Sālamana pamācības
5 Dēls, ņem vērā manu gudrību,
vērīgi ieklausies, ko es mācu par spriestspēju,+
2 tā tu pasargāsi skaidru prātu
un no tavām lūpām skanēs zinīgi vārdi.+
3 Pavedējas* valoda — salda kā medus,+
mēle tai glumāka par eļļu,+
4 bet beigās tā izrādās rūgta kā vērmele,+
asa kā divasmeņu zobens.+
5 Viņas kājas dodas pretī nāvei,
un viņas soļi ved uz kapu*.
6 Dzīvības ceļš tai nerūp,
tā klīst neceļos, pati nezinot, kur.
7 Tad nu uzklausi mani, dēls*,
un nenovērsies no tā, ko es saku.
8 Turies labi tālu no viņas,
netuvojies viņas nama durvīm,+
9 lai tu nezaudētu savu godu+
un tev nebūtu gadiem ilgi jāpieredz sāpīgas sekas,+
10 lai svešinieki neatņemtu tavu mantu+
un tavu pūliņu augļi nepārietu svešās rokās.
11 Citādi tev beigās atliks tikai sūkstīties,
kad spēki tevi atstās un miesa sadils,+
12 un tu izsauksies: ”Kāpēc es tā ienīdu pārmācību*?
Kāpēc nicināju rājienu?
13 Es neklausījos savos skolotājos,
nelikos ne zinis, kad mani mācīja.
14 Visu ļaužu acu priekšā
es tagad stāvu uz posta sliekšņa.”+
15 Dzer ūdeni no savas akas,
veldzējies pats no sava avota!+
16 Kādēļ lai tavi strauti aizplūst ielās
un tavi ūdeņi izlīst pilsētas laukumos?+
17 Lai tie paliek tev vienam —
ar svešiniekiem tajos nedalies!+
18 Lai svētīts tavs avots!
Vienmēr reibsti saldā priekā pie viņas krūtīm,
viņas mīlestība lai nebeidz tevi valdzināt.+
20 Kādēļ tev, dēls, ļauties pavedējas valgiem
un slēgt savās skavās izlaidīgu sievieti?+
21 Jehova taču redz visas cilvēka gaitas
un izsver visus viņa soļus.+
22 Ļaundaris iekrīt sava pārkāpuma slazdā,
sapinas pats sava grēka cilpā.+
23 Viņš mirs, jo noraida pārmācību;
savas lielās muļķības dēļ viņš aiziet pa greizu ceļu.