Nehemijas

4 Kad Sanballats+ uzzināja, ka mēs atjaunojam mūri, viņš sadusmojās un, aizsvilies niknumā, ņirgājās par jūdiem. 2 Savu biedru un Samarijas karavīru klātbūtnē viņš zobojās: ”Ko šie nožēlojamie jūdi dara? Vai tiešām viņi iedomājas, ka viņiem tas būs pa spēkam? Vai viņi nesīs savus upurus? Vai pabeigs darbu vienā dienā? Vai viņi iedvesīs jaunu dzīvību nokvēpušiem akmeņiem, kas izvilkti no gruvešu kaudzes?”+

3 Amonietis+ Tobija,+ stāvēdams blakus, piebalsoja: ”Lai jau šie būvē! Atliks lapsai uzkāpt uz viņu akmens mūra, un tas sagāzīsies!”

4 Sadzirdi, mūsu Dievs, kā mūs nievā!+ Liec, lai viņu zaimi nāk pār viņu pašu galvām,+ lai viņi kļūst par laupījumu, par gūstekņiem svešā zemē! 5 Nepiedod viņu noziegumus un neizdzēs viņu grēkus,+ jo viņi ir apvainojuši mūra cēlējus.

6 Bet mēs turpinājām būvēt. Viss mūris jau bija savienots un uzcelts līdz pusei, un ļaudis ielika darbā visu sirdi.

7 Uzzinājuši, ka Jeruzālemes mūri tiek sekmīgi atjaunoti un robi tiek aizmūrēti, Sanballats un Tobija,+ kā arī arābi,+ amonieši un ašdodieši+ pārskaitās 8 un slepus nosprieda uzbrukt Jeruzālemei un radīt tajā nemierus. 9 Bet mēs lūdzām savu Dievu un izlikām sargus, lai tie stāvētu sardzē dienu un nakti.

10 Taču Jūdas ļaudis runāja: ”Strādniekiem sāk pietrūkt spēka, bet gruvešu vēl ir daudz. Mēs šo mūri nekad nepabeigsim!”

11 Savukārt mūsu ienaidnieki lielījās: ”Ne viņi zinās, ne manīs, kā mēs iekļūsim pie viņiem, nogalināsim viņus pašus un apturēsim darbu!”

12 Kad jūdi, kas dzīvoja netālu no mūsu ienaidniekiem, ieradās pilsētā, tie mums atkal un atkal teica: ”Viņi mums uzbruks no visām pusēm!”

13 Tad es aiz mūra zemākajās un atklātākajās vietās nostādīju vīrus. Es tos izvietoju pa dzimtām, bruņotus ar zobeniem, šķēpiem un lokiem. 14 Kad es redzēju ļaužu bailes, es sacīju augstmaņiem,+ priekšniekiem un pārējai tautai: ”Nebaidieties no viņiem!+ Atcerieties, ka Jehova ir dižens un bijības cienīgs,+ un cīnieties par saviem brāļiem, dēliem, meitām, sievām un mājām!”

15 Kad ienaidnieki dzirdēja, ka mums viss ir kļuvis zināms un Dievs ir izjaucis viņu nodomus, mēs atgriezāmies pie darba. 16 Kopš tās dienas puse manu vīru strādāja,+ bet otra puse, tērpušies bruņukreklos, stāvēja ar šķēpiem, vairogiem un lokiem rokā, un vadoņi+ atbalstīja visus jūdus, 17 kas būvēja mūri. Nastu nesēji darīja savu darbu ar vienu roku, otrā turēdami ieroci. 18 Ikviens mūra cēlējs strādāja ar zobenu pie sāniem, un man līdzās stāvēja vīrs, kas bija gatavs pūst trauksmi.+

19 Es teicu augstmaņiem, priekšniekiem un pārējai tautai: ”Darbs ir liels un apjomīgs, un mēs uz mūra atrodamies tālu cits no cita. 20 Tāpēc, tiklīdz izdzirdēsiet trauksmes signālu, pulcējieties pie mums. Mūsu Dievs cīnīsies par mums!”+

21 Tā mēs strādājām, kamēr puse vīru no rītausmas līdz vakaram, kad parādās zvaigznes, stāvēja ar šķēpiem rokā. 22 Es arī pavēlēju ļaudīm: ”Lai visi vīri kopā ar saviem kalpiem nakšņo Jeruzālemē — naktī lai viņi mūs sargā, bet pa dienu strādā.” 23 Ne es, ne mani brāļi, ne kalpi,+ ne sardzes vīri, kas mani pavadīja, pat nepārvilkām drēbes, un ikviens no mums labajā rokā turēja ieroci.