2. Laiku
29 Hiskijam+ bija divdesmit pieci gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa māte bija Abija, Zaharjas meita.+ 2 Viņš darīja to, kas bija pareizs Jehovas acīs,+ kā to bija darījis viņa tēvutēvs Dāvids.+ 3 Savas valdīšanas pirmā gada pirmajā mēnesī viņš atvēra Jehovas nama durvis un tās salaboja.+ 4 Sasaucis priesterus un levītus, Hiskija tos sapulcināja laukumā, kas atradās austrumu pusē, 5 un tiem sacīja: ”Levīti, uzklausiet mani! Tagad svētījieties paši+ un attīriet Jehovas, jūsu tēvu Dieva, namu! Aizvāciet no svētās vietas visu, kas netīrs!+ 6 Mūsu tēvi ir bijuši neuzticīgi un darījuši to, kas mūsu Dievam Jehovam nepatīk.+ Tie atstāja Jehovu, novērsās no viņa mājokļa un uzgrieza viņam muguru.+ 7 Tie aizslēdza tempļa priekšnama durvis,+ nodzēsa lampas,+ pārstāja dedzināt kvēpināmo+ un vairs nenesa svētajā vietā dedzināmos upurus+ Izraēla Dievam, 8 tāpēc pār Jūdu un Jeruzālemi nāca Jehovas dusmas.+ Viņš tos padarīja par baisu skatu, par biedu un izsmieklu, kā jūs paši redzat.+ 9 Mūsu tēvi krita no zobena+ un mūsu dēliem, meitām un sievām bija jādodas gūstā.+ 10 Bet tagad es vēlos noslēgt līgumu ar Jehovu, Izraēla Dievu,+ lai viņa karstās dusmas pret mums norimtu. 11 Mani dēli, neesiet nolaidīgi, jo Jehova jūs ir izraudzījies, lai jūs stāvētu viņa priekšā, kalpotu viņam+ un dedzinātu viņam upurus.”+
12 Šie ir levīti, kas sāka rīkoties: no kehātiešiem+ Mahats, Amāsaja dēls, un Joēls, Azarjas dēls; no merāriešiem+ Kīšs, Abdija dēls, un Azarja, Jehallelēla dēls; no gēršoniešiem+ Joāhs, Zimmas dēls, un Ēdens, Joāha dēls; 13 no Elicāfāna pēcnācējiem Šimrijs un Jeuēls; no Asafa pēcnācējiem+ Zaharja un Matanja; 14 no Hēmāna pēcnācējiem+ Jehiēls un Šimijs; no Jedūtūna pēcnācējiem+ Šemaja un Uziēls. 15 Viņi sapulcināja savus ciltsbrāļus, svētījās un devās attīrīt Jehovas namu, kā ķēniņš saskaņā ar Jehovas vārdiem bija pavēlējis.+ 16 Tad priesteri iegāja Jehovas namā, lai to attīrītu, un iznesa Jehovas nama pagalmā+ visu netīro, ko vien atrada Jehovas templī. Savukārt levīti to aiznesa prom un izmeta Kidronas ielejā.+ 17 Viņi sāka attīrīt Jehovas namu pirmā mēneša pirmajā dienā un mēneša astotajā dienā tika līdz priekšnamam.+ Viņi attīrīja Jehovas namu vēl astoņas dienas un pabeidza darbu pirmā mēneša sešpadsmitajā dienā.
18 Pēc tam viņi aizgāja pie ķēniņa Hiskijas un teica: ”Mēs esam attīrījuši visu Jehovas namu, dedzināmo upuru altāri+ ar visiem tā piederumiem+ un Dieva priekšā liekamās maizes galdu+ ar visiem tā piederumiem. 19 Mēs arī esam saveduši kārtībā un iesvētījuši+ visus priekšmetus, ko ķēniņš Ahass savas valdīšanas laikā, būdams neuzticīgs, izmeta no tempļa,+ un nu tie ir Jehovas altāra priekšā.”
