ZAJ KAWM 29
ZAJ NKAUJ 121 Peb Yuav Tau Tswj Peb Lub Siab
Tsis Txhob Cia Kev Sim Siab Ntxias Tau Koj
“Nej yuav tsum zov tos thiab thov Vajtswv tsis tseg, kev txhaum thiaj ntxias tsis tau nej.”—MATHAIS 26:41.
LUB NTSIAB RAU ZAJ NO
Zaj kawm no pab kom peb nco ntsoov ua npaum li peb ua tau kom tsis txhob ua txhaum. Tsis tas li ntawd, kuj pab kom peb ceev faj tsis txhob ua tej yam uas yuav coj tau peb mus ua kev txhaum loj.
1-2. (1) Yexus ceeb toom nws cov thwj tim li cas? (2) Vim li cas cov thwj tim ho tso Yexus tseg? (Saib cov duab.)
“LUB siab mas kub lug tiam sis lub cev qaug zog zis.”a (Mathais 26:41, kab kawg) Cov lus no qhia tau tias Yexus nkag siab tias peb yog noob txaug neeg txhaum ces peb yeej yuav ua tau yuam kev. Tiam sis nws cov lus no kuj ceeb toom li no: Tsis txhob xav tias peb yuav tsis qaug li. Ob peb txoos teev ua ntej Yexus hais cov lus no, nws cov thwj tim cog lus tias lawv yuav tsis tso nws tseg. (Mathais 26:35) Nyob hauv lawv lub siab lawv yeej xav ua qhov zoo tiam sis lawv tsis paub tias thaum muaj kev sim siab los raug nthawv nthav, lawv yuav qaug tag. Yexus thiaj ceeb toom lawv li no tias: “Nej yuav tsum zov tos thiab thov Vajtswv tsis tseg, kev txhaum thiaj ntxias tsis tau nej.”—Mathais 26:41, thawj kab.
2 Cov thwj tim tsis ua li Yexus tau qhia kom lawv ua. Thaum Yexus raug ntes, lawv puas tseem nrog nws nyob los sis lawv khiav lawm? Vim lawv tsis ceev faj, lawv txawm tso Yexus tseg thiab khiav tas lawm.—Mathais 26:56.
Yexus ceeb toom kom nws cov thwj tim ua zoo zov tos, kev txhaum thiaj ntxias tsis tau lawv tiam sis txog thaum kawg lawv khiav tas lawm (Saib nqe 1-2)
3. (1) Yuav kom peb npuab siab nraim Yehauvas, vim li cas peb yuav tau tsis txhob xav tias peb yeej yuav tsis qaug li? (2) Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog dab tsi?
3 Peb yuav tau tsis txhob xav tias yeej tsis muaj dab tsi ntxias tau peb thiab peb yeej tsis qaug li. Peb yeej tsis kam ua ib yam dab tsi kom ua rau peb tso Yehauvas tseg. Txawm li ntawd los peb yog noob txaug neeg txhaum thiab peb yuav raug kev sim siab tsis so. (Loos 5:12; 7:21-23) Yuav muaj qee lub caij uas peb yuav raug ntxias mus ua tej yam tsis zoo. Yuav kom peb npuab siab nraim rau Yehauvas thiab nws tus Tub, peb yuav tau mloog Yexus cov lus ntuas kom ceev faj xwv kev txhaum thiaj ntxias tsis tau peb. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav pab kom peb txawj ceev faj li cas rau li cas. Peb yuav xub tham txog lub caij twg zoo rau peb ceev faj. Qhov ob, peb yuav tham seb peb yuav ceev faj li cas kom kev sim siab thiaj ntxias tsis tau peb. Qhov peb, peb yuav tham seb peb yuav ua li cas peb thiaj yuav ceev faj mus li.
LUB CAIJ TWG ZOO RAU PEB CEEV FAJ?
4-5. Vim li cas peb yuav tau tsis txhob ua tej kev txhaum uas tsis loj ua luaj twg?
4 Ib txhia kev txhaum tsis loj npaum li ib txhia tiam sis haj tseem rhuav tau peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Tsis tas li ntawd, kuj ua rau peb mus ua tau tej yam kev txhaum loj thiab.
