Phau Tsom Faj LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Phau Tsom Faj
LUB VEJ XAIJ TSHAWB NRHIAV VAJLUGKUB
Hmoob Dawb
  • VAJLUGKUB
  • NTAUB NTAWV
  • TEJ KEV SIB TXOOS
  • w21 Lub 10 Hli Ntuj sab 14-17
  • Rov Qab Nrog Yehauvas Sib Raug Zoo

Tsis muaj yeeb yaj kiab rau yam uas koj xaiv.

Thov txim, muaj teeb meem li cas thiaj tso tsis tau tawm.

  • Rov Qab Nrog Yehauvas Sib Raug Zoo
  • Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
  • Ntsiab Me
  • Ntaub Ntawv Sib Xws
  • TEJ YAM NTXHOV SIAB QAS HNYO
  • TEEM HOM PHIAJ
  • TSIS TXHOB TSO TSEG!
  • ‘Hu Cov Txwj Laus’
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2025
  • Yehauvas Yeej Hlub Koj Heev!
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
  • Cov Txwj Laus Cia Li Xyaum Tus Tub Txib Paulus
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2022
  • Tsis Yog Muaj Koj Ib Leeg Xwb, Yehauvas Nyob Nrog Nraim Koj
    Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
Saib Ntxiv
Phau Tsom Faj (Rau Lub Koom Txoos)—2021
w21 Lub 10 Hli Ntuj sab 14-17
Thaum ib tug kwvtij xav txog tias yuav siv nyiaj txiag thiab sijhawm ntau npaum li cas los kho nws lub tsev ntshe nws yuav zaum tsaws quaj.

Rov Qab Nrog Yehauvas Sib Raug Zoo

IB XYOOS tag ib xyoos tuaj, muaj coob leej ntau tus tau ua txhaum es tig rov qab los cuag Yehauvas. Tej zaum txhua tus uas nyob saum ntuj ceeb tsheej yuav “zoo siab kawg nkaus” li. (Lukas 15:7, 10) Ua li puas yog koj yog ib tug nyuam qhuav tig rov qab los cuag Yehauvas dua? Nco ntsoov rau nruab siab tias Yehauvas, Yexus, thiab cov tubtxib qaum ntuj yeej zoo siab pom koj tig rov qab los nrog pawg ntseeg ua ke. Txawm li ntawd los, tej zaum yuav muaj tej yam ua rau koj ntxhov siab qas hnyo.

TEJ YAM NTXHOV SIAB QAS HNYO

Muaj ib txhia thaum lawv rov qab los, lawv tsis muaj lub ntsej muag los fim sawvdaws vim hais tias lawv lub siab pheej nkaug lawv tas zaj tas zog. Tej zaum lawv xav tib yam nkaus li Vajntxwv Daviv. Tom qab Yehauvas zam Daviv lub txim lawm los Daviv tseem hais tias: “Kuv tej kev txhaum raws cuag kuv ua rau kuv tsis pom kev li.” (Phau Ntawv Nkauj 40:12, TT; 65:3) Muaj ib tug npe hu ua Paj Yeeb tau raug rho tawm ntev li 20 tawm lub xyoos.a Thaum nws rov qab los, nws hais tias: “Kuv lub siab pheej nkaug kuv tas zaj tas zog tias Yehauvas tsis zam kuv lub txim.” Yog tias koj pheej xav tib yam li Paj Yeeb ces yuav txo txo koj lub zog. Tsis ntev xwb, koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas yuav ploj zuj zus mus. (Pajlug 24:10) Txhob cia txojkev xav no tswj tau koj.

Muaj ib txhia xav tias lawv yuav tau hloov ntau ntau yam thiaj rov qab nrog tau Yehauvas sib raug zoo. Muaj ib tug npe hu ua Thoob (Antoine) piav tias: “Kuv tsis pom qab yuav pib Yehauvas tes haujlwm tog twg tuaj.” Vim muaj ib txhia xav tib yam li Thoob ces lawv tsis xav raus tes ua ib yam dabtsi rau Yehauvas li.

