Sālamana pamācības
18 Kas norobežojas no citiem, izdabā pats sev
un atmet* visu gudrību.
2 Muļķis negrib neko saprast,
toties viņam patīk klāstīt savas domas.+
3 Kur ļaundaris, tur nievas,
un, kur kauna darbi, tur negods.+
4 Cilvēka vārdi — kā dziļi ūdeņi;+
gudrības avots — kā guldzoša straume.
7 Muļķa mute — viņa posts,+
un viņa lūpas — slazds viņam pašam.
9 Kas ir laisks darbā,
tas ir brālis postītājam.+
11 Bagātnieka manta ir viņa cietoksnis,
viņa iedomās tā ir kā augsts mūris.+
12 Pirms bojāejas sirds kļūst lepna.+
Vispirms nāk pazemība, pēc tam — gods.+
13 Kas atbild, pirms ir uzklausījis visu līdz galam,
rīkojas muļķīgi un piedzīvo kaunu.+
15 Saprātīgie iegūst zināšanas,+
un gudrie pēc tām tiecas.
16 Dāvana atdara devējam durvis+
un paver tam ceļu pie ietekmīgiem ļaudīm.
17 Kad pirmais savu lietu tiesā ir izklāstījis, liekas — viņam ir taisnība,+
bet patiesība atklājas tikai tad, kad otrs sāk viņam uzdot jautājumus.+
18 Loze izbeidz strīdus+
un atrisina nesaskaņas vareno starpā.
20 Ko cilvēks runā, to viņš izbaudīs+ —
viņš baudīs pats savu lūpu augļus.
23 Trūcīgais runā lūgdamies,
bet bagātais atbild skarbi.