2. Ķēniņu
13 Jūdas ķēniņa Joasa,+ Ahazjas+ dēla, divdesmit trešajā valdīšanas gadā Joahazs, Jehus dēls,+ kļuva par Izraēla ķēniņu, un viņš valdīja Samarijā septiņpadsmit gadus. 2 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, un neatkāpās no grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu,+ — no tiem viņš nenovērsās. 3 Tāpēc Jehova iedegās dusmās+ pret izraēliešiem+ un nodeva tos Aramas ķēniņa Hazaēla+ un Hazaēla dēla Ben-Hadada+ varā, un izraēlieši visu to laiku bija apspiesti.
4 Joahazs lūdzās Jehovas žēlastību, un Jehova viņu uzklausīja, jo bija redzējis spaidus, kādos izraēlieši bija nonākuši Aramas ķēniņa dēļ.+ 5 Tad Jehova dāvāja izraēliešiem glābēju,+ kas viņus atbrīvoja no aramiešu varas, un izraēlieši varēja mierīgi dzīvot savās mājās tāpat kā iepriekš. 6 Tomēr viņi nenovērsās no Jerobeāma dzimtas grēkiem, uz kādiem Jerobeāms bija pamudinājis Izraēlu.+ Viņi neatkāpās no šiem grēkiem, un Samarijā joprojām stāvēja elku stabs*.+ 7 Viss, kas bija palicis no Joahaza karaspēka, bija 50 jātnieki, 10 kaujas rati un 10 000 kājnieku, jo pārējos Aramas ķēniņš bija iznīcinājis,+ samīdams kā putekļus uz kuļamklona.+
8 Bet pārējie Joahaza darbi, viss, ko viņš paveica, un viņa varenība — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 9 Joahazs apgūlās pie saviem tēviem un tika apglabāts Samarijā,+ un par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Joass.
10 Joahaza dēls Joass+ kļuva par Izraēla ķēniņu Jūdas ķēniņa Joasa trīsdesmit septītajā valdīšanas gadā, un viņš valdīja Samarijā sešpadsmit gadus. 11 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, un nenovērsās no grēkiem, uz kādiem Jerobeāms, Nebāta dēls, bija pamudinājis Izraēlu,+ — no tiem viņš neatkāpās.
12 Bet pārējie Joasa darbi, viss, ko viņš paveica, viņa varenība un tas, kā viņš karoja ar Jūdas ķēniņu Amacju,+ — tas ir aprakstīts Izraēla ķēniņu hronikās. 13 Joass apgūlās pie saviem tēviem, un viņa tronī sēdās Jerobeāms*,+ bet Joass tika apglabāts Samarijā līdzās citiem Izraēla ķēniņiem.+
14 Kad Elīsa+ saslima ar slimību, no kuras vairs neatlaba, Izraēla ķēniņš Joass atnāca pie viņa un raudādams izsaucās: ”Mans tēvs, mans tēvs! Izraēla kaujas rati un jātnieki!”+ 15 Elīsa viņam teica: ”Atnes loku un bultas!” Ķēniņš atnesa loku un bultas. 16 ”Satver loku!” Elīsa sacīja Izraēla ķēniņam. Kad ķēniņš to satvēra, Elīsa uzlika rokas uz viņa rokām 17 un teica: ”Atver logu, kas iziet uz austrumiem!” Kad viņš to bija atvēris, Elīsa viņu mudināja: ”Šauj!”, un viņš izšāva. ”Tā ir Jehovas uzvaras* bulta — bulta, kas nes uzvaru pār Aramu!” Elīsa paziņoja. ”Tu uzveiksi aramiešus pie Afēkas+ un sakausi tos pilnībā.”
18 ”Ņem bultas!” Elīsa turpināja, un Izraēla ķēniņš tās paņēma. Viņš tam lika: ”Sit pa zemi!” Ķēniņš sita pa zemi trīs reizes un tad pārstāja. 19 Dieva vīrs uz viņu sadusmojās un teica: ”Tev vajadzēja sist pa zemi piecas vai sešas reizes! Tad tu būtu uzveicis aramiešus atkal un atkal, līdz kamēr tie būtu pilnībā sakauti, bet nu tu uzveiksi aramiešus tikai trīs reizes.”+
20 Pēc tam Elīsa nomira un tika apglabāts. Bet katra gada sākumā* zemē ielauzās moābiešu sirotāji.+ 21 Reiz, kad ļaudis grasījās apbedīt kādu vīrieti, viņi ieraudzīja sirotāju pulku, tāpēc iesvieda mirušo Elīsas kapā un aizbēga. Tiklīdz mirušais saskārās ar Elīsas kauliem, viņš atdzīvojās+ un piecēlās kājās.
22 Aramas ķēniņš Hazaēls+ apspieda Izraēlu+ visu Joahaza valdīšanas laiku. 23 Taču Jehova bija labvēlīgs un žēlsirdīgs pret izraēliešiem+ un apliecināja, ka tie viņam rūp, jo atcerējās savu līgumu ar Ābrahāmu,+ Īzaku+ un Jēkabu.+ Viņš nevēlējās, ka tie aizietu postā, un līdz pat šai dienai nav no tiem atteicies. 24 Kad Aramas ķēniņš Hazaēls nomira, par ķēniņu viņa vietā kļuva viņa dēls Ben-Hadads. 25 Joahaza dēls Joass atkaroja Hazaēla dēlam Ben-Hadadam pilsētas, ko Hazaēls, karodams ar Joasa tēvu Joahazu, tam bija atņēmis. Joass sakāva Ben-Hadadu trīs reizes+ un atguva izraēliešu pilsētas.