Lawv thiaj coj tib yam nkaus li zaj lus piv txwv no. Muaj ib zaug txawm muaj ib kob nag xob nag cua hlob hlob los nplawm ib tug txivneej lub tsev. Thaum nws xav txog tias yuav siv nyiaj txiag thiab sijhawm ntau npaum li cas los kho nws lub tsev ntshe nws yuav zaum tsaws quaj. Tib yam li ntawd, thaum tus ua txhaum tau rhuav nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas lawm, nws yuav xav tias tseem tshuav ntau tsav ntau yam nws yuav tau hloov kom thiaj rov qab nrog tau Yehauvas sib raug zoo. Tiamsis tsis txhob tag kev cia siab vim tseem tshuav ntau yam yuav pab tau koj.

Yehauvas hais tias: “Peb cia li los sib hais txog zaj no.” (Yaxayas 1:18) Yog li ntawd, koj thiaj ua npaum li koj ua tau los nrog Yehauvas sib raug zoo. Vim koj rau rau siab ua qhov zoo qhov yog, Yehauvas thiaj hmov tshua koj ua luaj thiab muaj lus teb Dab Ntxwg Nyoog.​—Pajlug 27:11.

Thaum koj rov qab los cuag Yehauvas, twb yog ib kauj ruam ntawm koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas ntag. Yehauvas los, nws yuav tshais ib kauj ruam los nrog koj tib yam nkaus. (Yakaunpaus 4:8) Nco ntsoov tias, yeej zoo tias koj rov qab los nrog sawvdaws teev tiam Yehauvas ua ke. Tiamsis qhov tseem ceeb tshaj yog koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Koj yuav tau txhab ntxiv koj txojkev ntseeg kom ruaj li zeb, khov li tsua.

TEEM HOM PHIAJ

Teem tej hom phiaj kom koj ncav cuag. Koj twb niaj hnub kawm, koj thiaj paub Yehauvas zoo thiab tej yam nws yuav ua nyob rau yav pem suab. Tsis tas li ntawd, koj yuav tau muab tej uas koj niaj hnub kawm ntawd siv rau hauv koj lub neej koj thiaj muaj siab mus qhia Vajlugkub, mus kev sib txoos, thiab nrog cov ntseeg nyob sib nphoo ntxuas.

Thov Yehauvas tsis tseg tsis tu. Vim koj tau ua yuam kev yav tag los lawm, Yehauvas yeej paub tias yuav muaj qee lub sijhawm koj yuav ntxhov ntxhov siab ces koj yuav tsis muaj cuab kav fim nws. (Loos 8:26) Yog muaj li no rau koj, nco ntsoov tias qhov uas koj “thov Vajtswv tsis tseg tsis tu” ntawd, Vajtswv suav tias koj yeej xib nrhiav nws. (Loos 12:12) Yog tias koj tsis pom qab yuav thov nws li cas, cia li mus nyeem Vajntxwv Daviv cov lus thov hauv Phau Ntawv Nkauj 51 thiab 65. Muaj ib tug npe hu ua Anrej (Andrej) piav tias: “Kuv txaj muag kawg nkaus li rau tej yam kuv tau ua dhau los lawm. Kuv lub siab pheej tsuas pom nkaug kuv tas zaj tas zog. Tiamsis tom qab kuv thov Vajtswv tag, kuv lub siab txawm tus yees lawm.”

Kawm Vajtswv Txojlus tsis tseg tsis tu. Yog tias koj rau siab ntso kawm Vajtswv Txojlus ces yuav tsav tau koj txojkev ntseeg lawm hov ntau tuaj. (Phau Ntawv Nkauj 19:7-11) Muaj ib tug npe hu ua Felipe piav hais tias: “Kuv tsis rau siab kawm Vajtswv Txojlus, kuv txojkev ntseeg thiaj li tsuag zuj zus. Kuv tsis xav rov qab mus ua txhaum dua. Yog li ntawd, kuv thiaj lauj sijhawm los kawm Vajlugkub.” Koj yeej muaj peevxwm xyaum tau tib yam nkaus. Yog tias koj tsis paub seb yuav pib tog twg ua ntej, cia li kav tsij mus nug ib tug ntseeg uas paub qab hau pab koj.

