2. Laiku
10 Rehabeāms devās uz Šehemu,+ jo visi izraēlieši bija sanākuši Šehemā, lai ieceltu viņu par ķēniņu.+ 2 Tiklīdz to dabūja dzirdēt Jerobeāms,+ Nebāta dēls (viņš joprojām bija Ēģiptē, jo bija aizbēdzis no ķēniņa Sālamana),+ viņš atgriezās no Ēģiptes. 3 Viņam aizsūtīja pakaļ, un Jerobeāms un visi izraēlieši atnāca pie Rehabeāma un teica: 4 ”Tavs tēvs ir padarījis mūsu jūgu smagu.+ Bet, ja tu atvieglosi grūto kalpību un smago jūgu, ko tavs tēvs mums ir uzlicis, mēs tev kalposim.”
5 Viņš tiem atbildēja: ”Atgriezieties pie manis pēc trim dienām!”, un ļaudis aizgāja.+ 6 Ķēniņš Rehabeāms prasīja padomu vecajiem vīriem*, kas bija kalpojuši jau viņa tēvam Sālamanam. ”Kā jūs ieteiktu atbildēt šiem ļaudīm?” viņš jautāja. 7 Tie sacīja: ”Ja tu būsi laipns, izpatiksi viņiem un dosi labvēlīgu atbildi, viņi vienmēr būs tavi kalpi.”
8 Bet Rehabeāms noraidīja veco vīru padomu un prasīja padomu jaunekļiem, kas bija uzauguši kopā ar viņu un kas tagad viņam kalpoja.+ 9 Viņš tiem jautāja: ”Kā jūs iesakāt atbildēt šiem ļaudīm, kas lūdz, lai es atvieglotu jūgu, ko viņiem ir uzlicis mans tēvs?” 10 Jaunekļi, kas bija uzauguši kopā ar viņu, teica: ”Ļaudīm, kas tev ir sacījuši: ”Tavs tēvs ir padarījis mūsu jūgu smagu, bet tu atvieglo mums to!”, saki tā: ”Mans mazais pirkstiņš ir resnāks nekā mana tēva gurni. 11 Mans tēvs jums uzlika smagu jūgu, bet es šim jūgam pielikšu vēl klāt. Mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es to darīšu ar dzeloņainām pletnēm*.””
12 Trešajā dienā Jerobeāms un visi ļaudis atnāca pie Rehabeāma, jo ķēniņš bija licis: ”Atgriezieties pie manis trešajā dienā.”+ 13 Bet ķēniņš Rehabeāms neņēma vērā veco vīru padomu un atbildēja tiem asi. 14 Viņš runāja ar tiem tā, kā bija ieteikuši jaunekļi, un sacīja: ”Es padarīšu jūsu jūgu smagāku un pielikšu tam vēl klāt. Mans tēvs jūs pārmācīja ar pātagām, bet es to darīšu ar dzeloņainām pletnēm.” 15 Ķēniņš neuzklausīja ļaudis, jo notikumus šādi ievirzīja Dievs,+ lai piepildītos solījums, ko Jehova ar šīlonieša Ahijas+ starpniecību bija devis Jerobeāmam, Nebāta dēlam.
16 Tā kā ķēniņš izraēliešus neuzklausīja, viņi tam atbildēja: ”Kāda mums daļa gar Dāvidu? Mēs tik un tā nedabūsim nekādu mantojumu no Isaja dēla. Pie saviem dieviem, Izraēl! Gādā nu pats par savu namu, Dāvid!”+ Un izraēlieši izklīda pa mājām.+
17 Bet Rehabeāms valdīja pār tiem izraēliešiem, kas dzīvoja Jūdas pilsētās.+
18 Tad ķēniņš Rehabeāms sūtīja pie izraēliešiem Hadorāmu,+ kas pārraudzīja piespiedu darba veicējus, bet izraēlieši viņu nomētāja ar akmeņiem. Ķēniņam Rehabeāmam izdevās ielēkt savos ratos un aizbēgt uz Jeruzālemi.+ 19 Tā nu izraēlieši nepakļaujas Dāvida namam līdz pat šai dienai.