5 Kev txhaum yeej ntxias peb txhua tus tas zaj tas zog. Muaj tej tug xav tsis thooj li lwm tus xav. Muaj tej tug pheej muaj ib lub siab xav mus ua kev txhaum loj, xws li xav mus ua kev plees kev yi. Hos ib txhia muaj lub siab xav ua tej yam tsis dawb huv, xws li kov yus qhov chaw mos los sis saib duab liab qab. Hos ib txhia pheej rov ua li lub qab ntuj no txoj kev xav xws li ntshai tib neeg, tsis yuav leej twg hais, ua neeg siab luv, los sis lwm yam uas hais tsis txhij tsis txhua. Yakaunpaus hais tias, “tus uas ua txhaum, yeej yog nws lub siab uas nyiam ua phem coj nws mus ua txhaum.”—Yakaunpaus 1:14.
6. Peb yuav tau xav kom thoob li cas?
6 Koj puas paub yam twg sim koj siab tshaj? Peb yuav tau ceev faj es tsis txhob xav tias peb yeej yuav tsis ua tej kev txhaum ntawd kiag li. (1 Yauhas 1:8) Nco ntsoov Povlauj hais tias “cov uas muab siab rau ntseeg” tej zaum kuj mus ua tau tej kev sim siab yog lawv tsis ua tib zoo ceev faj. (Kalatias 6:1) Peb yuav tau ua tib zoo xav kom thoob thoob seb muaj dab tsi uas peb tseem ua tsis tshua tau zoo.—2 Kauleethaus 13:5.
7. Piav seb peb yuav tau soj ntsuas dab tsi tshaj.
7 Thaum peb paub tias yam twg sim peb siab heev tshaj, peb yuav tau ua li cas? Peb yuav tau tswj peb lub siab kam tiag kom tsis txhob mus ua tej yam ntawd! Muab ua piv txwv tias thaum ub tej ntsa yeej uas thaiv lub nroog, qhov uas tsis ruaj khov mas yog tej rooj loog. Yog li ntawd, thiaj muaj tib neeg zov tej rooj loog heev tshaj. Zoo ib yam li ntawd, peb yuav tau soj ntsuas seb qhov twg ua rau peb qaug zog heev dua xwv peb thiaj tsis raug dag ntxias.—1 Kauleethaus 9:27.
PEB YUAV CEEV FAJ LI CAS?
8-9. Tus tub hluas hauv Pajlug tshooj 7 yeej zam tau kom tsis txhob mus ua txhaum loj li cas? (Pajlug 7:8, 9, 13, 14, 21)
8 Peb yuav tau ceev faj li cas? Cia peb mus kawm txog tus tub hluas uas hais nyob rau hauv Pajlug tshooj 7. Nws ua kev nkauj kev nraug nrog ib tug poj niam uas nyiam ua plees ua yi. Nqe 22 qhia peb tias tus hluas txawm raws tus poj niam ntawd mus “tamsim ntawd.” Tiam sis ua ntej ntawd, nws pheej ua tej yam uas rub nws lub siab zuj zus mus ua kev txhaum.
9 Tus hluas ntawd tau ua dab tsi ua ntej nws mus ua txhaum? Thawj yam nws ua yog thaum tsaus ntuj, nws pheej “taug kev mus ze rau ntawm txojkev tshuam uas tus pojniam ntawd nyob” thiab mus ze zuj zus rau ntawm tus poj niam ntawd lub tsev. (Nyeem Pajlug 7:8, 9.) Thaum nws pom tus poj niam, nws tsis tsem rov qab tiam sis nws txawm cia tus poj niam ntawd nwj nws thiab mloog tus poj niam ntawd piav tias tus poj niam ntawd tua tsiaj fij. Tus poj niam xav kom tus tub hluas ntawd ntseeg tias nws yog ib tug neeg zoo. (Nyeem Pajlug 7:13, 14, 21.) Yog tus tub hluas ntawd ceev faj txog tej yam uas yuav coj nws mus ua kev txhaum ua ntej ces nws yuav tsis raug ntxias mus ua txhaum.