20 Nākamajā dienā ķēniņš Hiskija, piecēlies agri no rīta, sasauca pilsētas vadītājus un kopā ar tiem devās uz Jehovas namu. 21 Viņi atveda septiņus buļļus, septiņus aunus, septiņus jērus* un septiņus āžus par grēku upuri valsts, svētnīcas un Jūdas tautas labā,+ un Hiskija lika priesteriem, Ārona pēcnācējiem, tos upurēt uz Jehovas altāra. 22 Buļļus nokāva,+ un priesteri slacīja to asinis uz altāra.+ Tad nokāva arī aunus un slacīja to asinis uz altāra, un visbeidzot nokāva arī jērus un arī to asinis slacīja uz altāra. 23 Pēc tam viņi atveda pie ķēniņa un sapulcētajiem ļaudīm grēku upurim domātos āžus un uzlika tiem rokas. 24 Priesteri tos nokāva un nesa par grēku upuri, slacīdami to asinis uz altāra, lai izlīdzinātu visa Izraēla grēkus, jo ķēniņš bija pavēlējis nest dedzināmo upuri un grēku upuri visa Izraēla labā.
25 Bet levītus ar cimbalām, cītarām un arfām+ viņš bija nostādījis pie Jehovas nama saskaņā ar Dāvida,+ ķēniņa pravieša Gada*+ un pravieša Nātāna+ norādījumiem, jo šos norādījumus ar praviešu starpniecību bija devis pats Jehova. 26 Tā levīti stāvēja ar Dāvida mūzikas instrumentiem, bet priesteri — ar taurēm.+
27 Tad Hiskija pavēlēja ziedot uz altāra dedzināmo upuri.+ Brīdī, kad sākās upurēšana, atskanēja slavas dziesma Jehovam un Izraēla ķēniņa Dāvida instrumentu pavadībā sāka skanēt taures. 28 Visi sapulcētie nometās zemē, un dziedātāji dziedāja un taurētāji pūta taures, līdz dedzināmais upuris bija ziedots. 29 Kad upurēšana bija pabeigta, ķēniņš un visi, kas bija ar viņu, nometās ceļos un noliecās pie zemes. 30 Ķēniņš Hiskija un augstmaņi aicināja levītus cildināt Jehovu ar Dāvida+ un pravieša Asafa* psalmiem.+ Tie līksmi dziedāja slavas dziesmas un, nometušies ceļos, noliecās pie zemes.
31 Pēc tam Hiskija teica: ”Tagad, kad jūs atkal esat gatavi svēti kalpot Jehovam, nāciet uz Jehovas namu un nesiet kaujamos upurus un pateicības upurus.” Tad ļaudis nesa gan kaujamos, gan pateicības upurus, un ikviens, kas no sirds vēlējās, nesa dedzināmos upurus.+ 32 Par dedzināmo upuri Jehovam ļaudis ziedoja 70 buļļus, 100 aunus un 200 jērus,+ 33 un viņu svētā dāvana bija 600 liellopu un 3000 sīklopu. 34 Bet trūka priesteru, kas varētu nodīrāt visus dedzināmos upurus. Tāpēc, kamēr darbs nebija paveikts un citi priesteri nebija paspējuši svētīties,+ priesteriem palīdzēja viņu ciltsbrāļi levīti,+ jo tie bija bijuši apzinīgāki nekā priesteri un jau bija svētījušies. 35 Turklāt dedzināmo upuru bija ļoti daudz,+ tāpat arī miera upuru tauku+ un lejamo upuru, kas tika ziedoti kopā ar dedzināmajiem upuriem.+ Tā tika atjaunota kalpošana Jehovas namā, 36 un Hiskija un visa tauta priecājās, ka Dievs to visu ir darījis tautas labā+ un ka tas ir noticis tik ātri.