Rov mus nrog cov ntseeg sib ncawg. Thaum ib tug twg rov qab los, ntshe nws yuav txhawj txhawj nyob tsam cov ntseeg hauv lub koom txoos laj laj ntsia nws. Muaj ib tug npe hu ua Lalixam (Larissa) piav hais tias: “Kuv mas txaj muag kawg nkaus li. Kuv pheej xav twj ywm tias kuv ua rau cov ntseeg tu siab tag lawm. Kuv lub siab pheej nkaug kuv li hais tas no.” Yog tias koj xav tib yam li Lalixam, nco ntsoov tias cov txwj laus thiab cov ntseeg uas paub qab hau yeej txaus siab hlo cev tes pab koj rov qab nrog Yehauvas sib raug zoo dua. (Saib lub ntsiab “Cov Txwj Laus Nqes Tes Pab Tau Li Cas?”) Txhua tus yeej txaus siab tias koj tig rov qab los cuag Yehauvas thiab tsuas xav kom koj tau lub neej zoo nkaus nkaus xwb.​—Pajlug 17:17.

Saib cov ntseeg coj li cas ces xyaum li ntawd. Xws li mus kev sib txoos thiab mus qhia Vajlugkub. Muaj ib tug npe hu ua Felis (Felix) piav hais tias: “Txhua tus hauv lub koom txoos yeej tos txais kuv rov qab los mas ua rau kuv xav tsis tag li. Kuv paub tias Yehauvas zam kuv lub txim lawm vim lawv ua zoo zoo rau kuv. Yog li ntawd, txij no mus kuv yuav rau rau siab ua Yehauvas tes haujlwm.”​—Mus saib lub ntsiab hu ua “Xyaum Tej Yam No.”

XYAUM TEJ YAM NO

Ua li hais no los tsav koj txojkev ntseeg

Tus txwj laus thov Vajtswv pab tus kwvtij uas nyuam qhuav rov qab los ntseeg Yehauvas.

THOV YEHAUVAS TSIS TSEG TSIS TU

Qhib siab lug rau Yehauvas tias koj xav rov qab los nrog nws sib raug zoo. Cov txwj laus yuav tuaj nrog koj thov Vajtswv ua ke thiab lawv mam li thov Vajtswv tom tsev pab koj

Tus txwj laus siv phau ntawv uas lus Askiv hu ua “Draw Close to Jehovah” los qhia tus kwvtij.

KAWM VAJLUGKUB TSIS TU NCUA

Lauj sijhawm los kawm Vajlugkub tsis tu ncua thiaj tsav tau koj txojkev ntseeg

Tus kwvtij nrog cov ntseeg sib txuas lus ua ke.

ROV QAB NROG COV NTSEEG SIB NCAWG

Nrog cov ntseeg mus kev sib txoos tsis tu ncua thiab mus qhia Vajlugkub ua ke

TSIS TXHOB TSO TSEG!

Nco ntsoov tias Dab Ntxwg Nyoog yuav nrhiav nrhw kev los txo koj txojkev ntseeg dua. (Lukas 4:13) Cia li npaj koj lub siab kom koj thiaj zam dhau Ntxwg Nyoog tej kev haub ntxias.

Yehauvas cog lus tseg li no tias: “Kuv yuav mus nrhiav cov yaj uas ploj lawm thiab coj cov yuam kev rov los, muab ntaub qhwv cov uas muaj qhov txhab, kho cov uas muaj mob thiab pab cov uas qaug zog.” (Exekees 34:16) Yehauvas twb pab coob leej ntau tus lawm. Cia li tso siab plhuav tias Yehauvas yeej yuav pab kom koj muaj kev sib raug zoo nrog nws dua.

Cov Txwj Laus Nqes Tes Pab Tau Li Cas?

Tus txwj laus pab tus kwvtij kho nws lub tsev.

Thaum ib tug raug rho tawm twg rov qab los ua Yehauvas Cov Timkhawv, cov txwj laus nqes tes hlo pab kom lawv rov qab los nrog Yehauvas sib raug zoo dua. Cia peb mus tham me ntswb mentsis txog ob peb yam ntawd.

Txhawb nws lub zog. Tus tubtxib Paulus paub tias thaum ib tug txhaum twg tso nws tej kev txhaum tseg lawm, nws yuav muaj ntau yam “kev nyuaj siab”. (2 Kauleethaus 2:7, TT ) Muaj qee lub sijhawm, nws yuav txaj txaj muag, lub siab ib sij nkaug nws ib zaug, thiab ua rau nws nyob tsaus ntuj nti. Paulus thiaj tau ntuas cov nyob hauv lub koom txoos tias, yog “nej zam txim thiab nplij tus ntawd lub siab zoo dua.” Yog li ntawd, zoo rau cov txwj laus nco ntsoov mus pab txhawb nws kom muaj kev kaj siab. Cov txwj laus yuav tau hais mus hais los tias Yehauvas thiab cov ntseeg yeej hlub tshua nws kawg nkaus li.