10. Niaj hnub nim no ib tug twg ua tau yuam kev ib yam li tus tub hluas hauv Pajlug li cas?
10 Zaj no qhia tias tej yam uas muaj tshwm sim no yeej muaj tau rau cov uas teev tiam Yehauvas tib yam nkaus. Tej zaud ib tug twg kuj mus ua kev txhaum loj thiab hais tias ib sij huam xwb nws twb ua tau li ntawd lawm. Tiam sis yog nws ua tib zoo xav ntxaws ntxaws txog tej yam nws ua mas nws yuav pom tias nws txiav txim tsis zoo ntau zaus ua ntej nws thiaj mus ua txhaum. Nws tej kev txiav txim siab tsis zoo tej zaum yog nws pheej mus nrog cov neeg tsis hlub Yehauvas ua ke, nws saib tej yam qias vuab tsuab, mus saib tej vej xaij tsis zoo, los sis mus tej qho chaw uas tsis tsim nyog rau ib tug Khixatias mus. Tej zaud nws twb tseg tsis thov Yehauvas, tsis nyeem phau Vajlugkub, tsis mus kev sib txoos los sis mus qhia Vajlugkub lawm. Zoo ib yam li tus tub hluas uas hais nyob rau hauv Pajlug, nws ua txhaum loj li no tsis yog ib sij huam xwb cia li ua tau.
11. Peb yuav tau ua li cas xwv peb thiaj tsis ua txhaum?
11 Peb khaws tau zaj no li cas? Tsis yog peb zam kom tsis txhob ua txhaum xwb tiam sis peb yuav tau zam tej yam uas coj tau peb mus ua kev txhaum. Xalaumoos hais li no tom qab nws piav txog tus tub hluas thiab tus poj niam uas pheej ua plees ua yi. Nws hais li no txog tus poj niam tias: “tsis txhob ua tus neeg uas tsis paub qabhau dabtsi thiab raws nws qab mus.” (Pajlug 7:25) Nws kuj hais li no ntxiv tias: “Cia li khiav tawm ntawm tej pojniam uas hais tas los no! Tsis txhob mus ze ntawm nws lub qhovrooj hlo li!” (Pajlug 5:3, 8) Yuav kom peb tsis txhob mus ua txhaum, peb yuav tau zam tej yam thiab tej qho chaw uas yuav coj tau peb mus ua tej yam tsis zoo.b Txawm ua tej ntawd tsis txhaum rau ib tug Khixatias los peb yuav tau tsis txhob mus ua tej yam uas yuav sim peb siab.—Mathais 5:29, 30.
12. Yauj tswj nws tus kheej li cas, thiab qhov no pab tiv thaiv nws tus kheej kom tsis txhob raug kev sim siab li cas? (Yauj 31:1)
12 Peb yuav tau tswj peb lub siab xwv peb thiaj tsis mus ua tej yam uas coj peb mus ua txhaum. Yauj yeej tau ua li no. Nws “twb cog lus rau [nws] lub qhov muag lawm” tias nws yuav tsis ntsia ib tug poj niam twg rau qhov phem. (Nyeem Yauj 31:1.)c Qhov uas Yauj tswj nws lub siab li no pab tau kom nws tsis txhob ua kev nkauj kev nraug. Yog li ntawd, peb yeej tswj tau peb lub siab kom tsis txhob mus ua tej yam uas yuav sim tau peb.
13. Vim li cas peb yuav tau ceev peb txoj kev xav? (Saib cov duab.)
13 Peb yuav tau ceev peb txoj kev xav kom zoo zoo. (Khiav Dim 20:17) Ib txhia xav hais tias yog lawv xav hauv nruab siab xwb tsis txhaum vim lawv twb tsis tau mus ua kiag. Tsis zoo rau peb xav li no. Thaum ib tug tib neeg twg pheej xav txog tej yam tsis zoo ces nws lub siab yuav liab qas khiav kom ua tau xwb. Yog nws pheej xav li no ces ntev mus ntev tuaj nws yuav tswj tsis taus nws lub siab. Muaj qee lub sij hawm peb yeej yuav xav txog tej yam tsis zoo tiam sis peb yuav tau tswj kiag thiab xav dua lwm yam zoo. Yog peb ua li no ces peb thiaj tsis qaug lias rau tej uas peb lub siab ntshaw uas yuav coj tau peb mus ua tej kev txhaum loj.—Filipis 4:8; Kaulauxais 3:2; Yakaunpaus 1:13-15.
Peb yuav tau zam tsis txhob ua tej yam kom sim tau peb lub siab (Saib nqe 13)
14. Muaj dab tsi ntxiv pab tau peb kom tsis txhob raug kev sim siab?
14 Muaj ib yam ntxiv uas yuav pab tau kom peb tsis txhob raug kev sim siab yog peb yuav tsum ntseeg tias mloog Yehauvas tej kev cai yeej zoo dua rau peb. Tej lub sij hawm yeej tsis yooj yim rau peb xav thiab ua li Yehauvas pom zoo tiam sis yog peb rau siab ntso ua li nws hais ces peb yeej yuav zoo siab dua thiab muaj lub siab tus.
