1. Mozus

21 Jehova pievērsa uzmanību Sārai, kā viņš bija teicis, un Jehova izpildīja solīto.+ 2 Kaut gan Ābrahāms jau bija sasniedzis sirmu vecumu, Sāra ieņēma bērnu+ un tieši tajā laikā, par kuru Dievs bija runājis, dzemdēja viņam dēlu.+ 3 Ābrahāms nosauca dēlu, ko Sāra viņam bija dzemdējusi, par Īzaku+ 4 un astoņu dienu vecumā viņu apgraizīja, kā Dievs bija pavēlējis.+ 5 Kad Īzaks piedzima, Ābrahāms bija simt gadu vecs. 6 Sāra teica: ”Dievs ir gādājis, lai man būtu iemesls smieties. Kas vien to dzirdēs, smiesies ar mani*.” 7 Viņa piebilda: ”Kurš gan Ābrahāmam būtu teicis, ka viņa sieva Sāra vēl zīdīs bērnus? Tomēr viņa sirmajā vecumā es esmu dāvājusi viņam dēlu.”

8 Bērns paaugās, un tajā dienā, kad Īzaks tika atšķirts no krūts, Ābrahāms sarīkoja lielas dzīres. 9 Bet Sāra ievēroja, ka ēģiptietes Hagares dēls,+ kuru tā bija dzemdējusi Ābrahāmam, izsmej Īzaku,+ 10 tāpēc viņa sacīja vīram: ”Padzen šo kalponi un viņas dēlu, jo viņas dēls nebūs mantinieks kopā ar manu dēlu Īzaku!”+ 11 Taču Ābrahāmam ļoti nepatika tas, ko Sāra teica par viņa dēlu.+ 12 Tomēr Dievs Ābrahāmam norādīja: ”Neraizējies par zēnu un par savu kalponi. Uzklausi, ko Sāra tev saka, jo tev apsolītie pēcnācēji* celsies no Īzaka.+ 13 Bet arī no kalpones dēla+ es likšu celties tautai,+ tāpēc ka arī viņš ir tavs pēcnācējs.”

14 Agri no rīta Ābrahāms paņēma maizi un ādas maisu ar ūdeni, uzcēla tos Hagarei plecos un aizsūtīja viņu prom kopā ar zēnu.+ Tā viņa aizgāja un klīda pa Bēršebas tuksnesi.+ 15 Kad ūdens maisā izbeidzās, viņa atstāja dēlu zem kāda krūma, 16 bet pati aizgāja un apsēdās nostāk, apmēram bultas šāviena attālumā, sacīdama: ”Es nespēju noskatīties, kā zēns mirst.” Viņa sēdēja pa gabalu un skaļi raudāja.

17 Tad Dievs izdzirdēja zēna+ balsi, un Dieva eņģelis sauca Hagarei no debesīm:+ ”Kas tev noticis, Hagare? Nebaidies, jo Dievs ir sadzirdējis zēna balsi. 18 Celies, piecel zēnu un gādā par viņu, jo es likšu no viņa celties lielai tautai.”+ 19 Dievs atvēra Hagarei acis, un viņa ieraudzīja aku. Tad viņa aizgāja, piepildīja ādas maisu ar ūdeni un padzirdīja dēlu. 20 Zēnam+ augot, Dievs bija ar viņu. Viņš apmetās tuksnesī un kļuva par loka šāvēju. 21 Viņš dzīvoja Pārānas tuksnesī,+ un māte ņēma viņam sievu no Ēģiptes.

22 Ap to laiku Abimelehs un viņa karaspēka virspavēlnieks Pīhols teica Ābrahāmam: ”Dievs ir ar tevi it visā, ko tu dari.+ 23 Tāpēc tagad zvēri man pie Dieva, ka tu nelauzīsi uzticību man un maniem bērniem un bērnubērniem un ka pret mani un šo zemi, kur tu mīti, tu izturēsies tikpat labi*, kā es esmu izturējies pret tevi.”+ 24 Ābrahāms atbildēja: ”Es zvēru.”

25 Bet Ābrahāms pārmeta Abimeleham, ka viņa kalpi ir sagrābuši aku.+ 26 ”Es nezinu, kas to ir izdarījis,” sacīja Abimelehs. ”Tu man neko neesi stāstījis, un līdz šai dienai es neko par to nebiju dzirdējis.” 27 Tad Ābrahāms deva Abimeleham sīklopus un liellopus, un viņi abi noslēdza vienošanos. 28 Redzēdams, ka Ābrahāms nošķir no ganāmpulka septiņus jērus, 29 Abimelehs viņam jautāja: ”Kāpēc tu esi nošķīris šos septiņus jērus?” 30 Ābrahāms atbildēja: ”Pieņem tos no manis par apliecinājumu, ka es esmu izracis šo aku.” 31 Tāpēc viņš to vietu nosauca par Bēršebu*,+ jo tur viņi abi deva zvērestu. 32 Kad viņi pie Bēršebas bija noslēguši vienošanos,+ Abimelehs kopā ar karaspēka virspavēlnieku Pīholu atgriezās filistiešu zemē.+ 33 Pēc tam Ābrahāms Bēršebā iestādīja tamarisku, un tur viņš piesauca Jehovas, mūžīgā Dieva, vārdu.+ 34 Ābrahāms ilgu laiku dzīvoja filistiešu zemē.+