Lub 7 Hli Tim 17
Tej phooj ywg kuj muaj kev sib hlub txhua lub sij hawm, thiab tej kwv tij kuj yug los sib pab rau thaum muaj kev txom nyem.—Paj Lug 17:17.
Maivliag uas yog Yexus niam, cheem tsum kev txhawb zog. Nws tsis tau yuav txij nkawm tiam sis nws cia li xeeb tub. Nws tsis paub tias yuav tu tub tu kiv li cas thiab nws tseem tau tes hauj lwm uas yuav los mus tu tus me tub uas yog tus Mexiyas. Nws haj tseem yog ib tug nkauj xwb, nws yuav ua li cas mus fim Yauxej tus uas qhaib nws lawm tias nws xeeb tub lawm. (Lukas 1:26-33) Maivliag tau kev txhawb zog li cas? Nws kuj txais lwm tus txoj kev pab. Xws li nws nug Khali-ees kom qhia nws seb yuav ua li cas rau li cas ntxiv. (Lukas 1:34) Tsis ntev tom qab ntawd, nws kuj mus rau “ib lub nroog uas nyob saum laj roob” hauv teb chaws Yudas mus cuag Elixanpe uas yog nws ib tug txheeb ze. Elixanpe qhuas nws thiab Yehauvas tshoov kom Elixanpe hais ib zaj lus faj lem txog tus me nyuam nws tseem yuav yug. (Lukas 1:39-45) Maivliag hais tias Yehauvas tau siv Yehauvas txhais npab uas muaj zog zis los ua ntau yam hauj lwm. (Lukas 1:46-51) Yehauvas siv Khali-ees thiab Elixanpe los txhawb Maivliag. w23.10 14-15 ¶10-12
Lub 7 Hli Tim 18
Nws tsa peb ua pov thawj ua Vajtswv tus uas yog Yexus Khetos Leej Txiv tes hauj lwm tau koob meej.—Tshwm Sim 1:6.
Yexus cov thwj tim ib txhia yog cov uas raug xaiv thiab muaj ib txoj kev sib raug zoo tshwj xeeb nrog Yehauvas. Cov no muaj 144,000 leej thiab yuav mus ua pov thawj nrog Yexus saum ntuj ceeb tsheej. (Tshwm Sim 14:1) Chav Dawb Huv hauv lub tsev ntaub piv txog qhov uas lawv raug saws los ua Vajtswv cov tub thaum lawv tseem nyob hauv ntiaj teb. (Loos 8:15-17) Chav Dawb Huv Kawg Nkaus hauv lub tsev ntaub piv txog lub ntuj ceeb tsheej uas yog Yehauvas qhov chaw nyob. “Daim ntaub” uas kem Chav Dawb Huv thiab Chav Dawb Huv Kawg Nkaus piv txog Yexus lub cev nqaij tawv. Thaum Yexus tseem muaj lub cev nqaij tawv, nws mus tsis tau saum ntuj li tus Pov Thawj Hlob loj rau hauv lub tuam tsev ntawm sab kev ntseeg. Tom qab Yexus muab nws lub cev nqaij tawv los txhiv noob neej, nws thiaj qhib tau txoj kev rau cov xaiv tseg mus saum ntuj. Cov xaiv tseg los yuav tau tuag, lawv thiaj mus tau saum ntuj.—Henplais 10:19, 20; 1 Kauleethaus 15:50. w23.10 28 ¶13
Lub 7 Hli Tim 19
Kuv tsis muaj sij hawm txaus yuav hais txog Nkide-oos.—Henplais 11:32.
Nkide-oos ua siab ntev thaum cov Efalayees tuaj yws nws. (Cov Thawj 8:1-3) Nws tsis ua npau taws vog rov rau lawv tiam sis nws txo hwj chim thiab ua zoo mloog lawv tej lus yws thiab ua zoo teb lawv. Lawv siab thiaj li nqig thiab tsis chim lawm. Cov txwj laus yuav tau xyaum Nkide-oos es ua siab ntev ua zoo mloog thiab ua zoo teb thaum muaj neeg thuam lawv. (Yakaunpaus 3:13) Yog cov txwj laus ua li ntawd ces lawv yuav pab tau lub koom txoos muaj kev sib haum xeeb. Thaum Nkide-oos mus tua yeej cov Midias, cov Ixayees tuaj qhuas nws tiam sis nws hais kom lawv qhuas Yehauvas xwb. (Cov Thawj 8:22, 23) Cov txwj laus yuav xyaum Nkide-oos tus qauv li cas? Txawm lawv yuav ua tau li cas los lawv yuav tsum qhuas Yehauvas xwb. (1 Kauleethaus 4:6, 7) Muab piv txwv li no, thaum muaj neeg qhuas ib tug txwj laus tias nws txawj cev lus qhuab qhia heev, nws yuav hais li cas? Tej zaum nws kuj teb tau lawv tias tej lus qhuab qhia ntawd yog nws muab ntawm Vajtswv Txoj Lus los xwb thiab nws tsuas ua li tej uas Yehauvas lub koom haum cob qhia peb sawv daws xwb. Muaj tej thaud kuj zoo rau cov txwj laus ua zoo xav seb lawv tej kev cob qhia puas ua rau tib neeg qhuas Yehauvas los sis ua rau tib neeg qhuas lawv xwb. w23.06 4 ¶7-8