15. Qhov uas peb nyiam coj zoo yuav pab tiv thaiv peb li cas thaum raug kev sim siab?
15 Peb yuav tau peem tiag kom ua tau qhov zoo. Yog tias peb “ntxub txojkev ua phem, nyiam txojkev ua zoo” ces peb yuav nyiam ua qhov zoo thiab zam tej yam uas yuav coj tau peb mus poob kev txhaum. (Amaus 5:15) Thaum peb nyiam coj qhov zoo ces peb yuav zam tau tej kev sim siab uas los raug peb nthawv nthav.
16. Tej yam uas yuav tsav tau peb txoj kev hlub rau Yehauvas pab tau peb ceev faj li cas? (Saib cov duab.)
16 Yuav ua li cas peb thiaj nyiam coj qhov zoo? Qhov uas yuav pab tau peb yog ua tej yam uas yuav tsav tau peb txoj kev hlub rau Yehauvas kom loj zuj zus ntxiv. Thaum peb mus tej kev sib txoos los sis mus tshaj tawm txoj xov zoo, peb tsis ntshaw plias mus ua tej yam tsis zoo tiam sis peb yuav muaj lub siab ua kom haum Yehauvas siab. (Mathais 28:19, 20; Henplais 10:24, 25) Yog peb nyeem, kawm thiab xav txog Vajtswv Txoj Lus ces yuav pab kom peb nyiam ua qhov zoo thiab ntxub tej yam phem. (Yausuas 1:8; Phau Ntawv Nkauj 1:2, 3; 119:97, 101) Nco ntsoov thaum Yexus hais rau nws cov thwj tim tias: “Nej yuav tsum zov tos thiab thov Vajtswv tsis tseg, kev txhaum thiaj ntxias tsis tau nej.” (Mathais 26:41) Yog peb thov Yehauvas ces twb yog peb cia Yehauvas pab peb thiab peb yuav muaj lub siab kub lug ua kom haum nws siab.—Yakaunpaus 4:8.
Yog peb ua tej yam uas tsav peb txoj kev hlub rau Yehauvas ces peb yuav tsis mus ua tej yam uas sim peb siab (Saib nqe 16)d
CEEV FAJ MUS LI
17. Muaj dab tsi uas Petus haj tseem tso tsis tau tau?
17 Tej zaud yeej yooj yim rau peb tso ib txhia uas ua raug peb txoj kev ntseeg qaug tseg tiam sis tseem tshuav qho yam uas peb haj tseem tso tsis tau tau. Xws li tus tub txib Petus. Vim nws ntshai tib neeg, nws thiaj li tsis lees paub Yexus peb zaug. (Mathais 26:69-75) Tom qab no zoo yam li nws kuj tsis ntshai lawm vim nws ua siab tawv qhawv mus qhia txog Yexus rau pab Xahenrees pom. (Tes Haujlwm 5:27-29) Tiam sis tau ob peb xyoos tom qab no, vim Petus “ntshai cov neeg uas qhia hais tias yuav tsum muab lwm haivneeg ua kevcai txiav,” nws thiaj li tsis kam nrog cov Khixatias uas yog lwm haiv neeg koom tsum. (Kalatias 2:11, 12) Petus txawm rov ntshai neeg. Yog li ntawd, nws haj tseem tso tsis tau tau txoj kev ntshai neeg tseg.
18. Tej thaud kuj muaj li cas tom qab peb xav tias peb twb muab qee yam tso tseg lawm?
18 Zoo ib yam li Petus, tej thaud peb xav tias peb twb tsis ua qho yam lawm tiam sis nyob nyob peb ho tseem rov ua dua. Xws li muaj ib tug kwv tij hais tias: “Kuv tsis saib duab liab qab tau kaum lub xyoos lawm. Kuv xav tias kuv yuav tsis rov mus saib ntxiv li. Tiam sis muaj qee lub sij hawm, kuv haj tseem muaj lub siab liab qas khiav xav rov saib dua.” Txawm li ntawd los nws yeej peem tiag kom tsis txhob rov mus ua. Nws paub tias nws yuav tsum tau tswj nws tus kheej kam tiag, tej zaum nws yuav tau tswj mus tag nws sim neej. Muaj nws tus poj niam thiab cov txwj laus pab, nws thiaj tseg tsis rov mus saib tej duab liab qab.
