua li cas thiaj qhia tau Vajlugkub rau lawv? Cov tshaj tawm uas txawj qhia hais tias zoo rau peb mus zeem tibneeg ua ntej tso. Lawv mus sib zeem thiab tham pem tas ces thaum zoo sijhawm mam li piav tias phau Vajlugkub pab tau lawv li cas.
13. Coob tus nyiam dabtsi hauv phau Vajlugkub? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)
13 Coob tus nyiam tej tswvyim hauv phau Vajlugkub uas pab tau peb lub neej. (Laj Lim Tswvyim 7:12) Ib tug muam hauv lub xeev Nus Yauj (New York) rov mus xyuas cov uas hais lus Suav. Nws hais tias: “Kuv nyiam mloog lawv piav txog lawv lub neej. Yog lawv qhia tias lawv nyuam qhuav tuaj tshiab ces kuv nug lawv li no, ‘Koj puas nyiam tebchaws no thiab? Koj puas tau muaj haujlwm ua? Cov neeg ntawm no puas ua zoo rau koj thiab?’” Nws nrog lawv tham li no thiaj yoojyim rau nws qhia Vajlugkub rau lawv. Yog zoo nug nws kuj nug lawv li no ntxiv: “Koj xav, peb yuav tsum ua li cas peb thiaj muaj kev sib raug zoo nrog lwm tus? Kuv nyeem ib zaj paj lug hauv phau Vajlugkub rau koj yom? Zaj paj lug hais li no: ‘Kev pib sib cav sib ceg mas zoo ib yam li lub pasdej uas pib paim. Cia li cheem tsis txhob pub kom nthuav loj tuaj.’ Koj puas xav tias zaj paj lug no yuav pab tau peb nrog lwm tus sib haum xeeb?” (Paj Lug 17:14, TMZ) Yog peb nrog tibneeg tham li no ces peb yuav nrhiav tau cov uas xav kawm ntxiv.
14. Ib tug kwvtij hauv sab Axia nrog cov uas tsis ntseeg Vajtswv tham li cas?
14 Peb yuav nrog cov uas tsis ntseeg Vajtswv tham li cas? Ib tug kwvtij uas qhia Vajlugkub hauv sab Axia tau ntev lawm hais tias: “Hauv lub tebchaws no, thaum lawv hais tias lawv tsis ntseeg Vajtswv tsuas yog lawv hais txog tej vajtswv uas tibneeg kheev pe hawm hauv tebchaws no xwb. Thaum lawv hais li no, kuv qhia rau lawv tias kuv los kuj tsis ntseeg tej vajtswv uas tibneeg tsim txua los thiab, vim cov ntawd tsis yog vajtswv. Kuv nyiam nyeem Yelemi 16:20 uas hais tias: ‘Neeg tseem tsim tau vajtswv rau neeg pe thiab los? Tej uas neeg txhais tes ua yeej tsis yog vajtswv li.’ Ces kuv mam li nug tias: ‘Peb yuav ua cas paub tias tus twg thiaj yog tus tseem vajtswv thiab tus twg yog neeg txhais tes ua xwb?’ Kuv ua tib zoo mloog lawv tas ces kuv mam li nyeem Yaxaya 41:23 rau lawv uas hais tias: ‘Cia li qhia rau peb paub tias yav tom ntej yuav muaj dabtsi tshwm los, peb thiaj paub tias nej yog [vajtswv] tiag.’ Tom qab ntawd kuv mam li qhia txog ib zaj lus faj lem uas tau muaj tiav raws li Yehauvas tau hais tseg lawm.”
15. Tus kwvtij nyob sab Axia tus qauv qhia tau peb li cas?
15 Ib tug kwvtij nyob sab Axia piav tias thaum nws rov mus xyuas tibneeg, nws nyiam ua li cas. Nws hais tias: “Kuv qhia lawv txog tej tswvyim hauv phau Vajlugkub, cov lus faj lem uas twb muaj tiav lawm, thiab lub ntiajteb. Tom qab ntawd kuv mam li piav tias tag nrho tej no yuav tsum muaj ib tug Tswv Tsim xwb. Thaum ib tug pom tias yuav tsum muaj Vajtswv tiag ces kuv mam li siv phau Vajlugkub los qhia nws txog Yehauvas.”
16. Raws li Henplais 11:6, vim li cas cov uas kawm Vajlugkub yuav tsum ntseeg tias muaj Vajtswv thiab ntseeg phau Vajlugkub? Peb yuav pab lawv muaj kev ntseeg li cas?
16 Thaum peb qhia Vajlugkub rau cov uas tsis ntseeg Vajtswv, peb yuav tau qhia lawv ib qho zuj zus kom lawv pom tias muaj Vajtswv tiag. (Nyeem Henplais 11:6.) Thiab peb yuav tau pab kom lawv ntseeg tej uas phau Vajlugkub hais. Tej zaum peb yuav tau qhia qhov qub ob peb lwm lawv mam li khaws tau. Txhua zaus uas peb qhia Vajlugkub rau lawv, zoo rau peb piav tias vim li cas peb thiaj paub tias phau Vajlugkub yog Vajtswv Txojlus. Xws li tej lus faj lem uas twb muaj tiav lawm, tej uas muaj tseeb raws li keeb kwm thiab neeg tshawb txujci qhia, lossis tej hauv paus ntsiab lus uas pab tau peb lub neej.
17. Yog peb hlub tibneeg yuav pab tau lawv li cas?
17 Txawm tibneeg ntseeg li cas los, yog peb hlub lawv ces peb yuav coj tau lawv los ua Khetos cov thwjtim. (1 Khaulee 13:1) Peb lub hom phiaj yog pab kom lawv pom tias Vajtswv hlub lawv heev thiab xav kom lawv hlub nws. Txhua xyoo ntau txhiab tus uas yav tas los tsis nyiam tham txog Vajtswv lossis phau Vajlugkub, nimno kuj los paub thiab hlub Vajtswv lawm. Rau siab mus nrog txhua leej txhua tus tham thiab xam pom lawv. Ua tib zoo mloog koj thiaj paub tias vim li cas lawv thiaj xav li lawv xav. Ua qauv zoo rau lawv xyaum peb thiaj coj tau lawv los ua Khetos cov thwjtim.
ZAJ NKAUJ 76 Puas Ua Rau Koj Zoo Siab?
a Nimno peb mus qhia Vajlugkub peb ntsib cov uas tsis ntseeg Vajtswv coob tshaj thaum ub lawm. Zaj no peb yuav kawm seb yuav ua li cas peb thiaj qhia tau qhov tseeb rau lawv thiab pab lawv los paub txog phau Vajlugkub thiab Vajtswv Yehauvas.
b Raws li luag tau tshawb fawb, cov tebchaws no ib txhia yog: Anpenias (Albania), Auxitalia (Australia), Auxita (Austria), Ezawnpaizos (Azerbaijan), Kanada (Canada), Suav, Tshej Lephanplis (Czech Republic), Deemaj (Denmark), Fab Kis, Ntsaws Mes Nis, Ayalees (Ireland), Yixayee, Nyiv Pooj, Nethawlee (Netherlands), Nuavem (Norway), Kaus Lim Qab Teb, Xapee, Xividees (Sweden), Xuvitxawlees (Switzerland), Askiv, thiab Nyab Laj.
c COV DUAB: Ib tug kwvtij tshaj tawm rau ib tug txivneej nrog nws ua haujlwm tom tsev kho mob. Tom qab ntawd tus txivneej mus saib peb lub vej xaij jw.org.