2. Laiku

18 Jošafats bija ļoti bagāts un godāts,+ bet viņš saradojās ar Ahabu.+ 2 Pēc dažiem gadiem viņš devās pie Ahaba uz Samariju.+ Ahabs par Jošafatu un viņa pavadoņiem upurēja daudz aitu un liellopu un mudināja viņu uzbrukt Rāmot-Gileādai.+ 3 Izraēla ķēniņš Ahabs vaicāja Jūdas ķēniņam Jošafatam: ”Vai tu nāksi ar mani uz Rāmot-Gileādu?” Tas atbildēja: ”Mēs ar tevi esam kā viens, un mana tauta ir tava tauta — mēs iesim ar tevi karā.”

4 Tomēr Jošafats Izraēla ķēniņam teica: ”Vispirms, lūdzu, noskaidro, ko saka Jehova!”+ 5 Tad Izraēla ķēniņš sapulcēja praviešus, četrsimt vīrus, un tiem jautāja: ”Vai mums iet cīņā pret Rāmot-Gileādu vai neiet?” Tie atteica: ”Ej! Dievs to nodos ķēniņa rokās!”

6 Bet Jošafats sacīja: ”Vai te nav kāds Jehovas pravietis?+ Vaicāsim arī viņam, ko par to saka Dievs.”+ 7 ”Ir vēl viens vīrs,+ ar kura starpniecību var izvaicāt Jehovu,” atbildēja Izraēla ķēniņš, ”bet es viņu neieredzu, jo viņš par mani nekad nepravieto neko labu, bet vienmēr tikai sliktu.+ Tas ir Miha, Jimlas dēls.” Taču Jošafats teica: ”Nerunā tā, ķēniņ!”

8 Tad Izraēla ķēniņš pasauca kādu galminieku un tam pavēlēja: ”Tūlīt pat atved šurp Mihu, Jimlas dēlu!”+ 9 Izraēla ķēniņš Ahabs un Jūdas ķēniņš Jošafats savos ķēniņu tērpos sēdēja troņos laukumā pie Samarijas vārtiem, un visi pravieši pravietoja viņu priekšā. 10 Cedekija, Kenaānas dēls, kas bija darinājis dzelzs ragus, paziņoja: ”Jehova saka: ”Ar tiem tu badīsi aramiešus, līdz būsi tos iznīcinājis!”” 11 Tāpat pravietoja visi pārējie pravieši, sacīdami: ”Ej uz Rāmot-Gileādu, un tev viss izdosies!+ Jehova to nodos ķēniņa rokās.”

12 Vēstnesis, kas bija devies ataicināt Mihu, tam sacīja: ”Pravieši vienā mutē paredz ķēniņam uzvaru. Runā, lūdzu, arī tu tāpat kā viņi+ un pravieto labu.”+ 13 Bet Miha atbildēja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, — es runāšu tikai to, ko teiks mans Dievs!”+ 14 Kad viņš ieradās pie ķēniņa, tas viņam jautāja: ”Miha, vai mums iet cīņā pret Rāmot-Gileādu vai neiet?” ”Ejiet, un jums viss izdosies,” viņš atbildēja, ”tā tiks nodota jūsu rokās.” 15 Ķēniņš viņam sacīja: ”Cik reižu man tev jāliek zvērēt, ka tu man neteiksi neko citu kā vienīgi patiesību Jehovas vārdā?” 16 Tad Miha pavēstīja: ”Es redzēju visus izraēliešus izklīdinātus kalnos kā avis bez gana.+ Jehova ir teicis: ”Tiem vairs nav vadoņa. Lai ikviens ar mieru atgriežas savā namā!””

17 Izraēla ķēniņš vērsās pie Jošafata: ”Vai tad es tev neteicu, ka viņš par mani nepravietos neko labu, tikai sliktu?”+

18 Bet Miha sacīja: ”Tāpēc uzklausiet Jehovas vēsti! Es redzēju Jehovu sēžam tronī+ un visu debesu karapulku+ stāvam pa labi un pa kreisi no viņa.+ 19 Jehova vaicāja: ”Kurš piemānīs Izraēla ķēniņu Ahabu, lai viņš dotos uz Rāmot-Gileādu un pie tās kristu?” Un viens teica vienu, bet cits — kaut ko citu. 20 Tad kāds gars*+ nostājās Jehovas priekšā un teica: ”Es viņu piemānīšu.” ”Kā tu to izdarīsi?” Jehova jautāja. 21 Šis gars atbildēja: ”Es kļūšu par maldu garu visu viņa praviešu mutē.” Dievs teica: ”Tev tiešām izdosies viņu piemānīt. Ej un dari to!” 22 Jehova ir ielicis maldu garu tavu praviešu mutē.+ Īstenībā Jehova tev uzsūtīs nelaimi.”

23 Tad pienāca Cedekija,+ Kenaānas dēls, iesita Miham+ pa vaigu+ un sacīja: ”Vai tad Jehovas gars būtu mani atstājis, lai runātu ar tevi?”+ 24 Miha atteica: ”To tu redzēsi tajā dienā, kad būsi iebēdzis vistālākajā istabā, lai paslēptos.” 25 Izraēla ķēniņš pavēlēja: ”Ņemiet Mihu, aizvediet pie pilsētas pārvaldnieka Amona un pie Joāša, ķēniņa dēla, 26 un sakiet tiem, ka ķēniņš ir pavēlējis: ”Lieciet viņu cietumā+ un dodiet viņam maizes un ūdens devu, kas mazāka par parasto, kamēr es nebūšu atgriezies sveiks un vesels!”” 27 Bet Miha sacīja: ”Ja tu tiešām atgriezīsies sveiks un vesels, tad Jehova nav ar mani runājis.”+ Un viņš piebilda: ”Ņemiet to vērā, visi ļaudis!”

28 Pēc tam Izraēla ķēniņš un Jošafats, Jūdas ķēniņš, devās uz Rāmot-Gileādu.+ 29 Izraēla ķēniņš teica Jošafatam: ”Es iešu kaujā pārģērbies, lai mani nepazītu, bet tu gan uzvelc savu ķēniņa tērpu.” Tā nu Izraēla ķēniņš pārģērbās, un viņi devās kaujā. 30 Aramas ķēniņš bija devis rīkojumu saviem kaujas ratu vienību komandieriem: ”Necīnieties ne ar necilo, ne vareno, bet tikai ar Izraēla ķēniņu!” 31 Tiklīdz kaujas ratu komandieri ieraudzīja Jošafatu, viņi nodomāja: ”Tas ir Izraēla ķēniņš!” un devās ar to cīnīties. Jošafats sauca palīgā,+ un Jehova viņam palīdzēja — Dievs tos aizvilināja prom no viņa. 32 Kad kaujas ratu komandieri saprata, ka tas nav Izraēla ķēniņš, viņi pārstāja tam sekot.

33 Bet kāds vīrs izšāva bultu un nejauši trāpīja Izraēla ķēniņam bruņu salaiduma vietā. Ķēniņš sacīja savu kaujas ratu braucējam: ”Griezies apkārt un ved mani prom no kaujas lauka, jo es esmu ievainots!”+ 34 Nikna kauja plosījās visu to dienu, un Izraēla ķēniņu vajadzēja atbalstīt, lai viņš līdz vakaram varētu nostāvēt ratos, pagriezies pret aramiešiem. Ap saulrietu viņš nomira.+