2. Ķēniņu
3 Jūdas ķēniņa Jošafata astoņpadsmitajā valdīšanas gadā Jorāms,+ Ahaba dēls, kļuva par Izraēla ķēniņu, un viņš valdīja Samarijā divpadsmit gadus. 2 Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, bet ne tādā mērā kā viņa tēvs un māte, jo viņš lika novākt elku akmeni, ko viņa tēvs bija uzstādījis Baalam.+ 3 Taču viņš neatkāpās no grēkiem, uz kādiem Izraēlu bija pamudinājis Jerobeāms, Nebāta dēls,+ — no tiem viņš nenovērsās.
4 Moābas ķēniņš Meša bija aitu audzētājs, un viņš Izraēla ķēniņam sūtīja nodevās 100 000 jēru un 100 000 necirptu aunu. 5 Bet, kad Ahabs bija miris,+ Moābas ķēniņš sacēlās pret Izraēla ķēniņu.+ 6 Tad ķēniņš Jorāms, atstājis Samariju, sapulcināja visu Izraēlu karam. 7 Viņš arī nosūtīja ziņu Jūdas ķēniņam Jošafatam: ”Moābas ķēniņš ir sacēlies pret mani. Vai tu nāksi ar mani karot pret Moābu?” Jošafats viņam teica: ”Es iešu.+ Mēs ar tevi esam kā viens, mana tauta ir tava tauta, un mani zirgi ir tavējie,”+ 8 un tad vaicāja: ”Pa kādu ceļu mēs iesim?” Jorāms atbildēja: ”Pa Edomas tuksneša ceļu.”
9 Izraēla ķēniņš devās ceļā kopā ar Jūdas ķēniņu un Edomas+ ķēniņu. Kad viņi septiņas dienas bija gājuši pa apkārtceļu, vairs nebija ūdens ne karavīriem, ne lopiem, kas viņiem bija līdzi. 10 Izraēla ķēniņš izsaucās: ”Ak nē! Jehova ir sapulcinājis trīs ķēniņus, lai tos nodotu moābiešu varā!” 11 Bet Jošafats jautāja: ”Vai te nav kāda Jehovas pravieša, ar kura starpniecību mēs varētu izvaicāt Jehovu?”+ Kāds no Izraēla ķēniņa kalpiem atbildēja: ”Te ir Elīsa,+ Šafata dēls, kas lēja ūdeni uz Elijas rokām*.”+ 12 ”Viņš vēstī Jehovas vārdus,” teica Jošafats. Tad Izraēla ķēniņš kopā ar Jošafatu un Edomas ķēniņu devās pie viņa.
13 Elīsa sacīja Izraēla ķēniņam: ”Kāpēc tu nāc pie manis?+ Ej pie sava tēva praviešiem un pie savas mātes praviešiem!”+ Bet Izraēla ķēniņš iebilda: ”Neliec man iet projām! Jehova ir tas, kurš ir sapulcinājis trīs ķēniņus, lai tos nodotu moābiešu varā.” 14 Tad Elīsa paziņoja: ”Zvēru pie karapulku Pavēlnieka* Jehovas, dzīvā Dieva, kam es kalpoju! Ja man nebūtu cieņas pret Jūdas ķēniņu Jošafatu,+ es uz tevi neraudzītos un tevi nemaz neievērotu.+ 15 Atvediet pie manis kādu, kas spēlē arfu!”+ Tiklīdz atskanēja arfas skaņas, pār Elīsu nāca Jehovas gars*,+ 16 un viņš teica: ”Jehova saka tā: ”Rociet šajā ielejā grāvi pie grāvja, 17 jo Jehova ir teicis: ”Nebūs ne vēja, ne lietus, tomēr šo ieleju piepildīs ūdens,+ un jūs to dzersiet, un dzers arī jūsu mājlopi un pārējie dzīvnieki.”” 18 Bet tas Jehovam vēl nav nekas+ — viņš arī Moābu nodos jūsu varā.+ 19 Jūs nopostīsiet visas nocietinātās+ un visas svarīgākās pilsētas, nocirtīsiet visus augļu kokus, aizbērsiet visus avotus un sabojāsiet visus labos zemes gabalus, samezdami tajos akmeņus.”+
20 No rīta, labības upura nešanas laikā,+ no Edomas puses pēkšņi nāca ūdens un piepildīja ieleju.
21 Moābieši, izdzirdējuši, ka ķēniņi nāk ar viņiem karot, bija sapulcējuši visus, kas spēja nest ieročus, un bija nostājušies pie savas zemes robežas. 22 Agri no rīta, kad moābieši piecēlās, saule apspīdēja ūdens virsmu un viņiem no otras puses ūdens izskatījās sarkans kā asinis. 23 Viņi sauca: ”Tās ir asinis! Tie ķēniņi noteikti ir nogalinājuši cits citu ar zobenu. Moābieši, pie laupījuma!”+ 24 Kad moābieši iegāja Izraēla nometnē, izraēlieši tiem uzbruka un daudzus nogalināja, bet pārējie metās bēgt.+ Izraēlieši virzījās tālāk iekšā Moāba zemē, nogalinādami moābiešus savā ceļā. 25 Viņi sagrāva pilsētas, un ikviens vīrs iesvieda pa akmenim ikvienā labā tīrumā, līdz tie bija kā nosēti ar akmeņiem. Viņi aizbēra visus avotus+ un nocirta visus augļu kokus.+ Neskarti bija palikuši tikai Kīr-Haresetas+ mūri, bet šo pilsētu aplenca lingotāji un tai uzbruka.
26 Kad Moābas ķēniņš redzēja, ka cīņa ir zaudēta, viņš ar septiņsimt vīriem, kas bija bruņoti ar zobenu, mēģināja izlauzties līdz Edomas ķēniņam,+ taču viņiem tas neizdevās. 27 Pēc tam viņš paņēma savu pirmdzimto dēlu, kam bija jāvalda pēc viņa, un to ziedoja par dedzināmo upuri+ uz mūra. Tad pret izraēliešiem izcēlās liels sašutums, un karaspēks atkāpās un atgriezās savā zemē.