19. Peb yuav ua li cas yog peb tseem tseg tsis tau taus qho yam?
19 Peb yuav ua li cas xwv tej uas peb tseem tseg tsis tau taus thiaj li tsis coj peb mus ua yuam kev? Qhov uas pab tau peb yog mloog Yexus cov lus qhuab ntuas uas hais txog kev sim siab tias: “Nej yuav tsum zov tos.” Txawm tej lub caij uas koj xav tias koj twb sawv khov kho los koj yuav tau rau siab ntso zam tej yam uas yuav sim koj siab. (1 Kauleethaus 10:12) Rau siab ntso ua tej yam uas twb pab tau koj lawm xwv koj thiaj tsis rov mus ua dua. Pajlug 28:14 hais tias: “Niaj hnub mloog [Yehauvas] tej lus koj thiaj ua neej kaj siab lug.”—2 Petus 3:14.
CEEV FAJ YUAV PAB TAU PEB
20-21. (1) Peb yuav tau nqi zog li cas yog tias peb tsis ua raws li tej kev sim siab? (2) Yog peb ua peb feem lawm, Yehauvas yuav ua li cas los pab peb? (2 Kauleethaus 4:7)
20 Qhov uas peb ua tib zoo ceev faj es tsis txhob ua raws li tej kev sim siab yeej zoo dua rau peb. Mus ua tej kev txhaum ntawd tsuas lom zem “ib nyuag ntu xwb,” tiam sis ua raws li Yehauvas tej kev cai yuav ua rau peb muaj kev zoo siab mus li rau qhov Yehauvas yeej tsim kom peb coj raws li nws tej kev cai. (Henplais 11:25; Phau Ntawv Nkauj 19:8; Chivkeeb 1:27) Yog peb ua li no peb yuav muaj lub siab kaj thiab peb yuav muaj feem nyob mus ib txhis.—1 Timautes 6:12; 2 Timautes 1:3; Yudas 20, 21.
21 “Lub cev qaug zog zis” tiam sis qhov no tsis tau txhais hais tias peb yuav ua tsis tau dab tsi. Yehauvas yeej npaj nreg nroos yuav pab peb. (Nyeem 2 Kauleethaus 4:7.) Nco ntsoov tias Vajtswv yuav muab lub hwj chim loj kawg nkaus uas yog nws lub los pab peb. Tiam sis peb yuav tau ua peb feem kom tsis txhob raug kev sim siab ces tom qab ntawd Yehauvas mam li txhab ntxiv dag zog kom peb thiaj li kov yeej tej kev sim siab uas los raug peb. (1 Kauleethaus 10:13) Yog muaj Yehauvas pab peb lawm, peb yeej yuav kov yeej txhua yam kev sim siab.
ZAJ NKAUJ 47 Thov Yehauvas Txhua Hnub
a TXHAIS TAWM: “Lub siab” uas hais nyob rau hauv Mathais 26:41 yog hais txog lub zog uas tawm hauv ib tug neeg lub nruab nrog thiaj ua rau tus ntawd hais los sis ua tau ib yam twg. “Lub cev” yog hais txog peb txoj kev txaug kev txhaum. Yog li ntawd, txawm peb xav ua zoo npaum li cas los peb yuav tau ceev faj vim thaum raug kev sim siab, tej zaum yuav ua rau peb tsis ua raws li tej lus hauv phau Vajlugkub.
b Yog ib tug twg tau ua txhaum loj ces kav tsij mus nyeem phau Nyob Kaj Siab Lug Mus Ib Txhis, zaj kawm 57 nqe 1-3 thiab Phau Tsom Faj lub 11 Hlis xyoo 2020, sab 27-29, nqe 12-17 ntawm zaj kawm hu ua “Ntsia Ntsoov Rau Yav Tom Hauv Ntej.”
c Yauj 31:1 (TT ): “Kuv twb cog lus rau kuv lub qhov muag lawm, mas kuv yuav ntsia ntsoov tej hluas nkauj dawb huv tau li cas?”
d DAIM DUAB: Thaum sawv ntxov, ib tug kwv tij nyeem phau niaj hnub tshawb nrhiav. Thaum noj sus nws nyeem phau Vajlugkub. Thaum tsaus ntuj nws mus kev sib txoos.