Nrog nws koom siab thov Vajtswv ua ke. Yakaunpaus tshooj 5 nqe 16 hais tias: “Tej lus uas tus neeg ncaj ncees thov Vajtswv, tej lus ntawd muaj hwjchim heev.” Lalixam tau hais tias: “Tej yam nyob nraim nkoos hauv kuv lub siab, kuv muab nthuav qhia cov txwj laus. Lawv thiaj thov Vajtswv pab kuv. Kuv hnov lawv cov lus thov, ua rau kuv paub tseeb tseeb tias lawv tsis chim rau kuv tiamsis yog lawv xav pab kom kuv rov qab los cuag Yehauvas dua.” Muaj ib tug hu ua Thoj (Theo) tau hais li no: “Thaum kuv hnov cov txwj laus tej lus thov mas ua rau kuv paub tseeb tseeb tias Yehauvas tsuas suav qhov zoo xwb, nws tsis suav qhov phem.”

Nrog nws sib ncawg. Cov nyob hauv lub koom txoos tsis txhob ua siab deb, kav tsij mus nrog nws ua ke kom thiaj sib ncawg. Ib tug txwj laus npe hu ua Ntsateem (Justin) hais tias: “Peb yuav tau lauj sijhawm nrog tus ntawd mus qhia Vajlugkub ua ke thiab lauj sijhawm mus xyuas nws tom vaj tom tsev. Nws yuav tau pom tias peb yeej yog nws tej phoojywg kwv luag tiag tiag.” Ib tug txwj laus npe hu ua Helim (Henry) hais tias: “Thaum cov nyob hauv lub koom txoos pom tias cov txwj laus rov qab nrog tus ntawd ua ke lawm ces lawv yuav xyaum tib yam nkaus.”

Txhawb kom nws kawm Vajtswv Txojlus. Tej tug phoojywg kwv luag uas paub tab yeej pab tau nws rau siab ntso kawm Vajlugkub. Ib tug txwj laus hu ua Dakaus (Darko) piav hais tias: “Thaum kuv kawm tau ib yam twg tshiab, kuv muab qhia rau nws. Kuv pab nws pom tias kawm Vajlugkub yeej muaj qab hau tiag. Tej thaud, kuv caw kom nws nrog kuv nyeem ua ke.” Ib tug txwj laus hu ua Khaletoom (Clayton) piav hais tias: “Thaum tus ntawd raug ib yam twg, kuv nyiam txhawb kom nws mus nrhiav tej zaj nyob hauv phau Vajlugkub los pab nws.”

Taug nws moo. Thaum ib tug twg rov qab los ua Yehauvas Cov Timkhawv, qee zaug nws pheej saib cov txwj laus yam li tub ceev xwm. Tiamsis cov txwj laus tsis coj li nws xav. Lawv zoo tam li tus tswv yug yaj. (Yelemis 23:4) Yog li ntawd, thaum nws piav ib yam twg rau cov txwj laus, lawv yuav tau ua tib zoo txhawb thiab mloog nws tej lus. Cov txwj laus tsis txhob ua siab deb, kav tsij maj nrawm nroos taug nws moo. Ib tug txwj laus npe hu ua Makaus (Marcus) piav hais tias: “Peb nyeem ib nqes Vajlugkub rau nws mloog. Tom qab ntawd, peb txhawb thiab qhia rau nws tias peb yeej pom nws rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Peb txawm teem sijhawm rov qab ntsib nws dua ua ntej peb ncaim nws.”

a Tau muab cov npe hauv zaj no hloov lawm.

    Ntaub Ntawv Ua Lus Hmoob Dawb (1988-2026)
    Tawm Mus
    Nkag Mus
    • Hmoob Dawb
    • Xa Rau Lwm Tus
    • Nyiam Zoo Li Cas
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Tso Cai Siv Li Cas
    • Ntsig Txog Koj
    • Privacy Settings
    • JW.ORG
    • Nkag Mus
    Xa Rau Lwm Tus